Tatjana Zotova - Valentīna Pavļenko. Dzīves meistarība

Татьяна Зотова – Валентина Павленко. Мастерство жизни — принятие и благодарность

Tatjana Zotova - Valentīna Pavļenko. Dzīves meistarība – pieņemšana un pateicība

Katrs, kurš kaut nedaudz pazīst Reinkarnacionikas Institūtu, zina, kas tie tādi – garīgie audzinātāji. Un ne pēc svešiem nostāstiem, bet savā personiskajā pieredzē ir varējis pārliecināties par viņu esamību un sajust klātbūtni savā dzīvē.

Kādā tad veidā tas notiek Institūta telpā? Viss ir ļoti vienkārši!

Institūtam ir savs garīgais kanāls. Un šis kanāls sazinās caur trauslu, burvīgu meiteni – Valentīnu Pavļenko (Валентина Павленко). Pateicoties viņai, daudzi studenti ir varējuši iepazīties ar saviem garīgajiem audzinātājiem[1].

Un reiz taču Valentīna Pavļenko arī pirmoreiz atnāca uz Reinkarnacionikas Institūtu, kuru šodien bez viņas ir grūti iedomāties.

Dzīve, kalpojot Pasaulei

Brīdī, kad Valentīna sāka Institūtā mācīties kā studente, viņa jau bija nodarbojusies ar garīgām praksēm, bija reiki Meistare. Pateicoties esošajām zināšanām, jau bija paskatījusies daudz savu pagājušo iemiesojumu un izdarījusi no tiem secinājumus. Garīgās attīstības tēma aizrāva arvien vairāk un vairāk.

“Valentīna – dimants, kurš noslīpējās neticamā kvantu ātrumā.”

Māris Drešmanis,

Reinkarnacionikas Institūta vadītājs

Pienāca brīdis, kad Valentīnai iekšienē radās jautājums par savas profesionālās darbības izvēli. No kurienes tas parādījās – jo ārēji viņas dzīve vienmēr veidojās veiksmīgi?

“No iekšienes pieklaudzināja, ka, lūk, tā es vairs nevaru. Un kā es varu? Ko es gribu – es vēl nezinu. Taču jautājums izvirzījās tik asi, ka es vienkārši meklēju variantus, kā tad man to uzzināt.”

Tās zināšanas, kuras viņai jau bija, nepalīdzēja atrast atbildes uz jautājumiem. Bet jautājumu kļuva arvien vairāk un vairāk.

Ar ko man nodarboties?
Kāda ir mana misija[2]?
Kādu labumu es varu atnest šai pasaulei?

Kādu laiku Valentīna vēroja informāciju Aļonas Starovoitovas (Алена Старовойтовова) vietnē “Meistarības atslēgas” (“Ключи мастерства[3]”). Tieši “Atslēgas” viņu ļoti atbalstīja un izveda uz ceļa, uz kura viņa ir pašlaik.

Un, lūk, 2012. gada decembrī, kad visa pasaule gaidīja savu kārtējo galu, Valentīna savā iekšējā izrāvienā ienāk Reinkarnacionikas Institūta vietnē, un “iekšienē kaut uzsprāgst vēl vairāk”.

“Tas bija domas līmenī, emociju līmenī, fizisko sajūtu līmenī. Tāds iespaids, ka tev iekšienē uzsprāgst vulkāns, kurš tev saka: nāc šurp...”

Vairāku dienu pārdomas, iet mācīties uz institūtu vai ne, tikai pastiprināja iekšējo kvēli. Un Valentīna nolēma padoties – pierakstījās uz konsultāciju pie Māra Drešmaņa, pēc kuras visas šaubas pazuda.

Tā Valentīna nonāca Institūta burvju telpā.

Pēc pusgada apmācības viņa jau sāka vadīt savas pirmās nodarbības. Un gūt no tā milzīgu prieku.

Reinkarnacionikas Institūta garīgie kuratori

“Iedomājieties, ka jūs mācāties ne pie trenera Institūtā, bet jūs mācāties pie Eņģeļiem. Un viņi jums pastāvīgi norāda, kādā virzienā attīstīties. Un jums vienmēr ir izvēles tiesības. Ja tu to veici, tad tev atliek vienīgi iet pa šo ceļu.

Māris Drešmanis”

Kuratori pastāvīgi kaut ko māca, virza. Visas izmaiņas Institūtā notiek viņu pastāvīgas uzmanības lokā. Tieši pateicoties Valentīnai Pavļenko, viņas spējai viegli ieiet saziņā ar audzinātājiem, Institūta telpā pastāvīgi notiek brīnumi.

15 03 17 02

Valentīna Pavļenko Reinkarnacionikas Institūta komandas un studentu lokā

Kā stāsta Valentīna, Kuratori ir ļoti jautri puiši. Viņi pastāvīgi runā par prieku, par līksmību. Pie viņiem pastāvīgi ir jautri. Mēdz būt viņi arī nopietni. Tad cilvēks saņem patiešām nopietnas uzvednes savai tālākai attīstībai.

Prieka enerģija spēj cilvēku pacelt pat pašās nopietnākajās situācijās, pat ja mēs stāvam ļoti smagas izvēles priekšā. Laižot caur sevi prieku, var cauri daudziem pārbaudījumiem iziet viegli.

Ne katrs savā dzīvē spēj viegli nodibināt kontaktu ar saviem sargeņģeļiem vai audzinātājiem. Pateicoties Valentīnai Pavļenko, katram studentam Institūtā ir tāda iespēja!

Kosmosa pastnieks

Valentīna Pavļenko ir Reinkarnacionikas Institūta pasniedzēja; viņa vada saziņu ar garīgo pasauli un garīgajiem audzinātājiem, kuri virza šo projektu. Viņa ir tā, kura nodod informāciju no mūsu garīgajiem draugiem un palīgiem. Nodarbības ar Valentīnu ir vērstas uz studentu vibrāciju līmeņa paaugstināšanu.

Garīgie audzinātāji-kuratori tiešā veidā runā ar studentiem caur Valentīnu, izmantojot viņas balsi.

Valentīna par Kuratoriem:

“Kuratori ar mīlestību un ļoti taktiski (bez nosodījuma, nopēlumiem un vainojumiem) sniedz jauna cilvēka, jaunas sabiedrības paraugu.

Šajā enerģijā mēs redzam sevi, kādi mēs esam, un sevi, kādi mēs varam būt. Mēs redzam savus izkropļojumus, it kā mums priekšā noliktu kristālskaidru spoguli mūsu Dvēseles pilnā augumā. Neviens nenorāda mums uz mūsu kļūdām, bet ar mīlestību uzsver mūsu bezgalīgās iespējas, sniedz mums atbalstu, uzmundrina ar ticību mūsu spēkiem.

Kā mazuļiem saka: “Malacis, paskaties, cik tev labi iznāk, tu esi talantīgs un spējīgs, turpini!”

Viņi apelē pie mūsu labākajām īpašībām, pastiprinot mūs.

Un mēs atspoguļojoties paši atrodam savus izkropļojumus, ja mēs esam godīgi pret sevi pašu, mīlam sevi un uzņemamies atbildību par savu dzīvi un visiem tās apstākļiem. 15 03 17 03

Taču dažreiz mēs tik ļoti saaugam ar noteiktu sevis redzējumu un uztveri, identificējamies ar visu savu pieredzi, ar saviem sasniegumiem, pakļaujamies pateicīgu sekotāju uzslavai, ka galīgi atmetam pašu varbūtību, ka mums varētu būt izkropļojumi.

Un, jo vairāk pieredzes ir meistaram, jo spēcīgāks ir viņa nesatricināmais tēls un jo grūtāk no tā šķirties. Dzīves likums ir nepielūdzams: dzīve – tā ir pastāvīga kustība, tajā nav vietas stagnācijai, tāpēc visu, pie kā mēs cieši turamies, mums noteikti atņems, lai iemācītu mums brīvību un elastību, lai mēs iegūtu savu patieso Spēku.

Un mēs turamies pie kaut kā baiļu dēļ, bet bailes – tā ir neatvērta Mīlestība.

Dzīve māca mums Mīlestību un Brīvību.

Sāpes rodas, nevēloties atlaist veco.

Vecā vietā vienmēr atnāk labāks jaunais.

Mīlestība pret sevi[4], atvērtības un ievainojamības stāvoklis un spēja ar humoru paskatīties uz sevi ļauj mums augt un palikt pa īstam dzīviem.

Kuratoru enerģija domāta tiem, kas patiesi gatavi virzīties uz priekšu, bez bailēm no zaudējumiem un pārmaiņām, bet ar ticību un gatavību būvēt labāku jauno savā dzīvē.

Tiem, kas ar sirdi zina par individuālo labumu un kalpošanu veselajam.”

“Klausīties savu Sirdi, sekot Dvēselei – īstenā Dzīves Meistarība.”

Valentīna Pavļenko,

Reinkarnacionikas Institūta Garīgo Kuratoru kanāls

Iedvesmot cilvēkus iekšējiem meklējumiem

Kā vienu no saviem uzdevumiem Valentīna redz apgaismot tēmu – sievišķības atklāšana, vīrišķā un sievišķā aspekta mijiedarbība, gan iekšēji katrā cilvēkā, gan ārēji caur dzimumu attiecībām.

Valentīna par sievietes darbu:

“Sieviete – tā ir stihija.

Neremdināms dziļums, Visuma-zvaigznes, zvaigznāja, galaktikas bezdibenis, pasaules, portāli, šķautnes, pārejas, tilti.

Stihija un dziļums ir sievietes būtība.

Kurš nebīsies no stihijas, bet ieraudzīs tajā dievišķā nodoma skaistumu, iegremdēsies tās krāterī, atdosies tai pilnīgi, aizmirstot sevi, savienojoties ar visu esošo, iepazīstot baiļu tukšumu un iluzoriskumu, tas no jauna piedzims jaunā kvalitātē, dziļā apjēgā, kas viņš ir, ar pilnīgi atdzimušu dievišķību sevī.

Atdevies sievietes stihijai, vīrietis mirst, dzimst Dievs, kurš pielūdz Dievieti. Dieviete dzemdina Dievu, bet Dievs – Dievieti[5].

15 03 17 04

Mūžīgajā vissmalkākajā savijumā, dievišķās tantras kosmiskajā ekstāzē dzimst viss, kas ir.

Tāpat arī cilvēkā – iekšējo aspektu saplūšana, iekšējā tantriskā savienība dzemdina jaunu kvalitāti uz āru, dziedinot visus apkārtējo iekšējās savienības neharmoniskumus vai arī pievelkot tādu pašu pilnīgu savienību citā.

Saplūstot divām ārējām formām – cilvēkiem, sasniegušiem savu polaritāšu iekšējo tantru, – dzimst dziļa pasaules pārveidošana.”

Dzīves skaistums – tās dzīvošanā

Savas dzīves meistarība Valentīnai – tā ir pieņemšana un pateicība. Svarīgi dzīvot dzīvi visās tās izpausmēs, izbaudot iedvesmas, apzināšanās, iekšējās harmonijas mirkļus.

“Man patīk saulainā vasaras rītā, atstājot visu dzīves kņadu, pastaigāties pa mazām, koku zaļumā, puķudobju krāsās grimstošām ieliņām.

Man patīk ar pilnu krūti ieelpot svaigo rīta gaisu, piepildītu ar ziedu aromātu, tikko pļautas zāles smaržu.

15 03 17 05

Patīk piesēst pie vasaras kafejnīcas galdiņa un vienkārši vērot dzīvi visās tās izpausmēs.

Jauna māmiņa, piesēdusi uz soliņa, kāri tver atpūtas un savienošanās ar sevi minūtes, kamēr viņas bērns skraidelē, aktīvi iepazīstot apkārtējo pasauli.

Vecmāmiņa jau gados ar spieķīti iegrimusi kaut kur savu atmiņu pasaulē, pievērusi acis. Ko viņai saka nodzīvoto gadu viedums?...

Vīrietis ar sievieti, apspriežot lietišķus jautājumus, steidzīgi dzer savu rīta kafiju, pauzēs ieelpojot cigarešu dūmus.

Mīļa, smaidīga oficiante spurdz no galdiņa pie galdiņa, ar prieku pildot savu darbu.

Majestātisks simtgadīgs osis, saglabāts pilsētas centrā, pateicoties pilsētnieku pūlēm, dienu pēc dienas klusējot vēro pašu dzīvi katra satiktā personā.

No katra cilvēka dzīves raksta vijas visas Dzīves Skaistuma mandala.

Pietiek uz mirkli apstāties, atlaist kņadu, un viss šis Skaistums paziņo par sevi, kļūst redzams Sirdij...”

Ceļojumi uz realitātēm

Valentīna viegli ceļo ne tikai uz dvēseļu pasaulēm[6], bet labprāt apmeklē arī dažādus mūsu planētas stūrīšus.

Valentīnas paaugstinātais jutīgums pret enerģijām ļauj sajust apmeklējumam izvēlēto vietu enerģētiku.

Valentīna ir apmeklējusi vienu no mūsu planētas sakrālajām vietām. Tas ir Šasta kalns – mistiska spēka avots mūsu planētai.

15 03 17 06

Šeit atrodas starptelpu portāli. Virs kalna virsotnes atrodas Lemūrijas Gaismas Pilsēta.

Paša Šasta kalna enerģiju Valentīna sajuta kā sievišķu, maigu.

“Laika un telpas izjūta vienkārši izdzēšas šajā vietā, ir tikai moments šeit un tagad, daudzdimensionalitātes, bezgalības sajūta, pilnīgi nav fiziskā noguruma – pastāvīga pārlāde. Šajā vietā galvenais – atdoties telpai un ar pateicību pieņemt viņas veltes.”

Enerģijas, iegūtas Šasta kalnā, Valentīna ar vīru integrēja Havaju salās.

Ceļot pa pasaules valstīm – vēl viena iespēja atrast atbildes uz jautājumiem, kurus mēs sev uzdodam.

Piemēram, sēžot Sanfrancisko kafejnīcā, meklējot atbildi uz jautājumu, kāpēc dažādās valstīs dažādi cilvēki dzīvo dažādi, Valentīna apzinājās savu unikālo lomu, savus uzdevumus.

“Es apzinājos sevi kā milzīgās Pasaules-ēkas daļu un savu Kalpošanu Pasaulei.”

Cilvēkam jābūt gatavam radīt savu paša dzīvi.

Žurnāla redakcija un Reinkarnacionikas Institūta komanda

apsveic Valentīnu Dzimšanas Dienā!

Pievienojieties apsveikumiem komentāros!