Марина Васильева – Психиатрия и Реинкарнационика: взгляд специалиста
Marina Vasiļjeva - Psihiatrija un Reinkarnacioloģija: speciālista skatījums
Jebkura garīga prakse cilvēka uzmanības fokusu pārslēdz no ārējās pasaules uz apziņas dziļumiem, sava “Es” dziļumiem, un pēc tam ved pie divu pasauļu saplūšanas, un māca mums dzīvot sintēzē, pārvedot uz jaunu apziņas līmeni, un kā psiholoģiskajām, tā arī fiziskā ķermeņa iespējām.
Un, ieskatoties sevis iekšienē, var ieraudzīt ne tikai rožainu miera un mīlestības pasauli, bet arī nonākt aci pret aci ar saviem kompleksiem, bailēm, trauksmēm.
Sāk biedēt domas:
- Vai es nesajukšu prātā, nodarbojoties ar meditāciju, ceļojumiem pa pagājušajām dzīvēm?
- Vai es atgriezīšos no ceļojuma un nepalikšu tur uz visiem laikiem?
- Kas būs ar manu fizisko ķermeni ceļojuma laikā, vai viņš neies bojā?
No otras puses, reinkarnacionikas konsultants iesācējs bez speciālas psihologa vai psihoterapeita izglītības baidās: vai es nekaitēšu klientam?
Vai es tikšu galā ar izvirzītajiem uzdevumiem un klienta pieprasījumiem?
Vai man pietiks zināšanu?
Psihes noslēpumi
Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem par psihes un reinkarnacionikas prakšu noslēpumiem sniedz Reinkarnacionikas Institūta otrā kursa absolvents, praktizējošs ārsts – augstākās kategorijas psihiatrs ar divdesmit sešu gadu stāžu medicīnā – Aleksnadrs Artjuhs (Александр Артюх).
– Kas jūs atveda uz reinkarnacioniku?
– Par reinkarnāciju es zināju sen. Bija apzināšanās bērnībā, atmiņas sapnī. Deviņdesmito gadu sākumā iepazinos ar Reimonda Mūdija (Raymond Moody) darbiem, kuri bija veltīti pētījumiem, ko cilvēki pieredz klīniskajā nāvē[1], reinkarnācijā.
Reimondam Mūdijam ir doktora grādi šādās jomās: filozofijā, psiholoģijā, medicīnā. Strādājis kā psihiatrs. Viņš ir veicis lielu pagājušo dzīvju pētījumu, iegremdējot savus studentus ar dažādām metodēm: no kristāla bumbas un spoguļa līdz regresīvajai hipnozei.
Savos darbos Mūdijs lasītāju ved pie secinājuma, ka reinkarnācija – tā ir eksistējoša parādība cilvēka dzīvē, neraugoties uz to, ka ir ģenētiskā atmiņa, ir psihes traucējumi, piemēram, depersonalizācija, derealizācija, hipermnēzija (kad atmiņa var konstruēt kādus informācijas blokus, notikumus no jau esošajiem ķieģelīšiem).
Tas taisni ir tas gadījums, kad cilvēks uzskata, ka viņš ir “izdomājis” pagātnes dzīvi[2] uz tā pamata, ko redzējis televīzijā, kaut kur lasījis vai dzirdējis.
Taču no visiem pētītajiem pagājušo dzīvju atmiņu gadījumiem augstāk aprakstītajām parādībām vairāk bija atsevišķs nekā likumsakarīgs raksturs.
Mani ieinteresēja šie atklājumi, un es uz sevis pamēģināju pagātnes dzīves atminēšanās praksi, kuru piedāvāja Mūdijs.
Šajā eksperimentā man vienlaikus nācās būt gan klientam, gan pavadonim; šajā sakarā man nācās pielikt lielākas pūles (jo man vēl nebija tās pieredzes, kādu dod mūsu institūts), taču pieredze iznāca interesanta.
Pirmā aina, kuru es ieraudzīju, bija Senā Ēģipte. Acu priekšā paveras smilšains ceļš, mājiņas no māla, ar vienu vai diviem stāviem, ar plakaniem jumtiem, esmu piecus-sešus gadus vecs zēns, turos pie māmiņas rokas, un mēs ar viņu ejam pa ceļu.
Es pagriežos, skatos uz māmiņu, un atnāk negaidīta atklāsme, ka māmiņa pagātnes dzīvē – tā ir mana māsa pašreizējā dzīvē. Šis atklājums man kļuva par spilgtu kritēriju patiesīgumam tam, ko es redzu, – ka tas nav izdomājums.
Sk. arī Iemiesojumi ar radiniekiem[3].
Pēc tam bija Maikla Ņūtona (Michael Newton) grāmatas, viņa metodikas speciālistu meklējumi. Un reiz, tuvojoties Jaunajam gadam, kad es internetā meklēju materiālus par psihiatriju, parādās Reinkarnacionikas Institūta reklāma.
Es, ilgi nedomājot, gāju uz 1. kursu, tāpēc ka man kā psihiatram bija skaidrs, ka ir daudz momentu cilvēku psiholoģiskajā stāvoklī, kuri stiepjas no pagātnes.
Turklāt, strādājot ar cilvēku tet a tet kā ārstam, tu saduries ar pacienta loģisko kontroli, viņa kautrēšanos, stereotipiem, neērtībām, kuras viņš var izjust atkarībā no tā, vai ārsts ir vīrietis vai sieviete.
Vai arī mulsina medmāsa kabinetā un tā tālāk.
Iegremdējot ar reinkarnacionikas metodēm, šie faktori darbam netraucē, cilvēka zemapziņa sniedz nepieciešamo informāciju, pirmām kārtām klientam personīgai transformācijai.
Un reinkarnacionikas speciālistam ir viegli virzīt klientu pie viņa izvirzīto uzdevumu atrisinājuma.
Apziņas pamata līmeņi
– Ar kādiem apziņas pamata līmeņiem strādā reinkarnacionikas speciālisti, iegremdējot cilvēku pagājušo dzīvju pārskatīšanās?
– Reinkarnacionikas metodē tiek izmantoti viegli transa stāvokļi. Cilvēka smadzenes darbojas dažādās frekvencēs (ritmos), tā sauktajos alfa-, beta-, teta-, delta-viļņos.
Parastais stāvoklis, apzināta saruna, mūsu ikdienas aktivitāte – tas beta ritms, kurš ir tikai piramīdas virsotne.
Ja cilvēks atrodas afekta, emocionālas pārslodzes stāvoklī, viņa apziņa sašaurinās vēl vairāk, pārvēršas tievā diedziņā.
Hosē Silvas klasifikācija
Jo zemāki ritmi, jo lielākas smadzeņu iespējas var pieslēgt. Taču mēs darbojamies kaut kur alfa-ritmu līmenī, ar pirmsmiega, relaksācijas, meditācijas stāvokli. Dziļāk – tie ir dziļas hipnozes līmeņi, kurus mēs neizmantojam.
“Klasiskajā hipnozē” cilvēku ir diezgan grūti iegremdēt, ja viņš to negrib, un ne tuvu katrs cilvēks tai pakļaujas. Speciālistam, lai īstenotu izvirzīto uzdevumu, ir jāpārvalda īpašas tehnikas, jāprot savienot dažādus hipnozes veidus.
Pašos zemapziņas dziļumos var iegremdēties arī daži šamaņi. Tika fiksēts, kā šamanis dziļa transa stāvoklī pat pārvietojas telpā; ieiet vienā teltī, bet iznāk no citas.
Reinkarnacionikas metodi var pieskaitīt viegliem transa stāvokļiem, tā sauktajai vieglajai hipnozei. Nevajag baidīties no šī vārda.
Šeit hipnozi var uzlūkot kā apziņas radošu stāvokli, pašdziedināšanos, pašizziņu, pieejas variantus cilvēka iekšējiem resursiem.
Sk. arī. Reinkarnacioniskā terapija: pagātnes traumu dziedināšana[4].
Mums apzinātajā līmenī ir dots ļoti maz iespēju, un samērā ar apzināšanās izaugsmi atklājas “papildu opcijas”.
Parastā stāvoklī mūsu smadzeņu puslodes darbojas asinhroni, un metodes, kas tiek lietotas hipnoterapijā, ļauj tās novest sadraudzības stāvoklī, savstarpēji papildinot vienai otru.
Un mēs nostājamies pakāpi augstāk, apzinošāki, iegūstam plašāku pieeju kādām radošām iespējām, pašdziedināšanās, pašatjaunošanās utt. iespējām.
Principā tādā stāvoklī mēs atrodamies apmēram 7 stundas dienā, turklāt, pat nezinot to. Piemēram, braucam trolejbusā vai mašīnā, skatāmies pa logu, domās esam aizlidojuši – mēs jau esam šajā stāvoklī.
Uz mirklīti aizsnaudāmies, pēc tam ieslēdzāmies, ir jūtams, ka esam saņēmuši resursu – arī šajā stāvoklī.
Smadzenes ir pārslēgušās citā režīmā, ir notikusi sinhronizācija, ir sākusi nākt informācija no operatīvās un ilgās atmiņas, un ir ieslēgušies dzīvības spēku atjaunošanas resursi.
Tas ir, cilvēki šajā stāvoklī mēdz būt, bet, ka to sauc par hipnozi, nenojauš. Taču mums tas sniedz iespēju strādāt ne tikai ar apzināto līmeni, bet arī pētīt zemapziņu un citus apziņas līmeņus, iegūt pieeju dziļajiem informācijas blokiem.
Informācijas slāņi
– Kādi, jūsuprāt, informācijas slāņi ir pieejami cilvēkam, pārlūkojot pagājušās dzīves un telpu starp dzīvēm?
– Man šķiet, šeit darbojas nelineāra uztvere.
Vispār informācijas slāņus var stādīties priekšā kā telpā atrodošās kārtas, kur augšējā horizontālā kārta – tas ir tas, ko mēs redzam, zinām pašlaik; apakšējā – tas, kas uz laika skalas atrodas relatīvi tālu pagātnē; augstāk – iespējamās nākotnes attīstības varianti.
Vertikālās struktūras – tie ir dažādi informācijas bloki, sagrupēti pēc kaut kādas tematikas. Ekstrasensiem, sensitīviķiem ir dažādas šīs informācijas nolasīšanas tehnikas. Tās ir diezgan vienkāršas.
Piemēram, Kijevas politehniskā institūta studenti veica tādu eksperimentu. Viņi nolēma negatavoties eksāmenam, spriežot sekojošā veidā: ja reiz eksāmena biļeti kāds ir sastādījis, tātad jautājumus kāds ir apdomājis, un vienlaikus ir apdomāti arī varianti, kādas atbildes uz tiem var tikt dotas.
Eksāmenā jaunie cilvēki noskaņojās uz šo biļešu sastādīšanas procesu no pasniedzēja puses, nolasīja informāciju-atbildi, fiksēja ar automātiskā pieraksta metodi, dabūja piecniekus. Šīs metodes var iemācīt jebkuram cilvēkam.
Vieglāk lasās informācija, kura saistīta ar kādiem spilgtiem emocionāliem pārdzīvojumiem. Bet, lūk, kārtējās lietas, rutīna operatīvajā atmiņā neuzkavējas.
Un, kad konsultants lūdz iegremdētajam cilvēkam pārvietoties par stundu, divām uz priekšu, bet spilgtu ainu tur nav bijis, klients “uzkaras”. Tie nav transa dziļie līmeņi.
Kaut gan dziļās hipnozes stāvoklī var atminēties jebkuru momentu, praktiski sekundes robežās, iegūstot pieeju ilgās atmiņas arhīviem.
Sk. arī Reinkarnacionikas speciālists – nākotnes profesija[5].
Bailes kaitēt
– Daudziem reinkarnacionikas konsultantiem iesācējiem ir bailes kaitēt klientam. Vai ir iespējams kaitēt psihei, strādājot ar mūsu metodēm?
– Ja cilvēkam ir psihiski traucējumi, tad konsultantam vajag būt ļoti akurātam. Cilvēkam smagā stāvoklī vispirms nozīmē ārstēšanās kursu ar medikamentiem un jau pēc tam ķeras pie psihoterapijas.
Kamēr pacients lieto nomierinošus līdzekļus, var pielietot ne tuvu visas psihoterapijas metodes, tās var būt vienkārši neefektīvas.
Dziļam psihoterapeitiskam darbam vajadzīgs noteikts dzīvības spēku resurss tam, kam šī terapija tiek lietota. Ja cilvēks ir lielā spēku izsīkuma stāvoklī, ievilkt viņu resursā būs problemātiski.
Tas ir kā vairākus mēnešus pēc kārtas badu cietušam cilvēkam likt priekšā noskriet 20 kilometru krosu.
Viņam vienkārši organismā nebūs to ķīmisko savienojumu (neiromediatoru, hormonu u.c.) vai to daudzuma, kāds nepieciešams mentālajam un emocionālajam darbam psihoterapijas gaitā.
Ja cilvēkam ir dziļa depresija, noturīgas domas par pašnāvību[6], viņš ir izsmelts un ne dvēselisko, ne fizisko spēku veikt šo aktu viņam nepietiek, tad resurss bez apzināšanām, kuru viņš saņems iegremdējoties, var viņam šos spēkus atgriezt.
Neviļus mēs varam cilvēkam dot spēkus un iespēju īstenot iecerēto.
Ja ievada konsultācijā tāda problēma izteikta netiek un tā uzpeld jau iegremdēšanās procesā, konsultantam labāk cilvēku ātrāk pārslēgt uz apzināšanos.
Uz šīs dzīves uzdevumu apzināšanos, parādīt, ka ir daudz dzīvju, kurās viņš ir dzīvojis, ka nav pilnīgi nekādas jēgas mēģināt bēgt prom no šejienes, jo vienalga vajadzēs atgriezties un atrisināt šo jautājumu, sev izvirzīto uzdevumu uz šo iemiesojumu.
Var palīdzēt klientu pievest pie loģiska secinājuma, ka ir bezgalīgi daudz izeju no jebkuras situācijas, paskatīties variantus izejām no konkrētās traumējošās situācijas, iespējamās alternatīvas.
Jau pēc apzināšanās saņemšanas izvest cilvēku uz resursu, dodot viņam spēkus realizēt iegremdējumā saņemtās apzināšanās, pārveidot un izpildīt sev izvirzīto uzdevumu šajā iemiesojumā.
Taču, ja gadās klienti ar psiholoģiski un psihiski noteiktām slimībām saasināšanās fāzē un tas kļūst zināms līdz iegremdējumam, tad vajag vienoties par tikšanos pēc ārstēšanas aktīvās fāzes iziešanas.
Vislabāk būs cilvēkam paskaidrot, ka konsultācija viņam netiek atteikta, taču ir noteikti specifiski momenti, kuri var pasliktināt viņa stāvokli.
Atbalstu institūta kapteiņu padomu: konsultantiem savā vietnē ir vērts uzrakstīt drošības noteikumus, izskaidrojumus, ar ko un pēc kādiem noteikumiem jūs strādājat.
Brīdināt – ja jūs ciešat no psihiskām slimībām, tad pirms reinkarnacionikas speciālista konsultācijas obligāti ir vajadzīga ārstējošā ārsta konsultācija, vai jums šobrīd ir piemērots darbs ar tādu metodi vai arī tas varbūt var tikt veikts vēlāk.
Paskaidrot, ka problēma varbūt arī tiks atrisināta, taču tam vajag patērēt nedaudz vairāk laika nekā remisijas vai slimību neesamības gadījumā.
Ļoti daudz kas ir atkarīgs arī no paša konsultanta. Kādus mērķus viņš izvirza, kādas darba perspektīvas viņš redz.
Vai viņš grib “nodarīt labu” un piebarot savu ego, vai arī viņš grib palīdzēt pie viņa atnākušajam cilvēkam, vedot viņu pa apzināšanās un personiskās transformācijas ceļu pie viņa paša šajā iemiesojumā izvirzīto uzdevumu atrisināšanas.
Vajag pirmām kārtām domāt, kurš pie tevis atnāks.
Bērnu psihes īpatnības
– Vai ir pieļaujams iegremdēt bērnus pagājušo dzīvju aplūkošanā? Ko konsultantam vajag zināt par bērnu psiholoģijas īpatnībām?
– Bērnam nav definētu filtru, situācijas novērtējuma kritēriju, vienkārši nav pietiekamas dzīves pieredzes, un var bērnu ar spilgtu uztveri novest slimīgā stāvoklī, ne gluži adekvātā apkārtējās īstenības uztverē.
Nesaformēti psihiskie procesi prasa akurātu darbu. Pieauguša cilvēka psihe tādām lietām ir gatava, bet bērna psihe smagi pārdzīvos, piemēram, skatoties filmas no sfēras “filmas pieaugušajiem”.
Vienā pagātnes dzīves momentā var ieraudzīt, kā viņu nežēlīgi nodur, citā, kā viņš ir bijis Kazanova un nonāk vētrainās gultas scēnās un tml.
Bērns, ejot cauri tādai pieredzei, var dabūt smagu psihotraumu, tā var izvērsties gatavos rīcības šablonos, aplamās jēgās un spriedumos, kuri viņam sabojās turpmāko dzīvi.
Meitene, kura pagātnes dzīvē ieraudzīs smagu pieredzi – mijiedarbību ar vīrieti, ejot cauri izvarošanai, – var saformēt noturīgu bloku, ka no visiem vīriešiem ir jābaidās, ka no tiem ir jāaizsargājas, tie visi ir izvarotāji un slepkavas.
Tāds cilvēks izaugot ne ģimeni radīs, ne bērnu viņam būs, un dzīve izrādīsies izkropļota. Un tik vien kā kādam sagribējās bērnu “pavadīt” pa kaut kādām situācijām no pagājušajām dzīvēm.
Turklāt bērns skolā var kļūt par atstumto, ja sāks stāstīt par pagājušajām dzīvēm. Klasesbiedri grozīs pirkstu pie deniņiem, pasniedzējs var trāpīties tāds, kurš pazemos, presingos, ņirgāsies, sodīs par neparastiem stāstiem.
Bet, ja bērnam nāk spontānas atmiņas no pagātnes iemiesojuma, nepieciešams sarunu ievadīt rotaļīgā formā.
Sk. arī Bērnu pagājušo dzīvju eksperts izskaidro principus darbā ar bērniem[7].
Pamēģināt viņam ar saprotamiem vārdiem pastāstīt par dažādām dzīvēm, ievadīt konstruktīvā gultnē, tā, lai bērns neieciklētos šajā tēmā, nenobītos no tā, ko ir atminējies, bet varētu šīs zināšanas pavērst savā labā.
Iespējams pakonsultēties ar bērnu psihologu, kurš zina regresijas pagātnē metodes un varēs jums sniegt adekvātas atbildes kā speciālists.
Uztveres filtri
Strādājot kā ar bērniem, tā arī ar pieaugušajiem, vajag ņemt vērā, ka informācija cilvēkam pienāk caur individuālu uztveres filtru komplektu – šie filtri ir gan emocionāli, gan domu radīti.
Pēc vienas no klasifikācijām bāzes filtrs ir “Mitoloģiskais” (pasakas, teiksmas, dziesmas, stāsti utt.), tas, no kā mēs esam uzauguši. Piemēram, mums ir ragana (Баба-Яга), Zmejs Goriničs (Змей Горыныч); Anglijā – goblini, elfi; Indijā – dēvas utt.
Un, ja mūsu filtrā nav vajadzīgā ieraksta, tad mēs pat nevarēsim uztvert kādu objektu, kurš parādās mūsu dzīvē.
Gadījums no vēstures: indiāņi “neredzēja” tuvojošos Kolumba kuģus. Viņi bija sajūsmā par ceļotāju komandas vīrišķību – viņi taču bija pārkuģojuši okeānu –, bet lielo burinieku vienkārši neievēroja.
Vienīgais cilvēks ciltī, kurš kuģus redzēja, bija šamanis, jo viņš bija pieradis dzīvot vairākās pasaulēs un viņam bija cita uztvere.
Kad viņš spēja kuģus ieraudzīt un, ticis ar to skaidrībā, varēja to izskaidrot cilts locekļiem, viņu filtros parādījās jauns ieraksts, un viņi vēlāk spēja redzēt kuģus.
Nākamais filtrs – “Totēmiskais” – tas, kam mēs ticam, reliģiju un ticējumu līmenis. Pēc tam – loģika, un pēc tam jau – abstrakcija. Turklāt līdz abstrakcijas filtram ne visi savā attīstībā aiziet. Tam vajag noteiktu izglītību, intelekta attīstītību.
Piemēram, ja mums filtrā ir ierakstīts, ka dzīve Visumā ir daudzdimensionāla, ka mums var būt dažādas formas: gan kā sēnei, gan kā kukainim, gan cilvēciska, gan enerģētiska, – tad mums tas ir normāli.
Ja tagad aiz loga nosēdīsies lidojošais šķīvis, es to ieraudzīšu, tāpēc ka man filtrā ir tāds ieraksts. Bet, ja tajā cieši ir ierakstīts, ka Zeme ir vienīgā planēta Visumā, kurā mīt Dievs, tad lido vai nelido – cilvēks neko neuztvers.
Atcerieties savu pirmo reakciju, tie no jums, kas pirmoreiz iegremdējumā ieraudzīja citplanētu iemiesojumu[8], vai arī tie, kam to nebija, bet bija kādam kursā.
Kādas domas jums galvā lidoja? Kā noreaģēja ķermenis? Kādas emocijas atnāca?
Kā dažiem viņu filtros ar grūtībām un pūlēm pārrakstījās informācija, atverot ceļus pie jaunām zināšanām, pieredzēm, iespējām. Bet kādam tā bija vienkārši fakta konstatācija, kā, piemēram, – saullēkts.
Un pat atcerieties sevi pirms mācībām Reinkarnacionikas Institūtā: “Vai es varēšu ieraudzīt? Un kā tas notiks? Vai mani nemāna?” Un daudz citu jautājumu un šaubu.
Un, izejot apmācību soli pa solim, – mēs izmainījāmies, paplašinājām savas iespējas kā radošas personības Visumā.
Padomi nākamajiem reinkarnacionikas konsultantiem
1. Izlasīt psiholoģijas pamatus: kādi personības tipi eksistē.
2. Paskatīties, kas tā tāda domāšana, lai varētu ieraudzīt, vai klientam pārlec domas, vai viņš demonstrē neproduktīvu aktivitāti, neadekvātu runu; iespējams, tā ir maniakāla stāvokļa vai citu traucējumu pazīme.
3. Izpētīt komunikācijas pamatus. Kā variantu – vispārīgos neirolingvistiskās programmēšanas (NLP), emocionāli tēlainās terapijas pamatus, citas metodes. Iemācīties atpazīt neverbālos signālus, piemēram, pēc acu ābolu kustības, ķermeņa stāvokļa, runas manieres utt.
4. Iemācīties ievada konsultācijā pāriet uz līmeni, kad mēs klausāmies un dzirdam viens otru (neprojicējot savus psiholoģiskos kompleksus un problēmas uz konsultēties atnākušo vai sarunas biedru), no tā ir atkarīgs 99% konsultācijas sekmju.
5. Sākuma etapā, augot kā cilvēkam, kam ir pagājušo dzīvju pārdzīvojumu pieredze, līdz konsultantam un pēc tam arī līdz meistaram – izvirzīt sev vienkāršus uzdevumus.
Piemēram, vest ekskursijās pagājušajās dzīvēs un paralēli attīstīties pašam, aplūkot radošos iemiesojumus, interesantas epizodes…
6. Pāriet uz profesionāļa līmeni, apgūt psiholoģijas un starpnozaru zinātņu metodes, paaugstināt savu līmeni.
7. Atteikties no šabloniska redzējuma un vešanas.
8. Uzstādīt vecuma cenzu: personība pilnīgi psiholoģiski nobriest tikai tuvu 65 gadiem, tāpēc sākumā ierobežot klientu vecumu un strādāt ar cilvēkiem, piemēram, no 30 gadiem, par ko var palasīt Maikla Ņūtona darbos (Michael Newton).
9. Domāt nevis par pašapstiprināšanos uz klienta rēķina, nevis par savu ego, bet par to, kas pie tevis ir atnācis, par otru cilvēku.
P.S. Vai jums vēl ir palikuši jautājumi par psihes noslēpumiem? Vai tā jūs stādījāties priekšā pagājušo dzīvju atminēšanās procesu?
Reinkarnacionikas institūta sertificēta konsultante. Palīdzu cilvēkiem atrast sevi caur jaunradi. |
Pievienots 08.11.2016
https://ru.journal.reincarnatiology.com/glubiny-soznaniya/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4028-reimonds-mudijs-navei-tuva-pieredze-maina-cilveku-dzives (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4001-pagatnes-dzive-vai-fantazija (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/11-dazadi/3965-larisa-frolova-mans-pirmais-celojums-ieprieksejas-dzives-mans-dzivesbiedrs-bija-mana-mate (Tulk. piezīme)
[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/11-dazadi/3964-julija-ivailovska-reinkarnaciona-terapija-izdziedinasanu-ar-atminam-ir-pieradijusi-zinatnieki (Tulk. piezīme)
[5] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4043-tresas-tukstosgades-profesija (Tulk. piezīme)
[6] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/11-dazadi/3905-atjana-skornakova-domas-par-pasnavibu-var-but-ieprieksejo-dzivju-aktivacija (Tulk. piezīme)
[7] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/2-uncategorised/4172-bernu-ieprieksejas-dzives-intervija-ar-kerolu-boumenu (Tulk. piezīme)
[8] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/tatjana-zotova/11-dazadi/2675-tatjana-zotova-kadel-dveselei-necilveciskas-butnes-pieredze (Tulk. piezīme)