Tatjana Begļaka - Boriska – neparasts zēns no Krievijas, kurš atceras savu pagājušo dzīvi uz Marsa

Татьяна Бегляк – Бориска — необыкновенный мальчик из России, который помнит свою прошлую жизнь на Марсе

Tatjana Begļaka - Boriska – neparasts zēns no Krievijas, kurš atceras savu pagājušo dzīvi uz Marsa

18 04 04 01

Jūs, iespējams, to nezināt, bet tas, ka bērni atceras savas pagājušās dzīves[1], nav nekas jauns. Reinkarnācija, bez šaubām, ir aizraujošs temats, pat zinātnieku vidū.

Pat Karls Sagans, (Carl Sagan), amerikāņu astronoms un astrobiologs, ir atzinis faktu, ka reinkarnācija pelna nopietnu izpēti, sakot, ka “bērni reizēm sniedz detaļas par iepriekšējo dzīvi, kuras pārbaudot izrādās ļoti precīzas un kuras viņi nevarēja zināt nekādā citādā veidā, izņemot reinkarnāciju.”

Ir daži lieliski piemēri, no kuriem daudzus ir aprakstījis Virdžīnijas Universitātes psihiatrs Džims Takers (Jim Tucker). Viņš neapšaubāmi ir pasaules vadošais pētnieks šajā jomā. 2008. gadā viņš publicēja pārskatu par gadījumiem, kas liecina par reinkarnāciju, žurnālā Explore.

Tipisks reinkarnācijas gadījums, ko apraksta Džims, ietver subjektus, kas liecina par pagājušās dzīves pieredzi. Interesanti ir tas, ka 100% subjektu, kas vēsta pagājušās dzīves atmiņas, ir bērni. Vidējais vecums, kad viņi sāk atcerēties savu pagājušo dzīvi, ir 35 mēneši, un viņu pagājušās dzīves notikumu un pieredzes apraksti bieži ir plaši un ievērojami detalizēti. Šie bērni atceras lietas, ko nebūtu iespējams zināt par cilvēkiem, kuri, kā viņi apgalvo, ir bijuši. Tās tika iegūtas viņu ģimenēs, apstiprinot adreses, profesijas un dažādas citas detaļas no to cilvēku dzīvām, kādās viņi agrāk dzīvoja[2].

Sk. arī: Džims Takers un viņa pētījumi par Raianu, kurš atrada savus radiniekus no pagājušās dzīves.[3]

Mēs nesen publicējām rakstu ar 6 lieliskiem piemēriem, kuri ir detalizētāki. Un atkal, tie ir patiešām pārsteidzoši, un šiem bērniem nebūtu citas iespējas zināt šīs detaļas.

Es personīgi uzskatu, ka reinkarnācija ir reāla, bet nedomāju, ka tā ir vienīgā lieta, kas notiek pēc nāves. Es ticu, ka tas ir viens no daudziem iespējamiem dvēseles ceļiem. Es ticu, ka dažas dvēseles var reinkarnēties, kā mēs to redzējām iepriekš, citā dzīvē. Es ticu arī, ka dažas dvēseles var reinkarnēties uz citām planētām kā būtnes, kuras mēs uzskatām par citplanētiešiem. Turklāt es uzskatu, ka reinkarnācija ir tikai viena no dvēseles iespējām. Citas iespējas ietver optāciju ceļot uz citām dimensijām un pieredzēt dzīvi tur, vai arī pilnīgi atteikties no reinkarnācijas un piedzīvot dzīvi nefiziskā valstībā, bez fiziska ķermeņa. Varbūt dvēselei ir jāturpina reinkarnēties, līdz tiek apgūtas zināmas mācības, lai pārietu uz citu “līmeni”? Kas to lai zina. Varbūt eksistē pirmavots, no kura ceļas visas dvēseles? Ir tik daudz jautājumu, tik daudz iespēju, un reinkarnācija varētu būt viena no daudzajām.

18 04 04 02

Borisku intervēja Kerija Kesidija (Kerry Cassidy) no Project Camelot. Šī intervija ir ļoti savdabīga, jo tur ir runa par iepriekšējo dzīvi uz planētas Marss. Boriska nav parasts zēns. Viņa māte apgalvo, ka viņš sācis runāt jau četru mēnešu vecumā un drīz pēc tam izteicis pilnus vārdus. Astoņu mēnešu vecumā viņš runājis teikumos un divu gadu vecumā varējis lasīt. Viņš kļuvis par vietējo slavenību ar savu saprātīgumu un trīs gadu vecumā spējis nosaukt visas Saules Sistēmā ietilpstošās planētas, zinājis, cik ir galaktiku, un daudz ko citu. Viņš par astronomiju zinājis tik daudz, kas viņa vecuma bērnam nebūtu iespējams.

18 04 04 03

Viņš arī atceras vienu no savām pagājušām dzīvēm uz Marsa, kur viņa inkarnācija acīmredzot notika pirms miljoniem gadu. Intervijā viņš sniedza vairākus paziņojumus, piemēram:

“Cilvēki no Marsa ceļoja uz daudzām galaktikām un planētu sistēmām.”

“Bija lidmašīnas tipa kuģi. Tie bija trīsstūrveida. Bija kuģi, kas izskatījās kā piliens.”

Viņš teica, ka šie kuģi izmanto “plazmas spēku, jonu spēku. Ja viņi izmantoja benzīnu, degviela pārāk ātri izbeidzās, dzinēji bija pārāk spēcīgi”.

Viņš stāstīja arī par teleportāciju, sakot, ka “portāls ir tāds pats kā teleports. Tas palēnina laiku un atver sava veida portālu, kurā laiks strauji paātrinās… Es nevaru pateikt precīzi. Es neatceros. Tas atveras vienā pusē, un pēc dažām sekundēm vai pat minūtēm, ja pārvietošana ir tāla, tas atveras citā telpas apgabalā”.

“Ne visiem kuģiem bija viens un tas pats princips. Kuģiem ar plazmas dzinējiem bija ierobežojums ceļot lielā ātrumā tikai pa Saules Sistēmu. Kuģi, kuriem bija piliena forma, pārvadāja citus kuģus.”

“Katrai rasei bija savas tehnoloģijas un inovācijas. Piemēram, ja mums bija plazmas un jonu dzinēji, citām bija enerģijas dzinēji.”

18 04 04 04

Viņš stāstīja par citiem cilvēkiem no citām planētām, planētu sadarbību, kā arī par kariem[4]. Viņš stāstīja par cilvēkiem, kas joprojām dzīvo uz Marsa, taču dzīvo zem virsmas un planētas iekšienē. Pēc viņa teiktā, viņi elpo CO₂.

Nu jau sen, kad NASA pārstāvji aicināja sasaukt preses konferenci, lai paziņotu par lielu atklājumu sakarā ar Marsu. Tikšanās laikā viņi atklāja diezgan šokējošu informāciju, pilnīgi izmainot to, ko mēs kādreiz esam domājuši par “sarkano” planētu, kas pēkšņi vairs nešķiet tik sarkana. Viņi paziņoja, ka uz Marsa faktiski ir upes ar plūstošu ūdeni. Tam, ko mēs kādreiz uzskatījām par sausu un klinšainu planētu, faktiski ir sezonāls raksturs, kas nav līdzīgs mūsu planētai Zeme.

18 04 04 05

Lužendra Ojha (Lujendra Ojha), planētu zinātnieks no Džordžijas Tehnoloģiju institūta, atklājumu izdarīja, pētot NASA Marsa Orbitālās Izpētes (Mars Reconnaissance Orbiter) attēlus.

Zemāk sniegtie citāti ir no šīs preses konferences, ja nav norādīts citādi.

“Marss nav sausa, izkaltusi planēta, kā mēs domājām agrāk… [un] uz Marsa ir atrasts šķidrs ūdens.” – Džeims Grīns (James Green), NASA planētu zinātnes vadītājs.

Acīmredzami ar paziņojumu, ka Marsa ir ūdens, ticamība, ka pie virsmas ir dzīvība, kļūst arvien lielāka. Preses konferencē tika arī sīkāka aplūkota Marsa atmosfēra un tas, kā planēta varēja uzturēt dzīvību pagātnē.

“Mēs dodamies uz Marsu, mūsu ceļojums uz Marsu pašlaik ir zinātniski vadīta ekspedīcija, bet es ceru, ka drīz mēs sūtīsim cilvēkus uz sarkano planētu, lai pētītu un lai zinātne vadītu ceļā. Un šodienas paziņojums par patiesi aizraujošo rezultātu, ka uz Marsa pašlaik ir ūdens, ir viens no iemesliem, kāpēc man arvien vairāk šķiet, ka mums uz Marsu ir jāsūta astrobiologi un planētu zinātnieki, lai izpētītu jautājumu “vai uz Marsa pašlaik ir dzīvība”? – Džons Grunsfelds (John Grunsfeld), piecus lidojumus veikušais astronauts, NASA Zinātniskās Misijas Vadības (Science Mission Directive) Asociētais Administrators.

18 04 04 06

Šeit ir interesants citāts, ņemot vērā, ko Boriska teica tieši intervijā, ka cilvēki dzīvo zem planētas virsmas.

“Varbūtība, ka Marsa iekšienē ir dzīvība, vienmēr ir bijusi ļoti augsta. Droši vien, ka ūdens ir kaut kur Marsa garozā… Ir ļoti iespējams, ka Marsa garozā ir dzīvība,” – Alfrēds Makevens (Alfred McEwen), galvenais pētnieks, HiRISE (High Resolution Imaging Science Experiment), Arizonas Universitāte.

Zemāk ir daži interesanti citāti, jo zēns teica arī, ka uz planētas ir notikušas milzīgas klimata izmaiņas.

“Jo vairāk mēs novērojam Marsu, jo vairāk mūsu iegūtā informācija liecina, ka tā patiešām ir aizraujoša planēta, pateicoties Curiosity Rover, mēs tagad zinām, ka Marss reiz bija Zemei ļoti līdzīga planēta, ar lielām sāļām jūrām, ar saldūdens ezeriem, iespējams, ar sniega klātām virsotnēm un mākoņiem, un ūdens cikliem, kādus mēs pētām šeit uz Zemes… Kaut kas ar Marsu notika, un tas zaudēja savu ūdeni,” – Džons Grunsfelds, piecus lidojumus veikušais astronauts, NASA Zinātniskās Misijas Vadības Asociētais Administrators.

Džons arī turpina apspriest lielo varbūtību, ka Marss agrāk saturējis dzīvību, pirms ar planētu kaut kas notika, kas lika izmainīties tās klimatam. Zinātnieki joprojām cenšas saprast, kāds tieši šis notikums vai notikumu sērija varēja būt.

18 04 04 07

“Marss ir planēta, kas ir ļoti līdzīga Zemei… [un pagātnē] Marss bija ļoti savdabīga planēta, tai bija bieza atmosfēra, un faktiski tai bija tas, ko mēs varam uzskatīt par milzīgu okeānu, iespējams, Ziemeļu Puslodes divu trešdaļu apmērā. Un šis okeāns varēja būt vismaz jūdzi (≈ 1,6 km) dziļš. Tātad Marsam pirms trīs miljardiem gadu bija lieli ūdens resursi. Taču kaut kas notika. Marss pārdzīvoja lielas klimata izmaiņas un zaudēja savus virszemes ūdeņus,” – Džeims Grīns (James Green), NASA planētu zinātnes vadītājs.

Šie zinātnieki uzsver faktu, ka notika kaut kas, kas izraisīja lielas klimata izmaiņas. Iepriekš minētajā intervijā arī zēns saka to pašu.

Saskaņā ar Dr. Džona Brandenburga (John Brandenburg), filozofijas doktora un plazmas fiziķa domām dzīvību uz Marsa iznīcināja kodolkarš. Viņš uzskata, ka par to ir atbildīgas vairākas attīstītas civilizācijas no senās vēstures, un savos publicētajos darbos apgalvo, ka Marsa augsnes krāsa un sastāvs norāda uz “jauktas kodolsintēzes sprādzieniem”, kas noveda pie kodolnokrišņiem uz planētas. (avots) (avots)

Tāpat kā iepriekš citētie astronauti, Brandenburgs nav nekāds ķertais. Viņš bija iesaistīts Klementīnes Misijā (Clementine Mission) uz Mēness, kas bija kopīgs kosmosa projekts starp Ballistisko Raķešu Aizsardzības Organizāciju (BMDO – Ballistic Missile Defense Organization) un NASA. Misija 1994. gadā atklāja ūdeni Mēness polos. Viņš bija šīs misijas vadītāja vietnieks. (avots) (avots)

Sk. arī: Atmiņas par dzīvi uz Mēness.[5]

Ģenerālis Stablbins (Albert Stubblebine) ir atvaļināts Amerikas Savienoto Valstu ģenerālmajors. Viņš bija arī ASV armijas izlūkdienesta drošības dienesta komandas (INSCOM – United States Army Intelligence and Security Command) komandieris un arī viens no Amerikas izcilākajiem karavīriem, un ASV armijas izlūkošanas (U.S. Army Intelligence) priekšnieks, kura pakļautībā bija 16 000 kareivju; viņš par Marsu saka sekojošo:

“Uz Marsa virsmas ir struktūras. Es jums teikšu, ka ir ieraksts, kurš rāda, ka zem Marsa virsmas ir struktūras, kuras nav redzamas Voyager kameru 1976. gada pārraidītajos attēlos. Es jums teikšu arī, ka ir mašīnas uz Marsa virsmas un ir mašīnas zem Marsa virsmas, kuras jūs varat redzēt, redzēt detalizēti, jūs varat redzēt, kādas tās ir, kur tās ir un kas tās ir un daudzas to detaļas.” (Dolans, Ričards (Richard Dolan). NLO un Valsts drošības dienesta stāvoklis: Ņujorka: Richard Dolan Press)

18 04 04 08