Дарья Пыхалова - Как заноза в пятке привела к королевской жизни

Darja Pihalova - Kā skabarga pēdā aizveda pie karaliskas dzīves

16 04 14 01

Vai jūs bieži kļūstat par skabargas upuri?

Parasts sīkums, kurš izraisa stipras fiziskas sāpes un ir nepatīkams pēc savas būtības.

Bet tas taču ir brīdinājums. Zīme. “Zvaniņš”. Uzvedne, lai tiktu ārā no briestošas globālas situācijas.

No mācības, kuru iziet būs daudz grūtāk, ja mēs joprojām būsim akli un kurli pret pasaules brīdinājumu.

Skan pazīstami??

Šis pagātnes dzīves gadījums atklās atkārtojošos situāciju cēloņus, kā arī to, kā skabarga pēdā aizveda pie karaliskas dzīves.

 

Skabarga manā ceļā

Es ar savu paziņu pastaigājos pa mežu un pēkšņi nodrebēju, un apstājos no negaidītām sāpēm kājā.

Pēdā dūra tā, it kā dziļi būtu iegrūsta adata vai stikls. Skabarga.

Visu atlikušo pastaigu es gāju, akurāti liekot kāju uz pirkstgaliem, baidoties patraucēt sāpes pēdā. Pirmā doma: “Es ne turp eju.”

Mūsu saruna iegāja tēmā: “Vai jūs Ņekrasovu (Николай Некрасов) esat lasījusi?” – “Nē, es neko tādu nelasu. Visi vīrieši mums uzspiež ideālu, kā vajag dzīvot, kādai sievietei būt, lai būtu ērti vīriešiem, lai mēs visas pārvērstos par Ļubašu no Mariņinas (Александра Маринина) romāna “Skatiens no mūžības (Взгляд из вечности)”…”

Un tālāk apspriedām ideju par pašattīstību un vispārējo nepieciešamību pēc apziņas paplašināšanas.

No sarunu biedrenes puses bija tēmas par sievišķības atvēršanu, darbu ar savu raksturu un pārliecībām – kategoriska nepieņemšana.

 

Sk. aPar sievišķību un upurēšanos attiecībās. Kā pārstāt graut sevi?[1]

 

Dzīvo tā, kā ir. Kāds piedzimi, tāds arī noderēji.

Jūtu, ka mums ar viņu nav pa ceļam. Kaut arī ir liela vēlēšanās “izglābt”, atvērt viņai acis, parādīt dzīves redzējuma skaistumu un plašumu!

Un te pievienojās arī citas sajūtas. Tas bija mans iekšējais sašutums un nepiekrišana, arī dedzinošs kamols kaut kur saules pinuma rajonā nedeva mieru.

Viņa neskatās uz to no dažādām pusēm. It kā skatās pa atslēgas caurumu un spriež par to, kas atrodas istabā, un par cilvēku dzīvi tajā.

16 04 14 02

Visu pastaigu es jutu pretrunu, dažādus uztveres un vēlmju virzienus.

Sarunu biedrene vienkārši “kņudināja” manu lauku, pievelkot uzmanību, provocēja uz atbildes reakciju, vienkārši sakot, sējās klāt un skatījās acīs.

Viņai mežs, pa kuru mēs pastaigājāmies, bija telpa, koki kā sienas un Es – viņas uzmanības centrs.

Viņai ir vēlme pašapliecināties manā priekšā, būt uzmanības centrā, būt pieprasītai.

Un mani izvēlējās kā “pieprasītāju” un bateriju savam aktīvumam.

Viņa vēlas parādīt, cik viņa ir izglītota, mācīta, vērtīga kā speciāliste. Ka mācību un pasniedzējas darba gadi nav pagājuši velti.

Mans pastaigas mērķis bija iezemēšanās, saskaņošanās ar dabu, pavasara novērošana mežā.

Mežs kā plašums, kā spēka vieta, man gribējās klausīties nevis sarunas biedrenes balsi, bet putnu dziedāšanu un koku šalkoņu vējā.

Tā bija mana aizsargreakcija uz viņas ielaušanos.

Atgriežoties no pastaigas, es vairs nevarēju sadzirdēt viņas vārdus, tāpēc ka meita sēdēja man uz rokām un kliedza tieši ausī.

Tā viņa apstiprināja manas sajūtas un radīja fonu, tajā brīdī vajadzīgu man aizsardzībai.

Taču visu šo situāciju es savai dzīvei pievilku pati. Un es saprotu, ka šeit ir par ko tikt skaidrībā. Ir vērtība.

Vēlāk es tiku skaidrībā, un viss nostājās savā vietā.

 

“Astes” no pagātnes

Staigājot pa jaunības un bērnības atmiņām, es atradu vairākus atkārtojumus.

Man ir 15 gadu. Republikas olimpiāde. Visi gatavojas, un tikai viena meitene staigā no vienas grupas pie otras ar vārdiem “man nekas neizdosies” un “es neko nezinu”. Un te es te pieslēdzos!

Viņa taču ir jāglābj! Jāparāda, ka viņai viss izdosies.

Un tā vietā, lai pati atkārtotu materiālu un noskaņotos uz uzstāšanos, es pieslēdzos viņas vēlmei, meitenes “izvilkšanai” darba stāvoklī.

Rezultātā pirms paša konkursa momenta es biju pavisam bez spēkiem, bet viņa it kā ieslēdzās un sāka starot. Pēc uzstāšanās es nevarēju novaldīt asaras.

Pilnīgs bezspēks un neticība. Man nekas neizdevās. Es neko nezināju…

Vēl agrāk. Man ir 5 gadi, ar kaimiņu meiteni uz dīvāna spēlējam veikalu. Un viņa no visiem spēkiem cenšas pierādīt, ka šī prece maksā DIVSIMTTRĪSSIMT!

16 04 14 03

Bet man iekšienē tāda pati kņudoņa saules pinumā un bezspēks, es viņai neko nevaru pierādīt. Ka nav tāda skaitļa. Ka ir divsimt tūkstoši trīssimt rubļu. Bet DIVSIMTTRĪSSIMT nav.

Pēc ilgiem strīdiem es eju uz mājām spēkus zaudējusi un vīlusies, ka šim cilvēkam neko nepierādīt, tāpēc ka viņa mani nedzird.

Viņas vēlme ir izskatīties izglītotākai, gudrākai, mācītākai. Viņa arī nav ar pliku roku ņemama. Viņai taču mamma ir skolotāja.

Viņa spēj apspiest un manipulēt ar svešu viedokli, emocijām. Viņa taču zina, kā ir pareizi.

Atceroties šo notikumu, es ieraudzīju enerģētisku zeltītu šņorīti no saules pinuma, kurš stiepās pie manas sarunu biedrenes.

Es brīvprātīgi pati piesūknēju viņu ar savu enerģiju. Vienkārši parakstīju līgumu – sak, ja gribi, ņem. Cik vajag.

 

Sk. aBērnības atmiņu spēks. Kādēļ pieaugušajiem atcerēties bērnību[2].

 

Saknes no pagātnes dzīves

14. gadsimts. Vācija. Esmu jauna, 27 gadus veca sieviete, Izabella.

Esmu ģērbusies garā samta bordo krāsas kleitā, virs tās zeltīti brokāta svārki. Visa kleita ir skaisti izšūta ar zeltītiem diegiem.

Galvu sedz balts caurspīdīgs audums, vainagots ar kroni. (Vēlāk Vikipēdijā es atradu apstiprinājumu savām atmiņām, ka Burgundijas Izabella bija Rūdolfa Pirmā Habsburga otrā sieva.)

 

Sk. aMarija Terēzija. Dzīve kā imperatora sievai[3].

 

Es pastaigājos pa apkārtni kopā ar manām palīdzēm, kalponēm. Grozā vācam ziedus un zāles.

Jūtos jauna, par statusu nedomāju. Baudu dabu un sieviešu saziņu.

Atnāk sieviete, liela, smagnēja. Tā ir mana zīdītāja, kura līdz šim laikam ir galmā. (Atpazīstu draudzeni no manām bērnības atmiņām, no pašreizējās dzīves, kur man ir 5 gadi.)

Viņai ir galvassega no satīta auduma, kā puskronis, cope. Muižniece.

Sejas izteiksme izaicinoša. Aizskar mani ar vārdiem, ka nepiedien staigāt kopā ar kalponēm un nodarboties ar tādām lietām. Ka mana vieta ir pilī.

Viņa labāk zina, ko un kā man vajag darīt, kā dzīvot. Viņa taču tika iecelta par manu zīdītāju, bija manas mātes pietuvinātā draudzene. Viņai jebkurā situācijā gribas parādīt savu pārākumu.

16 04 14 04

Viņa aizskar mani, es pati pieslēdzos strīdam un nododu viņai savu enerģiju.

Viņa ir līdzīga akai ar koka dibenu, bet es esmu ūdensdzirnavas, kuras viņa griež un ar manu ūdeni-enerģiju piepildās pati.

Nākotnē viņa vērpj intrigas, izlaiž baumas un tiecas ieņemt manu vietu.

Karalim apnīk šis nemiers galmā, un viņš izsūta viņu uz tālu ciemu savos valdījumos, un viņa noveco vientulībā.

 

Vai ir izeja?

Salikusi visas atmiņas vienoti, es daudz ko apzinājos.

Pirmkārt, es pati pievilku šos cilvēkus savai dzīvei, lai saprastu un apzinātos savu robežu vērtību. Un izpaustu mīlestību pret sevi caur to saglabāšanu.

Otrkārt, šie cilvēki – mans spogulis un uzvedne. Šo situāciju pamatā stāv LEPNĪBA. Kā manās sarunu biedrenēs, tā arī manī.

Citādi es nevarētu pamanīt to, kā nav manī. Tas ir līdzīgi, kā satikušies divi jauni gailēni un cenšas pierādīt viens otram, kurš ir skaistāks un stiprāks.

16 04 14 05

Tā bija dvēseles mācība – konstatēt savu lepnību un atrast pareizo risinājumu. Skabarga kļuva par skaidru atgādinājumu, ka esmu novirzījusies no iecerētā ceļa. Eju ne turp.

Treškārt, liels resurss ir tajā, lai netērētu savu laiku un enerģiju tādiem cilvēkiem. Jo vairāk “glābšanai”.

Tāpēc ka ideja “es viņu izglābšu” izriet no lepnības. Jo es taču zinu to, ko tu nezini. Es dzīvoju tā, kā tu neproti. Un nenojaut. Un šeit ved “ceļš ne turp”.

Ceturtkārt, es sapratu, ka tādās situācijās pats spēcīgākais instruments – tas ir humors un godīgums.

Situācijā no pagātnes dzīves, ja es no pirmā brīža sagaidītu viņas sašutumu ar joku un smaidu (lasi – ar mīlestību un bez lepnības), viss izveidotos kardināli citādā veidā.

Alternatīva bija tāda, ka šī sieviete būtu izpildījusi savu skolotājas lomu priekš manis, izgājusi pie vīra, aizbraukusi uz citu pilsētu un būtu kļuvusi par amatnieku manufaktūras vadītāju.

Situācijā no bērnības būtu replika “tas taču ir fantāzijas veikals, tāpēc arī cenas būs tādas, kādas mēs izdomāsim”.

Mijiedarbībā skolā joks arī noliktu visu savā vietā un noņemtu spriedzi.

Arī pašā pēdējā situācijā uz sarunu biedrenes vārdiem “esmu tik nekaunīga, ka uzaicinu jūs uz pastaigu” mans atteikums-joks būtu piemērots.

Būtu paklausījusies sevi, nekādas skabargas pat nebūtu bijis. Taču tās dēļ notika vērtīgas apzināšanās, un mācība ir izieta.

Dažreiz skabarga ved pie atmiņām par karalisku dzīvi. Un tā ir ļoti aizraujoša un interesanta izmeklēšana!

 

Trīs vampīri

Raksta tapšanas procesā parādījās vairāki alternatīvi nosaukumi. Viens no tiem “Stāsts par trīs vampīriem”. Tiek domāti, protams, enerģētiskie.

Enerģētisks vampīrs – tas ir lakmusa papīriņš mūsu mīlestības līmenim pret sevi, pašvērtīgumam, iekšējo robežu saglabātībai.

Ja viņš ir blakus jums, tad pievērsiet uzmanību savai reakcijai. Svarīga ir ne tik daudz situācija, bet jūsu reakcija uz to.

16 04 14 06

Un vēl jo vairāk, ja situācija ar tādiem cilvēkiem atkārtojas, tātad jūsu mācība nav izieta un prasa apjēgšanu no jauna.

Un vēl, pieskaitot cilvēkus šai kategorijai – enerģētiskie vampīri –, mēs tādā veidā vēl vairāk piebarojam savu lepnību.

Vēl vairāk to piepūšam. Sak’, viņa ir šāda tāda, nepareiza. Un cilvēks velk enerģiju no citiem tāpēc, ka ir upuris vai agresors, vai izmantotājs.

Patiesībā šim cilvēkam kādā brīdī pietrūka mīlestības. No mātes, no tēva, no draugiem, no sabiedrības.

Pirmām kārtām viņš neatrada MĪLESTĪBU SEVĪ[4]. Un aizgāja meklēt sāņus. Un atrod ceļus un paņēmienus. Un tos, kas uzķersies uz šī āķa ar savu lepnību.

Taču vislabākā MĪLESTĪBAS izpausme no jums būs izlēmīgi iziet no šī cilvēka lauka, lai viņš atrastu spēka avotu sevī.

Ar mīlestību, Darja.

 

P.S. Jums dzīvē ir bijušas atkārtojošās situācijas? Vai Jūs atradāt cēloni? Priecāšos par Jūsu apzināšanām.

 

 Darja Pihalova

Darja Pihalova

 

Sertificēta reinkarnacionikas praktiķe, Reinkarnacionikas Institūta 2. kursa studente, filoloģe-lingviste.

 

Pievienots 14.04.2016.

https://ru.journal.reincarnatiology.com/prichiny-povtoryayushhihsya-situatsij/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe

 

[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/3801-darja-pihalova-par-sieviskibu-un-upuresanos-attiecibas-ka-parstat-graut-sevi (Tulk. piezīme)

[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4179-pieaugusajiem-nepieciesams-atcereties-bernibu-lai-vini-butu-laimigi (Tulk. piezīme)

[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4135-mana-pagatnes-dzive-ka-imperatora-sievai (Tulk. piezīme)

[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/696-natalija-pluhina-bet-tu-noperc-ziloni-jeb-ka-iemilet-sevi (Tulk. piezīme)