Марина Васильева – Межвременные порталы: жизнь между прошлым и будущим
Marina Vasiļjeva - Starplaika portāli: dzīve starp pagātni un nākotni
Vai jums patīk stāsti par ceļojumiem nākotnē? Un pašiem kādreiz ir gribējies ieskatīties nākotnē vai aizlidot uz pagātni, lai kaut ko tur pielabotu?
Izrādās, tas ir pilnīgi iespējams jau tagad, turklāt bez sarežģītu starplaika portālu un laika mašīnu izmantošanas.
Jau gandrīz simts gadus eksistē Džona Dana (J. W. Dunne) laika nelinearitātes teorija. Saskaņā ar šo teoriju dzīve starp pagātni un nākotni neeksistē.
Cilvēks vienlaikus atrodas gan vienā, gan otrā. Taču apziņa to spēj uztvert tikai sapnī vai tā saucamajos pirmskognitīvajos stāvokļos, piemēram, meditācijā.
“…realitātē visi laiki ir klātesoši mūžīgi – citādi sakot, pagātne, tagadne un nākotne zināmā mērā notiek “kopā”. Taču cilvēka apziņa šo vienlaicīgumu uztver lineārā formā.”
J. V. Dans “Eksperiments ar laiku” (“An Experiment with Time”)
Arī reinkarnacionikas prakses ļauj nodibināt šo saikni starp pagātni un nākotni. Iegremdējoties meditācijā, kura ļauj atcerēties pagājušās dzīves, cilvēks tieši ieiet vajadzīgajā izmainītās apziņas stāvoklī.
Fiziski atrodoties momentā šeit un tagad, jūs varat pētīt aizpagājušā gadsimta notikumus vai būvēt alternatīvus savas nākotnes ceļus.
Šajā rakstā ir divi dažādi stāsti par iespēju ieraudzīt nākotni un ietekmēt savu dzīvi pagātnē. Viens gadījums notika ar mani, otrs ar manu grupasbiedreni.
Ceturtdienas viedais sapnis
Es bieži redzu spilgtus gleznainus sapņus, ar piesātinātiem sižetiem, kur es kaut ko daru, kaut kur eju, ar kādu sarunājos. Taču visbiežāk tos neiegaumēju. Ar to sapni viss bija citādāk. Tas bija ceturtdienas viedais sapnis.
Sapnī skaidri atnāca tēls ar kāpņu laukumiņu, uz kuru ved mana dzīvokļa durvis. Atvērusi durvis uz zvanu, redzu aiz tām neskaidrus divu sieviešu siluetus. Viņas izbijušās skatās kaut kur uz stūri.
Atveru durvis plašāk, skatoties, kas aiz tām notiek. Manā priekšā paveras aina: siena uguns liesmās. Sievietes ir pamirušas un nez kāpēc gaida manas darbības. Es metos dzēst uguni.
Jau no rīta zīlēju, kas par ugunsgrēka simbolu pie manis atnāca, kā to atšifrēt. Pūlējos atcerēties, kas tās par sievietēm, kas griezās pie manis pēc palīdzības. Taču prātā tā arī nekas nenāca. Atminējums iestājās jau pēc trīs dienām.
Tas bija parasts svētdienas rīts. Kā raksta vecos romānos: “nekas nepareģoja nelaimi”. Es visā dzīvoklī savācu netīro veļu un nesu to mazgāt, bet mani apturēja zvans pie durvīm. Nometusi veļas kaudzi gaitenī, gāju vērt vaļā.
Aiz durvīm pavērās aina, kura precīzi sakrita ar manu sapni.
Divos pretējos dzīvokļos bija sastingušas divas sievietes. Viena drudžaini stāstīja, ka ieslēgusi gludekli, kaut kas sagājis uz īso un viņai izslēgusies gaisma. Viņa gājusi uz koridoru pārbaudīt korķus, bet te…
Kaimiņiene izbijusies skatījās stūrī, kur atradās sadales skapis ar mūsu elektrības skaitītājiem. Sadales skapis liesmoja. Meitene no otra dzīvokļa, šķiet, vispār neko pateikt nevar, vienkārši šausmās pamirusi durvju ailē.
Laiks man it kā bija pamiris. Bet ne manām domām. Galvā nesās drudžaina straume: “Tā, kamēr ugunsdzēsēji atbrauks, visi vadi sadegs. Šodien ir svētdiena, elektriķis no namu pārvaldes atpūšas un neatnāks. Mēs paliksim bez elektrības līdz rītam. Ar ko barošu bērnu un ģimeni?”
Atbildot savām domām, paķēru no mazgāšanai paredzētas veļas kaudzes augšējo sporta krekliņu un metos pie sadales skapja. To atvērusi, ieraudzīju, ka tik spoži liesmo daudzos gados sakrājušies zirnekļa tīkli un putekļi. Sāku tos slāpēt. Kaimiņienes pat nepakustējās.
Uz to brīdi, kad pagalmā atskanēja ugunsdzēsēju mašīnas sirēna, uguns bija nodzēsta. Glābējiem atlika pārbaudīt, ka vairs nekas nedraud, un aizbraukt.
Bet es pat nezināju, kas mani ir nošokējis vairāk, - ugunsgrēks vai tas, ka burtiski pirms dažām dienām es precīzi sapnī ieraudzīju šo situāciju!
Sk. arī Akadēmiķes Behterevas (Бехтерева Н. П.) viedie sapņi[1].
Sveiciens no nākotnes
Šis apbrīnojamais gadījums notika ar Jeļenu S., kad viņa bija individuālā konsultācijā pie reinkarnacionikas speciālistes. Brīdī, kad no atmiņas tika atjaunots grūts dzīves moments, Jeļenai izdevās pašai sev nodot sveicienu no nākotnes, nomierināt un dot uzvedni, ar ko viss beigsies.
“Konsultācija pie kapteiņa pati par sevi bija neparasts notikums, kurš turklāt iekrita jubilejā – manā dzimšanas dienā. Tā izrādījās otra pati neparastākā dāvana dzimšanas dienā manā dzīvē.
Pirmā tāda dāvana bija meitiņas piedzimšana, un ar šo notikumu arī ir saistīts šis gadījums.
Proti, man ilgi nebija bērnu, un meitiņa bija ļoti ilggaidīts un vēlams bērns. Tā sanāca, ka visu grūtniecības periodu es pavadīju slimnīcā, ļoti uztraucos un pārdzīvoju par tās rezultātu.
Viena no konsultācijas tēmām bija – lai ar reinkarnacionikas metodes palīdzību izmainītu ļoti kaitējošas tobrīd manam nākamajam bērnam sievietes grūtnieces emocijas uz pozitīvām.
Sk. arī Portāls uz nākotni: ceļojuma apraksts[2].
Ar konsultantes palīdzību es šodienējā ar savu dvēseli pārcēlos daudzus gadus atpakaļ pie sava grūtniecības laika un sūtīju mierīgumu un aprimumu sev toreizējai, izmantojot savas virsdvēseles dziedinošos baltās gaismas starus.
Kādā brīdī konsultante izteica frāzi: “Nosūti, ka viss būs ļoti labi un tev piedzims burvīga meita.” Es atkārtoju pēc savas pavadones: “Viss būs ļoti labi, tev piedzims meitene vārdā Anastasija.”
Bet es rakstu to tāpēc, ka pēc divām dienām es pēkšņi atcerējos! Es atcerējos to, kas mani vienmēr vienkārši bija pārsteidzis, bet atnācis tieši tagad.
Toreiz, pirms daudziem gadiem, pavadot slimnīcā daudzas bezmiega naktis nemierā par manas grūtniecības rezultātu, reiz es dziļi iemigu un redzēju sapni, ka man piedzims meitene un viņu sauks Anastasija (toreiz es bērna dzimumu vēl nezināju).
Nākamajā dienā mani apciemot atnāca mans vīrs un pastāstīja, ka redzējis sapni – mums būs meitene vārdā Anastasija. Es biju satriekta un nomierināta.
Kad piedzima meitene, dabiski, ka mēs viņu nosaucām par Anastasiju. Un pēc tam mani daudzus gadus nodarbināja jautājums, kas tas bija, kāpēc mēs ar vīru redzējām vienādu sapni? Un tikai pēc konsultācijas sapratu, ka biju kļuvusi gan dalībniece, gan lieciniece laika cilpas parādībai.
“Laika cilpa – fenomens, kad cilvēki un priekšmeti spontāni tiek pārvietoti laikā kā nākotnē, tā arī pagātnē.”
Sk. arī Meditācija: Tikšanās ar sevi nākotnē[3].
Apbrīnojami bija vēl arī tas, ka konsultācijas brīdī es pilnīgi neatcerējos (zvēru!) to, par ko biju nesapratnē visus gadus pēc meitiņas piedzimšanas, – par vienu un to pašu sapni man ar vīru.”
Sapņi par ceļojumiem laikā abos virzienos – pagātnē un nākotnē – jau sen satrauc zinātnieku un fantastu prātus. Tiek izdomātas sarežģītas mašīnas, portāli, kosmosa kuģi… Bet vajag tikai – uzticēties saviem sapņiem, savai atmiņai, un ceļojumi kļūs sasniedzami jau šodien.
P.S. Jūs esat redzējis viedus sapņus? Vai varbūt arī Jūs esat bijis liecinieks laika cilpai?
 |
Reinkarnacionikas institūta sertificēta konsultante. Palīdzu cilvēkiem atrast sevi caur jaunradi. |
Pievienots 21.09.2016
https://ru.journal.reincarnatiology.com/zhizn-mezhdu-proshlym-i-budushhim/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat.http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4162-akademikes-behterevas-viedie-sapni (Tulk. piezīme)
[2] Skat.http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4012-pagatnes-un-nakotnes-atmina (Tulk. piezīme)
[3] Skat.http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/nadezda-batalova/11-dazadi/3838-nadezda-batalova-tiksanas-ar-sevi-nakotne (Tulk. piezīme)