Tatjana Begļaka - 21 pazīme, ka jūs pārdzīvojat “Dvēseles Pazaudēšanu”

Татьяна Бегляк – 21 признак того, что вы переживаете «потерю души»

Tatjana Begļaka - 21 pazīme, ka jūs pārdzīvojat “Dvēseles Pazaudēšanu”

18 07 24 01

“Dvēseles pazaudēšana tiek uzskatīta par visnopietnāko diagnozi un vienīgo lielāko pāragras nāves un nopietnas slimības cēloni tradicionālos apstākļos, un tā pat nav minēta mūsu Rietumu medicīnas mācību grāmatās.” – Dīpaks Čopra (Deepak Chopra)

Mūsu sabiedrībā ir sastopama noslēpumaina parādība, kas tiek dēvēta par “Dvēseles Pazaudēšanu” un kas rodas visu vecumu, dzimumu, rasu cilvēkiem visās vidēs. Iezemiešiem ir zināms par Dvēseles Pazaudēšanas parādīšanos gadu tūkstošiem, un viņi to saprot kā rezultātu iekšējai fragmentācijai, ko izraisa neziņa, traumatiska pieredze vai intensīvs prāta un ķermeņa šoks. Kad mēs piedzīvojam Dvēseles Pazaudēšanu, daļa no mūsu Dvēseles – jeb dzīvās būtības – “paslēpjas” vai izslēdzas, kavējot mūs izpaust un izjust mūsu patieso potenciālu un viengabalainumu kā cilvēkiem. Bieži vien mūsu psihes aspekti tiek pilnīgi bloķēti vai apspiesti.

Kaut arī daudziem no mums Dvēseles Pazaudēšana var izklausīties nepatīkami pazīstama, šī pieredze parasti ir īslaicīga, un ar pienācīgu Dvēseles Darbu šos “Es” pazaudētos elementus var atkārtoti integrēt mūsu dzīvēs.

Kas ir Dvēseles Pazaudēšana?

Laikā, kad es iepazinos ar šamanismu un rituālās “dvēseles atgūšanas” metodēm, radās izpratne, ka Dvēseles Pazaudēšana ir mūsu dvēseļu daļu ceļojums citās valstībās jeb alternatīvās realitātēs, dažreiz garu pārtvertās. Šamanisma skatījumā, ja šīs mūsu dvēseļu daļas neizveseļojas, mēs nevaram atrast iekšējo pilnību un viengabalainumu.

18 07 24 02

Pirms psiholoģijas šāds izskaidrojums bija vienīgais veids, kā pirmatnējās kultūras varēja izskaidrot tādu kopīgu parādību, lai atrastu paņēmienus, kā pret to izturēties, – un tas bija efektīvs.

Dvēseles pazaudēšana faktiski ir likums, nevis izņēmums. Kā indivīdi, ja vien mēs neesam tapuši par Atmodinātajām Dvēselēm, mēs savu dvēselisko enerģiju zaudējam ikreiz, kad mēs identificējamies ar savu ego; katru reizi, kad mēs viengabalainumu meklējam caur atkarībām, stimulatoru meklējumiem, dogmatiskiem uzskatiem, attiecībām ar nosacījumiem un darbahoholismu.

Sk. arī: Ego nāve un apskaidrības pieredze.[1]

Nerunājot par mūsu nespēju sajust viengabalainumu, kad mēs piedzīvojam Dvēseles Pazaudēšanu, mēs sākam arī izjust vājumu, depresiju, satraukumu un tukšumu. Mēs vienkārši zinām, ka mūsu dzīvē kaut kā pietrūkst, – taču daudzi no mums cīnās, lai atklātu, kas īsti trūkst. Izpratne par Dvēseles Pazaudēšanu kā par vissvarīgāko daļu zaudēšanu jeb atvienošanos no tā, kas mēs esam, psiholoģijā ir pazīstama kā “disociācija” – daudzu garīgu slimību sakne.

Dvēseles Pazaudēšana psiholoģijas skatījumā

Tiklīdz mēs atzīstam, ka mūsu dvēsele (jeb apziņa) ir enerģijas intensitāte, – jebkas, kas rada šīs enerģijas samazināšanos, ved pie apātijas, drūmuma un depresijas.

Radīt psihes nelīdzsvarotību nozīme ļaut personības individuālām daļām (piemēram, ēnas būtnei, animai, animusam utt.) kļūt neatkarīgām un tādā veidā iziet no apziņas kontroles.

18 07 24 03

Psihologs Kārlis Jungs (Carl Gustav Jung) šo procesu saprata kā saistītu ar mūsu “psihisko libido”. Jungs ierosināja, ka mūsu psiholoģiskās personības sastāv no dažādiem “kompleksiem” (jeb daļām no mūsu “Es” sajūtas) un ka galvenais no tiem, kas ir atbildīgi par visa pārējā kontroli, ir “ego”, kurš ir mentālais tēls, kāds mums ir par sevi, jeb arī tam, ko mēs uzskatām par sevi. Mūsu apziņas enerģiju var vājināt viens no šiem kompleksiem, izkļūstot no mūsu ego kontroles un topot neatkarīgs, tādā veidā izsūcot visu mūsu “psihiskā libido” enerģiju un radot psiholoģisku nelīdzsvarotību, kura sagrauj mūsu dabisko viengabalainumu.

(Libido (latīniski lĭbīdo – miesaskāre, vēlme, kaisle, tieksme) ir viens no psihoanalīzes pamatjēdzieniem, kuru ieviesa Freids. Tas apzīmē seksuālo vēlmi jeb dzimumdziņu. Šis termins ir nepieciešams, lai aprakstītu dažādas seksualitātes izpausmes. Freids libido pielīdzināja Platona Erosam un definēja to kā enerģiju dziņai uz visu to, ko ietver vārds “mīlestība”: dzimummīlestību, pašmīlību (narcismu), mīlestību pret vecākiem un bērniem, vispārēju cilvēkmīlestību utt.

Komplekss (psiholoģijā) ir jēdziens, kurš apzīmē “zemapziņā formējošos (vai tajā izspiestu) emocionāli iekrāsotu priekšstatu, motīvu un uzstādījumu kopumu, kurš būtiski ietekmē cilvēka attīstību un psihes, personības un uzvedības funkcionēšanu”, – to ieviesa Kārlis Gustavs Jungs. – Tatjana Begļaka)

Tātad, kas izraisa to, ka viens no mūsu psiholoģiskajiem “kompleksiem” atbrīvo sevi un kļūst par tirānisku apziņas uzurpatoru? Atbilde bieži vien ir, ka šo parādību rada sevis identificēšana ar kaut ko kaitīgu vai kādas traumas piedzīvošana.

Sk. arī: Kā dvēseles atgūšana var izdziedēt psiholoģisku traumu.[2]

Ekstrēmi piemēri var palīdzēt to saprast labāk:

Iztēlojieties, ka mazam bērnam uzmācas un ļaunprātīgi viņu izmanto. Lai tiktu galā ar drausmīgo pieredzi, bērns no tās izkļūst, atslāņojot jeb atdalot sevi no šīs situācijas. Sevis pasargāšanas procesā bērns rada dažādus alter ego (citus “Es” – tulk. piezīme) jeb pilnīgi atšķirīgas personības kā aizsardzības mehānismus. Psiholoģijā to definē kā “personības dalīšanās traucējumus” (šobrīd pazīstami kā “Disociatīvie identitātes traucējumi”). Ir viegli saprast, ka cilšu kultūra to uztvēra kā Dvēseles Pazaudēšanu. Taču būtībā psiholoģiskā disociācija ir dabisks veids, kā aizsargāt mūsu fizisko organismu no spēcīgām traumām un zaudējumiem, bloķējot šīs ievainojošās situācijas. Un galu galā tas ir mūsu pienākums aizsargāt mūsu garīgo organismu, mūsu dvēseli.

18 07 24 04

Taču Dvēseles Pazaudēšana jeb psiholoģiskā disociācija neaprobežojas tikai ar šādiem ekstrēmiem gadījumiem, un to dažādos līmeņos var atrast lielākajā daļā cilvēku. Slieksmes, ēšanas pārmērības, identitātes traucējumi, pēctraumatiskais stress, depresija, savstarpēja atkarība, narcisms, zems pašvērtējums un pašregulācijas traucējumi – tie visi ir parastie cēloņi Dvēseles Pazaudēšanai mūsu paviršajās, straujajai attīstībai pakļautajās, materiālistiskajās mūsdienu sabiedrībās, kurās pa lielākai daļai garīguma sajūtu vietā ir tukšums.

Jauna sieviete, kura sapņo kļūt par aktrisi, bet dzīvē cer iet uz augšu, piepildot vecāku cerības kļūt par ārsti, zaudēs nedaudz no savas dvēseles, ignorējot viņas būtisku daļu. Vai arī pieņemsim, ka jaunā sieviete dodas uz priekšu un seko savam sapnim kļūt par aktrisi, taču dziļumā viņa joprojām ir atkarīga no savu vecāku atsaucības. Viņa vai nu vaino vecākus, lai izvairītos no atbildības par savas aizraušanās īstenošanu, vai arī viņai pazeminās pašvērtējums, jo vecāki viņu nepieņem. Šis gadījums var likties jums pazīstams.

Par laimi ir vairāki veidi, kā atkal atrast savu viengabalainumu. Daudzi materiāli, ko Luna (Aletheia Luna) un es esam sarakstījuši vietnei LonerWolf, ir “Dvēseles Atgūšanas” forma, ar kuru mēs jums palīdzam apzināties aspektus jūsu iekšienē, ko varbūt esat ignorējuši. Mēs to darām, lai veicinātu autentiskumu sevis izpētē, sevis mīlēšanā un sevis transformēšanā.

Tālāk jūs varēsiet pielietot šīs zināšanas savā Dvēseles Pazaudēšanā. Vai jūs to piedzīvojat?

Pazīmes, ka jūs varbūt piedzīvojat Dvēseles Pazaudēšanu

Pastāv dažādi fiziski, psiholoģiski un garīgi simptomi, kas attiecas uz Dvēseles Pazaudēšanu. Kad mēs piedzīvojam Dvēseles Pazaudēšanu – jeb dvēseles daļas “aizslēpjas prom” jeb atsaistās no mums – rezultāts ir dvēseliskās enerģijas jeb visas mūsu dzīvju vitalitātes zudums. Šis enerģijas zudums neļauj mums dzīvot veselīgas, piepildītas un radošas dzīves. Dažreiz Dvēseles Pazaudēšana var ilgt visu mūžu, kā rezultātā attīstās pašiznīcinošs cilvēks, kuru mēs mūsu valodā bieži saucam par “Pazudušo Dvēseli”.

18 07 24 05

Lai atgūtu šīs sevis zaudētās daļas un atkal iegūtu līdzsvaru, viengabalainumu un centrējumu, mums vispirms jāidentificē Dvēseles Pazaudēšanas simptomi mūsos. Zemāk jūs atradīsiet dažus no visbiežāk sastopamajiem simptomiem:

Atmiņas un jūsu dzīves daļas ir bloķētas.
Jūs piedzīvojat spēcīgus depresijas periodus [3].
Daļas jūsu iekšienē ir jūtamas kā pazudušas vai iedragātas.
Jūs pieredzat vispārēju nejutību pret dzīvi.
Pastāvīgas baiļu vai nemiera sajūtas.
Jūs pieredzat ilgus bezmiega periodus.
Jums šķiet, ka esat zaudējuši pamatu zem kājām vai esat nepilnīgi.
Jūs jūtaties kā “svešs cilvēks” pēc šoka vai traumatiska dzīves notikuma.
Jūs jūtaties iestrēguši vai nespējīgi pārvarēt noteiktu problēmu savā dzīvē.
Jūs jūtaties vīlušies dzīvē.
Jūs jūtaties tā, it kā jūsos būtu vairāki “Es”.
Jūs mēģināt aizbēgt, griežoties pie alkohola, narkotikām, seksa, televīzijas vai pārmērīga darba.
Jūs jūtaties necienīgi, lai būtu mīlēti.
Jūs piedzīvojat dvēseles tumšo nakti.
Jūs vēlaties atrast savu mērķi un jēgu dzīvē[4].
Jūs jūtat, ka jūsu ikdienas dzīve ir bezjēdzīga un pakļauta uzdevumu izpildei.
Jūs izvairāties justies ievainoti un distancējaties no citiem.
Jūs ilgojaties pēc viengabalainuma un piederības sajūtas.
Jūs reizēm jūtat, ka nevarat sevi kontrolēt.
Jūs pastāvīgi jūtaties garīgi vai fiziski noguruši ne medicīnisku iemeslu dēļ.
Jūs alkstat pēc sevis autentiskuma un pilnīgas pieņemšanas.

Lai būtu veseli, justos viengabalaini un dzīvotu harmonisku dzīvi, jums ir jāatgūst sevis zaudētās vitālās daļas, mācoties dzīvot līdzsvarotu, autentisku dzīvi, mīlot sevi.

Sk. arī: Mīlestība pret sevi – atslēga visam.[5]

Skat.: Kā dvēseles atgūšana var izārstēt atkarību, traumu un garīgu slimību (skat. 2. vēri – tulk. piezīme) (Soul Retrieval Can Heal Addiction, Trauma and Mental Illness – Here’s How)

Atrast fragmentus, kuri ir pazaudēti, un atjaunot viņus jūsu dzīvē nozīmē atgriezties pie sava dabiskā viengabalainuma, lai atjaunotu būtisko vitalitāti, kas ir jūsu Dvēsele. Lai iemācītos lēnām atkal reintegrēt jūsu Dvēseles pazaudētos elementus caur dvēseles darba praksi, ir jādzīvo piesardzīga, uz sirdi centrēta un ķermeniski saskaņota dzīve.

Par autoru:

Mateo Sols (Mateo Sol) ir ievērojams skolotājs, psiho-spirituālis, kura darbs ir ietekmējis tūkstošiem cilvēku visā pasaulē. Piedzimis ģimenē, kuras vēsturē bija nosliece uz narkotikām, šizofrēnija un garīgas slimības, Mateo Sols no agra vecuma domāja par cilvēku bēdīgo stāvokli. Tomēr 18 gadu vecumā Sols piedzīvoja garīgu atmodu, kas viņā radīja vēlmi palīdzēt citiem. Pēc atkārtotas savienošanās ar savām senajām peruāņu saknēm un iesvētījuma to mantotajā viedumā Sols 2012. gadā nodibināja ietekmīgu garīgu tīmekļa vietni lonerwolf.com. Sola misija kā šamanim, dvēseles darba terapeitam un garīgam ceļvedim ir palīdzēt citiem piedzīvot brīvību, viengabalainumu un mieru jebkurā dzīves posmā.

Šis raksts “21 pazīme, ka jūs pārdzīvojat “Dvēseles Pazaudēšanu” (“21 Signs You’re Experiencing “Soul Loss”) sākotnēji tika publicēts vietnē lonerwolf.com.

Avots: https://wakeup-world.com/2018/05/11/21-signs-youre-experiencing-soul-loss/

2018/05/11

Tatjanas Begļakas tulkojums [krievu valodā] speciāli žurnālam “Reinkarnacionika” (“Реинкарнационика”)