Наталья Иванова – “А ты прости и отпусти”… Или уроки любви для души
Natālija Ivanova - “Bet tu piedod un atlaid”… Jeb mīlestības mācības dvēselei
“Bet tu piedod, piedod un atlaid, pat neprātīgi mīlot…” Kādreiz es ar labpatiku klausījos šo Igora Nikolajeva (Игорь Николаев) dziesmu. Man patika ritms, melodija, pats dziedonis. Taču vārdu jēgā es praktiski neiedziļinājos…
Ko nozīmē – atlaist? Kā piedot? Kāpēc piedošana – tas ir liels spēks, kurš ved pie Dvēseles atbrīvošanās?
Ne reizi vien esmu ķērusi sevi pie domas, ka pārestības, dusmas, pretenzijas, sašutums, dažreiz dziļākas negatīvas emocijas atstāj Dvēselē rētas, kas neciešami sāp, pastāvīgi sūrst un ar grūtībām aizmirstas.
Un ar šiem negatīvajiem pārdzīvojumiem jutu, kā notiek dzīvības enerģijas aizplūšana, bet nepatīkamas situācijas atkārtojas arvien biežāk un biežāk.
Kā gan piedot un atlaist?
Kāpēc piedot un atlaist cilvēku vajag noteikti?
Ko turklāt izjūt Dvēsele?
Dažreiz es pukojos uz savu dzīvi, ka ne tur, ne tajā valstī vai pilsētā esmu piedzimusi, ne tajā laikā, ne tiem vecākiem.
Bet tas taču nav vienkārši tā. Tā taču ir mana Dvēsele, kas izvēlējās šo scenāriju. Viņa atnāca uz mūsu pasauli iegūt svarīgas mācības, iziet, pārdzīvot noteiktu emocionālu pieredzi.
Visi šajā dzīvē mēs esam mācekļi, skolotāji
Un, lūk, mana Dvēsele jau ir uz Zemes. Un sava dzīves ceļa sākumā viņa krāja (vai “vilka” no pagātnes dzīves) vecos un jaunos uzstādījumus un pārliecības.
Vecāki, tuvinieki, vienkārši paziņas un nepazīstami cilvēki caur darbībām, rīcību, vārdiem nodeva man viņiem izveidojušās pārliecības:
– Tev nekas neizdodas, tu esi nepraša. – Un cik lieliski tev viss izdodas, tu taču to vēl neesi mācījies…
– Tu neesi cienīgs… Es neesmu cienīgs… – Tu esi labāka likteņa, dzīves cienīgs…
– Cik viegli viss izdodas… – Vienkārši tāpat nekas nemēdz būt, vajag iziet grūtības…
– Nauda – ļaunums, bīstamība. – Nauda – tā ir pozitīva enerģija, tā dzīvē ir vajadzīga.
– Nekam nevar ticēt šajā dzīvē. – Dzīve ir brīnišķīga, cilvēki apbrīnojami.
Vienas pārliecības ierobežoja, kavēja manu dzīvi; citas, otrādi, – padarīja to spilgtāku, palīdzēja sasniegt zināmas sekmes dzīvē.
Daudzas pārliecības, kā es tagad saprotu, es pārņēmu no pasakām, multfilmām. Sapņoju, fantazēju, centos līdzināties saviem iemīļotajiem varoņiem…
Sk. arī Ierobežojošas pārliecības no pagātnes dzīves: kāpēc tās mūs ietekmē?[1]
Dažreiz tas formēja diemžēl nepareizus dzīves uzstādījumus, kuri ātri nostiprinājās neapzinātajā līmenī.
Un nenoderīgās, kaitīgās pārliecības veda pie problēmām dažādās dzīves sfērās: personīgajā, finansiālajā, emocionālajā. Un manas uz Zemi atnākušās Dvēseles uzdevums – atpazīt, kur patiesība un kur viņa maldās.
Jau kā mazai meitenei man šķita, ka mani nemīl. Un tāpēc manai dzīvei bieži pievilkās situācijas, kas apstiprināja šo sajūtu. Jo vairāk tas mani satrauca, jo vairāk pierādījumu un apstiprinājumu tam es guvu.
Jau pieaugušā vecumā, dzīvojot ģimenes dzīvi, es mocījos ar jautājumiem: nu kāpēc man viss tik nesakarīgi iznāk, kāpēc nav harmonijas un laimes, kāpēc man šķiet, ka man visi dara pāri?
Un pēkšņi iestājās atklāsme! Nu taču ne pāridarītāji ir vainīgi manās problēmās! Tie ir mani nepareizie dzīves uzstādījumi un pārliecības. Un vajag būt pateicīgai tām Dvēselēm, kuras pievilka šīs negatīvās situācijas manā dzīvē.
Tās manā dzīvē nospēlēja tieši to lomu, kura bija svarīga manai Dvēselei kārtējās mācības apgūšanai. Tās man signalizēja, kam vajag pievērst uzmanību. Un es sapratu jēgu vārdiem “piedod un atlaid”.
Mani dārgie pāridarītāji, es piedodu jums un atlaižu, piedodu un atlaižu… Dvēselē kļuva vieglāk. Mani pāridarītāji kļūst mani draugi, ģimenes dzīvē iestājas miera, harmonijas periods.
Pateicos jums, mani Skolotāji, mācekle ir iegaumējusi, apguvusi savu mācību! Un šajā dzīvē es kādam esmu skolotāja…
Kā mēs spriežam, aplūkojot savu un svešu rīcību? Visbiežāk no tās sabiedriskās, sociālās pozīcijas, kura saformējusies mūsu vidē, mūsu sabiedrībā.
Un, ja paceltos virs situācijas, ieraudzītu dzīves jēgu, saprastu Pasaules-ēkas likumus? Paskatītos uz pasauli Upura vai Pētnieka acīm?
Sk. arī Upurēšanās attiecībās: kā iziet no scenārija?[2]
Gandrīz līdz četrdesmit gadiem es savu dzīvi uzlūkoju no upura pozīcijas, palaikam iestrēgu tajā, “baudīju” savu lomu, jo ir taču uz ko novelt vainu par savām neveiksmēm. Un neatzinos sev, ka šī loma, šī pozīcija bremzēja Dvēseles attīstību.
Taču, kad es iemācījos uz situāciju raudzīties no pētnieka skatpunkta, tad viss kļuva skaidrs: es pati esmu savas dzīves radītāja. Un būtu jāapvainojas tikai uz sevi. Un vajag mainīt pārliecības, piedot sev.
Kāpēc ir tik svarīgi piedot
Dzīves enerģiju cilvēks smeļ no Visuma avota. Un, jo pozitīvākas ir mūsu domas un jūtas, – jo augstākas ir mūsu pašu vibrācijas un jo lielāku enerģijas plūsmu mēs saņemam.
Jo vairāk naida, niknuma, pretenziju sakrāj mūsu Dvēsele – jo zemākas vibrācijas un jo vairāk negatīvu bloku uzkrājas ķermenī. Un tieši tie apgrūtina enerģijas kustību organismā.
Ar laiku tas noved pie daudzu psihosomatisku slimību, tajā skaitā arī onkoloģijas, attīstīšanās.
Mediķi jau sāk apzināties, ka daudzas slimības var izdziedēt, godīgi atbildot sev uz jautājumu: “Kādēļ šī slimība atnāca pie manis? Kāda dzīves mācība man jāiziet?”
Un visupirms vajag piedot un atlaist savus skolotājus-“pāridarītājus”, un piedot sev arī, ka pieņēmu šo pārestību.
Bumeranga likums
Sāksim ar enerģijas apmaiņu. Ko mēs dalām ar apkārtējiem cilvēkiem? Ja mūsu sirds ir piesūcināta ar mīlestību, cieņu, pateicību, mēs piepildāmies un ar apkārtējiem dalāmies augstās enerģētiskās vibrācijās.
Sk. arī Pateicības meditācija.[3]
Negatīvas domformas, niknums, naids, piepilda mūsu ķermeni ar zemām vibrācijām, kuras enerģētisku auklu veidā cilvēka ķermeni sasaista ar apkārtējiem cilvēkiem.
Šīs auklas ietin kaklu, sirdi, saules pinumu, pa tām notiek pozitīvo enerģiju noplūšana, un, kā bumerangs, negatīvā enerģija, nosūtīta citiem, atgriežas paša ķermenī.
Kā iemācīties piedot un atlaist
Ja parādās sajūta, ka dzīvē nepietiek spēku, notiek dzīves spēku noplūšana, tātad vajag pārtraukt enerģiju apmaiņu ar tiem cilvēkiem, no kuriem nāk negatīvs.
Tas ir tik vienkārši, vajag tikai patiesi, no visas Dvēseles, piedot un atlaist pāridarītāju. No cilvēka (vai no sevis) izejošā negatīva cēloni var apzināties vēlāk.
Tas var slēpties ne tikai šajā, bet arī iepriekšējās dzīvēs. Un šim nolūkam pēc uzdotā nodoma var izpētīt savus iepriekšējos iemiesojumus, lai atrastu problēmas sakni.
Bet pagaidām piedot un atlaist pat nepazīstamu Dvēseli, ar kuru jums krustojušies ceļi iepriekšējās dzīvēs un kuras dēļ notiek dzīves dievišķās enerģijas zaudēšana.
Sk. arī Karmas kods – “astes no pagātnes.”[4]
Jo vairāk cilvēks saprot un pieņem piedošanas spēku, – jo ātrāk Dvēsele iziet viņai nepieciešamās mācības un jo ātrāk atrisinās dzīves situācijas, uzlabojas attiecības ģimenē, darbā, un jo stiprāk iztaisnojas pleci un šķiet, ka aiz muguras izaug spārni.
Vienkārši mīlēt
Kādā no Reinkarnacionikas Institūta emuāriem izlasīju dziļas jēgas pilnus vārdus: “…Vai jūsu vārdi, domas, darbības palīdz apzināties Mīlestību vai ne…”
Piedot un atlaist – tas nozīmē mīlēt vēl vairāk. Vienkārši mīlēt, negaidot nekādu izdevīgumu vai kādu rezultātu.
Mīlēt – tas nozīmē dalīties priekā un laimē, neuzspiest savus jēdzienus, savus dzīves uzstādījumus. Mīlēt – tas nozīmē draudzēties, saprast, just līdzi, būt pateicīgam, nesavtīgam.
Mīlēt – tas nozīmē piedot un atlaist. Tas nozīmē nemēģināt mīļoto cilvēku padarīt par savu īpašumu, netraucēt viņa dzīves enerģijas plūsmai.
Mīlēt – tas nozīmē radīt apstākļus izaugsmei un kustībai ne tikai sev, bet arī saviem tuviniekiem, mīļotajiem, bērniem, vecākiem, vīram, sievai.
Cilvēki, ar kuriem Dvēsele ir izgājusi ieplānotās mācības, var aiziet. Nesaistītas attiecības ar citiem piepildīsies ar maigumu, mīlestību, līdzcietību, labestību, kļūs ciešas un stipras.
Piedot un atlaist – cik daudz slēptas un pieejamas patiesības ir šajos vārdos…
P.S. Un ko jums nozīmē vārdi: “piedot un atlaist”?
 |
Natālija Ivanova
Reinkarnacionikas institūta 1. kursa studente. Tiecos pēc miera un harmonijas visā, rakstu, zīmēju, mācu bērnus, iedvesmoju un iedvesmojos. |
Pievienots 15.08.2018
https://ru.journal.reincarnatiology.com/nauchitsya-proshhat-i-otpuskat/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/2635-tatjana-zotova-ka-mus-ietekme-ierobezojosas-parliecibas-no-pagatnes-dzives (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/citi-raksti/darja-pihalova/11-dazadi/3801-darja-pihalova-par-sieviskibu-un-upuresanos-attiecibas-ka-parstat-graut-sevi (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/natalija-golubkina/11-dazadi/3957-natalija-golubkina-pievilksanas-maksla (Tulk. piezīme)
[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/793-irina-akulova-sandra-anna-teilore-dzives-karmas-kods-ko-maca-astes-no-pagatnes (Tulk. piezīme)