Ирина Давыдова - Душа папы в моем ребенке
Irina Davidova - Tēta dvēsele manā bērnā
Pirms kāda laika es saņēmu atbildi uz savu jautājumu, kurš mani nodarbināja vairākus manas dzīves gadus. Tā atnāca sapnī, kuru es beidzot spēju saprast.
Un es to sapratu, pateicoties manai garīgajai attīstītībai un tā apzināšanai, ka mēs dzīvojam daudz dzīvju un ka dzīve ir bezgalīga. Precīzāk, pateicoties tam, ka es “iepazinos” ar reinkarnacioniku un ceļojumu uz Garīgo pasauli.
Agrāk man tas bija kaut kas līdzīgs mistikai, pasakai un pat iedvesa bailes, bija man tāds punktiņš – bailes no nezināmā, līdz pat panikai. Nu labi, tiku galā.
Dēla piedzimšana
Nu, lūk, pastāstīšu priekšvēsturi. 2004. gadā man piedzima dēls. “Grūtības” sākās praktiski uzreiz pēc piedzimšanas. Neieslīgšu detaļās, pateikšu tikai, ka audzināt dēlu bija ļoti sarežģīti, paldies vīramātei, viņa ļoti daudz man palīdzēja.
Dēls izrādījās “neparastais” bērns, tādus bērnus sauc par “indigo”. Taču sabiedrība nepieņem tādus bērnus!!! Cik gan es tiku saklausījusies gan bērnu dārzā, gan skolā no pasniedzējiem!!! Cik gan mani nebiedēja psihiatri un neirologi!!!
Pašlaik Dimkam ir 11 gadi. Tas ir ļoti talantīgs un apdāvināts bērns, un cik es tagad esmu laimīga, ka viņš ir tieši tāds!!! Kaut gan bērna vecumā es viņa dēļ daudz raudāju, dažreiz nebija spēka tikt galā ar viņa uzvedību un izlēcieniem.
Un, lūk, mani sāka toreiz nodarbināt jautājums, kāpēc tāds bērns pie manis atnāca[1], kādēļ man to vajag, kāpēc viņš izvēlējās tieši mani un daudz, daudz tamlīdzīgu jautājumu...
Bet, kad es iepazinos ar reinkarnācijas tēmu, šis jautājums kļuva vēl asāks un es sāku meklēt atbildes iepriekšējās dzīvēs.
Kas tad ir mans dēls, kas viņš man bija pagātnes dzīvē[2]. Es domāju par to, pēc tam aizmirsu, pēc tam atkal domāju. Un, lūk, šī atbilde atnāca!!! Sapnī!!! Kā izrādījās, tas bijis nācis pie manis agrāk, arī sapnī un ne reizi vien, bet es to nesapratu.
Burvju sapnis
Un bija tas tā! Gandrīz uz rīta pusi, pirms pamošanās, es sapnī ieraudzīju savu tēvu (viņš nomira 4 gadus pirms dēla piedzimšanas). Viņš brauca ar velosipēdu, es sāku skriet viņam pakaļ un saukt, taču viņš neapgriezās.
Pēkšņi aina mainās, un no mājas, kurā es pašlaik dzīvoju, izskrien mans dēls, es stāvu uz ielas un mēģinu aizšķērsot ceļu mašīnai, pie kuras skrien mans dēls, lai viņa neaizbrauktu, bet pagaidītu viņu.
Un te es pamostos ar domām, tas bija kā uzliesmojums, kā atklāsme, Dimka – tas taču ir mans tētis!!!
Un es apraudājos, tās bija laimes un tādas mīlestības asaras, ka neaprakstīt vārdiem. Pateicības asaras un atvieglojuma asaras.f
Un te, ziniet, kā kadri no kinolentes sāka nākt atmiņas no mana dēla bērnības vecuma, kurām es toreiz pievērsu uzmanību, taču nepiešķīru nozīmi un neapzinājos, kas tie bija par mirkļiem.
Proti, kad dēls bija mazs, viņš man atgādināja manu tēvu tieši ārēji, kā uz viņa bērnības vecuma foto. Kaut arī viņam nemaz nebija līdzīgs pēc rakstura, bet viņš bija līdzīgs savam tēvam, manam vīram, tas ir.
Un, kad es Dimam rādīju viņa vectētiņa foto bērnībā un jautāju, kas tas ir, Dima teica, ka tas esmu “Es”.
|
|
|
|
Tēvs |
Dēls Dimka |
Mani tik ļoti tas pārsteidza toreiz, Dimkam bija gadi 2-3 tajā laikā. Taču tas ir viens fakts, bet, ko es kinolentē ieraudzīju vēl, es visu skaidri atcerējos – agrāk es uzskatīju, ka tās ir “sagadīšanās”.
Kad biju pamodusies pavisam, mani neatstāja sajūta, ka tas patiešām tā arī ir, ka mana tēta Dvēsele ir iemiesojusies mana dēla ķermenī.
Mans mīļotais tētis
Proti, tētis man bija pats mīļākais cilvēks no pašas bērnības, es viņu ļoti mīlēju un vienmēr atbalstīju visā, tāpat kā viņš mani. Viņš tik daudz manā labā izdarīja!!! Viņš bija īsts tēvs.
Mēs ar viņu bieži tērzējām par visu pasaulē, viņš dalījās ar mani savos pārdzīvojumos, savās domās un vispār savā dzīvē. Un kā viņš smējās par manām bērna anekdotēm!!!
Jo taču muļķīgās anekdotes, kādas bērnībā mēdz būt, droši vien atceraties? Un viņš smējās.
Manis dēļ vienmēr pārdzīvoja, negāja gulēt, kamēr es neatnākšu no tusiņa vai jau pieaugušas pusaudzes vecumā, un tusēju es līdz vēlam laikam.
Pat mamma vienmēr likās gulēt bez manis, lai cikos es neatgrieztos, bet tētis sēdēja virtuvē un gaidīja. Kad es pārnācu mājās, viņš nebārās, bet tikai teica, ka es tik ilgi, ka viņš uztraucas.
Protams, stāstīt var bezgalīgi, bija daudz visādu brīžu, patīkamu un ne pārāk, taču atmiņas par viņu ir pašas siltākās.
Uz dzīves beigām tētis ļoti slimoja, viņu ietekmēja alkohola lietošana, pašmocības un nevajadzības apzināšanās, vainas sajūta. Lai kā es viņu nemēģināju pārliecināt par pretējo, viņš bija izdomājis priekš sevis šo upura stāvokli un dzīvoja tajā.
Proti, viņa personības pats plaukums bija iekritis perestroikas laikā, visas viņa organizācijas, kur viņš strādāja un ieņēma vadošu posteni, struktūra sabruka vienā momentā.
Daudzi metās uz biznesu un mans tēvs arī, taču viņš nespēja noturēt to, ko bija radījis. Tagad es saprotu, kāds bija cēlonis, toreiz arī es, tāpat kā viņš, uzskatīja, ka viņu iegāza pārinieki biznesā, tā saucamie draugi.
Ka viņi izrādījās nodevēji, bet tētis bija godīgs, ar maigu raksturu un labestīgs.
Bet notika tā, kā notika. Tētis nomira, kad viņam bija tikai 52 gadi.
Es atceros, ka pēc viņa nāves es redzēju sapni[3], ka es skatos pa dzīvokļa atvērtajām durvīm, bet viņš ieiet liftā un māj man ar roku un smaida. Es nodomāju, ka viņš tādā veidā atvadījās no manis, jo es nevarēju atvadīties no viņa pirms nāves (nomira reanimācijā, tur nelaida iekšā).
Neteikšu, ka es viņu sapnī redzēju bieži, bet, kad man bija vajadzīgs atbalsts grūtos brīžos, tad viņš atnāca.
Lūk, un, kad piedzima dēls, es redzēju tēvu sapnī, un, kad uzdevu jautājumus, viņš nāca, bet nesapratu, ka tās bija atbildes.
“Nejaušās” sakritības
Droši vien ir vērts pastāstīt par tām it kā “sakritībām” un manu atklājumu apstiprinājumiem.
Pirmkārt, Dima piedzima ar vājām aknām, bija problēmas jau dzemdību namā, kaut arī patoloģijas nebija. Šis moments liecina par to, ka tētis daudz dzēra.
Otrkārt, traumas sākās praktiski no zīdaiņa vecuma un tālāk, nonācām līdz ātrajai palīdzībai un operācijām.
Es dažos ezotēriskos avotos uzzināju, ka biežas traumas bērniem var liecināt par vainas sajūtu, pašmocību un antipātiju pret sevi iepriekšējos iemiesojumos. Tas manam tēvam bija raksturīgi.
Treškārt, kā es jau rakstīju, Dima atpazina sevi mana tēva bērnības fotogrāfijā, kaut gan nesen es viņam rādīju šo foto, viņš teica, ka nezina, kas par cilvēku. Aizmirsis.
Ceturtkārt, dēlam ar manu tēti izrādījās kopīgs ieradums – grāmatu lasīšana. Pastāvīgi. Īpaši zīmīgi, ka gan vienam, gan otram patika lasīt tualetē.
No kurienes tam Dimam ir nācis, es tur nelasu, bet viņa tēvs vispār nelasa. Dima ne reizi vien pārlasīja visas grāmatas mājās, pie vecmāmiņas, pierakstījās bibliotēkā. Pašlaik lasoši bērni ir retums. Mans tētis arī lasīja pastāvīgi, mājās mums bija vesela grāmatu bibliotēka.
Pieckārt, Dima manu mammu, tas ir, savu vecmāmiņu uzrunā uz Jūs, kamēr otru vecmāmiņu uz tu.
Sakrišana šeit ir tāda, ka mans tēvs ar manu mammu viens otru uzrunāja vārdā un tēva vārdā, tādas bija viņu attiecības. Un neviens taču neteica Dimam, lai viņš vecmāmiņu uzrunātu uz Jūs, viņš no paša sākumā tā viņu sauca un līdz šim laikam.
Un tā ir tikai maza daļa no šīm sakritībām, vienkārši ilgi aprakstīt.
Es dalījos manā atklājumā ar savu māsu, viņa arī ir “tēmā”. Arī māsa atcerējās šīs “nejaušās sakritības” starp manu dēlu un mūsu tēvu un sliecas daudz kam ticēt.
Kāpēc tētis pie manis atgriezās
Mani nodarbināja jautājums pēc šī atklājuma, kādēļ gan tētis atgriezās pie manis mana dēla ķermenī? Un es atradu atbildi.
Mans Dimka atnāca pie manis, lai iemācītu man Mīlestību pret dzīvi un sevi, lai es iemācītu viņam Mīlēt Sevi un dzīvi visās izpausmēs. Tas tik ļoti pietrūka manam tēvam.
Kad dēls bija mazs, es bieži viņam uzkliedzu un sodīju, viņš bija nevadāms. Bet viņš bieži man teica: māmiņ, ko tu kliedz, labāk pasmaidi. Stādieties priekšā!!!!!
Viņš nekad neņēma ļaunā mani un arī tagad neapvainojas. Viņš mani ļoti mīl. Un kā es mīlu viņu? Tikai nesen es sapratu, cik gan ļoti es VIŅU MĪLU!!! UN MĪLU DZĪVI! PALDIES, TĒTI!!!
P.S. Jūs esat pamanījuši tamlīdzīgas līdzības ar radiniekiem?
 |
Reinkarnacionikas praktiķe, iepriekšējo dzīvju pētniece. |
Pievienots 04.08.2015.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/otvet-na-vopros-vo-sne/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/vera-prosvirnina/11-dazadi/3821-vera-prosvirnina-ka-berna-dvesele-izvelas-vecakus (Tulk. piezīme)
[2] http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/julija-perlika/11-dazadi/3867-julija-perlika-kas-bija-mans-berns-pagatnes-dzive (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/tatjana-zotova/11-dazadi/2605-tatjana-zotova-kapec-sapnos-radas-mirusie-radinieki (Tulk. piezīme)