Татьяна Бегляк - 35 шагов эволюции души
Tatjana Begļaka - 35 dvēseles evolūcijas soļi
Saskaņā ar daudzām garīgām mācībām visas cilvēku būtnes realitātē ir garīgas būtnes cilvēka ceļojumā. Mēs reinkarnējamies cilvēka ķermenī, lai attīstītos un ietu cauri dvēseles attīstības etapiem.
Mūsu galīgais mērķis – kā unikāliem indivīdiem kļūt pilnīgi apzinošiem un spējīgiem paust Visu, Kas Ir. Tas ir ilgs ceļš, bet tas ir normāli, tāpēc ka dvēsele ir mūžīga.
Dvēseles evolūcija
Dvēseles ceļojums – tas pēc būtības ir evolūcijas process. Tas nozīmē apziņas izaugsmi, kura notiek pakāpeniski, secīgi progresējot cauri dažādiem līmeņiem jeb apziņas stadijām.
Kā mēs attīstām mūsu apziņu? Ejot cauri daudzveidīgiem pārbaudījumiem fiziskā formā. Tie liek mums izdarīt svarīgas izvēles “garīgo meklējumu” virzienā un mobilizē mūs atklāt un izmantot mūsu iekšējos resursus.
Bet kāpēc fiziskā formā? Kāpēc pilnīgi laimīga garīga būtne izlēma iemitināties fiziskā pasaulē ar visiem tās ierobežojumiem un grūtībām?
Tikai tā mēs varam izjust stāvokli, ka esam pilnīgi atdalīti no citiem un pārējās realitātes.
Tikai ieejot šajā fiziski atdalītajā cilvēka formā, mēs varam izzināt sevi kā būtni ar savām pašas tiesībām, izvēles tiesībām, nevis vienkārši kā... nu... nediferencētus enerģijas gabaliņus.
Eksistēšana fiziskā ķermenī met mūsu pārdzīvojumus un izvēli ārkārtīgi asos kontrastos tā, kā tas nav iespējams nekādā citādā veidā. Tikai tā un nekā citādi mēs uzzinām, kas mēs esam un kā kļūt par visu to, kas mēs patiesībā esam.
Citiem vārdiem:
Izvēle un izvēles sekas nodrošina svarīgas dzīves mācības. Pašā reālākajā nozīmē jūs izvēlaties būt šeit, lai izdarītu izvēli.
Maikla vēstījums
35 reinkarnācijas soļi
Mēs esam šeit, lai izzinātu sevi un būtu viss, kas mēs varam būt, soli pa solim. Saskaņā ar būtības, pazīstamas kā Maikls, mācību reinkarnācijas procesā ir 35 soļi.
Ķermenis un personība, kuri jums ir pašlaik, ir tikai tie transportlīdzekļi, kurus jūs izvēlējāties šim kārtējam solim jūsu ceļojumā.
Skat. "Barijs – Maikla Mācības"
Sk. arī: Kādas pazīmes pateiks priekšā, ka jūsu dvēsele ir reinkarnējusies daudz reižu?[1]
Kāpēc 35 soļi? Un nevis 10 vai 100?
Tāpēc ka saskaņā ar Maiklu mēs reinkarnējoties ejam cauri pieciem galvenajiem evolūcijas etapiem. Katra etapa ietvaros ir septiņi pieaugumi jeb līmeņi, kuri ir jāpabeidz. Jā, tas izskatās pēc datorspēles: 5x7=35.
Stadija |
Katras stadijas līmenis |
|||||||
1. |
2. |
3. |
4. |
5. |
6. |
7. |
||
1. |
Zīdaiņa dvēsele |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
2. |
Bērna dvēsele |
8 |
9 |
10 |
11 |
12 |
13 |
14 |
3. |
Jauna dvēsele |
15 |
16 |
17 |
18 |
19 |
20 |
21 |
4. |
Nobriedusi dvēsele |
22 |
23 |
24 |
25 |
26 |
27 |
28 |
5. |
Veca dvēsele |
29 |
30 |
31 |
32 |
33 |
34 |
35 |
Katrs atsevišķs solis prasa ne mazāk par veselu dzīvi, lai tiktu pabeigts. Bet, kā likums, katra soļa iziešanai nepieciešams daudz vairāk par vienu dzīvi. Realitātē viss ceļš no 35 soļiem aizņem vairāk par simts dzīvēm.
Tātad palūkosimies uz mūsu ceļojumu sīkāk. Sāksim ar pieciem dvēseles evolūcijas pamata etapiem jeb stadijām reinkarnācijā
Piecas stadijas
Maikla mācības apraksta secību no pieciem dvēseles evolūcijas “cikliem” jeb etapiem. Tie ir nosaukti pēc analoģijas ar cilvēka attīstības etapiem.
Katrs no šiem pieciem dvēseles etapiem atbilst zināmai spēju un pašapzināšanās pakāpei atsevišķas dvēseles iekšienē. Kad dvēsele iet cauri katrai stadijai, mainās uzmanības koncentrēšanās sfēra, tiek iegūts vairāk pieredzes un, kā sekas, paplašinās apziņa.
Tādu pašu dvēsele evolūcijas ceļu definēja hipnoterapeits Maikls Ņūtons[2]. Viņa novatoriskie pētījumi tika publicēt grāmatā “Dvēseļu ceļojums. Dzīve starp dzīvēm[3]”.
Ņūtona un viņa skolnieku grāmatas balstās uz konsultācijām ar tūkstošiem cilvēku, kuri hipnozes regresijā atceras savu dzīves pieredzi starp dzīvēm. No viņu dvēseles augstāka skatpunkta viņi var izskaidrot, kas notiek pēc nāves un līdz dzimšanai. Tas ietver informāciju par apziņas līmeņiem, pa kuriem evolucionē inkarnējošā dvēsele.
Ņūtons un citi konstatēja, ka dvēseles starp dzīvēm eksistē gaismas formā un katra dvēsele izstaro noteiktu spektra krāsu, kura norāda uz viņas pašreizējo apziņas līmeni.
Spektrs sākas ar balto (visas krāsas), pēc tam iet cauri sarkanai, zaļai, zilai, tumši violetai un violetai krāsai. No zemas līdz augstai frekvencei. Visneattīstītākajām dvēselēm – “jauniņajām” – ir rozā nokrāsa. Pašām vecākajām dvēselēm – tām, kuras tuvojas sava reinkarnāciju cikla beigām, – ir gaišzila nokrāsa.
Kaut arī spektrs ir nepārtraukta vide, Dr. Ņūtons konstatēja, ka šajā vidē var noteikt piecus dažādus attīstības etapus jeb stadijas, sākot ar I stadiju līdz V stadijai. Tās var attēlot kā piecus etapus, kuri sniegti Maikla mācībā, no zīdaiņa dvēseles līdz vecai dvēselei.
Piemēram, dvēseles no reinkarnācijas vidējās (jeb trešās) stadijas Maikla mācībā tiek pieminētas kā “jaunās dvēsele”, un viņas atrodas tur, ko Ņūtons nosauca par “III stadiju”. Viņu krāsa ir dzeltenīga vai ar zeltītu nokrāsu.
(Starp citu, gan Ņūtons, gan būtība Maikls identificē augstākus dvēseles evolūcijas līmeņus, kuri neparedz reinkarnāciju.)
Reinkarnācijas etapus (jeb dvēseles vecumu) var salīdzināt ar metamorfozes (pārdzimšanas) stadijām, kuras mēs novērojam dabā. Piemēram: ola, kāpurs, kūniņa, tauriņš. Taču reinkarnācijā izmaiņas notiek nevis fiziskajā formā, bet apziņas veidā, īpaši pašapzināšanās veidā un, kā sekas, saziņas ar citiem veidā.
Sk. arī: Intervija ar Maiklu Ņūtonu par dzīvi pēc nāves.[4]
Dvēseles vecuma raksturojumi
Dvēseles vecums ietekmē to, kā cilvēks dzīvo, domā, rīkojas un sazinās ar citiem.
1. etaps – Zīdaiņu dvēseles.
Zīdaiņu dvēseles koncentrējas uz tiešām izdzīvošanas vajadzībām. Viņas uzplaukst vienkāršā apkārtējā vidē, tuvu dabai.
Tomēr mūsdienu sabiedrības apstākļos viņas var tikt uzskatītas par necivilizētiem vientiešiem vai lauķiem, vai pat par psihopātiem, vai ar kādām novirzēm attīstībā.
No psiholoģijas skatpunkta Zīdaiņu dvēseles ir naivas, impulsīvas un “ārpus morāles”, rīkojas impulsa vai instinkta vadītas, maz vai nemaz neaizdomājoties par sekām.
Tā kā viņām trūkst gan sociālās izpratnes, gan paškontroles, viņas ir spējīgas rīkoties antisabiedriski vai amorāli bez jebkādas vainas sajūtas.
Tādejādi viņas slikti iekļaujas mūsdienu sabiedrībā un var nonākt cietumā vai psihiatrijas nodaļās.
Neraugoties uz morālo principu, sociālo prasmju vai kultūras trūkumu, tā, kā to saprot vecākas dvēseles, Zīdaiņu dvēseles zināmā mērā ir pilnīgi nevainīgas, viņas neizliekas, un viņām nav slepenu nodomu.
2. etaps – Bērnu dvēseles.
Atšķirībā no Zīdaiņu dvēselēm Bērnu dvēseles rūpīgi apdomā savas rīcības pareizību un nepareizību. Dzīvē viņām rūp drošība, labklājība, strukturētība un kārtība – stingri tikai tā un ne savādāk. Viņām patīk dzīvot kopienās, kuras būvētas uz stingriem un “civilizētiem” principiem (piemēram, Amiši).
Bērnu dvēseles no vecāku dvēseļu puses tiek uztvertas kā “uzticamas” – stingri noteiktas un konformistiskas. Viņu pārliecība un rīcība ir saistītas galvenokārt ar noteikumiem, tāpēc viņas bieži ir ortodoksālas, ultrakonservatīvas, stingri ievēro tradīcijas un noteiktus morāles principus, viņas var būt taisnprātīgas, reliģiski dievticīgas, vienmēr tur prātā likumu un kārtību.
Tomēr viņas dažreiz padodas kārdinājumam vai dusmu lēkmei un pārkāpj savus likumus, bet tad viņas var izjust vainu un kaunu.
Viņas krasi atšķir cilvēku pareizu un sliktu rīcību, tajā skaitā savu pašu, kaut arī viņas maz saprot motīvus, kas ir tās pamatā. Slikta uzvedība ir grēcīga, un viss.
3. etaps – Jaunās dvēseles.
Jaunās dvēseles, kā likums, ir ekstravertas, gatavas “iziet jūrā”, pasaulīgas, neganti enerģiskas, nekaunīgas, mīl sacensties un piedalīties politiskajā dzīvē, ambiciozas un ieciklojušās sevī. Dzīve šajā etapā – tās ir pārdomas par sevi un sevis kā personības apstiprināšana.
Jaunās dvēseles vairāk sliecas uz ego vadību nekā citas un tiecas atstāt pēdas pasaulē. Viņas pievelk viena vai otra pasaulīgo panākumu forma: pazīstamība, veiksme, spēks, slava. Faktiski viņas vairāk baidās no nāves nekā dvēseles citos etapos, bet tās, kas nav pārliecinātas par dzīvi pēc nāves, var tiekties vairāk ietekmēt pasaules skatuvi pašreizējā dzīvē, lai radītu sev kaut kādu simbolisku nemirstību.
Jaunās dvēseles turas pie saviem viedokļiem ar pārliecību, ka viņu pašu perspektīva ir pareizā perspektīva un viņu ceļš uz priekšu – neapšaubāmi labākais ceļš. Viņas ļoti labi saprot savu programmu, bet patiesībā reti par to aizdomājas.
4. etaps – Nobriedušās dvēseles.
Nobriedušās dvēseles sliecas būt refleksīvākas nekā Jaunās dvēseles, ar pieaugošu sevis izpratni, līdzjūtību pret citiem un tiekšanos pēc patiesības. Dzīve viņām jau ir mazāk sevis pierādīšanai un vairāk par “pareizu attiecību” pētīšanu.
Nobriedušas dvēseles apziņa vairs nav egocentriska attiecībā uz savas pašas perspektīvas un slepenu plānu ierobežošanu ar noteikumiem, bet spēj ņemt vērā daudz citu cilvēku redzes viedokļu un plānu. Patiesībā šeit eksistē spriedze starp “to, ko es gribu” un “izpratni, ko jūs gribat” jeb starp personīgo un starppersonīgo.
Tas dzīvi padara daudz sarežģītāku – dažreiz ļoti būtiski. No vienas puses, Nobriedušās dvēseles noraida ierobežotas vērtības un aizspriedumus. Bet, no otras puses, viņas spēj just līdzi tam, kurš pie šādām vērtībām turas. Stingru pārliecību nomaina pastāvīgi mainošos perspektīvu sajūta: “Viss ir atkarīgs no tā, kā jūs uz to skatāties.”
Šī stabilā pamata izzušana var būt ārkārtīgi saspringta, bet tieši ar to sākas dziļākas jēgas un sevis izprašanas meklējumi, vai tā būtu māksla, filozofija vai garīgums.
Nobriedušās dvēseles sliecas šaubīties par visu, ieskaitot savus motīvus. Viņas aizrauj garīgi meklējumi (burtiski).
5. etaps – Vecās dvēseles.
No Vecajām dvēselēm it kā nāk kaut kāds dziļums, solīdums un viedums, kas uzreiz ir manāms. Bērniem tas var būt vēl acīmredzamāks (iedomājieties: veca galva uz jauniem pleciem). Lai pārvarētu Pieredzējušās dvēseles stresus un konfliktus, Vecajām dvēselēm ir iekšējā līdzsvara un brīvības sajūta – tā ir brīvība baudīt eksistenci šajā pasaulē, bet nepiederēt tai.
Salīdzinot ar jaunākām dvēselēm, viņas ir mierīgākas, savaldīgākas, harmoniskākas un stabilākas, nav piesaistītas sabiedriskām struktūrām un kultūras vēlmēm, ir pārliecinātas par savu eksistenci, personīgajiem iekšējiem spēkiem un citu cilvēku izpratni.
No otras puses, nonākt pasaulē, kura ir tik pretrunīga, haotiska, traka un virspusīga, var būt ārkārtīgi nospiedoši.
Veco dvēseļu dzīves mērķis ir atrast savu īsto uzdevumu un pašizteiksmi. Tādējādi viņas dzīvē iet savu unikālu ceļu, nenosodot un nepieķeroties, kas var likties ļoti dīvaini un ekscentriski jaunākām dvēselēm.
Vēlīnās stadijas Vecās dvēseles apzināti piedalās visa esošā evolūcijā un bieži koncentrējas uz garīgā vieduma pasniegšanu tiem, kam tas ir vajadzīgs.
Piezīme. Šajos aprakstos tiek uzsvērtas atšķirības starp etapiem. Īstenībā pāriešana no vienas stadijas uz otru notiek pakāpeniski. Piemēram, cilvēks Nobriedušās stadijas sākumā galvenokārt rīkosies kā Jauna dvēsele, bet izpaužoties atsevišķiem Nobriedušas dvēseles dabas elementiem.
Sk. arī: Kāpēc attīstītām dvēselēm bieži ir problēmas ar materiālo pārticību?[5]
Katras stadijas mācības
Šeit sniegtas dvēseles evolūcijas caur reinkarnēšanos cilvēkā piecas stadijas, kā arī ar katru stadiju saistītie tipiskie izziņas pārdzīvojumi:
Stadija |
Fokuss |
Pieredzes pētīšana |
Zīdaiņa dvēsele |
Izdzīvošana |
Izdzīvošanas pakāpe, prakticisms, mirstība, apkārtējās vides pētīšana |
Bērna dvēsele |
Piederība kultūrai |
Noteikumi, lomas, likums un kārtība, noziegums un sods, saziņas iemaņas |
Jauna dvēsele |
Būt brīvam pārstāvim |
Neatkarība, pašattīstība, personīgie sasniegumi, gribas brīvība |
Nobriedusi dvēsele |
Koeksistence ar citiem |
Savstarpēji sakari, savstarpējās attiecības, līdzcietība, pašapzināšanās, tuvība |
Veca dvēsele |
Būt Vienotā daļai |
Autonomija, nepieķeršanās, viedas rekomendācijas, garīgā apzinātība |
Tātad mēs reinkarnēšanos sākam kā Zīdaiņu dvēseles, absolūti iesācēji fiziskajā eksistencē. Šajā pirmajā stadijā mēs, godīgi sakot, atrodamies nekompetences un šausmu stāvoklī. Taču, izejot dažādus pārbaudījumus un izdarot savas izvēles, mēs mācāmies un augam. Mēs pakāpeniski no Zīdaiņu dvēselēm pārejam pie Bērnu dvēselēm līdz Jaunām dvēselēm un pie Nobriedušām dvēselēm. Visbeidzot mēs ieejam piektajā stadijā kā pilnīgas Vecās dvēseles, cilvēku eksistences eksperti.
Kā Zīdaiņu dvēseles mēs mācāmies taisīt izvēles, lai izdzīvotu. Bērnu dvēseļu izvēle ir saistīta ar morāliem kodeksiem un ētiku. Jauno dvēseļu izvēle ved pie meistarības un sasniegumiem. Nobriedušo dvēseļu izvēle ir saistīta ar attiecībām, bet Vecās dvēseles izvēlas, lai sasniegtu vienotību ar Dao. Tādējādi Zīdaiņa dvēsele ar grūtībām var pieņemt Vecas dvēseles izvēli, kamēr vecāka dvēsele droši vien vairāk izprot jaunākas dvēseles izvēles dabu, jo jau ir izgājusi tādu pieredzi.
Maikls caur Viktoriju Marinu
Lai aplūkotu katru etapu detalizētāk, skatiet:
Dvēseles stadija cilvēku populācijā
Seši vai septiņi miljardi cilvēku uz planētas aptver visu stadiju diapazonu, bet vidējā vērtība atrodas mazliet augstāk par trešās stadijas vidu (sk. Grafiku zemāk). Citiem vārdiem, šajā pasaulē pašreizējā laikā dominē Jaunās dvēseles, kuru galvenais uzdevums ir pašpilnveidošanās savstarpējās attiecībās.
Septiņi soļi katras stadijas iekšienē
Katrā stadijā ir septiņi atsevišķi soļi. Maikla mācībā tie saucas “līmeņi”, tāpēc katrā stadijā mēs pārejam no 1. līmeņa uz 7. līmeni. Nosaukums “līmeņi” var nedaudz mulsināt (jo Ņūtons par “līmeņiem” sauc piecus pamata etapus), tāpēc es dažreiz dodu priekšroku saukt tos par “soļiem”.
Tātad katram reinkarnācijas etapam (stadijai) ir septiņi dažādi apmācības līmeņi (soļi). Piemēram, mēs sākam ceļojumu ar 1. soli kā Zīdaiņu dvēseles, pētām šo mācību, pēc tam izpildām 2. soli kā Zīdaiņu dvēseles un tā tālāk. Pēc Zīdaiņa stadijas 7. soļa mēs sākam Bērna stadijas 1. soli.
Stadija |
Katras stadijas līmenis |
|||||||
1. |
2. |
3. |
4. |
5. |
6. |
7. |
||
1. |
Zīdaiņa dvēsele |
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
2. |
Bērna dvēsele |
8 |
9 |
10 |
11 |
12 |
13 |
14 |
3. |
Jauna dvēsele |
15 |
16 |
17 |
18 |
19 |
20 |
21 |
4. |
Nobriedusi dvēsele |
22 |
23 |
24 |
25 |
26 |
27 |
28 |
5. |
Veca dvēsele |
29 |
30 |
31 |
32 |
33 |
34 |
35 |
Pirmie soļi jebkurā etapā – tā ir dzīves izzināšana šajā jaunajā evolūcijas stadijā, nepieciešamo mācību iziešana un atbilstošās pieredzes iegūšana.
Vēlāki soļi attiecas uz šo mācību izpaušanu, ko demonstrē šis apziņas līmenis darbībā.
Piemēram, etapā “Jaunā dvēsele” pirmie trīs soļi – no Jaunās dvēseles 1. līmeņa līdz Jaunās dvēseles 3. līmenim – nozīmē brīvās gribas un sevis noteikšanas jēgas atklāšanu. Pēdējie trīs soļi – no Jaunās dvēseles 5. līmeņa līdz Jaunās dvēseles 7. līmenim – demonstrē brīvās gribas un sevis noteikšanas nozīmi darbībā. Vidējais solis – Jaunās dvēseles 4. līmenis – iegūto mācību apvienošana.
Jebkuras stadijas pirmais solis jeb līmenis nozīmē to, ka “iekrītam ūdenī”. Pēdējais solis – iemācīt “peldēt” citiem.
1. līmenis. Iniciēšana jaunajā etapā. “Kājas slapjumā”. Jaunās apziņas pirmie mirkļi. Mēs apzināmies, ka mūsu priekšā ir pilnīgi jauns eksistēšanas veids, un mēs atbildam aicinājumam, kaut arī līdz šim mūsu izpratnei tas nebija pa spēkam.
2. līmenis. Fundamenta būvēšana. “Brišana” iekšā un ārā. Vecās un jaunās apziņas salīdzināšana. Mēs nonākam pie sapratnes, ka kaut kas eksistē augstākā līmenī, kaut arī tas vēl arvien paliek “priekšā”, ne gluži mūsu iekšienē.
3. līmenis. Izaicinājuma apzināšanās. Speram izšķirošo soli. “Ienirstam”. Mēs cieši apņemamies aktīvi apjēgt un pētīt jauno apziņu.
4. līmenis. Integrācija. Atslābināmies viņā, “baudām ūdeni”. Tagad mēs sevi identificējam ar šo sevis, dzīves un citu saprašanas veidu – tā ir mūsu patiesība. Mēs pilnīgi integrējam un nostiprinām jauno apziņu savā būtībā.
5. līmenis. Izpausme. Šļakstāmies, aicinot: “Paskaties uz mani!” Mēs aktīvi dalāmies savā jaunajā, īstenajā “es” sajūtā un dzīves jēgā un paziņojam par to. Mēs jūtam tieksmi izplatīt mūsu patiesību, nepieciešamību “iet ar to pie publikas”.
6. līmenis. Demonstrācija. Vērtības un labuma parādīšana citiem. “Būt glābējam”. Mūsu jaunā apziņa ir pakļauta pārbaudei. Mēs arī sadedzinām visu karmu, kura radusies šī etapa pirmajos soļos.
7. līmenis. Meistarība. Visaugstākā ražība. Šajā līmenī mēs pilnīgi saprotam un kontrolējam mūsu apziņu. Mēs skaidri zinām, ko mēs darām. Mēs varam justies kā atdarināšanas paraugs. Hm... Ko tālāk?
Šī secība no septiņiem soļiem atkārtojas katrā etapā, pavisam sastādot 35 soļus no reinkarnācijas sākuma līdz tās beigām.
Gadījumā, ja jūs interesē, es esmu Nobriedušas dvēseles 5. līmenī. Mana šīs dzīves mācības būtība ir ārēji izpaust manu nobriedušo dvēseles apziņu.
Daudz dzīvju
Tātad mēs savu evolūcijas ceļojumu sākam ar 1. stadijas 1. soli, kā 1. līmeņa Zīdaiņu dvēseles un beidzam to 5. stadijas (etapa) 7. solī (līmenī) kā 7. līmeņa Vecās dvēseles.
Pavisam ir 35 soļi. Un katram atsevišķam solim ir vajadzīga vismaz viena dzīve. Vienu soli var izdarīt vienas dzīves laikā, bet biežāk šis solis izstiepjas daudzu dzīvju garumā.
Tāpēc sākuma dzīve var tikt uzsākta tikai kā “degustācija”, kurai sekos vēl viena vai divas, kuras faktiski būs vajadzīgas apgūšanai.
Dažreiz dzīve pārtrūkst, tad dvēselei vienkārši nāksies atkal sākt nākamajā dzīvē. Turklāt dažas dzīves norit citu cēloņu dēļ, nevis ar konkrētu nodomu attīstīties. Piemēram, kāda dzīve var tikt uzsākta, lai palīdzētu citām dvēselēm viņu attīstībā[6]. Dažas dzīves paiet pirmām kārtām nāves pieredzei, karmisku cēloņu dēļ. Tās var būt ļoti īsas, ilgt dažas dienas, nedēļas vai mēnešus.
Ņemot vērā visus intervālus nefiziskā stāvoklī starp dzīvēm, viens solis tiek izpildīts aptuveni 100-300 zemes laika gados.
Viss ceļš no 35 soļiem parasti aizņem vairāk par 100 dzīvēm. Tātad viss ceļojums aizņems apmēram 7-8 tūkst. gadu. Iespējams, daudz ilgāk, ja iedzīvotāju nav daudz un iespēju iemiesoties ir maz.
Jautājumi un atbildes
Atgriezties atkal un atkal – skan šausmīgi. Kāpēc mums vienkārši neatteikties un neizbeigt to? Vai tad es nevaru vienkārši nolemt, ka tā ir mana pēdējā reize?
Jūs nevarat izlaist nevienu soli un nevēlēsieties (no dvēseles redzes viedokļa). Jūs izvēlējāties filmu, nopirkāt biļetes, iegājāt zālē un sākat skatītes filmu, un jūs nevarat uzreiz pāriet pie fināla titriem, izslēdzot skatīšanās procesu.
Pēc būtības tas vairāk līdzinās datorspēlei. Jūs iekļaujaties spēlē, tāpēc ka paši vēlējāties, un kaut kādā līmenī jums patiešām patīk spēlēt. Jūs lieliski zināt, ka jums vajag apgūt sākuma līmeni, pirms jūs varēsiet pāriet uz nākamo līmeni. Tāda ir visa spēles jēga.
Kurš diktē noteikumus?
Neeksistē tirāniska dievība, kura kontrolētu spēli, kura piespiestu jūs piedalīties tajā un lemtu, kurš tiek līdz “abiturientam” un kurš ne. Tā vienkārši ir dabiska dzīves dinamika un apziņas evolūcija. Kurkulis nevar pēkšņi pārvērsties pieaugušā vardē. Bērns nevar pēkšņi uzsākt profesionālu karjeru vai ģimenes pienākumus. Ir dabiska, neizbēgama secība, kuru vajag iziet. Un mēs visi uz to parakstījāmies.
Bet kādēļ? Kādēļ tas viss?
Gara jeb būtības līmenī viss ir vienots, viss ir mīlestība, viss ir prieks. Tas viss ir ļoti labi, taču apziņa tiecas arvien vairāk just, piedzīvot pilnīgu pārpilnību un dzīves pilnību.
Kā tas notiek?
Sadaloties miljardos apzinošu būtņu, no kurām katrai ir sava pašas pieredze un perspektīva un no kurām katra var izdarīt savu pašas izvēli, ko grib izjust. Jebkura dvēsele var izvēlēties turpināt iegremdēties Visā, Kas Ir, kaut arī ar nelielu savas pašas “es” sajūtu. Kā variantu jebkura dvēsele var izvēlēties dzīves pieredzi atsevišķā fiziskā formā, mijiedarbojoties ar citām dvēselēm viņu fiziskajās formās. Tas ir labākais veids sajust sevi kā personību.
Un tādēļ mēs esam šeit?
Mēs visi izdarījām šo izvēli: izmantot cilvēka formu kā transportlīdzekli dvēselei, lai palīdzētu mums labāk apzināties sevi, apzināties, kādas apbrīnojamas būtnes mēs esam. Mērķis ir izjust visus iespējamos pārdzīvojumus, kuri ļauj mums kļūt arvien apzinošākiem un bezbailīgākiem – tādiem, kādi mēs esam pēc mūsu būtības. Mēs iesākam kā bezpalīdzīgi bērni, kuriem atsevišķas eksistēšanas pārdzīvojumi patiešām ir šausmīgi. Bet mēs beidzam kā pašpietiekamas, pilnīgas būtnes, kurām cilvēka eksistence ir pats apbrīnojamākais dzīvesveids, lai justu prieku, brīvību un dalītos savā piepildītībā, mīlestībā ar visu visumu.
Vēl biežāk uzdotie jautājumi
- Kas notiek ar mūsu dvēselēm pēc mūsu pēdējās reinkarnācijas?
- Kā es varu paātrināt / izlaist līmeņus / apturēt reinkarnēšanos?
- Kā es varu uzzināt manas dvēseles vecumu utt.?
Avots: http://personalityspirituality.net/articles/the-michael-teachings/reincarnation-the-35-steps/
P.S. Vai jūs noteicāt savu dvēseles attīstības etapu?
Tulkotāja, angļu valodas skolotāja, reinkarnacionikas konsultante. |
Pievienots 05.05.2017
https://ru.journal.reincarnatiology.com/etapy-razvitija-dushi/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4208-ieprieksejas-dzives-11-zimes-ka-jusu-dvesele-ir-iemiesojusies-daudz-reizu (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4002-maikla-nutona-atklajums-apgaza-ar-kajam-gaisa-prieksstatu-par-dzivi-pec-naves (Tulk. piezīme)
[3] Skat. https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/filozofija-psihologija-reigija/ezoterika-austrumu-filozofija/dveselu-celojums-dzive-starp-dzivem.html (Tulk. piezīme)
[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4015-dveseles-uzdevums-intervija-ar-maiklu-nutonu (Tulk. piezīme)
[5] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4228-kapec-tik-daudz-attistitu-dveselu-cinas-parpilnibas-del (Tulk. piezīme)
[6] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/1123-irina-telinska-reinkarnacija-kadel-gars-nolaizas-uz-zemes (Tulk. piezīme)