Юлия Бринева - Титаник: трагедия из прошлой жизни, изменившая жизнь настоящую
Jūlija Briņeva - Titāniks: traģēdija no pagātnes dzīves, kas izmainīja tagadnes dzīvi
Atļaut sevi mīlēt – tāds bija klientes pieprasījums, no kura es kopā ar meiteni, kas to izteica, devos vienīgajā kuģojumā pa Atlantijas aukstajiem ūdeņiem uz tā paša “Titānika” klāja.
Bēdīgi slavenais okeāna laineris nogrima naktī no 14. uz 15. aprīli pirms 107 gadiem. Taču tikai nesen meitene, pateicoties reinkarnacionikai, spēja atstāt šo klāju, ar kuru cieši, cieši bija saistīta viņas dzīve zemapziņas līmenī.
“Rezerves izeja”
Sesija sākās ar dienesta romānu un priekšnieku-stūrgalvi, kura rīkojumi apspriesti netiek. Dzīves peripetiju rezultātā manas klientes (sauksim viņu par Aleksandru) stāvoklis bija tuvu nervu sabrukumam.
Nekas nevēstīja, ka dziļā atmiņa izvedīs mūs uz “Titānika” traģēdiju.
Tajā dzīvē meitene izrādījās jūrnieks, ierauts pašā traģēdijas centrā. Arī toreiz uz puiša priekšlikumu samazināt ātrumu, ejot cauri aisbergu rajonam, kapteiņa atslēgas frāze bija vārdi, ka viņa pavēles apspriestas netiek.
Jauno jūrnieku aizskaloja aiz borta, un viņš aizrijās. Un pat dvēseles līmenī ilgi nevarēja pamest lainera avārijas vietu, būdams šokā no vēl dzīvajiem cilvēkiem un mirušo ķermeņiem uz Atlantijas virsmas.
Viņš juta, ka atrodas tādu pašu dvēseļu mākonī, viņas arvien cēlās un cēlās augšup…
Pēc tam bija lidojumu analīze Dvēseļu pasaulē. Un noskaidrojās, ka “Titānika” traģēdija kā konkrētajai dvēselei, tā arī visiem pārējiem notikumu dalībniekiem – tā bija “rezerves izeja” no iemiesojumiem, kuri būtiski atšķīrās no dvēseles plāna.
Šie cilvēki “pa labam” mājienus un zīmes no Visuma par to nebija sapratuši.
Dvēseles sākotnēji ieplānoja sev tādu iespēju un parakstīja kontraktu par tamlīdzīgu “evakuāciju”.
Sk. arī Dvēseles kontrakti.[1] |
Katram fināla notikumā bija svarīgi vēlreiz iziet uz situāciju, kad notiek atslēgas mācību apgūšana, kas arī tika izdarīts.
Un mācība kārtējo un pēdējo reizi izrādījās neizieta.
Lidojumu analīze: dvēseles plāni
Saskaņā ar plānoto iemiesojumu tajā dzīvē vīrietis saista savu dzīvi ar jūru, bet nenonāk uz “Titānika” un par avāriju uzzina no laikrakstiem.
Sazarojums dzīves ceļā iedarbojās jau agrā bērnībā. Pēc mātes nāves (ieplānots notikums) zēna tēvs atdeva viņu audzināt tantēm, domājot, ka viņas aizstās mātes rūpes un radīs dzīvei nepieciešamos apstākļus.
Mātes zaudējums zēnam radīja ļoti spēcīgu traumu, kuru viņš nespēja pārdzīvot atbilstoši dvēseles plāniem, pieņemot cita izvēli (pat ja tā ir mamma un runa ir par viņas aiziešanu no dzīves).
Dvēsele gribēja attīstīt sevī vīrišķīgas, spēcīgas rakstura iezīmes, prasmi aizstāvēt savu pozīciju, ticību sev un saviem lēmumiem.
Tāpēc, kad tēvs gribēja zēnu pamest, 3 gadus vecais bērns vienkārši raudāja un kliedza, tādā veidā demonstrējot sava lēmuma nozīmīgumu, kamēr tēvs viņu nepaņēma atpakaļ pie sevis.
Tā zēns nonāca vīrišķā vidē un vīrišķā audzināšanas sistēmā, kas viņam bija nepieciešama dvēseles plānu realizēšanai. Viņš kļuva par drosmīgu un varonīgu jūrnieku, ar kura viedokli rēķinājās, uztaisīja kapteiņa karjeru…
Neizietā mācība: spēle glābēja lomā
Bet tie bija dvēseles plāni. Un pēc fakta, kad tēvs pieņēma lēmumu neatstāt zēnu radiniekiem, viņš nepretojās, tāpēc ka, tāpat kā gadījumā ar mammu, izgāja no atbildības par savu dzīvi un pieņēma tēva atbildību par situāciju: tētis jau visu ir izlēmis, tātad es palieku.
Jā, tēvam nācās noņemties ar mazgadīgu bērnu uz rokām, bet tā bija tēva dvēseles izvēle un viņa atbildība. Zēnam bija svarīgi turēt prātā savu dzīvi un vēlmes, nevis spēlēt “glābēju”.
Sk. arī Dvēseles plāns: no sāpju izdziedināšanas līdz sapņa izdzīvošanai.[2] |
Tamlīdzīgu situāciju dzīvē bija daudz. Par finālu, kā zem kopējamā papīra nokopētu no pašas pirmās situācijas, kļuva konflikts ar “Titānika” kapteini.
Tas ar savu repliku burtiski izsmērēja pa sienu puisi ar viņa viedokli par lainera un tā pasažieru drošību kopā ar viņa pašcieņu un sevis pieņemšanu.
Vēl vairāk: kad kuģis sāka grimt, jaunais jūrnieks pārgāja uz jaunu līmeni spēlē kā “glābējs”, sākotnēji uzņēmies atbildību par visu pasažieru un ekipāžas locekļu dzīvību uz sevi. Viņš no dzīves aizgāja vienkārši ar milzīgu vainas sajūtu.
Katastrofa aiznesa dzīvības saskaņā ar dažādiem datiem, no 1495 līdz 1635, cilvēkiem. Un visu to laiku klientes dvēsele zemapziņā juta vainu bojāgājušo priekšā. Kā izrādījās, pirmā sesija tikai atklāja šīs ļoti smagās sajūtas, tik dziļi tās bija paslēptas.
Ārēji tas izpaudās tikai būtiskā liekajā svarā un pastāvīgās situācijās – gan darbā, gan personīgi –, kad Aleksandra burtiski šaustīja sevi un vainoja visos nāves grēkos.
Pēc pirmās sesijas, pēc ieraudzītā, meitene sāka bīties no trokšņiem un čaboņas. Visu nedēļu mēs pastāvīgi sazinājāmies, aizrautīgi pētījām dokumentus par kuģa avāriju, kuros mana kliente ar pārsteigumu atrada apstiprinājumu viņas ieraudzītajam sesijā.
Žanra klasika: savākt trūkstošo informāciju
Pēc nedēļas es viņu burtiski pierunāju atkal iet iegremdējumā, jau pēc pieprasījuma detalizētāk pētīt jūrnieka dzīvi. Pēc būtības pieprasījums bija iepriekšējais, mēs vienkārši skatījāmies citus jaunā cilvēka dzīves momentus, detaļas viņa darbā uz lainera.
Mēs strādājām klasiskā regresijas formātā. Sākām ar pirmo tikšanos ostā, paskatījāmies pārrunas uz kuģa, iekraušanu un tālāk visus notikumus, ieskaitot norisi burtiski pa minūtēm no sadursmes ar aisbergu līdz tam momentam, kad puisi aizskaloja aiz borta.
Rezultātā meitene ieraudzīja visas “lažas” “Titānika” būvniecībā un ekspluatācijā, un notika brīnums. Viņa pārstāja uztvert gadījumu kā traģisku, vaina sajūta izgaisa. “Nu viņi tak arī bez manis noietu dibenā.”
Izmainījās arī meitenes stāvoklis. Bailes bija aizgājušas. Viņa pat sāka iet uz baseinu. Un vēl apzinājās, kāpēc nekad nav bijusi jūrā un viņai pat tādas vēlēšanās nekad nav bijis.
Un vēl parādījās milzīgi daudz enerģijas un vēlmes izmainīt savu dzīvi. Iekšējie kreņķi “pēkšņi” atlaida, un viņa varēja ieraudzīt visu savu dzīvi, gan iekšienē, gan ārienē. Ieraudzīt, apzināties katastrofas mērogus, pieņemt lēmumu un sekot tam.
Savas vērtības izpratne
Pats galvenais, Aleksandras dzīvē sāka notikt īsti brīnumi. Lūk, viņas sajūtas pēc mūsu darba.
“Sākšu ar momentu par svaru: uzreiz pēc sesijas es nedēļas laikā pieņēmos svarā par kilogramiem trīs-četriem. Un iet pats prom tas netaisījās.
Psihošana izvērtās par nedēļu ar gripu un temperatūru, kas labi piezemēja un deva iespēju ķermenim atlaist un gulēt vienā pozā. Un vēl spēcīgi saldēja, kas acīmredzot no turienes, no ledainā ūdens, vilkās.
Situācija ar rakstiem, artefaktiem, sarakstiem no “Titānika” mani vairs nesatrauca un lasīt par to man vairs negribējās.
Mani burtiski izrāva uz jaunradi: zīmēšanu, ēdiena gatavošanu, jauna skaista apģērba šūšanu – man, jaunajai.
Jaunrade aizrāva, klusums deva iespēju runāt ar sevi pašu un salikt pa plauktiņiem to, kas šūpojās, burbuļoja un duļķojās no iekšienes.
Un par mūsu sesiju rezultātu kļuva cieņa pret savām vajadzībām un viedokli. Mācība, cik augsta var kļūt maksa par savas vērtības izpratni, bija pārāk uzskatāma un drebuļus uzdzenoša.
Es sapratu un pieņēmu savas vajadzības un savu vērtību, noliku tās pirmajā vietā un piesātinājos ar brīvības, radošuma, neatkarības enerģiju.
Es piedevu sev visu, ko izdarīju gan tajā, gan šajā dzīvē. Pēc tam spēju pieņemt arī priekšnieku, kurš arī “samazināja apgriezienus” savās prasībās un uzdevumos. Man naturāli ir kļuvis vieglāk.
Sk. arī Meditācija: Kā piedot sev.[4] |
Baseinā es arī nenirstu, un man to arī nevajag. Es zinu cēloni, bet mērķa nirt jūras ūdens dziļumos man nav.
Runājot par svaru. Kādā brīdī (vēl pirms iekšējā “klikšķa”) es paskatījos uz sevi spogulī, un man kļuva skumji.
Man kļuva skaidrs, ka daudz laika es urķējos savās iekšējās problēmās, vārījos savā kompotā, bet arēji pilnīgi nolaidos. Es pieņēmu lēmumu mainīt savu barošanos, sāku nodarboties ar sportu.
Trīs nedēļu laikā jau ir aizgājuši 5 kg, un es neapstājos.
Turklāt es saprotu, ka visas iepriekšējās puzles bija nepieciešams salikt, lai nonāktu pie izpratnes, kā iekšējā stāvokļa atspulgu padarīt skaistu ārēji. Un skaidrs sakars starp iekšējo stāvoklī un ārējo man arī ir izveidojies.
Protams, es zināju, ka ķermenis atspoguļo iekšējos procesus, bet tik acīmredzami man kļuva, ka viņš atspoguļo ieciklošanos uz iekšējo dzīvi, vienaldzību un ārējā atspulga nolaisto stāvokli.
Rezultāts: atnācu no atvaļinājuma uz darbu, un es jau biju kļuvusi glītāka ārēji, atslābusi iekšēji un priecīga par savu atspulgu un vieglumu dvēselē.
Man ir kļuvis daudz vieglāk kontaktēties ar cilvēkiem, un arī pašcieņa man ir izaugusi, vajadzība pēc cieņas no malas – arī.
Veco apģērbu vilkt negribu. It kā tas jau svešs ir. Kurpes nopirku “bumbiskas” ar 12 cm papēdi, esmu sākusi krāsoties mājās, nevis darbā.
Iemācījos ēst un barot sevi, cenšos izgulēties un cienīt ne tikai savas iekšējās īpašības, bet arī ķermeņa vajadzības.
Lūk, tāda ir mana atskaite par rezultātiem no sesijām par to, kā iziet no upura stāvokļa! Esmu ļoti priecīga, ka šis darbs deva jaunus, svaigus un dzīvības pilnus dzinumus. Un tālāk būs ziedi, bet pēc tam – augļi un pēc tam – īsts paradīzes dārzs!!!
Sk. arī Kā iziet no upura lomas ar reinkarnaconikas palīdzību.[5] |
Pateicos Jums, Juļa, par Jūsu prasmi palīdzēt cilvēkiem un iespēju ārstēt dvēseles! Nav šausmīgāku sāpju par dvēseles sāpēm.
Nav sliktāku brūču par tām, kas sāp iekšienē. Nav lielāka prieka, kā atkal redzēt labo sevī un citos. Un ir laime, kura dzīvo mūsos pašos un grib augt!”
Lūk, tāds klientes gadījums, kurš ļāva meitenei iegūt dvēseles mieru, staltumu un viengabalainumu. Es neticami priecājos par tādām dziedinošām sesijām un vienmēr esmu gatava palīdzēt.
Uz “Titānika” klāja tajā liktenīgajā naktī atradās 2208 cilvēki. Katrs no viņiem, gan izdzīvojušie, gan bojāgājušie, nes tālāk uz savām nākamajām dzīvēm neizietas mācības un ļoti smagas traumas no šīs traģēdijas. Katram tās ir savas.
Un tā ir tikai viena no traģēdijām uz ūdens.
Runā, ka nejaušības nav nejaušas. Un, iespējams, šis raksts atsauksies kādā un kļūs par pirmo soli uz jaunu dzīvi bez bailēm, traumām un negatīvām emocijām no pagātnes…
P.S. Vai jūsos atsaucās šis gadījums?
vk.com/zisnpodushe
Sertificēta reinkarnacionikas konsultante, regresoloģe, koučs, bioorgonomijas terapeite |
Komentāri
…
Lāzars Freidgeims (Лазарь Фрейдгейм) 20.04.2019.
Gribētos uzzināt vēl vienu mazu detaļu dziļāk: dvēseles īpašnieka vārdu pagātnes dzīvē. Viss “Titānika” komandas un pasažieru sastāvs ir zināms pēc vārdiem. Jūlija, kā regresioloģe, turpiniet, lūdzu, jūsu iegremdējumu….
Jūlija Briņeva 20.04.2019.
Lāzar! Sveiciens! Tieši kā regresioloģe es nevaru turpināt šo pētījumu, jo man vairs nav priekšmeta un tātad arī pētījuma objekta. Meitene atdalījās no šī gadījuma. Tas viņu vairs neinteresē, un viņa nevēlas atgriezties uz Titānika klāja. Man kā cilvēkam, kā analītiķim, ziniet, cik daudz gribētos noskaidrot šajās atmiņās?))) Bet, nav problēmas – nav iegremdējuma. Un tas ir ļoti lieliski, ka cilvēks ir pārstājis dzīvot pagātnes bailēs un traumās, bet nodarbojas ar sevi šajā dzīvē šeit un tagad.
Tā nav nejaušība, ka es šo materiālu turēju atvilktnē no pagājušā gada novembra: mani pašu mulsināja daudz nebūt ne mazu detaļu. Piemēram, vārdu meitene nosauca, bet sarakstos mēs to neatradām. Meitene arī aprakstīja notikumus uz lainera, kurus jūrnieks, kuru pieņēma uz kuģa mehāniķa pakļautībā, nevarēja vērot kuģa piekraušanu, nevarēja dzēst ugunsgrēku tilpnē (tur bija atsevišķa speciālistu kategorija – kurinātāji), nevarēja būt uz kapteiņa tiltiņa, kad notika sadursme ar aisbergu utt. Tas ir, vai nu tas ir vispārējais redzējums dvēseles acīm – viņai var būt viss informācijas apjoms par tēmu –, vai arī dvēseles iemiesojums vairākos lainera komandas locekļu ķermeņos. Piemēram, bija daudz krustojumu un tuvu momentu ar kapteiņa pirmā palīga Viljama Mērdoka (William McMaster Murdoch) personāžu. Jebkurā gadījumā viņa lieliski redzēja apģērba un ārienes detaļas visdažādākajiem komandas locekļiem un pasažieriem. Pagātnē ir neatbilstības, piekrītu.
Un es novēroju tos un to, kas man bija pieejams: klientes dinamiku. Un dinamika ir vienkārši lieliska! Bez rakstam pievienotās detalizētās atsauksmes burtiski 15. aprīlī viņa kārtējo reizi iznāca uz mani un dalījās priekā, ka jūtas lieliski un 2,5 mēnešu laikā ir aizgājuši 10 (mirklīti!!!) kg. Tas ir, nav ne atripošanas, ne pagaidu efektu. Izmaiņas ir globālas un harmoniskas.
Jūlija Briņeva 21.04.2019.
Atbildes otrā daļa)))
Kas attiecas uz mani personīgi, tad atzīmēju, ka es neesmu vēsturniece-dokumentāliste. Mana pētījuma mērķis nav vēsturiski notikumi, kas saistīti ar Titānika bojāeju. Nevienam neko pierādīt no šīs skatpunkta es netaisos un diskusijās par apraksta “ticamības” jautājumu ar tiem, kas uzskata sevi par ekspertiem šajā jautājumā, neielaižos.
Mana darba mērķis un manas uzmanības fokuss – šis konkrētais cilvēks šeit un tagad, kurš griezās pēc palīdzības. Cilvēks ar savu iekšējo pasauli, saviem “tarakāniem” no pagātnes galvā, kurus laiks atlaist ar mieru, savām sāpēm un pārdzīvojumiem saistībā ar savu dzīvi. Visīstāko ŠO, nevis pagātnes dzīvi.
Tas, ka meitenes zemapziņa izveda mūs uz Titānika gadījumu, – tās pēc būtības ir darba procesa detaļas, kurās man ir svarīgs nevis laivu skaits un izvietojums, jūrniecības ierīču profesionālais nosaukums, pagājušā gadsimta sākuma britu flotes oficieru un matrožu nolikums un funkcionāls un pat personāžu vārdi. Es turu uzmanību uz emocijām, pārdzīvojumiem, sajūtām ķermenī, situācijas, sevis un citu cilvēku uztveri šajā situācijā. Un īstenības uztvere principā varbūt arī ir subjektīva.
Un kas personīgi jums ir svarīgāks: turēt savas uzmanības un dzīves enerģijas fokusu uz kādu notikumu no pagātnes un atrast interesantas detaļas vai tikt skaidrībā, kādēļ informācija par to ienāk jūsu dzīvē, un dzīvot šeit un tagad?
Lāzars Freidgeims 21.04.2019.
Dārgā Jūlija! Paldies par tik izvērstu atbildi. Man šķita, ka Jūsu izklāstītā pozīcija reinkarnacionikas jautājumus pārnes uz “medicīniskās“ palīdzības problēmām. Tas it kā pārklasificē Jūs no regresologa psihoterapeitā. Lieliski, ka ir izpaudies pozitīvs efekts it kā no jūsu iedarbības. Bet tas jau ir “blakusefekts (side effect)” priekš reinkarnacionikas laboratorijas. Vai ne tā?
Jūlija Briņeva 21.04.2019.
Ne tā.) Mums ar jums ir pilnīgi dažāda uztvere par regresīvo terapiju un reinkarnacioniku konkrēti. Pagātne nav izmaināma. Izmainīt un izdziedināt var tikai attieksmi pret pagātni, pret sevi pagātnē un tagadnē. Kāda jēga tur rakties, ja par regresīvās terapijas mērķi nestādām cilvēka dzīves dažādu aspektu dziedināšanu tagadnē? Konkrētajā gadījumā tika izdziedināta ļoti smaga vainas sajūta, kura radīja ļoti daudz problēmu visdažādākajos dzīves aspektos, tāpēc arī aspekti izrādījās daudzskaitlīgi, par kuriem uzdevumi, kā šķita, pieprasījumā izteikti netika.
Lāzars Freidgeims 22.04.2019.
Ja griezīsimies pie Maikla Ņūtona (Michael Newton) vai Arnala Blokshema (Arnall Bloxham) darbiem, tad rodas iespaids, ka viņi par regresijas iepriekšējās dzīvēs svarīgāko mērķi uzskatīja iegūt papildu ziņas par šīm dzīvēm. Viņi šīs pieredzes uzskatīja par zinātniskās izpētes priekšmetu.
Tāda pozīcija nedaudz atšķiras no Jūsu formulētās.
Jūlija Briņeva 22.04.2019.
Tas ir normāli, ka no tādu korifeju darbības var rasties dažāds iespaids. Jums ir tas, ko Jūs aprakstījāt. Man ir pilnīgi citāds.
Sākšu ar to, ka regresionālā terapija pirmām kārtām attīstījās no hipnoterapijas un psihoanalīzes teorijām un metodēm ar to akcentiem uz atkārtotu iepazīšanos ar iepriekšējo notikumu detaļām ar mērķi atrisināt pašreizējos konfliktus un emocijas.
Cik man zināms, Doktors (!!!) Ņūtons, un viņš bija tieši hipno-TERAPEITS, savu metodi atklāja, strādājot ar pacientu fantomu sāpju dziedināšanu. Arī Dvēseļu pasaules telpu Ņūtons atklāja, strādājot ar sievieti, kura atnāca pie viņa ar depresijas problēmu.
Arnals Blokshems, arī psihoterapeits, hipnozi izmantoja ar mērķi izārstēt cilvēkus no tādām fiziskām kaitām kā smēķēšana u.c.
Visi speciālisti, pat paši slavenākie, sākotnēji risināja pacientu pašreizējās problēmas.
Starp citu, kādas grūtības? Jums tuvāki ir pētījumi izziņas dēļ, man tuvāki ir tieši regresijas terapeitiskie aspekti. Gan vienam, gan otram ir tiesības pastāvēt.
Lāzars Freidgeims 22.04.2019.
Dārgā Jūlija!
Liels paldies par uzmanību un jūsu pozīcijas izskaidrošanu.
Maza piezīme ne pēc būtības: “Doktors (!!!) Ņūtons” – nozīmē, protams, akadēmisko grādu, nevis profesiju. Tāpēc izsaukuma zīmes it kā nav dzirdamas.
Jūlija Briņeva 22.04.2019.
Kā Jūs vēlaties)))
Lāzars Freidgeims 23.04.2019.
Cienījamā Jūlija!
Turpinot raksta problemātiku un mūsu saraksti komentāros, man šķita, ka ir analoģija starp Jūsu varones problēmām un dažiem maniem stāvokļiem.
Daudzas reizes ar stabilu pastāvīgumu es sapnī redzu, ka meklēju ceļu uz savu māju, – apbrīnojami detalizēti: pārdomas, ceļš, ielas-šķērsielas. Kā videoklipu skatoties…
Vairākus gadus sapnī man rādījās arī viena un tā pati, taču briesmīga aina. Esmu pūlī, kurš, šķiet, piepilda Manēžas laukumu Maskavā (pirms tā apbūves). Šaurība, plecs pie pleca…
Pēkšņi pa galvām brauc kaujas rati. Tie piespiež visus daudzos cilvēkus, ieplacina zemē. Nav, kur likties. Pamostos šausmās. Lai tiktu vaļā no sapņa, nākas piecelties un novērst uzmanību. Citādi sapņa šausmas vaļā nelaiž, vīzija turpinās…
Jūlija Briņeva 30.08.2019.
Lāzar! Sveiciens! Sen nebiju ieskatījusies čatā))) Tāpēc neredzēju Jūsu pēdējo komentāru. Pateicos. No tā man daudzējādā ziņā ir skaidra jūsu interese par katastrofu tēmu, kad tajā iet bojā daudz cilvēku. Nāciet uz konsultāciju. Pārskatīsim Jūsu sapni: kas tas ir? no kurienes? par ko? un galvenais – kādēļ Jums to rāda ar apskaužamu regularitāti. Pie manis ir iespēja iziet bezmaksas konsultāciju kā dāvanu uz 30-40 minūtēm. Varam iztaustīt Jūsu situāciju.
Pievienots 18.04.2019.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/proshlaya-zhizn-na-titanike/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/tatjana-beglaka/11-dazadi/1689-tatjana-beglaka-debesis-noslegtie-kontrakti (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4192-musu-dveseles-plans-no-sapju-dziedinasanas-lidz-sapna-izdzivosanai (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4031-bailes-no-udens-kops-atlantidas-laikiem (Tulk. piezīme)
[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/natalija-kovalova/11-dazadi/3809-natalija-kovalova-ka-piedot-sev-un-atbrivoties-no-pagatnes-nastas (Tulk. piezīme)
[5] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/3960-julija-brineva-7-reinkarnacionikas-panemieni-lai-izietu-no-speles-agresors-upuris-glabejs (Tulk. piezīme)