Марина Васильева – Магические воздействия. Безобидно ли увлечение магией?
Marina Vasiļjeva - Maģiska iedarbība. Vai aizraušanās ar maģiju ir nekaitīga?
“Reiz Ziemsvētku vakarā meitenes zīlēja…” (“Раз в крещенский вечерок девушки гадали…”)
Maz, kas atceras Žukovska (Василий Жуковский) balādes sižetu, taču turpināt šo frāzi būs gatavs jebkurš.
Ar tādām pašām trīsām sirdīs atbalsojas arī Gogoļa (Николай Гоголь) burvestību garstāsti no krājuma “Vakari ciematā Dikaņkas tuvumā” (“Вечера на хуторе близ Диканьки”) ar velniem, raganām, apburtām vietām.
Ne baznīcas cīņa ar pagānu ķecerību, ne padomju ateisms nespēja ļaudīs iznīdēt kultūras ģenētisko saikni ar maģiju un mistiku.
Tēma par aizkapa pasauli[1], spēku, ar kādu iedarbojas vārds, ar kuru var gan nolādēt, gan nāvīgi slimu izārstēt, visos laikos ir bijusi pievilcīga.
Savukārt mūsdienu masu mediji pēdējos piecus gadus aktīvi uzkurina interesi par šo tematiku.
Sezonu pēc sezonas tiek rādīti TV šovi “Ekstrasensu cīņas”, “Izmeklēšanu vada ekstrasensi”, “Mistiski stāsti” (“Мистические истории”), popularitāti bauda seriāli “Zīlniece” (“Гадалка”), “Aklā” (“Слепая”), “Raganu asmens” (“Клинок ведьм”).
Tepat ekrānā skrejošā rindā griežas reklāma: “Atvedīšu vīru atpakaļ pie ģimenes”, “Dziedniece ar iedzimtām spējām atrisinās jūsu problēmas”, “Pieburšana, buramvārdi uz bagātību”.
Cik nekaitīga ir šī aizraušanās ar maģiju?
Vai ir saglabājusies tā smalkā cieņas pilnā saikne ar dabas spēkiem, kāda piemita mūsu senčiem, vai arī reklāmas un plašsaziņas līdzekļu iedarbībā mistika ir kļuvusi par daļu no modē nākušas spēles?
Nedaudz statistikas
Mēs veicām nelielu socioloģisku aptauju par tēmu “Ko jūs zināt par pieburšanu?”. Aptaujā piedalījās 100 respondentu, gandrīz vienādā skaitā dažādas vecuma grupās:
Sieviešu atbildējušo vidū bija 87%, vīriešu – 13%, taču starpība starp “vīrišķo” un “sievišķo” pieeju šai tēmai konstatēta netika, tāpēc sniedzam vispārējos rezultātus.
Jautājums “Vai jūs ticat pieburšanas spēkam”:
– 79% atbildēja apstiprinoši,
– 18% netic pieburšanas spēkam,
– 3% šaubās – nav sadūrušies vai uzskata, ka rezultāts ir atkarīgs no tā, kurš veic pieburšanu un uz kuru tā ir izdarīta.
Interesanti, bet vairākums pieburšanas spēkam “neticīgo” (13 cilvēki no 18) detalizēti atbildēja uz jautājumu: “Kādas sekas, pēc jūsu domām, izņemot vēlamā iegūšanu, ir iespējamas pēc pieburšanas veikšanas?”
Var pieņemt, ka, apzināti noliedzot šo tēmu, aptaujas dalībnieki zemapziņā pārdzīvo bailes, bažas par maģiskas iedarbības rezultātiem.
Uz jautājumu “Vai jums ir bijusi vēlēšanās kādu pieburt?” vairākums respondentu atbildēja “nē” – 77%. Tādā vēlmē atklāti atzinās 18%.
Vēl pieci cilvēki izvēlējās “savu atbildes variantu”, kurā paskaidroja, ka ir bijusi vēlēšanās veikt pretējas darbības “atburšana” rituālu, “bērnībā blēņojāmies”, “vienmēr gribas, lai kāds tev pilnībā pieder, īpaši jaunībā”.
Ne visi respondenti, kas vēlējušies pieburt mīļoto, ir uzdrīkstējušies griezties pie maģijas.
89% atbildējušo rituālu nav veikuši.
Atbildes variantu “jā, veicu pats(i)” izvēlējās seši cilvēki, septītā apstiprinošā atbilde skanēja: “Kad biju jauna pusaudze, kaut kādus buramvārdus skaitīju.”
Divi respondenti pastāvīgi veikuši rituālu “pieburšanas noņemšana”, vēl divi vērojuši savu tuvinieku pieburšanas rezultātus.
Kā tas darbojas?
No 95 atbildēm par sekām, kuras, pēc respondentu domām, iespējamas pēc pieburšanas veikšanas, tikai piecas bija, ka “nekādas” un “tas viss ir pašiedvesma”.
Lielākā daļa, gluži otrādi, bija pārliecināta, ka rezultāti būs ļoti negatīvi un skars kā to, kurš pieburšanu taisīja, tā arī to, kuru piebūra.
Tika piedāvāti sekojoši varianti:
- “cilvēka novīšana”,
- “var pasliktināties veselība”,
- “līdz pat nāvei”,
- “biežāk piebur vīriešus: vīrietis var sākt nodzerties, nesaprotot, kas notiek, viņam “brauc jums””,
- “visuma likuma pārkāpšanai seko sods”,
- “pieburtais dzīvo ne savu dzīvi un mirst ne savā nāvē”,
- “salauzti likteņi visiem dalībniekiem”.
Daudzās atbildēs izskanēja brīdinājums par karmiskām saiknēm[2], formētām maģiskā rituālā.
Viens no respondentiem bija ļoti sīki aprakstījis pieburšanas sekas, kuras caur savām dzīvēm iznesīs daudzas paaudzes: “Pieburšana, kā ļaunprātīga programma, enkurojas Dzimtā; kaitējums tiek nodarīts Dzimtas pēctečiem ar dzīves neveiksminiekiem, nespēju radīt laimīgu ģimeni, būt sekmīgam, prast mīlēt, pēcteči vispār var ciest no bezbērnības, kas var novest pie Dzimtas izmiršanas.”
Sk. arī Dzimtas karma. Kā atjaunot dzimtas enerģiju[3].
Daži aptaujas dalībnieki dalījās savā dzīves pieredzē: “Kad pieburšana tika vērsta uz manu vīru, viņam sāka sāpēt sirds, parādījās aizkaitināmība un nemiers. Kad aizgājām pie zintnieces, tā tika noņemta, viņš atgriezās parastajā dzīvē, bet meitene, kura ar to nodarbojās, saslima.”
Tātad vairākumam cilvēku pieburšana, kā viena no maģiskām darbībām, viennozīmīgi ir saistīta ar nopietniem bīstamiem rezultātiem.
Ne izmantot to, ne vērot pieburšanas spēku uz tuviniekiem respondenti visbiežāk nav gatavi.
Mazs dalībnieku procents vai nu personīgajā pieredzē nav sadūries ar maģisku iedarbību, vai, kā rāda reinkarnacionikas atmiņu prakse, cenšas “aizmirst” tamlīdzīgu, bieži dziļi traumējošu, pieredzi no pagājušajām dzīvēm.
Pamēģināsim nolīdzsvarot attieksmi pret šo jautājumu. Pavērosim, cik neviennozīmīgas mēdz būt sekas darbam ar maģiskiem spēkiem.
Maģija ar mīnus zīmi un plus zīmi
Cik lieliski ir uzrakstījis viens no respondentiem: “Es vienkārši nesaprotu, KĀDĒĻ TO VAJAG? Kaut gan, kā vienu no dvēseles attīstības un pieredzes iegūšanas variantiem…”
Patiešām, pamēģināsim paraudzīties uz visiem “maģiskajiem gadījumiem” no dvēseles attīstības skatpunkta.
Visbiežāk no maģiskas iedarbības cieš tie, kam dzimtā kāds ir nodarbojies ar ko tamlīdzīgu, vai arī diedziņi var iestiepties pagātnes dzīvē. Pašreizējā dzīvē nākas atbildēt par maģiskajām iedarbībām, kuras esi veicis pret cita cilvēka gribu.
Sk. arī 3 raganas, 3 ārsti. Kā pagātnes dzīve ietekmē profesijas izvēli[4].
Piemēram, nākamais gadījums liecina, kāds iedarbības spēks bijis pieburšanai, kura nostrādājusi vairākās dzīvēs:
“Piesaiste enerģētiskā līmenī aiziet tik tālu, ka cilvēki reizēm neieredz viens otru, bet katrs uz savu pusi aiziet nevar; kaut kas notur, un tas attēlojas uz nākamo dzīvi. Šajā dzīvē ir atkārtojusies pieredze no pagātnes dzīves, kur bija pieburšana. Šajā dzīvē strēbu to, kamēr nesapratu, ka to es pati toreiz tiku izdarījusi.”
Piemērs ir sāpīgs. Negatīvā pieredze ir iznesta cauri iemiesojumiem. Bet iegūtais rezultāts: “Sapratu, ka pati izdarīju,” liecina par neticamu viedumu, iegūtu no tās mācības. Mācības, kura, iespējams, tieši tādā veidā bija svarīga un vajadzīga.
Otrs gadījums pierāda, ka cilvēka griba var būt stiprāka par pašu spēcīgāko maģiju:
“Kad sajutu uz sevis svešu iedarbību, pavilka tikt skaidrībā ar cēloni, uzzināt par mehānismu, tehnoloģiju. Rezultātā, meklējot problēmas avotu, nonācu uz garīgās attīstības ceļa[5].”
Kā teikts krievu sakāmvārdā: “Laimes nebūtu, bet nelaime palīdzēja” (“Не было бы счастья, да несчастье помогло”). Šī gadījuma varonim maģiskā piesaiste kļuva par maģisku grūdienu, kurš izvērsās savas dvēseles izzināšanā.
Trešais gadījums – pieredze no kādas manas pagājušās dzīves. Tā tieši ir par to maģisko rituālu, kurš ir pretējs pieburšanai un kuru daudzi uztver kā pozitīvu.
Es taisu atburšanu – tā bija nāves atburšana no vīra. Tumšais 12. gadsimts, slāvu apmetne, vīrieši taisās uz karu. Es, garā spēcīga sieviete, neesmu gatava vienkārši sēdēt un gaidīt, ka mans vīrs aizies un neatgriezīsies.
Pakampju cilpā notvertu kraukli, nesu viņu uz templi un nenodrebot upurēju. Apberu ar zemi, izrunājot buramvārdus – putna asinis apmaiņā pret mana vīra asinīm. Nobeigumā, mīļotajam nemanot, ar kraukļa asinīm uzvelku zīmi uz viņa zābaka.
Atburšana nostrādāja, es izglābu vīra dzīvību, bet viņam par to prieka vairs nebija. Tajā kaujā gāja bojā visi viņa biedri, un viņš no apgānīšanas paspēja paglābt tikai brāļa ķermeni.
Tādā veidā saglabātā dzīvība nomāca vīru, viņš burtiski meklēja nāvi katru nākamo nodzīvoto dienu. Sākotnēji labie nodomi izvērtās par nomācošu pieredzi mums abiem…
Izdariet secinājumus paši…
Maģijas tēma ir daudzveidīga un neviennozīmīga. Atrast robežu starp melnu un baltu pieredzi itin bieži mēdz būt grūti, bet dažos gadījumos neiespējami, neaplūkojot to no dvēseles pieredzes pozīcijas.
Mēs maģiju radām katru dienu, ar savām darbībām, nodomiem, novēlējumiem vai lāstiem.
Gribas, lai katrs saprastu sekas, pie kurām var novest viņa darbības, tajā skaitā aizraušanās ar mistiskām ceremonijām, radītu savu dzīvi apzināti.
P.S. Paldies visiem, kas piedalījās aptaujā! Diemžēl ne visas atbildes nonāca publikācijā. Ja raksts sirdī atsaucās, būšu pateicīga par jūsu komentāriem.
P.S. Jūs savā dzīvē esat veikuši maģiskus rituālus?
 |
Reinkarnacionikas institūta sertificēta konsultante. Palīdzu cilvēkiem atrast sevi caur jaunradi. |
Pievienots 14.06.2016
https://ru.journal.reincarnatiology.com/uvlechenie-magiej/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/tatjana-zotova/11-dazadi/2518-tatjana-zotova-zinatnieki-nodibinajusi-sakarus-ar-tas-puses-pasauli (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/793-irina-akulova-sandra-anna-teilore-dzives-karmas-kods-ko-maca-astes-no-pagatnes (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/vera-prosvirnina/11-dazadi/3824-vera-prosvirnina-dzimtas-karma-dzimtas-energiju-dziedinasana-un-attirisana (Tulk. piezīme)
[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4064-tris-raganas-tris-arstes (Tulk. piezīme)
[5] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4098-kas-ierosinaja-mani-nodarboties-ar-garigo-attistibu (Tulk. piezīme)