Юлия Злотникова – 10 удивительных высказываний детей об их прошлых жизнях
Jūlija Zlotņikova - Bērnu 10 apbrīnojami izteikumi par viņu iepriekšējām dzīvēm
Daudzi bērni šķiet gudri ne pēc saviem gadiem vai kā “vecas dvēseles”, taču daži ir teikuši lietas, kas patiesi, šķiet, atsaucas uz iepriekšējām dzīvēm.
Vecāki ir dalījušies savos stāstos, izmantojot sociālos tīklus; daudzi saka, ka viņu bērni ir stāstījuši par traģiskiem nāves gadījumiem, kam seko laimīgāka dzīve pašlaik.
1. Tētis nogalināja mani ar nazi
Kad manam dēlam bija 3 gadi, viņš man teica, ka viņam ļoti patīk viņa jaunais tētis, viņš ir ļoti jauks. Mans vīrs ir viņa vienīgais tētis. Es jautāju: "Kāpēc tas tā ir?"
Viņš atbildēja: “Mans vecais tētis bija patiešām ļauns. Viņš iedūra man mugurā, un es nomiru. Bet man ļoti patīk mans jaunais tētis, viņš nekad ar mani tā nedarītu.”
2. Negaidītas bailes no svešinieka
Kad es biju maza meitene, es iekritu histērijā, kad ieraudzīju kādu puisi pārtikas preču veikalā. Tas bija neparasti, jo kopumā es biju klusa un uzvedos labi. Mani nekad nevajadzēja kaut kur vest ārā par sliktu uzvedību, bet tomēr mums bija jādodas prom no veikala.
Kad mana mamma jautāja, kas slikts notika, kad bijām iekāpušas mašīnā, es viņai teicu, ka tas cilvēks mani aizveda prom no manas pirmās mammas un paslēpa zem grīdas, un lika man ilgi gulēt, līdz es pamodos pie savas jaunās mammas.
Pēc tam es atteicos sēdēt automašīnas sēdeklī, braucot uz mājām, un uzstāju, ka man jāpaslēpjas zem paneļa, lai viņš vairs nevarētu mani aizvest. Tas viņu sabiedēja... jo viņa noteikti ir mana bioloģiskā māte un acīmredzami mana “pirmā” mamma.
3. Higiēna ir svarīga
Kādu vakaru, izceļot savu divarpus gadus veco meitu no vannas, mēs ar sievu viņai teicām, cik svarīgi ir rūpēties par savu tīrību. Viņa garām ejot atbildēja: "Ak, tur mani neviens "priekšā nepaņems". Viņi mēģināja kādu nakti. Viņi izspēra durvis un mēģināja, bet es pretojos. Es nomiru un tagad esmu šeit.”
Viņa to pateica tā, it kā tas nekas nebūtu.
4. Pirms es piedzimu
“Pirms es šeit piedzimu, man bija māsa, vai ne? Viņa un mana otra mamma tagad ir tik vecas. Ar viņām viss bija labi, kad dega automašīna, bet ar mani noteikti nē!”
Viņam bija kādi 5 vai 6 gadi. Tas bija pilnīgi no zila gaisa.
5. Es – jūsu vecvecmāmiņa
Kad mana mazā māsa bija jaunāka, viņa staigāja pa māju ar mana vecvectēva ierāmētu attēlu rokās, raudot un skaitot: "Man tevis pietrūkst, Hārvij."
Hārvijs bija miris, pat pirms es piedzimu. Ja runājam par šo jau ierasto gadījumu, tad mamma man teica, ka mana māsa pastāvīgi teiks lietas, ko varētu būt teikusi mana vecvecmāmiņa Lūsija.
|
Sk. arī Dvēseles pārdzimšana pēc nāves. Bērnu atgriešanās pie vecākiem[1]. |
6. Es atradu jūs
Kad mana mazā māsa pirmo reizi sāka runāt, viņa mēdza izteikt dažas ļoti satraucošas lietas. Viņa mēdza mums stāstīt par to, kā viņas vecā ģimene lika iekšā viņā lietas, izraisot viņai raudas, bet viņas tētis galu galā viņu tik ļoti apdedzināja, ka viņa varēja atrast mūs, savu jauno ģimeni.
Viņa runāja par tādām lietām no gandrīz 2 līdz 4 gadu vecumam. Viņa bija pārāk jauna, lai kādreiz būtu bijusi pakļauta jebkādam saturam, kurā bērni vai kāds cits varētu [piedzīvot šīs lietas], tāpēc mana ģimene vienmēr tika domājusi, ka viņai ir atmiņas no iepriekšējās dzīves.
|
Sk. arī Bērnu iepriekšējās dzīves. Stāsta paši bērni šodien. |
7. Bijušais lidotājs
No 2 līdz 6 gadu vecumam mans dēls man stāstīja vienu un to pašu stāstu par to, kā viņš mani izvēlējās par savu māti.
Viņš kaut ko teica par būšanu kopā ar vīrieti uzvalkā un tādas mātes izvēli, kura viņam palīdzētu izpildīt dvēseles misiju… Mēs nerunājām par garīgumu… un viņš tika audzināts ārpus jebkādas reliģiskas vides.
Viņš to aprakstīja, ka tas bija līdzīgs rotaļlietu veikalam, ka viņš atradās gaišā telpā ar cilvēkiem, kuri bija sarindoti kā lelles, un ka viņš izvēlējās mani. Vīrietis uzvalkā viņam jautāja, vai viņš ir pārliecināts, viņš atbildēja, ka ir, un tad viņš piedzima.
Mans dēls arī agri aizrāvās ar Otrā pasaules kara laika lidmašīnām. Viņš varēja identificēt tās, to daļas, kurā reģionā tās tika izmantotas un tamlīdzīgi. Man joprojām nav ne jausmas, kur viņš ieguva šo informāciju. Es esmu zinātņu meitene, viņa tētis ir matemātikas puisis.
Mēs viņu vienmēr saucām par vectēvu viņa mierīgās un piesardzīgās izturēšanās dēļ. Šim bērnam visā nopietnībā bija veca dvēsele[2].
8. Mamma jaunai misijai
Mans māsasdēls, kad viņš pirmo reizi sāka runāt teikumos, teica manai māsai un viņas vīram, ka ir "tik laimīgs, ka viņš tos izvēlējās". Un pēc tam stāstīja, ka pirms piedzimšanas viņš atradās gaišā istabā un redzēja daudz cilvēku, un viņš "izvēlējās savu mammu, jo viņai bija jauka seja".
9. Meita – tēta mamma
Mana vecākā māsa piedzima tajā gadā, kad nomira mana tēta mamma. Pēc mana tēva teiktā, tiklīdz mana māsa bija pietiekami liela, lai izteiktu šos vārdus, viņa teica: "Es esmu tava māte."
10. Gāja bojā ugunsgrēkā
Pēc manas mammas teiktā, kad es biju jaunāka, es viņai stāstīju par to, kā sen biju gājusi bojā ugunsgrēkā. Es to neatceros, bet vienas no manām lielākajām bailēm ir tās, ka nodeg mana māja. Mani biedē atrašanās pie atklātas uguns vien.
Tekstā krievu valodā izmantots avots: https://www.theepochtimes.com/10-things-kids-have-said-about-past-lives_337315.html
Autors: Tara MacIsaac
P.S. Jūs bērnībā stāstījāt tamlīdzīgus gadījumus?
 |
Tulkotāja, Reinkarnacionikas Institūta studente |
Pievienots 14.07.2016.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/deti-rasskazyvayut-o-proshloj-zhizni/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/tatjana-zotova/11-dazadi/2609-tatjana-zotova-dveseles-pardzimsana-pec-naves-bernu-atgriesanas-pie-vecakiem (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/julija-zlotnikova/11-dazadi/3768-julija-zlotnikova-10-pazimes-ka-jusu-bernam-ir-veca-dvesele (Tulk. piezīme)