Ирина Давыдова - Как получать от мужчин желаемое? История женского преображения
Irina Davidova - Kā dabūt no vīrieša vēlamo? Sievietes pārveidošanās stāsts
Droši vien daudziem ir zināms tāds joks: “Tā gribas būt vājai sievietei, bet kā par spīti te mājas deg, te zirgi auļo!”
Protams, tas neattiecas uz visām sievietēm, bet tā nu vēsturiski ir izveidojies, ka mēs ņemam uz sevi nu ļoti daudz. Uzveļam saviem trauslajiem pleciem ne tikai savus, bet arī vīriešu pienākumus.
Kā gan tas mūs nogurdina, parādās aizkaitinājums uz vīriešiem, ka viņi ir bezatbildīgi, nav gādīgi utt.!!! Nākas visu ņemt savās rokās. Un, tā kā Visums ir ļoti vieds, tad “Lai jums notiek pēc jūsu ticības”!
Kādēļ, jājautā, pēc tādiem paziņojumiem no mūsu puses vīrietim vispār iespringt: “Dārgā, tu taču pati esi “stiprā”, pati ar visu tiksi galā. Bet es labāk futbolu paskatīšos, aliņu iedzeršu,” prāto vīrieši. Taču tas ir tikai viens no variantiem, bet to ir daudz.
Pati tāda
Kādreiz arī es tā domāju un uzkrāvu sev pārāk daudz, un par vīriešiem žēlojos. Gan ne gādīgi man gadījās, gan dāvanas nesagaidīsi, gan naudu neprot nopelnīt! Tad nu arī nācās visu darīt pašai.
Gan gādāt par sevi, gan palīdzēt sev pašai, gan naudu pelnīt. Tika izdarīts pārliecinošs secinājums: es izvēlos ne tos vīriešus! Atradinājos pieņemt gādību, vienkārši nepamanīju to apkārt. Es taču pati visu varu!!!
Vīrieši tika klasificēti pēc pazīmes “mans vīrietis”, ja pauž uzmanību un gādību, pēc tam, ja tas beidzās kādā etapā, tātad tas “ne mans vīrietis”. Tā arī dzīvoju ar pārliecību, ka man pagadās nepareizie vīrieši.
Kaut arī lasīju kaudzi grāmatu, skatījos dažādus vebinārus, kaut kur ar prātu sapratu, ka arī manī cēlonis sēž. Strādāju ar sevi, kaut ko pat jau sāku mainīt savā pasaules ainā, un jau vīrieši sāka gadīties gādīgāki, taču man kaut kā trūka, lai pilnībā apzinātos manu problēmu tobrīd. Kamēr nenonācu Reinkarnacionikas Institūtā un neizgāju konsultāciju ar kapteini.
Visi vīrieši mani
Konsultācijā izstrādājām vairākus jautājumus, no kuriem viens – attiecības ar vīriešiem. Tur bija arī pieprasījums par dzīves uzdevumu[1]. Seanss ilga vairāk par trīs stundām.
Konsultante Nataša vāca visu informāciju no manis par manām attiecībām ar vīriešiem, dažādas situācijas no dzīves. Nāca dažādas apzināšanās, gan aplūkojot šo dzīvi, gan arī no dvēseļu pasaules.
Neaprakstīšu visu, ko izdevās ieraudzīt, bet ir viens noteicošais moments, kurš tad arī izmainīja manu priekšstatu par sevi un par vīriešiem kopumā. Un tieši tas arī kalpoja kā grūdiens, lai uzrakstītu šo stāstu.
Starp citu, mēs noskaidrojām, ka viens no maniem uzdevumiem šajā dzīvē – izmantot savu sievišķo enerģiju, un ka mana pamata naudas plūsma – caur vīriešiem.
Bet es visu dzīvi biju izmantojusi galvenokārt tieši vīrišķās enerģijas sevī, vienkārši nepratu pieņemt gādību no vīriešiem. Lūgt vīriešiem kaut ko man bija reāli sarežģīti. Ja nu pēkšņi atteiks (diedziņi stiepjas no bērnības). Vēl jo vairāk, es taču pati visu varu!!!
Un notika, lūk, kas: Nataša manos stāstos izdzirdēja, ka es bieži atkārtoju “mans vīrietis”, “ne mans vīrietis”. Un lika priekšā tādu alternatīvu variantu: Iztēlojies, ka visi vīrieši Tavi!!!
Lūk, vienkārši iedomājies un centies katrā vīrietī redzēt potenciālu palīgu, neko negaidot no viņa, vienkārši izstaro savu sievišķo enerģiju – tā, kā tu to vari. Dalies savos piemēros no dzīves, kad tā ar tevi strādāja.
Es vispār pēc dabas esmu Praktiķe, cenšos zināšanas vienmēr pārbaudīt darbībā. Lūk, arī šeit neliku sev ilgi gaidīt. Ierakstīju sev iekšienē, ka visi vīrieši Mani, iztēlojos un, galvenais, noticēju tam!
Cik gan man kļuva labi pēc šīs domas!!! Tas tad arī kļuva par manu resursa stāvokli, iemiesojot šo ideju dzīvē.
Sk. arī Vīrieša un sievietes uzdevumi[2]. Vēstījums-čenelings no Reinkarnacionikas Institūta Kuratoriem |
Brīnumi viscaur
Praktiski nākamajā dienā arī sākās brīnumi. Vispār tie notiek vienmēr, vienkārši mēs tos visbiežāk nepamanām savās ikdienas rūpēs.
Pirmkārt, es sāku lūgt vīrietim, ar kuru toreiz biju attiecībās, praktiski visādus sīkumus, cenšoties neslēgt iekšā prātu, lai tas man atkal šaubās neaizietu, ka es arī pati varu to izdarīt.
Un praktiski visos gadījumos viņš man neatteica. Un es pat ievēroju, ka viņam pleci iztaisnojās, kad es teicu, ko es gribu, lai tu to izdarītu, tāpēc ka tev tas labāk izdodas nekā man.
Nu ir tādas sievišķas viltības, par tām arī ir daudz informācijas internetā. Naudu varēju palūgt, nedrebot ceļiem. Vārdu sakot, pielietoju iegūtās apzināšanās praksē.
Taču īpaši gribu pastāstīt par kādu dienu, kas notika kaut kur 2.-3. dienā pēc konsultācijas.
Es braucu uz Maskavu. Smags čemodāns. Esmu viena, pati, bez palīga.
Aizgāju līdz maršruta taksometra pieturai. Piebrauca man vajadzīgais, es piegāju pie durvīm un…
Agrāk es pati būtu sākusi vilkt iekšā šo čemodānu busiņā, bet blakus taču stāvēja vīrieši. Kaut kā neviens nerāvās man palīdzēt, bet es taču varu tagad palūgt!!!
Un palūdzu man tuvāk stāvošajam vīrietim, viņš it kā aizmidzis bija un pamodās. Protams, protams, saka, es savās domās biju. Es uztvēru šo momentu ar prieku. Tas bija vienīgais gadījums todien, kad man nācās lūgt.
Uz Maskavu es braucu mašīnā, busiņā es iesēdos, lai aizbrauktu līdz norunātajai tikšanās vietai, kur būs mašīna. Iebraucu Maskavā, un te sākās vieni vienīgi brīnumi, citādi nenosauksi.
Es nolaidos līdz metro, vedu čemodānu uz riteņiem, tas ir smags. Un manā priekšā sāka atvērt durvis vīrieši – gan jauni, gan pieauguši. Es vispār nepieskāros nevienām durvīm.
Kāpšana augšā pa kāpnēm ar čemodānu, ja kaut kur nebija eskalatora, man vispār neeksistēja. Nez kāpēc kāda vīrišķa roka noteikti paķēra manu čemodānu pakāpienu apakšā, un es gāju tukšā.
Bija ieslēdzies resursa stāvoklis, es smaidīju līdz ausīm un pateicos visiem apkārtnē un Visumam. Ar mani bija draudzene, viņa taisīja izbrīna pilnas acis un teica: “Kas tāds mēdz būt?” Tas notika vairākas reizes, kamēr mēs ar viņu virzījāmies līdz vajadzīgajai stacijai.
Pēc tam es iesēdos elektriskajā vilcienā un aizbraucu uz Piemaskavu. Izkāpjot vajadzīgajā stacijā, es konstatēju, ka esmu izkāpusi viena, apkārt neviena nav. Un vajadzēja kāpt augšā pa augstām kāpnēm, šķērsot dzelzceļa sliedes un kāpt lejā. Nu ko, domāju, nāksies pašai.
Pienākot pie kāpnēm, es gribēju pacelt čemodānu, pēkšņi dzirdu balsi no aizmugures: “Klau, es jums palīdzēšu.” Es apgriezos: stāv vīrietis. No kurienes viņš uzradās? Taču, nepaspēju es padomāt, bet viņš jau kāpa augšā pa kāpnēm ar manu čemodānu. Es gāju aiz viņa kā apburta. Brīnumi!!!
Viņš nolaida man lejā čemodānu, es viņam pateicos, bet viņš vienkārši pasmaidīja. Es piegāju pie taksometru stāvvietas, man bija jāaizbrauc līdz galamērķim, un pēkšņi sākās lietus.
Mašīnu nebija, bet stāvvietā stāvēja vīrietis, pirmais rindā uz taksometru, un es vienkārši nodomāju: kaut viņš mani palaistu pa priekšu, esmu bez lietussarga. Piebrauca mašīna, bet viņš mani nepalaida, gāja pats.
Es jau gribēju samierināties, bet pēkšņi no mašīnas izlīda vadītājs un pajautāja, kurp man jābrauc. Es atbildēju, un viņš palūdzu vīrieti pagaidīt nākamo mašīnu, tāpēc ka viņš brauc uz manu pusi. Pēc brīža es jau sēdēju mašīnā un biju vienkārši apdullusi ar smaidu sejā!
Kas gan būs tālāk, es toreiz domāju. Es jutos Sieviete, un tā bija tikai viena diena. Es gribēju, lai tagad tā būtu vienmēr.
Būt Sievietei
Es iekļāvos šajā spēlē, man iepatikās būt Sievietei, es sāku biežāk vērot sevi, pievērst uzmanību vīriešiem tieši kā Vīriešiem. Es nomainīju savas pārliecības, paplašināju savu pasaules uzskatu un pasaules sajūtu. Pētīju savus iepriekšējos iemiesojumus vīriešu ķermeņos, centos saprast, ko jūt vīrieši, par ko viņi domā, ko grib.
Sk. arī Ko jūt vīrieši?[3]. Sievietes pētījums: pagātnes dzīve vīrieša lomā |
Mana iepazīšanās ar reinkarnacionikas metodi visu manu dzīvi apgrieza ar kājām gaisā, šī vārda labā nozīmē. Kopš tā gadījuma ir pagājis jau vairāk par pusgadu. Un brīnumi turpinās.
Tagad es varu sevi saukt par Laimīgo sievieti!!! Es baudu gādību no vīriešiem praktiski visur, lai kur es neatrastos: mājās, uz ielas, ceļojumos.
Šobrīd nestrādāju, bet nodarbojos ar savu iemīļoto lietu, mācos Reinkarnacionikas Institūtā 2. kursā. Un mana naudas plūsma pašlaik ir no vīrieša un vēl no viena avota. Bet tas jau ir cits stāsts. Un tālāk būs redzams!
Cik gan lielā mērā mēs, sievietes, aizmirstam, ka mums vienkārši ir jābūt laimīgām un vairāk mums nekādu pienākumu ne pret vienu nav!!! Ka pienākums – tā ir tīri vīrišķa enerģija.
Un kā reizēm, pārkraujot vīriešu pienākumus uz sevi, mēs vienkārši zaudējam šo sievišķo enerģiju un nevaram to izstarot. Pēc tam vainojam vīriešus neuzmanībā, ka viņi mūs neievēro, negādā par mums.
Un viņi vienkārši nejūt savu vajadzīgumu, viņi nesaprot, ko vajag darīt, nav aicinājuma uz darbību. Tāpēc ka no mums vējo “veča smaka (мужнятина)”, piedodiet par tādu salīdzinājumu. Nu vai tad gribēsies vīrietim darīt kaut ko veča labā, vecis arī pats var.
Tagad es saprotu, ka pirmām kārtām mums vajag turēt prātā, ka mēs esam Sievietes un ko tad mēs patiesībā gribam. Un, pirms vainot vīriešus nāves grēkos, vajag paskatīties uz sevi un uzdot jautājumu: “Un ko es daru priekš tā, lai pret mani attiektos citādi?”
Tas pirmajā acu uzmetienā ir grūti, bet tas ir arī vienkārši. Un pats galvenais – TAS IR IESPĒJAMS. Mīliet sevi, ļaujiet vīriešiem gādāt par jums! Biežāk smaidiet! Laimi jums, Sievietes!
P.S. Jūs esat izjutuši ko tamlīdzīgu savā dzīvē? Kā jūs dabūjat vēlamo no vīriešiem? Dalieties komentāros.
Reinkarnacionikas praktiķe, iepriekšējo dzīvju pētniece. |
Pievienots 01.08.2016.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/hochetsya-byt-slaboj-zhenshhinoj/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/2-uncategorised/4046-misija-ir-jusu-dabiskaja-butiba (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4045-jauna-laikmeta-virietis-un-sieviete (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/citi-raksti/irina-kozina/11-dazadi/3891-irina-kozina-ko-virietim-vajag-laimei-skats-caur-pagatnes-dzives-prizmu (Tulk. piezīme)