Алена Обухова – Муж из прошлой жизни
Aļona Obuhova - Vīrs no pagātnes dzīves
Man sagribējās dalīties savā ceļā, kā mani “pasauca” uz reinkarnacioniku. Šajā tēmā es esmu jau ļoti sen, taču visa izzināšana notika kā hobijs.
Nekad nebiju iedomājusies, ka manā dzīvē iestāsies tāds laiks, ka es nonākšu tādā laukā. Tāpat kā daudzi, izlasīju daudz grāmatu par šo tēmu, attīstīju savu intuīciju[1], dibināju saikni ar Smalko pasauli. Man pat bija savi mistiski mēģinājumi iziešanā no ķermeņa. Taču es tam nekad līdz galam un nopietni neticēju.
Pēc dabas es esmu tik stipra skeptiķe, ka pat tad, kad mans bērns sāka grūstīties vēderā, kad šis vēders sāka augt, es domāju, ka tas nevar būt un man tas šķiet! Lūk, tāds izejas “materiāls”. Es teicu sev “nē”.
Mani var nosaukt par ezotērisku skeptiķi. Visus savus atklājumus cenšos pārbaudīt uz sevis. Vienmēr mans saprāts cīnās un uzdod daudz jautājumu, uz kuriem nav atbilžu.
Taču jautājumu daudzums par pasauli, pasaules iekārtojumu bija tā palielinājies, ka mani Augstākie Spēki nu beidzot nolēma pierādīt man ar piemēru, ka Viņi eksistē! Ka mana saziņa ar viņiem – nav halucināciju auglis, bet viņu padomi – nav vienkārši iekšējs dialogs, bet reālas uzvednes un palīdzība.
Kam tev atslēga? Šīs durvis ir atvērtas
Reiz ne tik sen es aizbraucu uz ārzemēm un burtiski pēc aerodroma sadūros ar neparastu stāvokli. Nepaspējusi paskatīties uz kādu cilvēku, es sajutu pret viņu magnētisku pievilkšanos. Par mīlestību no pirmā acu uzmetiena to nevarēja nosaukt, viņš pat man bija ne pārāk simpātisks. Es nevarēju saprast, kas ar mani notiek. Mani miljoniem vadu vilka pie šī ārzemnieka. Man šķita, ka es viņu no kaut kurienes zinu.
Visu ceļojuma laiku es cīnījos ar savām nesaprotamajām jūtām, meklēju viņa sabiedrību, sirds burtiski lidoja ārā no krūtīm. Es nevarēju gulēt un biju galīgi nomocījusies. Es zināju katru viņa galvas pagriezienu, noskaņojumu un uzvedību. Bet viņš bija nesatricināmi mierīgs un nepauda pretimnākošas uzvedības pazīmes.
Atgriezusies mājās, pilnīgi negaidīti saņēmu piedāvājumu iziet kursu “iegremdēšanās pagātnes dzīvē”, lai pameklētu tur, no kurienes es viņu zinu. Es nesapratu, kas ir “iegremdēšanās”. Kaut arī no hipnozes es nebaidos, jo nedaudz pārvaldu šīs zināšanas. Taču dzirdēju pirmoreiz, ka var tā vienkārši “aizstaigāt”. Tā bija mana pirmā saskarsme ar reinkarnacionikas pasauli.
Es līdz šim laikam, līdz dvēseles dziļumiem, esmu pateicīga manai Meistarei, kura aizveda mani “turp”, nevaru līdz galam apzināties, kas būtu bijis, ja es toreiz nesaņemtu tādu piedāvājumu, ja es nepiedzīvotu tādu satriecošu pieredzi. Es tagad nevaru iedomāties savu dzīvi bez šīs tēmas.
Mana dzīve pirms 600 gadiem
Atgriežoties pie mana maģiskā gadījuma. Es uzticējos Meistarei un sekmīgi izgāju šo periodu. Mani uzreiz iemeta tajā dzīvē, kur atradu un atpazinu viņu, manu paziņu no reālās dzīves.
Neviens pat nevar iedomāties, kas notika ar mani un manu dvēseli atpazīšanas brīdī. Seanss ritēja jau 1,5 stundas, es ļoti detalizēti līdz sīkumiem aplūkoju mūsu attiecības, dažādas dzīves situācijas. Tajā dzīvē viņš bija daudz vecāks par mani, divkārt. Bija spēcīgs pārbaudījums dzīvē mums ar viņu, bija kopīgi bērni, bija daudz kas…
“Es skaidri zinu, neiespējamais ir iespējams!”
Mana pasaka guva turpinājumu. Viņš atrada mani! Pieklauvēja Skaipā, atzinās, ka nav varējis atrast sev vietu visa tā mūsu ceļojuma laikā. Viņš tik tikko saglabājis nesatricināmu mieru un nav varējis saprast, kas ar viņu notiek. Kāpēc viņš mani zina? No kurienes pazīst mani tik labi?
Ko es viņam varēju teikt? Ka viņš ir mans vīrs no pagātnes dzīves? Maz vīriešu par to nepasmietos pretī.
Bet viņš mani satrieca ar to, ka pateica: “Es baidījos tev atzīties, lai tu manus vārdus neuzskatītu par ārprātīgiem. Es jūtu, ka no kaut kurienes tevi pazīstu, ļoti sen. Man šķiet, un es zinu, ka tu biji mana sieva reiz sen, ne šajā dzīvē. Pagātnes dzīvē…”
Tas ir sapnis nomodā vai ilūzijas realitāte?
Mēs nolēmām vēlreiz satikties. Un mēs satikāmies. Mēs lidojām pretim viens otram – ne sapnī, bet reālajā dzīvē, lidmašīnā! Tajā, pagātnes dzīvē, nebija ne lidmašīnu, ne mobilo telefonu! Bija tikai zirgu eskorts pa putekļainiem ceļiem bez asfalta… Bet tagad var pārvietoties ātri un atrast vienam otru otrā zemes pusē.
Kādreiz es spēšu ar domu aptvert šo lielo Radītāju ieceri, šo zīmējumu, kā mani šurp “veda” notikumu ķēdīte, – tas ir uzstājīgs Pavadoņu apstiprinājums, ka reinkarnācija eksistē[2].
Mūsu tikšanās laikā radās daudz sinhronitāšu, sakrītošu notikumu, ar manu “apskatīto pārgājienu uz pagātnes dzīvi”.
Es nevarēju noticēt savām acīm – daudz kas mūsdienīgs atkārtojās no tās pagātnes, ko es redzēju transa stāvoklī – garām slīdoši skati pa logu, pieskārieni, gādība, smalka saziņa ne pēc mūsu tradīcijām… pat apģērbs.
Mēs sapratāmies bez vārdiem. Es sapratu, ka tas vienkārši nevar būt! Vai arī transā es pabiju nākotnē un “nolasīju” to, ko ieraudzīšu pēc mēneša?
Mēs vairākas dienas kontaktējāmies un nevarējām vien izrunāties! Salīdzinājām dažādus momentus, sajūtas, gaidas, šaubu nebija – mēs esam ļoti, ļoti tuvi cilvēki! Jūtam un pazīstam viens otru caur un cauri. Man lielākais noslēpums – tā ir prāta spēle. Tas ir pilnīgi reāls cilvēks, kurš man pašlaik ir vairāk nekā draugs. Tā ir mana dzimtā dvēsele[3].
Nē, brīnums nenotika, mēs neapprecējāmies:) Mūs atdala kultūras, valstis, saziņas valodas, mums ir savas ģimenes. Bet mēs nešķīrāmies, tāpēc ka šķirties nav iespējams, tas ir ārpus laika. Mūsu dvēseles vienmēr ir blakus. “Es biju gatava tevi aizmirst. Kādēļ gan tava ēna atkal nāk un nāk?”
Lūk, tādu dāvanu es saņēmu no maniem Pavadoņiem (cik gan spēcīgi “pasauca”, es pie sevis atzīmēju, cik gan radošas Būtības man ir!).
Es vērīgi lūkojos uz šo telpu, Reinkarnacionikas Institūtu, beidzot samierinājusies, ka mūsu krustceles – neizbēgamas. Ja tik spilgti paveras vienas durtiņas – cik gan daudz atklājumu paveras aiz šīm durtiņām!
Lūk, šo stāstu es uzrakstīju, lai parādītu tiem, kas šaubās, cik svarīgi ir noticēt savām sajūtām. Tagad es saprotu, ka “uzvednes” mums nāk no visām pusēm, tikai ne visi prot tās “nolasīt”.
Mums no visām pusēm “mirgo” zīmes un uzvednes[4]. Veicot pagaidām tikai dažus “pārgājienus turp”, esmu atradusi daudz saikņu un saāķējumu ar šo manu pašreizējo dzīvi.
Ar neapbruņotu aci tas kļūst skaidrs, saprotams, redzams. Es sāku “redzēt” pa īstam. Par to, ar jūsu atļauju, es uzrakstīšu nākamajos rakstos.
P.S. Jums ir bijušas tamlīdzīgas tikšanās? Uzrakstiet komentāros.
 |
Reinkarnacionikas konsultante, psiholoģe, pētniece, projekta “Helen Channel Reinkarnacion” autore. Stāstu par savu pieredzi, dalos novērojumos. |
Pievienots 20.01.2015.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/muzh-iz-proshloj-zhizni/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat.http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/citi-raksti/lubova-borisenko/11-dazadi/3878-lubova-borisenko-ka-attistit-un-dzirdet-savu-intuiciju (Tulk. piezīme)
[2] Skat.http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4151-vai-eksiste-aizkapa-dzive-zinatnieku-atbilde (Tulk. piezīme)
[3] Skat.http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/alla-sirko/11-dazadi/3781-alla-sirko-radniecigas-dveseles-attiecibas-muzibas-garuma (Tulk. piezīme)
[4] Skat.http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/2-uncategorised/4040-sekojot-zimem (Tulk. piezīme)