Tatjana Begļaka - Kā dvēseles atgūšana var izārstēt atkarību, traumu un garīgu slimību

Татьяна Бегляк – Как восстановление души может исцелить зависимость, травму и психическое заболевание

Tatjana Begļaka - Kā dvēseles atgūšana var izārstēt atkarību, traumu un garīgu slimību

18 07 18 01

Galvassāpju pamatā visvairāk ir sirdssāpes

Tas ir mūsu dabiskais aizsargmehānisms, ka mēs domājam, kā apiet brūces, nevis just mūsu ceļu caur tām. Šodienas laikmetā mēs tikai gribam atbrīvoties. Ko mēs varam darīt, lai pārstātu just sāpes, ko mēs pārdzīvojam? Kā mēs varam sevi mainīt, lai būtu pieņemošāki? Kā mēs varam kļūt nejūtīgi pret ārējiem spēkiem, kas ir ārpus mūsu kontroles?

Neviens negrib just sāpes. Bet daudzi no mums nēsā apkārt smagus mākoņus cauru dienu. Mēs nevaram pilnībā noskaidrot, kas ir mūsu ciešanu avots – mēs tikai zinām, ka tas sāp. Šīs sāpes veido mūsu dzīves neskaidru fonu un ir tik noturīgas, ka kļūst mums par jaunu “normu”.

Katru reizi, kad mēs ciešam no fiziskas vai emocionālas traumas, tiek teikts, ka daļa no mūsu dvēseles aiziet no ķermeņa, lai izdzīvotu pieredzi. Ar katru ievainojumu un brūci mūsu būtība un vitalitāte kļūst vājākas. Šo procesu sauc par “Dvēseles Pazaudēšanu”, par ko es esmu rakstījis iepriekš.

18 07 18 02

Tagad es kopā ar jums vēlos aplūkot, kā atgūt šos dvēseles fragmentus. Šis process ir pazīstams kā “Dvēseles Atgūšana”.

Kas ir Dvēseles Atgūšana?

Kad es biju jauns puisis, mana Abuela (vecmāmiņa) darīja kaut ko ļoti dīvainu. Katru reizi, kad es nokritu vai savainoju sevi, viņa ātri satvēra manu galvu rokās un čukstēja man ausī lūgšanu. Šī lūgšana sauca manu Dvēseli atpakaļ.

Es vienmēr biju apmulsis no viņas pēkšņās lūgšanas, līdz viņa man paskaidroja, kāpēc viņa to dara. Šamaņu kultūrās Dvēseles Pazaudēšana tiek uztverta kā garīga slimība. Citiem vārdiem sakot, kad daļa no mūsu dvēseles fragmentējas, visa veida emocionālās, fiziskās un garīgās slimības rodas mūsu dzīves spēka samazināšanās dēļ. Tādēļ tiek uzskatīts, ka dvēseles daļām ir svarīgi atkal atgriezties veselumā.

Zināmā mērā mēs visi piedzīvojam noteiktu Dvēseles Pazaudēšanas līmeni mūsu dzīvēs. Daudzi cilvēki nejūtas veseli. Uzdodiet sev šādu jautājumu: “Kad pēdējo reizi es jutos pilnīgi viengabalains un vesels?” Ja jūs piederat cilvēku lielākajai daļai, šis laiks varētu attiekties uz bērnību. Varbūt jūs pat nevarat atcerēties laiku, kad jūs kādreiz būtu jutušies viengabalaini.

18 07 18 03

Sakarā ar Dvēseles Pazaudēšanas masveida parādību mūsu sabiedrībā izplatās tādas parādības kā atkarības, slimības, tajā skaitā hroniskas, noziedzība, iepirkšanās mānija un darblholisms. Visas šīs parādības ceļas no Dvēseles Pazaudēšanas.

9 Dvēseles Pazaudēšanas cēloņi

Šamanismā Dvēseles Pazaudēšana apraksta dvēseles fragmentēšanos. Interesanti, ka Dvēseles Pazaudēšanai ir līdzība ar to, ko mūsdienu psiholoģijā sauc par “disociāciju”: psihes sadalīšanos, reaģējot uz traumatiskām, šokējošām vai sarežģītām pieredzēm. Tas bieži ir cēlonis Būtības Brūcēm, kas mūs vēlāk ietekmē kā pieaugušos.

Sk. arī: Dvēseles fragmentēšanās – kas tas ir?[1]

Skat. “21 pazīme, ka jūs piedzīvojat “Dvēseles Pazaudēšanu”

Tātad, kas izraisa Dvēseles Pazaudēšanu? Šeit ir daži kopīgi piemēri:

Jebkura rupjas izturēšanās forma, piemēram, seksuāla, emocionāla, fiziska vai garīga.
Ilgstošas skumjas, sāpes un bailes, kas liek jums justies bezpalīdzīgiem un nespējīgiem.
Iesakņojušās slieksmes, piemēram, atkarība no vielām.
Nāvei tuva vai ārpusķermeņa pieredze[2].
Tiekat spiesti rīkoties pret savu morāli.
Intensīvas noraidīšanas vai atstāšanas pieredze.
Kāda cilvēka negaidītas nāves piedzīvošana.
Pēkšņs un šokējošs nelaimes gadījums.
Attiecību dibināšana, nenosakot spēcīgas “Es” robežas (rezultātā esat neveselīgās attiecībās un zaudējat personīgo spēku).

Dvēseles Pazaudēšana un disociācija ir ietaises, ko mūsu smadzenes izmanto, lai pārdzīvotu potenciāli postošus traumatiskus notikumus. Citiem vārdiem sakot, Dvēseles Pazaudēšana notiek, lai aizsargātu jūs, nevis ievainotu. Tas ir dabisks aizsardzības mehānisms. Tomēr jebkura brūce ir jāārstē, citādi tā sāks pūžņot. Kad mēs pret šīm savām “bloķētajām” daļām izturamies nevērīgi un nedodam tām gaisu, mums atliek hroniska neviengabalainuma sajūta. Galu galā mēs rezultātā varam ciest no tādām hroniskām izpausmēm kā trauksme, depresija, fiziskas un garīgas slimības.

18 07 18 04

Vienkāršs Dvēseles Pazaudēšanas piemērs ir atrodams kultūrās, kuras satricina emociju, piemēram, “dusmu”, paušana. Teiksim, bērns ātri iemācās, ka dusmas izpaužas kā sods vai mīlestības atraušana no saviem vecākiem. Rezultātā šis bērns cītīgi mācīsies “atdalīt” šo “nepieņemamo” sevis daļu, līdz viņi vairs neuzskatīs šo emociju kā piederošu bērnam. Kas notiek ar šīm dusmām? Tās ir nomāktas. Šī iemesla dēļ Dvēseles Pazaudēšana spēlē milzīgu lomu mūsu Ēnas Būtnes radīšanā.

Sk. arī: Dvēseles tumšā nakts.[3]

18 07 18 05

Bieži vien, lai nomāktu un ārstētu Dvēseles Pazaudēšanu, tiek izmantota psihoterapija. Taču, lai arī psihoterapeitiskā pieeja reizēm var nostrādāt, bieži vien tā nonāk strupceļā. Jo psihoterapija šo “pazaudēto daļu” uztver kā pazudušu kaut kur indivīdā, nevis saglabātu kolektīvās zemapziņas valstībā. Šeit psihoterapeits nestrādā ar visu cilvēku.

No otras puses, šamanis pieņem, ka Dvēseles Pazaudēšana ir garīga slimība un ka atdalījušās daļas var atstāt ķermeni un klīst citās valstībās (ne parastajā realitātē) kā rezultāts šokam vai traumai. Šīs valstības bieži vien ir nepieejamas, un tās aizsargā smagi nostiprinājumi, kas apgrūtina (vai padara neiespējamu) skartajai personai iet sev cauri patstāvīgi bez Šamaņa vadības.

Laika gaitā Dvēseles Pazaudēšana dēļ tā, ka šīs traumatiskās pieredzes nav integrētas, var kļūt par šķēršļiem mūsu personīgajā attīstībā. Dvēseles Pazaudēšana var radīt mokošus, novājinošus un nespējīgus radošus aizsardzības mehānismus, kas izpaužas kā satraukums, depresija, atkarības un apmātības, kā arī kā hronisks nogurums.

18 07 18 06

Kāpēc Dvēsele fragmentējas?

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir viegli iedomāties, ka Dvēseles Pazaudēšana ir kaut kas slikts, kas noticis ar mums. Tomēr šeit ir svarīgi apzināties, ka Dvēseles Pazaudēšana faktiski ir velte.

Tādā pašā veidā, kad jūs zaudējat samaņu, kad saskaraties ar milzīgām sāpēm, arī jūsu dvēsele ir vieda un zina savas robežas. Jūsu dvēsele zina, kā viņa var un kā nevar rīkoties, tāpēc viņa atstāj jūsu ķermeni kā izdzīvošanas mehānismu, lai pasargātu sevi no pilnīgas sāpju sajūtas.

Dvēseles dalīšanās par kavēkli kļūst tikai tad, kad fragmenti netiek aktīvi atgūti. Tieši tādēļ tas ved pie hroniskas depresijas, pašnāvības tendencēm, pēctraumatiskā stresa sindroma, atkarībām, imūndeficīta problēmām un skumjām, kas atsakās dziedēties.

Tomēr šo dvēseles fragmentu atgūšana nenozīmē, ka darbs ir pabeigts. Pēc tam mums ir jāiemācās integrēt tos atpakaļ mūsu dzīvēs, lai atjaunotu vitālo spēku, potenciālu un enerģiju, kas tiem pieder.

18 07 18 07

Bez šīm pazaudētajām dvēseles daļām mēs nejūtam viengabalainumu. Tā vietā mēs jūtamies nespēcīgi, depresīvi, satraukti vai tukši. Mēs jūtam, ka kaut kas pietrūkst, un mēs gribam piepildīt šo tukšumu ar visu, ar ko mēs varam.

Tomēr, tiklīdz mēs esam atjaunojuši šos pazaudētos fragmentus, mēs varam piedzīvot sekojošus ieguvumus:

Justies iezemētākiem mūsu ķermenī un “pamatīgākiem”;
Justies aktīvi, pamodušies un dzīvāki;
Lielāku klātbūtni pasaulē;
Lielāku apzināšanos par mūsu izvēlēm, uzvedību un lēmumiem;
Vieglumu un prieku;
Apzināšanos, ka jums ir milzīgi daudz enerģijas, ko jūs nezinājāt;
Garīgu skaidrību un jaunu cerības sajūtu;
Fizisku labklājību un mazāk slimību;
Mērķa un atjaunota virziena sajūtu;
Dziļāku miegu;
Pārvarēt ierastās atkarības (no zālēm, pārtikas, darba);
No jauna atrastu viengabalainumu un piederības sajūtu.

Lai veiktu Dvēseles Atgūšana, jums nepieciešams pieredzējis ceļvedis. Šamaņi nav vienīgie dziednieki, kas var veikt Dvēseles Atgūšanu. Citām dziednieciskām praksēm, piemēram, hipnozei, maģijai un psihoanalīzei, – tām visām ir metodes, kā integrēt atdalījušās vai pazaudētas “Es” daļas.

Sk. arī: Psihiatrija un reinkarnacionika: speciālista viedoklis.[4]

Dvēseles Atgūšanas ceļojums

Lai atgrieztu dvēseli ar šamanisma praksi, mēs parasti ar klientu ieejam transa stāvoklī. Šis izmainītās apziņas stāvoklis palīdz mums ceļot pa vienu no trim gara pasaulēm (parasti pazemē), kur pavadošie garīgie palīgi palīdz mums nodomā atgūt noteiktu dvēseles daļu. Mēs visu ceļojumu stāstām klientam vai vizualizējam to caur aktīvu iztēli.

18 07 18 08

Šajos Dvēseles Atgūšanas ceļojumos mēs sastopamies ar spēcīgām, bieži vien skarbām enerģijām, kas izpaužas kā arhetipiski monstru, reptiļu, drakonu un citu bīstamu zvēru tēli. Tie ir Dvēseles sargi, jeb psihoterapijā viņi ir pazīstami kā psihes aizsardzības mehānismi. Mums viņi ir jāpārvar ar mūsu garīgo palīgu palīdzību, lai pārliecinātu dvēseles daļu atgriezties.

Sk. arī: Garīgo Audzinātāju tipi: kādi viņi mēdz būt.[5]

Tiklīdz mēs esam atguvuši dvēseles daļu, mēs reintegrējam viņu klienta kopumā. Tas parasti tiek veikts enerģētiski (ieplūdinot enerģiju ķermenī) ar ceremonijas vai ar kognitīvu instrumentu palīdzību (piemēram, kā iekšējais bērns strādā ar geštaltterapiju).

Dvēseles Atgūšana ir veiksmīga tikai tad, ja dziedināmais cilvēks apņēmīgi izlemj izmantot šo jauniegūto enerģiju, lai veicinātu veselīgas izvēles, kas atbalsta viņa viengabalainumu. Tā ir divvirzienu deja!

Ja esat veikuši daudz dvēseles darba, Dvēseles Atgūšana var pienākt tieši jūsu ceļojuma beigās. No otras puses, Dvēseles Atgūšana var būt pirmais solis, ko jūs sperat, lai atkārtoti atklātu savu viengabalainumu.

Es ceru, ka šis raksts palīdzēja jums labāk izprast šo spēcīgo praksi. Ja vēlaties uzzināt kaut ko citu, lūdzu, komentējiet zemāk.

Par autoru:

Mateo Sols (Mateo Sol) ir ievērojams skolotājs, psiho-spirituālis, kura darbs ir ietekmējis tūkstošiem cilvēku visā pasaulē. Piedzimis ģimenē, kuras vēsturē bija nosliece uz narkotikām, šizofrēnija un garīgas slimības, Mateo Sols no agra vecuma domāja par cilvēku bēdīgo stāvokli. Tomēr 18 gadu vecumā Sols piedzīvoja garīgu atmodu, kas viņā radīja vēlmi palīdzēt citiem. Pēc atkārtotas savienošanās ar savām senajām peruāņu saknēm un iesvētījuma to mantotajā viedumā Sols 2012. gadā nodibināja ietekmīgu garīgu tīmekļa vietni lonerwolf.com. Sola misija kā šamanim, dvēseles darba terapeitam un garīgam ceļvedim ir palīdzēt citiem piedzīvot brīvību, viengabalainumu un mieru jebkurā dzīves posmā.

Šis raksts “Kā dvēseles atgūšana var izārstēt atkarīgu, traumu un garīgu slimību” (“Soul Retrieval Can Heal Addiction, Trauma and Mental Illness – Here’s How”) sākotnēji tika publicēts vietnē lonerwolf.com.

Avots: https://wakeup-world.com/2018/05/14/soul-retrieval-can-heal-addiction-trauma-and-mental-illness-heres-how/

2018/05/14

Tatjanas Begļakas tulkojums [krievu valodā] speciāli žurnālam “Reinkarnacionika” (“Реинкарнационика”)

P.S. Jūs jūtat savu dvēseles sadalītību?