Алла Ширко - Родственные души – отношения длиною в вечность

Alla Širko - Radniecīgās dvēseles – attiecības mūžības garumā

Vai Jums kādreiz ir radusies sajūta, ka Jūs pazīstat cilvēku jau tūkstoš gadu, kaut arī satikāties ar viņu pirmoreiz?

Vai ar Jums ir gadījies tā, ka sarunā ar citu cilvēku, ar kuru Jūs agrāk nekontaktējāties, Jūs pēkšņi saprotat, ka zināt par viņu “visu”? Jūs saprotat, ko viņš jūt šajā brīdī un par ko domā.

Tad kas gan ir – radniecīga dvēsele?

Ļoti interesanti radniecīgo dvēseļu tēmu atklāj rakstnieks Ričards Vebsters (Richard Webster):

“Attiecības starp radniecīgām dvēselēm – tā ir saikne starp diviem cilvēkiem, kura ir eksistējusi daudzu inkarnāciju garumā, kurās partneri palīdz viens otram apgūt noteiktas mācības un izpildīt uzdevumus, ko uzdod katra konkrētā dzīve.”

Visa mūža garumā: mēs būvējam plānus, radām projektus, notikumus, savu realitāti. Kā tagad mēs plānojam kaut ko ļoti svarīgu un obligātu, tā arī mūsu dvēseles citā pasaulē plāno šo dzīvi[1], rada notikumus, sapulcina vienā komandā noteiktas dvēseles savu uzdevumu realizācijai.

Mēs atnākam uz šo dzīvi, augam, attīstāmies, mācāmies profesijas, iegūstam noteiktas iemaņas. Un, kad iestājas svarīgu notikumu moments – tas periods, kurā arī bija ieplānots uzdevums, – tad sāk pulcēties pilnīgi dažādi cilvēki, domubiedri, tie, kas domā uz viena viļņa un darbojas kopīgi.

“Radniecīga dvēsele – tas ir cilvēks, ar kuru mums ir kopīgas visdziļākās tieksmes, mūsu izvēlētais kustības virziens. Ja mēs divatā līdzīgi gaisa baloniņiem ceļamies augšup, ir ļoti liela varbūtība, ka mēs viens otrā esam atraduši vajadzīgo cilvēku.” – Ričards Bahs (Richard Bach).

Tādas dvēseles jūtas kā viena ģimene – labākie draugi, kolēģi, partneri. Bet, tikko uzdevums ir izpildīts, projekts iedarbināts vai iemiesots dzīvē, komanda var droši izklīst. Uzdevums ir izpildīts, iegūta pieredze, – rezultāts ir skaidri redzams.

Divu dvēseļu tandēms

Diezgan bieži ir sastopama divu dvēseļu mijiedarbība dažādos savas eksistences periodos uz Zemes. Katru reizi viņas atnāk dažādās lomās, aspektos, var mainīties un atnāk kā vīrieša, tā arī sievietes ķermenī, un var mijiedarboties viendzimuma ķermeņos.

Tie nav tikai laulātie pāri – tie ir partneri, kas pilda uzdevumu visas dzīves garumā. Vēl agrāk, kādā citā vietā viņi vienojās ienākt šajā pasaulē vienā laikā un mijiedarboties noteiktos notikumos, pildīt īpašu uzdevumu, nepieciešamu šajā periodā.

Bieži var būt globāli notikumi, kas maina vēstures gaitu, vai vienkārši mijiedarbība vienā dzimtā, iemiesošanās vienā ģimenē, bet dažādās lomās.

Kā likums, radniecīgas dvēseles mēģina sevi daudzos aspektos un, izejot daudzveidīgas mācības, saņem vērtīgu pieredzi. Pilnīgi iespējams, ka viņas vienā no dzīvēm vienojās tikties pēc nāves, un Visums piešķir ērtu variantu un saved viņas kopā nākamajā iemiesojumā.

“Iespējams, jūs kontaktēsiet visu iemiesojumu. Iespējams, jūs kļūsiet līdz-gaitnieki, līdz-strādnieki, līdz-radītāji jūsu dzīves uzdevuma Ceļā. Un tas ir brīnišķīgi visā piemērotībā!” – Ričards Vebsters.

Laulātie draugi – radniecīgas dvēseles?

Nemaz nav obligāti, bet arī tāds variants nav retums. Radniecīga dvēsele – tā var nosaukt to, kurš tev ir tuvs, neraugoties uz attālumu, dzīves principiem, vecumu un dažāda veida šķēršļiem. Ļoti bieži radniecīgas dvēseles ir laulātie draugi[2], kuri dzīves laikā ir gājuši “roku rokā”, pārvarot šķēršļus un apjēdzot šo dzīvi visā tās daudzveidībā.

Un ne tuvu vienmēr pāri var dzīvot harmonijā un saukt savu savienību par laimīgu, jo radniecīgas dvēseles taču – tās pirmām kārtām ir dvēseles, kuras apgūst vienu un to pašu mācību. Iespējams, vēl agrāk, līdz iemiesojumam šajos ķermeņos, viņas vienojās nodzīvot noteiktu pieredzi un apjēgt visas šīs esības līmeņus.

Cilvēki bieži pretojas tiem apstākļiem, kuri uzpeld no iepriekšējo iemiesojumu pieredzes, bieži rīkojas pēc veciem uzvedības šabloniem, kas ielikti kaut kad sen un visdrīzāk vēl pagātnes dzīvē. Un tā reizēm ir smagi apzināties savu kļūdu un kardināli visu izmainīt, smagi pieņemt cilvēku, kurš sagādā tik daudz problēmu, smagi pieņemt sevi[3].

“Ir cilvēki, kuri ienāk mūsu dzīvē, lai atvērtu mūsu sirdi vēl vairāk. Viņi iebrāžas vajadzīgajā laikā, gluži kā svaigs vējš, nesot sev līdzi labestīgas, mīlīgas vēstis.”

Cik mums ir radniecīgu dvēseļu?

Lai cik dīvaini nebūtu, bet radniecīgu dvēseļu mums var būt daudz un tas ir atkarīgs no tiem uzdevumiem, kuri tika izvirzīti iepriekš. Vienam cilvēkam pilnīgi var būt vairākas laulības, un par katru viņš var teikt, ka ir dzīvojis ar radniecīgu dvēseli.

Viņš mīl sākumā vienu un uzskata, ka tas ir tas vienīgais pasaulē, bet paiet laiks, mainās apstākļi, tiek izstrādāta pieredze, un cilvēki var izšķirties pilnīgi dažādu iemeslu dēļ. Viss, uzdevums ir izstrādāts, laiks atvadīties.

Nereti ir arī mīlas trīsstūra gadījumi; tie veidojas no vienas dzīves otrā un pārtek daudzveidīgās attiecībās. Uzdevums ir acīmredzams, dvēselēm ir jāmijiedarbojas un jāatrod kopīga valoda, un pats galvenais – jāpieņem Mīlestība visās tās izpausmēs.

“Atrodiet savu radniecīgo dvēseli un turpiniet būt “nedaudz prātā jukuši” un viens otru mīloši – vienmēr.” – Ričards Vebsters.

Radniecīgu dvēseļu piemērus var sniegt daudzus, sākot ar mitoloģiju, Bībeli, vēsturi un jau mums pazīstamiem cilvēkiem. Ja sākam ar mitoloģiju, tad tie ir Izīda un Ozīriss, no Bībeles, protams, Ādams un Ieva, Ābrams un Sāra, vēsture pasniedz Antonija un Kleopatras vārdus, literatūra – Romeo un Džuljetu utt.

Un, ja vēršamies pie pazīstamākiem vārdiem, kurus var precīzi izpētīt un izsekot notikumu gaitu, viņu attiecības un pašu dzīvi – tie ir karaliene Viktorija un princis Alberts, Klaivs Steiplss Lūiss (C. S. Lewis) un Džoja Dāvidmana (Joy Davidman). Mazāk pazīstami – Katrīna Mensfīlda (Katherine Mansfield) un Džons Midltons Marijs (John Middleton Murry) un daudzi citi.

Cilvēka dvēsele ir nemirstīga, viņa ir unikāla, apveltīta ar brīvo gribu, un pati izvēlas sev attīstības un pilnveidošanās ceļus. Dvēsele pati izvēlas sev ceļabiedrus un skolotājus, lūk, tikai, nonākot uz Zemes, daudzas dvēseles aizmirst par savu lēmumu, un sākas interesanta spēle ar nosaukumu “Dzīve”.

“Radniecīga dvēsele – tas ir cilvēks, pateicoties kuram, jūs sākat dzīvot īstu dzīvi...” – Ričards Bahs.

P.S. Dalieties, vai Jūsu dzīvē ir tamlīdzīgas attiecības?

Alla Širko Reinkarnacionikas konsultante, žurnāla korespondente, Reinkarnacionikas institūta grupas Vkontakte administratore.

Pievienots 24.12.2014.

https://ru.journal.reincarnatiology.com/rodstvennye-dushi-otnosheniya-dlinoyu-v-vechnost/

Tulkots ar lapas administrācijas atļauju

Tulkoja Jānis Oppe

^[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/nadezda-batalova/11-dazadi/3846-nadezda-batalova-misija-ir-iespejama (Tulk. piezīme)

^[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4157-radniecigu-dveselu-zverests-un-milestiba (Tulk. piezīme)

^[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4073-ka-iemacities-pienemt-sevi (Tulk. piezīme)