Tatjana Begļaka - Telpas un laika ilūzija

Татьяна Бегляк – Иллюзия пространства и времени

Tatjana Begļaka - Telpas un laika ilūzija

17 05 23 01

Kā vienmēr, mani raksti ir tikai mans viedoklis, ko es piedāvāju atklājuma un iekšējas sajūtas vadīts – pasniegt to, kas rezonē un atstāj iespaidu.

Viena no senām metafizikas un garīgās filozofijas idejām daudzu gadsimtu garumā ir apgalvojums, ka nefiziskajās sfērās, kur eksistē mūsu augstākie aspekti, laiks tādā izpratnē, kā mēs to pazīstam, neeksistē – ka mūsu lineārā laika pieredze šeit, mūsu fiziskajā realitātē, ir ILLŪZIJA. Diemžēl skaidrojumu, kā tas izpaužas, agrāk nebija. Tikai pēdējā laikā daudzas augstāku dimensiju būtības caur čenelingiem ir dalījušās informācijā par laika patieso būtību, un šajā rakstā ir sniegta šo apgalvojumu sintēze.

Laika ilūzijas uztveres īpatnības

Mūsu lineārā laika izpratne ir mūsu uztveres ilūzija, apziņas radīta. Faktiski arī tā ir “telpa”. Ar laika iedeju cieši saistīts ir jēdziens “lineārā cēloņsakarība”, koncepcija, ka notikums A ir cēlonis notikumam B, kurš pēc tam izraisa notikumu C. Acīmredzamā cēloņsakarības saite arī tīra uztveres ilūzija – kaut arī ļoti pārliecinoša.

Realitāte, kuru mēs uztveram, it nemaz nav “objektīvā realitāte”, kā iedomājas daudzi cilvēki. Tas vairāk līdzinās tam, ko mēs zinām kā virtuālo realitāti – kaut arī ļoti pārliecinošu.

Īsi aplūkosim pamatus tam, kas jūs un visums patiešām esat, un pēc tam iedziļināsimies jautājumā, kā un kāpēc laiks un telpa ir ilūzijas.

17 05 23 02

Kosmiskā apziņa

Paši Visuma audi ir apzinoša, un jūsu augstākā apziņa ir šīs universālās apziņas pavediens ar savu apziņas centru. Mēs esam logi, caur kuriem visums uztver un pārdzīvo dzīves pieredzi.

Zinātne pamatā uzskata, ka apziņa un mūsu prāts rodas VIENĪGI no smadzeņu darbības. Un patiesi – FIZISKAIS prāts rodas smadzeņu darbības rezultātā, taču šis prāts piešķir tikai ierobežotas iespējas, salīdzinot ar mūsu augstāko saprātu. Zinātne vēl nav sapratusi, ka mūsu prāts ir papildināts ar kaut ko lielāku, un tas eksistē visuma apziņas laukā, bet mūsu smadzenes funkcionē kā uztvērējs.

Viss ir apziņa. Viss redzamais un neredzamais, liels un mazs – tās vienkārši ir domformas kosmiskā saprāta iekšienē. Mēs eksistējam iekšienē kaut kam, kas ir līdzīgs apziņas telpai jeb konceptuālai telpai. Un pārdzīvojumi, kuri mums ir un kurus mēs saucam par “realitāti”, tiek radīti, selektīvi un secīgi meklējot un uztverot informāciju kosmiskajā saprātā. Mūsu realitāte ir konstrukcija. VISAS realitātes ir konstrukcijas.

Sk. arī: Ko domā zinātnieki par apziņu un tās novietojumu: smadzeņu pētījumi klīniskās nāves stāvoklī.[1]

Bezgalīgā informācijas matrica

Informācija, kuru pārstāv pagātnes, tagadnes un nākotnes katra momenta katrs aspekts, pastāv vienlaicīgi, mūžīgi un TAGAD. Ne tikai visa informācija laika līnijā, kuru mēs pašlaik pieredzam, bet visas iespējamās laika līnijas – burtiski bezgalīga matrica, kura satur visu iespējamo, visu iedomājamo. Protams, tas nav tik acīmredzami, uztverot no iekšienes pašu telpas-laika domas konstrukciju, tāpēc ka mēs redzam un piedzīvojam tikai to daļu, kura nepieciešama, lai radītu mūsu realitātes pieredzi. Jūs laika līniju varat iedomāties kā taciņu, pa kuru mūsu apziņa virzās cauri informācijas telpai un tātad pieredzes telpai.

Neierobežotā (dabiskā) apziņas stāvoklī, kādā atrodas mūsu augstākais aspekts, mēs varam, kurp vēlamies, pārvietot apziņas punktu bezgalīgajā informācijas matricā, kura ir viss, kas ir, un virzīties caur to vai nu “laika”, vai arī “telpas” dimensijā. Vairāk par to vēlāk rakstā, kur mēs attālināti raugāmies uz regresiju pagājušajās dzīvēs.

Pievērsiet uzmanību, kā šīs dimensijas ir tikai pārvietošanās pa informāciju veidi – un informācija ir strukturizēta tādā veidā, lai attēlotu trīsdimensiju ģeometrisku telpu, kā arī pakāpeniskos stāvokļus (laiku) – tas ir ļoti līdzīgi tam, kā darbojas mūsu datorspēles un virtuālā realitāte.

Mūsu fiziskā realitāte – tā ir konstrukcija, kuru mūsu dvēseles izmanto kā mācību pieredzi. Zināmā nozīmē visa mūsu realitāte ir ilūzija, taču pieredze, ko tā sniedz, ir ļoti reāla un atstāj neizdzēšamas pēdas apziņā, kura tad arī ir mūsu dvēsele. Realitāte darbojas kā ļoti iedarbīga spēle, kura vada mūsu dvēseļu evolūciju un apziņas izaugsmi.

Kosmiskais kinoprojektors

No mūžīgā TAGAD un bezgalīgās informācijas matricas lineārā pieredze tiek radīta, jūsu uztveres/izpratnes apzinošajam fokusam secīgi pārvietojoties pa informācijas matricu. Šis process rada telpas un laika, kustības, evolūcijas un cēloņsakarības pieredzi.

Tas izskatās pēc filmas, kuru rāda kinoprojektors.

Kinoprojektorā kustības un laika ilūzija tiek radīta, projektoram attēlojot nekustīgus filmas kadrus, pa vienam kadram, ātrā noturīgā secībā. Tomēr VISI kadri eksistē vienlaicīgi. Faktiski kinomehāniķis var izņemt lenti, izklāt to uz grīdas un vienlaikus apskatīt visus kadrus.

17 05 23 05

Līdzīgā veidā mūsu apziņa “projicē” (tāpat kā “uztver”) atsevišķus “nekustīgus realitātes kadrus” noturīgā un ārkārtīgi ātrā secībā, MILJARDIEM reižu sekundē, radot LAIKA plūsmas ILŪZIJU. Nevienai “realitātes struktūrai” nepiemīt pilnīgi nekāda kustība – tā ir pilnīgi NEKUSTĪGA aina. Tomēr, ātri kārtojot šos nekustīgos kadrus, mēs radām kustības un laika ilūziju.

Informācijas bloki bezgalīgajā matricā funkcionē ļoti līdzīgi nekustīgiem diafilmas kadriem. Mūsu zemes apziņa arī darbojas kinoprojektors – caurskatot nekustīgus kadrus ātrā, noturīgā secībā. Mūsu augstākais aspekts eksistē bezlaika sfērā un darbojas kā kinomehāniķis, kurš var filmēt filmu un caurskatīt visus kadrus vienlaicīgi.

Tie esat jūs, kas kustas, nevis laiks. Laikam nav kustības. Ir tikai Viens Moments.

Bašars

Patiesībā nav skaidrs, vai mēs izvēlamies katru nākamo “realitātes kadru” no bezgalīgi daudz iepriekš radītiem kadriem, vai arī šo kadru saturu sastādām dinamiski, kaut kādā veidā “pa ceļam”. Es šeit apstājos pie vienkārša skaidrojuma tikai skaidrības labad. Plašāk es to apskatu rakstā “Realitātes Radīšanas Mehānisms”.

Sk. arī: Vai var ieraudzīt nākotnes dzīves ar reinkarnacionikas metodi?[2]

Nepārtrauktības ilūzija

Kā likums, “realitātes kadri”, kurus mēs aplūkojam ātrā secībā, ir savstarpēji saistīti un līdzīgi, radot nepārtrauktības ILŪZIJU. Nepārtrauktība ir nepieciešama, lai dzīves spēli padarītu par pārliecinošu pieredzi. Ja mēs pamanītu acīmredzamus pārtraukumus, mēs saprastu, ka esam spēlētāji šajā spēlē, un tas samazinātu efektivitāti un dzīves spēles mērķi.

Viens no cēloņiem, kādēļ izpaužas nepārtrauktība, ir tas, ka “realitātes kadrus”, kurus mēs redzam katrā nākamajā momentā, mēs izvēlamies rezonansē ar savām domām, un, tā kā mēs NETICAM, ka pārlēkšana pa laika skalām ir iespējama (piemēram, mēs ticam lineārajai nepārtrauktībai), tad pārtraukumi parasti nenotiek. Mēs SAGAIDĀM nepārtrauktību, mēs to arī dabūjam. Mēs esam visu savu realitāti radījuši ar domām un pārliecībām – tādā veidā darbojas visums, tas ir tas, kas ir, tāpēc ka mēs esam lielā kosmiskā saprāta daļa.

17 05 23 06

Bet nepārtrauktība nav absolūta prasība. Bezgalīgajā matricā var “pārlēkt” uz pilnīgi citu kadru. Pāriešana pa laika skalām parasti tiek uzskatīta “par ceļojumu laikā”, un tas tradicionāli tiek uzskatīts par neiespējamu. Viens no argumentiem, kurš bieži tiek izvirzīts kā pierādījums, ir klasiskais “vectēva paradokss, kurš saka:

“Ja jūs ceļojat laikā līdz sava vectēva dzīves laikam un nogalināt viņu, pirms viņam ir radušies bērni, tad jūsu tēvs nepiedzimtu, un tad jūs nepiedzimtu. Un, ja jūs nekad neesat dzimis, tad jūs nevarētu atgriezties, lai nogalinātu vectēvu.”

Sk. arī: Filma par ceļotājiem laikā.[3]

Protams, šis paradokss izzūd, kad jūs apzināties, ka eksistē bezgalīgi daudz laika līniju – tās visas eksistē vienlaicīgi (paralēli, bet dažādi ceļi pa bezgalīgo matricu jeb notikumu “plūsmas”). Kad jūs “ceļojat laikā”, jūs pārlecat uz CITU laika līniju. Uz jūsu laika līnijas nenotiek nekādas izmaiņas. Laika līnija, uz kuru jūs pārslēdzāties, var likties gandrīz identiska tai, uz kuras jūs bijāt, taču tā ir pilnīgi CITA laika līnija.

Protams, pārtraukumi var būt, un tie gadās, un, kad tie notiek, aculiecinieki tos uztver kā “brīnumus” vai “burvestību”. Ļoti nedaudzi no mums ir bijuši tādu notikumu liecinieki, un vēl daudz mazāk ir cilvēku, kuriem piemīt saprāta spēks un radošuma meistarība, lai tos radītu patiesībā.

Sk. arī: Kā izpaužas pagātnes un nākotnes atmiņa.[4]

Paranormālie fenomeni un laika un telpa ilūzija

Tiešsaistes redzējuma un regresijas pagājušajās dzīvēs paranormālie/psihiskie fenomeni apgaismo mūsu realitātes dziļo raksturu un saskan ar laika un telpas iluzoro dabu, kuru es šeit parādu.

Tiešsaistes redzējums ir termins, kuru militārais izlūkdienests izdomāja kā alternatīvu citiem metafiziskiem terminiem, tādiem kā “astrālais ceļojums/projekcija”. Tiešsaistes redzējums – tā ir spēja aplūkot jebkuru vietu, neatkarīgi no tā, cik tālu tā ir, savā prātā ar apzināta nodoma palīdzību. Saskaņā ar grāmatu “Neierobežotais prāts: tiešsaistes redzējuma rokasgrāmata”, jebkurš var šo spēju attīstīt ar speciālas apmācības palīdzību.

17 05 23 07

Saprāta spēja “redzēt” jebkuru vietu kosmosā stingri norāda uz to, ka apziņa eksistē ārpus smadzenēm visuma audos, kā uzskatīja daudzas senas filozofijas skolas un ko daudzi vadoši mūsdienu zinātnieki sāk saprast un pierādīt (izlasiet grāmatu “Nemirstīgais prāts: zinātne un apziņas nepārtrauktība ārpus smadzenēm”, lai iedziļinātos šajā tēmā).

Mūsu apzinātā sapratne patiešām ir daļa no kaut kā līdzīga universālam saprātam viņa neierobežotajā (dabiskajā stāvoklī). Mēs savu apziņas punktu varam pārvietot uz jebkuru vietu bezgalīgajā informācijas matricā, kura ir viss, kas ir, un pārvietoties tajā pa “telpas” vai “laika” dimensijām. Tiešsaistes redzējuma gadījumā mēs iegūstam pieeju mūsu neierobežotajam (universālajam) saprātam un pārvietojam mūsu uzmanības fokusu caur “telpas” dimensiju universālajā informācijas matricā uz konkrētu “telpas” vietu.

Regresija pagājušajās dzīvēs – tas ir vēl viens paranormāls fenomens, kurš apgaismo laika un telpas patieso dabu. Šī tehnika izmanto psihozi, lai subjektu novestu stāvoklī, kurš ļaus viņam iegūt pieeju sava augstākā aspekta neierobežotajai apziņai[5], lai pētītu to, ko mēs tradicionālu uzskatām par pagājušo vai nākotnes dzīvi. Mūsu augstākais aspekts rada daudz dvēseļu, kuras ir viņa dažādas šķautnes, un projicē viņas uz zemāku svārstību eksistences plāniem.

Regresijas pagājušajās dzīvēs laikā mēs varam iegūt pieeju mūsu neierobežotajai apziņai un pārvietot savu apziņas punktu pa bezgalīgās informācijas matricas “laika” dimensiju virzienā uz vietām, kuras atbilst sektoriem un punktiem uz laika līnijām, pa kurām iet jūsu augstākā aspekta citas “šķautnes” (citas dvēseles) (iegūst dzīves pieredzi).

17 05 23 08

Mūsu augstākais aspekts rada daudz dvēseļu un ievieto viņas daudzās dzīvības formās, daudzās pasaulēs, daudzās dažādās situācijās, lai paātrinātu savas apziņas evolūciju (garīgo evolūciju). Viņš pieredz visu, ko pieredz visas viņa dvēseles, un tādā veidā attīstās. Viņam ir liela daudzveidīga pieredze caur visām savām dvēselēm! Ja vēlaties uzzināt vairāk par reinkarnāciju un regresiju pagājušās dzīvēs, es iesaku grāmatas “Dvēseļu ceļojums” un “Regresija pagātnes dzīvē: atklājiet savas pagātnes dzīves slēptās atmiņas”.

Sk. arī Dvēseles paralēlo dzīvju pētīšana un viņas pieredzes integrēšana [6].

Realitāte ir konstrukcija, un mēs esam tās radītāji

Pieredze, kura mums ir un kuru mēs saucam par “mūsu dzīvi un mūsu pasauli”, un viss tas, kam vairākums no mums cieši tic kā objektīvai ārējai realitātei, nav nekas cits kā ļoti sarežģīta uztveres ilūzija. Tā ir ilūzija, kura ir ļoti līdzīga virtuālajai realitāte, radītai mūsu datoros, izņemot to, ka noteikumi ir daudz interesantāki, un mēs galu galā kontrolējam katru vissīkāko šīs spēles niansi. Šo noteikumu dziļa izpratne un apgūšana padarīs jūs par meistarīgu spēlētāju šajā aizraujošajā dzīves spēlē – par to, kurš savu personīgo realitāti var mainīt, kā pats vēlas.

Daudz spēka jums,

Džefs

2016.01.22.

Par autoru: Džefs Strīts (Jeff Street), zinātnieks, pamodies garīgiem meklējumiem pirms dažiem gadiem. Garīgās pasaules pētnieks, sarakstījis vairākas grāmatas par ezotērikas tēmām.

Avots: http://www.divine-cosmos.net/illusion-of-time.htm

P.S. Jums ir bijusi laika nelineāras uztveres pieredze?