Светлана Дингес - Что делать, если жизнь рушится

Svetlana Dingesa - Ko darīt, ja dzīve brūk

15 10 08 01

Katram cilvēkam kādā dzīves brīdī var iestāties sava X stunda, kad ierastā pasaules aina brūk un nav ne mazākās sapratnes, kas būs rīt…

Mana naivā, varavīkšņainā un laimīgā pasaule sabruka vienā mirklī. Nelaime uzgāzās kā cunami, aizslaukot un sagraujot savā ceļā visu, kas bija uzbūvēts ģimenes dzīves trīspadsmit gadu laikā.

Mans vīrs, kara lidotājs, gāja bojā autokatastrofā. Es paliku ar diviem bērniem, bez darba, bez sava mitekļa, bez mazākā priekšstata, kas ar mums būs rīt. Tas bija deviņdesmit trešais gads…

 

Tam nebija jānotiek?!

Var uzskatīt, ka no šī brīža sākās mans ceļš uz Reinkarnacioniku[1].

Atceros, ka tajā traģiskajā manas dzīves dienā ar visu savu būtni es alku tikai vienu: SAPRAST, kas ar mums bija ne tā, kāpēc un pēc kāda tāda LIKUMA vai pēc kāda ļaunās GRIBAS tas notika?!

Vēlāk, kad es nedaudz atjēdzos, atcerējos, ka kādu laiku pirms tam mēs ar viņu atradāmies kaut kādā dīvainā stāvoklī, it kā visu laiku gatavodamies šķirties, atvadoties, to neapzinoties...

Vīrs man deva norādījumus. Varēja negaidīti, nepievēršot uzmanību garāmgājējiem, pacelt mani rokās un nest tā līdz pašām mājām…

“Tam nebija ar jums jānotiek,” tā man teica cilvēki. Un manā dvēselē bija DUMPIS pret DZĪVES NETAISNĪBU!!!

 

Dzīves žēlsirdība izpaužas caur cilvēkiem

Tieši tajā brīdī draugi mani iepazīstināja ar sievieti, kura prata caurskatīt citu cilvēku iepriekšējās dzīves.

Kā izrādījās pēc tam, viņa bija man māte, māsa, mīļotā, draudzene iepriekšējos iemiesojumos.

Un šoreiz tieši viņa palīdzēja man plaši atvērt manas apziņas logu, lai es atkal sāktu elpot, dzīvot un virzīties tālāk. Uz ilgiem gadiem, jau šajā dzīvē, mēs kļuvām par garā tuviem cilvēkiem. Un tagad jau arī par mīļotā mazdēla vecmāmiņām.

15 10 08 02

 

Pirmo iegremdējumu es pārdzīvoju kā otru piedzimšanu

Pirmo iegremdējumu pagātnes dzīvē es uztvēru kā pierādījumu tam, kam man negribējās ticēt vienmēr: NĀVES NAV!

Prieks no apzināšanās, ka es jau biju, esmu un tātad būšu VIENMĒR – nav salīdzināms ne ar vienu citu sajūtu! Ja nu tikai ar bērnu dzimšanas brīdi!

Es līdz šim laikam atceros to caururbjošo sajūtu, kad pirmoreiz piespiedu pie krūtīm savu vecāko meitiņu un nodomāju: NĀVES NAV! Ir tikai BEZGALĪGA DZĪVE, ir tikai viena bezgalīga DZĪVES SAJŪSMA!

 

Sk. arī Kā atbrīvoties no bailēm no nāves[2].

 

Toreiz vēl, protams, ka neapzināti, es pārdzīvoju jaunu tikšanos ar mana bērna dvēseli; es viņu traģiski zaudēju daudzās dzīvēs. Sāpes un Prieks saplūda vienā nedalāmā mīlestības sajūtā.

15 10 08 03

 

Kādēļ tas viss man bija vajadzīgs?

Tā sākās mans ceļojums pie sevis pašas. Valdzinošs, aizraujošs, ar apbrīnojamiem atklājumiem, briesmām, satraukumiem, ar vilšanos, sāpēm un prieku. Viss kā dzīvē.

Dažreiz apziņas transformācija izraisīja tādas sāpes ķermenī, ka bija grūti kustēties. Bet ar laiku tās pārgāja “pašas no sevis”.

Pirmais iegremdējums izrādījās tik dziļš, ka bija nepieciešams ne mazums garīgo spēku, lai izietu to visu un nepazaudētu realitātes sajūtu…

 

Sk. arī Dvēsele ir gatava nākt palīgā sarežģītās situācijās[3], vajag tikai prast izdzirdēt viņu.

 

Taču zinu absolūti skaidri: nekad, nevienā no šiem maniem PASAULES-ĒKAS LIKUMU pētījumu momentiem es nepaliku bez neredzamu palīgu un radniecīgo Dvēseļu atbalsta; ar viņu palīdzību es pārvarēju savu pašierobežojumu.

Un šodien manā sirdī dzīvo bezgalīga MĪLESTĪBA un PATEICĪBA par šo palīdzību un žēlsirdību.

Mans Visums ir kļuvis bezgalīgs!

Pieņemšana – tas ir tas, kā dēļ es nepagurstu virzīties pa šo ceļu.

Tagad es zinu mūsu mīlas stāstu, kuru mēs rakstījām ne tikai šajā dzīvē. Es zinu, cik smagi bija manam vīram zaudēt mani pagātnē. Mūsu dvēseles mācās būt brīvas mīlestībā, palīdzot viena otrai iemantot un sakrāt garīgos un dvēseliskos spēkus.

Liktenis uzdāvināja man vēl vienu tikšanos ar vīrieti, kuru es pazīstu jau daudzas, daudzas dzīves. Es gaidīju viņu 15 gadus. Apbrīnojami bija tas, ka arī viņš mani meklēja, bija pavisam blakus, taču gaidīja savu X stundu.

 

Sk. arī Nejauša tikšanās ar vīru no pagātnes dzīves[4].

 

Šķiršanās un zaudējuma sāpes (es ļoti ceru un ticu tam!) vairs nenogalinās mani un neatņems saprātu, kā tas bija manos iepriekšējos iemiesojumos. Un es esmu PATEICĪGA tuvajai dvēselei, kura piekrita manis dēļ un manu bērnu dēļ šai mācībai.

 

To ir vērts pārdzīvot

Nevajag domāt, ka tikai zināt vien pirmcēloni notikumam, ja tam saknes ir pagātnes iemiesojumā, nozīmē, ka jūs automātiski kļūstat brīvi un laimīgi.

Mana pieredze saka priekšā, ka, jo dziļāka problēma un jo nopietnāk un globālāk nepieciešama mūsu apziņas transformācija jo emocionālāks kļūst cilvēka garīgās izaugsmes process.

Izmaiņas notiek pakāpeniski, soli pa solim, tuvinot mūs mūsu Īstenajam Es.

15 10 08 04

Taču, ja cilvēks ir gatavs, – šīs pārmaiņas var būt straujas. Un tad notiek momentāna pārveidošanās. Es to salīdzinātu ar to, kā parādās slepenraksts uz lapas, kas tuvināta ugunij…

Cilvēks kļūst izpaustāks visās savās īpašībās, kā spilgtāka personība. Tas ir to vērts, lai piedzīvotu.

Tāpēc pats ceļš šo gadu laikā man un manai ģimenei ir kļuvis par dzīvesveidu un domāšanas veidu. Vairs nav iespējams apstāties pusceļā. Esmu sākusi citādi skatīties uz visu.

 

Iespēja, kura dota visiem

No Reinkarnacionikas Institūta parādīšanās paša sākuma man bija svarīgi saprast, kādā virzienā ies tā attīstība? Un tas, ko es redzu šodien, mani ļoti iedvesmo.

Domāju, ka kolektīvā apziņa un atbalsts var vairākas reizes paātrināt katra cilvēka evolucionāro kustību. Vēl jo vairāk, ka tieši tagad cilvēce ir guvusi tādu iespēju.

Un es esmu starp tiem, kas gatavi to izmantot. Un jūs?

P.S. Man šķiet, ka mans personiskais gadījums var kādam palīdzēt iegūt garīgu atbalstu pašā šausmīgākajā dzīves brīdī, kad brūk viss. Tāpēc ka, tikai pārdzīvojot to, var cilvēkiem teikt: “VISS BŪS LABI!”

 

P.P.S. Un kā jūs tiekat galā ar dzīves peripetijām?

 

 Svetlana Dingesa

Svetlana Dingesa

Eju pretī Dzīvei pa savas atmiņas viļņiem, esmu Reinkarnacionikas Institūta 1. kursa studente. Bērnu kaučs, pasniedzēja un psiholoģe.

 

Pievienots 08.10.2015.

https://ru.journal.reincarnatiology.com/chto-delat-esli-zhizn-rushitsya/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe

 

[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4087-mans-cels-uz-reinkarnacioniku (Tulk. piezīme)

[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/alona-obuhova/11-dazadi/3689-alona-obuhova-vai-mirt-ir-briesmigi-es-atradu-zales-pret-bailem-no-naves (Tulk. piezīme)

[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/natalija-kovalova/11-dazadi/3810-natalija-kovalova-atklaj-tavas-dveseles-gaismu (Tulk. piezīme)

[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/alona-obuhova/11-dazadi/3685-alona-obuhova-virs-no-pagatnes-dzives (Tulk. piezīme)