Тюрин Руслан - День сурка, или Карма вины

Ruslans Tjurins - Murkšķa diena jeb Vainas karma

19 06 13 01

Cik bieži jūsu ķermenis reaģē uz situāciju neracionāli? Analizējot notikušo, jūs saprotat, ka vajadzēja rīkoties citādi.

Taču, nonākuši tamlīdzīgā situācijā atkal un atkal, rīkojaties tāpat? It kā jūsu smadzenes izpildītu kādu komandu.

Patiesībā pagātnē ir notikusi kāda traumējoša situācija, kura pēc tam reizi pēc reizes izpaužas jūsu dzīvē.

Trauma, atšķirībā no stresa, vienmēr ir būtiska. Tās sekas skar psihes dziļos slāņus, tai ir ilgstoša iedarbība uz ķermeni, saprātu un psihi, kopumā uz cilvēku un viņa pašuztveri.

Traumatiskās situācijās informācija par apkārtējo vidi, apejot galvas smadzeņu garozu, tiek nodota limbiskajai sistēmai, kura atbild par uzvedības instinktīvajiem aizsargmehānismiem.

Limbiskā sistēma veicināja cilvēku sugas izdzīvošanu. Šie aizsargmehānismi atnāca pie mums no tālas pagātnes.

Tie sastāv no gadsimtos pārbaudītiem paņēmieniem, kuri nekad nav apziņas koriģēti un neņem vērā progresu, ka nav nepieciešamības cīnīties par izdzīvošanu un ka pastāv roboti un datorsistēmas…

Traumējošās situācijas ir bīstamas ar to, ka, vienu reizi izjūtot spēcīgas emocijas, mēs iegūstam zemapziņā programmu, kuru iedarbina līdzīgas situācijas, frāzes un citi marķieri.

Es bieži izjūtu vainas un žēluma sajūtu pret cilvēku, kad nevaru ne ar ko palīdzēt. Ļoti pārdzīvoju un ilgi jūtu savu bezpalīdzību.

 

Traumējoša situācija, dzimusi… smilškastē

Pētot šo tēmu iegremdējumā ar reinkarnacionikas metodi, es ieraudzīju situāciju no bērnības. Atmiņās es redzu sevi kā 3 vai 4 gadus vecu mazuli. Esmu šortos un laiviņcepurē ar zvaigzni.

19 06 13 02

Labi laikapstākļi, silts, es ar citiem bērniem spēlējos smilškastē, būvēju pilsētu no smiltīm. Spēlējos ļoti aizrautīgi un nejauši, rotaļas laikā, apsēžos uz meitenes rotaļlietas un salaužu to.

Viņa skatās uz mani ļoti dusmīgi un ar nicinājumu. Tā bija viņas iemīļotā rotaļlieta, turklāt vēl dārga, bet es to salauzu!!!

Es ļoti satraucos, kļuva žēl meitenes, ka viņa vairs nevarēs spēlēties ar savu rotaļlietu. Piedzīvoju ļoti stipru vainas sajūtu un sajutu bezpalīdzību, ka nevaru neko izlabot šajā situācijā.

Man ļoti stipri sāka sāpēt kakls, šaut ausī. Es pacēlu rotaļlietu, nokratīju no tās smiltis un pastiepu meitenei. Bet viņa to nometa zemē un aizgāja ar savu mammu. Un visu laiku skatījās uz mani apsūdzoši.

Es sāku raudāt un ilgi nevarēju nomierināties. Māmiņa apkampa mani un mēģināja nomierināt, pēc tam mēs gājām uz mājām, bet es vēl ilgi raudāju.. Kakls ļoti sāpēja, sacēlās augsta temperatūra, un es saslimu.

 

Mani sodīja ar nāvi par cietsirdību ar kobru palīdzību

Iedziļinoties atmiņās, es ieraudzīju kādu no saviem iepriekšējiem iemiesojumiem. Es dzīvoju kādā Austrumu valstī, Irākā vai Irānā. Es biju tās valsts valdnieka dēls. Guļu uz spilveniem, bet virs manis kobra. Viņa šņāc un lokās, kapuce ir izplesta.

19 06 13 03

Es izjūtu ļoti spēcīgas bailes. Lūdzu dīdītāju aizvākt čūsku. Viņš saka, ka neko izdarīt nevar, čūska ir izgājusi no paklausības. Kobra man nekož, tāpēc ka dīdītājs spēlē.

Es guļu un neko izdarīt ar to nevaru. Jūtu žēlumu pret sevi, bīstos, ka čūska man iekodīs, bet es jauns un varu vēl dzīvot.

Es redzu, ka šī situācija ir inscenēta: pūlī dzēlīgi smejas un ļauni priecājas. Kakls ļoti stipri sāp.

Sazvērnieki gribēja mani sodīt par nežēlīgu izturēšanos pret cilvēkiem. Kad čūsku aizvāca, es izdzēru daudz vīna, lai apslāpētu bailes, bet tas nepalīdzēja.

Virzoties pa atmiņām, es nonācu slēgtā pagalmā. Apkārt ir celtnes, 2 un 3 stāvu. Es redzu sevi kā maziņu, esmu halātā. Es jūtu lielu lepnību.

Es komandēju apkārtējos tādā jaunā vecumā. Situ ar pletni, sodu, pret visiem nicīgi izturos. Zēns, ar kuru es kopā mācos, ļoti baidās, ka es pavēlēšu viņam nocirst galvu.

Man ir garlaicīgi, un izklaides pēc es bieži inscenēju tādas situācijas, kurās tēvs pavēl sodīt ar nāvi cilvēkus. Man patīk valdīt pār citu dzīvībām, es ne pret vienu nejūtu žēlumu, spēlēju kā dambreti.

Tēva atbalsta manu cietsirdību, viņš uzskata to par spēku. Manis dēļ ar nāvi sodīto tēvu bērni nolēma mani nobiedēt, lai es nebūtu tik cietsirdīgs. Taču es tikai vēl vairāk saniknojos un pavēlēju sodīt ar nāvi kalpus, kuri nespēja izglābt mani no čūskas.

Tad man galvā uzvilka maisu un pēra ar rīkstēm. Viņi gribēja, lai apzinātos savas uzvedības šausmas. Bet pretī tikai draudēju viņiem sodīt visus ar nāvi.

Neviens no jaunajiem cilvēkiem tā arī nespēja mani nogalināt, viņi atstāja mani pagrabā ar kobrām. Es nomiru no kodiena kaklā, jutu elpas trūkumu, bet tā arī nenožēloju savu uzvedību.

 

Vainas sajūta kā izpirkums

Es apzinājos, ka izjūtu vainu cilvēku priekšā, tāpēc ka pagātnes dzīvē žēlumu nepazinu. Šajā dzīvē es sastopu dvēseles, kuras tajā dzīvē pavēlēju nogalināt. Tas ir kā izpirkums viņu priekšā.

19 06 13 04

Pārdzīvojis visas šīs emocijas, apzinājies cēloni, es sapratu, kā tagad man vajag uzvesties. Man tika dotas skaidras rekomendācijas, kādas prakses es varu izmantot, lai pilnībā novāktu blokus ķermenī un enerģētikā.

Pārgāja sāpes kaklā, kurš bija sāpējis visu mūžu. Es sajutu pārliecību par sevi, par to, ka es varēšu palīdzēt, bet tagad skaidri apzinos, ka es nedrīkstu kā prioritāti izvirzīt rezultātu.

Pēc iegremdēšanās seansa emocijas kļuva mierīgas, tagad dvēselē valda miers. Pilnīgi ir aizgājusi vainas sajūta.

 

Sk. arī Zirgs, kurš jutās vainīgs.[1]

 

Kad es atgriezos no iegremdējuma, pusceļā ieraudzīju sievieti apmetnī, kura kāpa man pretī. Mēs krustojām skatienus, un pēc tam katrs aizgāja savu ceļu.

Es izbrīnījos. Tāpēc ka pirmo reizi iegremdējuma laikā redzēju augšup kāpjošu dvēseli. Nākamajā dienā es uzzināju, ka ir mirusi mana tante.

Un vēl pēc dienas man atnāca apzināšanās, ka sieviete, kuru es redzēju pa ceļam, tā arī bija mana tante.

Pateicos radītājiem, kuratoriem un visiem, kas strādā Institūtā! Pateicoties jums, daudz kas ir redzams citādāk, un es tagad varu atrast atbildi uz jebkuru mani interesējošu jautājumu.

Mēs visbiežāk neatminamies situāciju, kura radīja programmu psiholoģiskas traumas gadījumā, nenojaušam, ka pati šī programma eksistē, taču katru reizi pārdzīvojam tās pašas emocijas kā emocionālās traumas laikā.

Murkšķa diena atkārtojas atkal un atkal… Visbiežāk šīs traumējošās situācijas ir dzimušas bērnībā, bet, kā ir parādījusi prakse, saknes vajag meklēt dvēseles iepriekšējos iemiesojumos.

 

P.S. Jūs sliecaties iekrist vainas sajūtā?

 

 Ruslans Tjurins

Ruslans Tjurins

 

Reinkarnacionikas students-praktiķis, transformējošo spēļu treneris, “Dziļo prakšu” meistars, Ošo, Reiki meditāciju terapeits.

 

Pievienots 13.06.2019.

https://ru.journal.reincarnatiology.com/karma-viny/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4238-zirgs-kurs-jutas-vainigs (Tulk. piezīme)