Tatjana Zotova - Ieraudzīt savu nāvi sapnī

Татьяна Зотова – Увидеть собственную смерть во сне — это хороший знак?

Tatjana Zotova - Ieraudzīt savu nāvi sapnī – tā ir laba zīme?

15 08 18 01

Jūs kaut kad esat miruši... sapnī? Ieraudzīt savu nāvi sapnī – tas nav tas, ko gribas pārdzīvot.

Kā likums, tādus sapņus daudzi sliecas pieskaitīt nakts murgiem. Pamodušies vēl ilgu laiku atrodas tāda sapņa iespaidā.

Slepenais kļūst redzams

Kā attiekties pret sapņiem – kā pret atpūtu pēc nodzīvotas dienas vai kā pret turpinājumu, cilvēka psihes cita veida darbību?

Par pašiem noderīgākajiem tiek uzskatīti sapņi, kuros cilvēks izjūt spēcīgas emocijas. Tādi sapņi mēdz būt, kad aktīvi darbojas zemapziņa. Zemapziņu var salīdzināt ar zināmu kambari. Kas tiek glabāts kambarī?

Tās mantas, kuras netiek izmantotas pastāvīgi, bet katram gadījumam tiek saglabātas.

Tāpat ir arī ar zemapziņu: tā glabā visu mūsu pieredzi, kas iegūta visās mūsu nodzīvotajās dzīvēs. Tikai mēs to neizmantojam.

15 08 18 02

Kad naktī mūsu apziņas aktivitāte pazeminās, tieši zemapziņa ieslēdzas spēcīgāk. Un sāk izpausties mūsu slēptā pieredze, kuru mēs redzam sapņos, bieži murgainos un biedējošos.

Zemapziņā, kā likums, cilvēki līdz ar neaktīvām iemaņām slēpj arī to, ko uzskata par nepatīkamu, kas kaut kad varēja viņiem nodarīt sāpes vai nobiedēja viņus.

Sk. arī M. Ņūtons. Sapņi. Nākotnes dzīves. Ķermeņa izvēle^[1].

Par garīgiem sapņiem, un kāpēc mēs sapnī lidojam.

Ar ko noderīgi nakts murgi

Tieši šausmīgi sapņi izraisa pašas spēcīgākās emocijas, paceļ apzinātā līmenī tās situācijas, kuras reiz palikušas neatrisinātas. Tās ietekmē mūsu dzīvi, atgādina par sevi caur sapņiem. Un tas nozīmē, ka cilvēks ir gatavs tās pabeigt.

Pateicoties sapņiem, kuri biedē, mēs varam izstrādāt savas bailes^[2]. Sapņus vajag izmantot kā uzvednes, kā tā atšifrējumu, kas notiek mūsu dzīvē.

Kā likums, emocijas pēc tam, kad cilvēks ir ieraudzījis sevi mirušu sapnī, ir ļoti spilgtas un spēcīgas. Pēc pamošanās var pacensties atcerēties, kādos apstākļos cilvēks ir izjutis tamlīdzīgas emocijas, ar ko tās bija saistītas.

Sapņi par savu nāvi palīdz cilvēkam aizdomāties par to, kas tad patiešām ir svarīgs viņa dzīvē.

Un kāds gan sapnis satrauks mūs stiprāk nekā sapnis par paša nāvi?

Sapņi par nāvi – tās ir reālas atmiņas?

Sapņi, kuros cilvēks mirst, bieži ir atgādinājums, kā viņš mira iepriekšējās dzīvēs.^[3]

Sapņi kā atmiņas par reiz nodzīvotām dzīvēm atšķiras no visiem citiem:

tie ir spilgtāki,
pieder citiem laikmetiem (ko bieži cilvēks saprot pēc apģērba un situācijas),
tajos ir spēcīgāki pārdzīvojumi un sajūtas.

Tieši sapņus par iepriekšējām dzīvēm pēc pamošanās cilvēks spēj atcerēties līdz sīkumiem.

Kā iztulkot sapni par savu nāvi

Vai ir vērts meklēt tādu sapņu tulkojumus sapņu grāmatās? Ja griežamies pie sapņu grāmatas, redzam, ka visus tulkojumus var iedalīt divās grupās:

nomirt sapnī – tā ir laba zīme. Tas nozīmē, ka drīz jūs gaida jauns etaps dzīvē un tālab jums “vecajam” vajag nomirt,
nomirt sapnī – tā ir slikta zīme. Jums ir jābūt ļoti uzmanīgam tuvākajā nākotnē, jāpievērš lielāka uzmanība tam, kas notiek jums apkārt.

Sapņu grāmata sniedz vispārīgu traktējumu, bet tēli, cēloņi katram, kas redz sapņus, – savi.

Kam vajag pievērst uzmanību, tulkojot sapni

Ir vērts pievērst īpašu uzmanību tam, kāda veida nāve bija sapnī:

katastrofas rezultātā,
dabisku iemeslu dēļ,
vardarbīga, kad jūs nogalina.

Kādā vietā tas notika, un kas turklāt piedalījās.

15 08 18 03

Sapņi, kuros cilvēks slīkst ūdenī^[4], iet bojā, krītot no augstuma, sadeg ugunsgrēkā vai tiek aprakts zemes nogruvumā, var būt atgādinājums, ka šodienas realitātē viņš baidās no kādas stihijas.

Pacentieties atcerēties sekojošo:

vai jūs brīvi peldat ūdenskrātuvēs, kad nejūtat dibenu?
vai jūs varat, sirdij nepamirstot, paskatīties lejup no daudzstāvenes balkona vai loga?
ko jūs jūtat, raugoties uz uguni vai aizdedzinātu sērkociņu jūsu rokās?
kādas sajūtas jums rodas, kad jūs ieejat liftā vai atrodaties telpā, kur ir daudz ļaužu, un šķiet, ka gaisa ir palicis pavisam maz?

Konstantīns:

“Es bieži redzu sapņus, kuros es mirstu dažādos veidos. Pavisam nesen, burtiski pirms pāris dienām, sapņoju, it kā lifts, ar kuru es braucu lejup, pēkšņi ne no šā, ne no tā sāk degt.

Uguns dēļ pārtrūka trose, un lifts kopā ar mani sāka krist. Tas krita tik ilgi, ka es vienkārši sadegu ugunī.

Mājā, kurā es dzīvoju, ir lifts. Kā man tagad to izmanot?”

Sapņi, kuros cilvēks mirst vardarbīgā nāvē

Anastasija:

“Reiz dažādā laikā redzēju atkārtojošos sapni, taču tas bija dažādās vietās un katru reizi aizgāja līdz vienai un tai pašai vietai, bet tālāk es parasti pamodos. Aizgāju līdz vietai, kur man kļuva baisi, – un viss, tālāk neko neredzēju. Bet vienreiz tomēr noskatījos līdz galam.

Sapņoju, kā mēs ar draudzenēm karietē, krāšņās kleitās braucam uz upi peldēties. Laiks nav saprotams, kas par gadsimtu, bet toreiz parūkas vēl visi nēsāja – sievietes un vīrieši.

Atbraucām, ielīdām ūdenī, tur mums visām jautri... Bet pēc tam mums uzbruka – gan kučieri, gan kalpus nokāva mūsu acu priekšā, bet mūs ar draudzenēm noslīcināja. Šaušalas. Es vēl pretojos, bet man divi veči galvu ūdenī bāza. Tā arī noslīcināja.

Kad no manis kaut kas izlidoja – dvēsele droši vien – tad nevarēju saprast, kāpēc tas notika. Un redzēju, kā tie veči visu vērtīgo no karietes vilka ārā. Un es tak pēc tam ilgi virs šīs upes karājos gaisā, – tik žēl man sevis bija, tik jaunu.

Sapnis mani nobiedēja, es pēc tam nodomāju, labāk nebūtu skatījusies to līdz galam. Un pēc tam es sapratu, kāpēc es peldēt varu, cik tik uziet un kur tik uziet, taču nirt pāri galvai ūdenī man nekad nav paticis.”

Sk. arī Paralēlā dzīve sapnī^[5].

Ja nāve, ko jūs ieraudzījāt sapnī, – vardarbīga, ir vērts pievērst īpašu uzmanību tiem, kas to izdarīja.

Īpaši, ja tāds sapnis atkārtojas un cilvēks – slepkava no sapņa – ir jums pazīstams reālajā dzīvē. Svarīgi ir saprast viņa lomu šajā sapnī – un kādēļ viņš to dara.

Irina:

“Sapnī vai nu es pati mirstu, vai arī mani nogalina. Kaut kādi algoti slepkavas – sākumā ilgi izspiego mani, bet pēc tam te ar šāvienu galvā, te slepus ar nazi nodur. Sejas saskatīt nevaru, bet katru reizi tie ir dažādi cilvēki.

Kad konsultējos ar tiem, kas prot tulkot sapņus, man pateica, ka šāviens galvā – tas ir mans personiskais viedoklis par sevi. Tas ir tas, ko es par sevi domāju īstenībā. Līdz šim laikam nevaru saprast, kā ir saistīts šāviens ar manu viedokli par sevi.”

15 08 18 04

Gadās, ka sapnī cilvēks mirst publiski. Kā likums, tie ir dažāda veida nāvessodi.

Svetlana:

“Man izpildīja nāvessodu sapnī. Piesita krustā. Redzēju, kā man rokās un kājās tika dzītas milzīgas naglas un apkārt viss bija manās asinīs, un to bija daudz, ļoti daudz.

Arī akmeņu vai āmura sitienus skaidri dzirdēju. Un vēl atceros, kā kliedzu ļoti skaļi kaut ko man nezināmā valodā, bet sapratu, ka tas nozīmē “Par ko, Dievs kungs?”.”

Sk. arī Sapņi – vārti uz pagājušajām dzīvēm^[6].

Oļegs:

“Tādu sapni es redzēju pirms daudziem gadiem, bet atceros to līdz sīkumiem. Iespaidi spilgti, it kā tikko būtu pamodies un vēl atrodos sapņa iespaidā.

Sapņoju, ka skrienu pa mežu, kājas basas. Un te saprotu, ka esmu sieviete. Krēsla, man dzenas pakaļ. Bet es cenšos paslēpties, taču viņu ir vairāk, un suņi it kā viņiem ir medību suņi.

Mani noķēra, iemeta kaut kādā pagrabā un pateica, ka rītā man izpildīs nāvessodu. Es sāku jautāt, par ko tad, jo es taču tikai ar dabas zālēm visus ārstēju, kopu gan slimus cilvēkus, gan lopus. Bet man atbildēja, ka raganām ir tikai viens ceļš – milzīgā ugunskurā par mācību citiem.

No rīta tā arī sadedzināja. Kamēr uguns lavījās man klāt, es kaut ko pie sevis murmināju, precīzi neatceros, bet kaut ko par to, ka nav un nebūs pār mani viņu varas, jo es tikai vienīgajam Radītājam esmu uzticīga.

Kad mans ķermenis sāka degt, es izlidoju no ķermeņa un sāku no augšas skatīties, kā sadegu līdz galam. Man tik viegli un priecīgi kļuva, ka es skaļi smējos, galvu atmetusi. Es redzēju, ka patiesi – viņiem nav varas pār mani.”

Sapnis, kurā cilvēks redz dabisku nāvi

Itin bieži sava nāve, ieraudzīta vai nu sapnī, vai vecumā, vai arī bez redzamiem iemesliem, ir atgādinājums, ka mēs visi esam miruši ne vienreiz vien, mums jau ir šī pieredze.

Antons:

“Sapņos es mirstu bieži un dažādos veidos. Man tas, kā tas ir noticis, nav svarīgs. Svarīgs ir pavisam kas cits, kas notiek pēc tam, kad dvēsele atstāj ķermeni^[7]. Tas vienmēr ir tāds vieglums, planēšana un pilnīga vienaldzība pret sevi nomirušo.

Ne žēluma, ne sāpju, ne vēlmes atgriezties nerodas. Pavisam citas domas un sajūta, ka ar mani kas tāds ir bijis jau ne reizi vien un vēl daudzas reizes atkārtosies.

Es saprotu, ka nāves nav, es nevaru nomirt un uz visiem laikiem izzust. Es esmu visur un nekur.”

Jana:

“Redzēju sapni, kur es jau esmu pavisam veca, mirstu savas ģimenes lokā. Pacēlos virs sevis un skatos uz visiem saviem tuviniekiem – uz tikpat izčākstējušo vīru – un saprotu, ka arī viņam ir pavisam maz atlicis dzīvot.

Skatos uz saviem bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem. Stāv tādi nelaimīgi un skumīgi. Dzirdu viņu domas. Un man ir tik priecīgi. Ir izpratne, ka ne velti dzīve tika nodzīvota – gan ģimene draudzīga, gan visu es pareizi darīju.

Bet pēc tam mani sāka strauji vilkt uz augšu, dunoņa šausmīga, viss palēks kā biezā miglā. Un dzirdu, ka kādi saka:
“Lūk, viņa, beidzot atgriezusies!”

Cenšos vērīgi ieskatīties un sāku redzēt dažādus izplūdušus ķermeņus, kā dūmaku. Seju nav, bet prieka sajūta no tā, ka esmu atgriezusies mājās^[8]. Un šeit man iestājas pilnīgs miers, un nekur es no šejienes nevēlos iet prom.

Pamodos ar tādu viegluma un siltuma sajūtu. Uz vaigiem asaru pēdas, spilvens slapjš. Bet sajūtu, ka esmu pabijusi mājās, savās īstenajās mājās un īstajā ģimenē, izteikt vārdos ir ļoti grūti.

Es tā savu ģimeni dzīvē nekad nebiju jutusi. Pavisam citādi sāku pret nāvi attiekties un pret dzīvi. Tas ir viens un tas pats, vienkārši viens nomaina otru, un viss.”

Kā iemācīties savus sapņus tulkot pašam

Ja jūs redzat tamlīdzīgus sapņus un jūs nezināt, kā tos iztulkot ar labumu sev – nāciet mācīties uz Reinkarnacionikas Insitūtu! Kāpēc tieši uz šejieni?

Lūk, daži iemesli:

pirmkārt, Reinkarnacionikas instrumenti ļauj aplūkot absolūti jebkuras situācijas – vai tās būtu reālajā, pagātnes dzīvē vai sapnī,

otrkārt, jūs iegūsiet savu personisko miršanas pieredzi, sapratīsiet, kā tas notiek un kas būs pēc tam,

treškārt – kad jums būs iemaņas aplūkot jebkuras situācijas, jūs varēsiet patstāvīgi, bez sapņu grāmatām un bez jebkādas palīdzības no citiem atrast savus absolūti jebkuru sapņu tulkojumus,

ceturtkārt – Reinkarnacionikas instrumenti ļauj atrast galveno cēloni jebkurai situācijai, lai cik sarežģīta tā nebūtu,

piektkārt – jūs varēsiet saprast, kā jums vislabāk reaģēt uz sapņiem, kuri jūs ar kaut ko biedē.

Lai ko jūs neizvēlētos – tulkot sapņus patstāvīgi vai arī vērsties pie kāda pēc palīdzības –, padomājiet par to, ka visdrīzāk ir pienācis laiks paplašināt savu priekšstatu par to, kas ir nāve un kas jums ir vissvarīgākais dzīvē.

P.S. Vai jūs esat redzējuši sapņus par savu nāvi? Vai varat tos priekš sevis iztulkot? Dalieties, lūdzu, komentāros!

Komentāri pie raksta tika atrasti Interneta forumos.