Ольга Максимова - 5 признаков, что вы видели прошлую жизнь во сне
Olga Maksimova - 5 pazīmes, ka jūs redzējāt pagātnes dzīvi sapnī
Katru nakti mūsu dvēsele dodas darbā, atklājot zemapziņas noslēpumus. Sapņi var daudz ko pastāstīt. Eksistē daudz sapņu grāmatu, tikai tajās nekas netiek runāts par to, ko nozīmē ieraudzīt pagātnes dzīvi sapnī.
Un kā gan var saprast, ka tā bija nevis vienkārša fantāzija, bet reālas atmiņas no reiz nodzīvotas dzīves?
Es sen pētu sapņus un priekš sevis izdalu trīs sapņu kategorijas:
1. Viedie sapņi – sapņi, kuri rādās mums “tiešā tekstā” un vēsta par nākotnes notikumiem. Tādi sapņi parasti pēc tam izpaužas reālajā dzīvē.
2. Parastie simboliskie sapņi – sapņi, kuri tiek traktēti pēc simboliem. Simboli visbiežāk ir individuāli katram, kaut arī ir vispārīgi atšifrējumi.
3. Tā sauktie sansarnie (sansarna) sapņi, tas ir, duļķaini sapņi, bez skaidra sižeta, par kuriem neko citu, kā “man rādījās kaut kādas muļķības”, citādi arī nepateiksi, parasti tādi sapņi atspoguļo mūsu emocijas un notikumus no pagājušās dienas. Bet arī tajos dvēsele strādā.
Ne tik sen sāka parādīties vēl viens sapņu variants, tiem ir noteiktas pazīmes, kas šos sapņus atšķir no citiem. Tos var ierakstīt grupā “Sapņi par iepriekšējām dzīvēm”[1].
Es izcēlu tādu sapņu pazīmes, pēc kurām jūs varēsiet saprast, vai šis sapnis bija par pagātnes dzīvi.
Pazīmes sapņiem par pagātnes dzīvi
1. Precīzi un skaidri
Daži sapņi ir tik precīzi un skaidri, ka burtiski iespiežas atmiņā. Pamodušies jūs līdz vissīkākajām detaļām atceraties savu sapni, katru savu soli tajā – tas burtiski stāv acu priekšā.
Jūs tajā pieredzat spēcīgas jūtas, visbiežāk veselu jūtu gammu, un šīs jūtas arī labi paliek prātā.
“Es meitene-francūziete, korsetē, garā brūnas krāsas kleitā, naktī mēģinu līmēt skrejlapas par kaut kādu revolūciju. Man to ir vesela kaudze, es ļoti bīstos, ka mani noķers, zogos, cenšos netrokšņot, un pēkšņi redzu žandarmu.
Man trīc rokas, mežonīgi dauzās sirds, drudžaini domāju, kur iebāzt skrejlapas… Un pēkšņi redzu mucu, kura stāv blakus, slēpjos tajā, sēžu, baidos pakustēties, pamostos šausmās…
Pamazām atjēdzos, atlaižu rokas, kurās it kā būtu jābūt skrejlapām, un tikai pēc 2-3 minūtēm saprotu, ka tas bija sapnis.” Svetlana G.
Svetlana skaidri apzinās, kas viņa ir, kā ir ģērbusies, kur viņa atrodas un ko dara. Viņa redz vissīkākās detaļas.
Skaidrs sižets, kur notikumi ir likumsakarīgi un izriet cits no cita.
“Reiz, kad es biju pusaudze, man rādījās ļoti reālistisks sapnis par to, kā es skrienu pa līdzenu apvidu uz četrām ķepām.
Auļoju milzīgiem lēcieniem, turklāt skaidri jūtu, kā pie katra lēciena pakaļkājas nonāk priekšā priekšējām un es spēcīgi atsperos ar tām pret zemi. Un man ir tik viegli un komfortabli, it kā visu dzīvi tā pārvietojos.
No malas sevi sapnī neredzēju, bet domāju, ka bija kāds plēsoņa no kaķveidīgo dzimtas.” Anna.
Savā sapnī Anna skaidri apzinās, ka pārvietojas priekš sevis šajā dzīvē pilnīgi neierastā veidā, taču turklāt kustības ir koordinētas, izjustas, “it kā visu dzīvi tā pārvietojos”.
2. Sapņi bez pretrunām
Mēdz būt, ka rādās precīzs un skaidrs sapnis, kurā jūs, skaista meitene un spēka pilns jauns cilvēks, peldat zem ūdens, vienmērīgi elpojot.
Vai stādāt puķi: piepildāt podiņu ar zemi, iestādāt zieda sīpoliņu, aplejat, bet viņš – ņem un momentā izaug.
Realitātē kas tāds nevar būt.
Analizējot parastu simbolisku sapni, jūs varat sajust kādu neatbilstību, pretrunu. No loģikas viedokļa tas ir paradokss.
Analizējot sapņus par iepriekšējām dzīvēm, kas tāds nemēdz būt. Jūs skatāties sapni kā reālistisku kino, kas uzņemts pēc jūsu dzīves notikumiem. Jūs pilnīgi nemulsina neloģiskums, no pašreizējās fiziskās realitātes pozīcijas.
“Es skrienu pa zaļu zāli ar jaunu sievieti. Redzu sapni no malas, bet skaidri zinu, ka tas jauneklis, kurš spēlējas ar meiteni, esmu es. Mums ir labi, un mēs esam laimīgi, zemapziņā jūtu, ka viņa ir mana sieva.
Vieta – Krievija. Man ir vienkāršs krekls ar izšuvumu sarkanā krāsā, vienkārša piegriezuma bikses, sievietei ir blonda bize, linu brunči, bērza tāss vācelīte un izšuvums. Saulīte, silts, skraidām pie zaļas sētas.” Lika M.
Un, lūk, vēl viens interesants piemērs. Ievērojiet, ka abos gadījumos meitenes sapnī jutās kā vīrieši.
“Es sapņoju, ka sēžu skolas solā. Esmu zēns. Man ļoti patīk meitene citā solā, viņai ir viļņaini bruneti mati un spilgts raksturs...
Pēc tam aina nomainās, un mums jau ir pa 25 gadiem ar šo meiteni: mēs skrienam pa eskalatoru uz metro. Vīrietis formas cepurē māj mums un visiem, lai mēs nostātos labajā rindā, tāpēc ka kreisā ir bīstama, jo elektrība ir atklāta.
Pēc tam aina atkal mainās. Viņas sejā jau ir grumbiņas, bet mēs arvien tāpat nepagurstoši uzvedamies bērnišķīgi, ieejam foto veikalā pēc filmiņas, man ir savs fotoaparāts, esmu fotogrāfs.
Bet blakus veikalam stāv vecs velosipēds, ar kuru mēs vienmēr vizināmies. Un es zinu, ka viņu ļoti stipri mīlu.
Mēs katru dienu ejam uz šo veikaliņu, lai, attīstījuši fotogrāfijas, pavizinātos ar tēvoča velosipēdu, viņš mums atļauj to darīt jau ļoti sen.
Pēc tam es gluži kā attālinos, es esmu jau virs veikala... Un šķiet, ka tā ir kāda Eiropas pilsēta... Nezinu, es nekad tur neesmu bijusi.” Vasiļisa Č.
Analizējot šos sapņus, mēs neatrodam tajos nevienu pretrunu. Šeit ir klātesoša arī pirmā pazīme, aprakstīta augstāk: sapņi – precīzi un skaidri.
3. Sajūta, ka jūs esat pazīstami visu dzīvi
Vai ar jums ir tā bijis, ka jūs pirmo reizi satiekat cilvēku, un pēkšņi rodas sajūta, ka jūs ar viņu esat pazīstami visu dzīvi?
Vai skatāties kādam acīs pirmo reizi un nevarat atrauties. Jūs velk tur iekšā, šajā milzīgajā pasaulē, jūs it kā kaut ko atceraties, bet atmiņas slīd prom.
|
Sk. arī Nebūt ne nejauša paziņu satikšanās no pagātnes dzīves.[2] |
Un pēc tam rādās sapnis. Jums rādās nepazīstams cilvēks, un arī sevi sapnī jūs redzat citā izskatā, taču, satiekoties ar acīm, jūs skaidri zināt, ka tas ir tas pats nesenais paziņa.
“Es biju pavisam jauniņa meitene un nejauši iepazinos ar vīrieti, kurš man šķita ļoti pazīstams. Dīvaina sajūta: it kā pirmo reizi redzu un tajā pašā laikā labi pazīstu...
Es pat sāku iztaujāt kopīgu paziņu, kur mums varēja ar viņu ceļi krustoties? Izrādījās, ka nekur, jo viņš tikko bija atbraucis no citas pilsētas...
Es vairākas dienas lauzīju galvu, bet pēc tam sapnī pēkšņi uzpeld aina: mēs ar viņu divatā ejam pa mežu un par kaut ko nepiespiesti tērzējam. Gadalaiks – vasara. Mēs labi pazīstam viens otru. Mūsu āriene ir slāviska.
Viņš ir jauns vīrietis ar nelielu bārdiņu, bet es meitene. Iespējams, ka tie ir Senās Krievzemes laiki.
Labi atceros taciņu, pa kuru mēs izgājām pie meža ezera. Ezera centrā bija sala. Mēs iekāpām laivā un devāmies salas virzienā, viņš – pie airiem... Aina aprāvās. Bet kļuva skaidrs, no kurienes es pazinu šo cilvēku.” Svetlana S.
Sapnī nav nekādu norāžu, ka Svetlana pazīst šo cilvēku savā pašreizējā dzīvē, bet ir intuitīva sajūta, pilnīga pārliecība par to, ka tas ir tieši tas cilvēks.
4. Ķermenis atceras
Vēl viena pazīme tam, ka jūs redzējāt pagātnes dzīvi, – tās ir jūsu ķermeņa sajūtas: iedzimtas slimības vai sāpes, kuras vajā jūs visu mūžu.
Jūs jau esat pabijuši pie visiem ārstiem, bet viņi tikai neizpratnē plāta rokas, neredzot cēloņus. Bet atminējumu jūs atrodat sapņos.
“Vēl pirms mācīšanās Institūtā redzēju divus sapņus, bija kā realitātē: vienā es esmu karavīrs, un mani nogalina kaujas laukā; otrajā sapnī man iedur nazi mugurā, un es to stipri jūtu. Kopš dzimšanas man ir sirdskaite.” Irina.
Mēdz būt arī ķermeņa nepierasta reakcija uz šajā dzīvē redzētu vietu. Gadījums, kas sniegts zemāk, satriec ar apbrīnojamajām sajūtām, kurām līdzīgas šajā dzīvē cilvēks nav piedzīvojis.
“Ilgi pirms notikušā man rādījās sapnis, kur es – jaunas meitenes ķermenī, gaišā garā sarafānā. Esmu pie dabas, vietā, kur blakus nelielai baltu akmeņu baznīciņai bija tīrs dīķis. Bija saulaina diena, un es nolēmu izpeldēties.
Šajā sapnī viss bija tik reāli: es jutu ūdens vēsumu, kā es peldu zem ūdens, aizturot elpu, es redzēju sauli no ūdens apakšas un – kā saules stari iespiežas caur ūdens slāni.
Un pamostos no stipra gaisa trūkuma. Tajā sapnī es noslīku.
Un, lūk, reiz mēs mašīnā atgriezāmies no atvaļinājuma. Zib koki aiz auto loga, un pēkšņi es redzu to pašu dīķi un nelielo baltu akmeņu baznīciņu.
Protams, bija muļķīgi tajā brīdī iesaukties, ka esmu te jau bijusi, noklusēju un braucu tālāk iespaida varā, kurš nomainījās ar krasu pašsajūtas pasliktināšanos.
Sākumā es sajutu aukstumu, un mani drebināja tā, ka zobi klabēja un raustījās viss ķermenis. Mans stāvoklis pasliktinājās, un pēkšņi kļuva neiespējami elpot.
Es galīgi nesapratu, kas ar mani notiek, elpas trūkums nelaida mani vaļā, kļuva aukstas un sastinga rokas un kājas, un es sapratu – ja tas tūlīt pat neapstāsies, es vienkārši nomiršu no gaisa trūkuma.
Un, lūk, tad manī kaut kas pamodās, un es sāku saukt pēc palīdzības no Augšas, un viss pārgāja. Protams, tagad es zinu, ka tā manī pamodās pagātnes pieredze.” Olga M.
5. Neizskaidrojama interese
Mēdz būt tā, ka šajā dzīvē jūs izjūtat interesi par kaut ko, ko nevarat loģiski izskaidrot[4]. Gan bērnībā līdzīgu situāciju nav bijis, gan jūsu apkārtne interesējas pavisam par ko citu. Arī tā ir viena no spilgtām pazīmēm.
“Es sapņoju, ka esmu 12 gadus vecs zēns, matrozis uz kuģa, un es nez kāpēc esmu nozagusi kapteinim atslēgu, atceros, ka pēc tam kapteinis ieaurojās, lai es to atdodu, un man sāka skriet pakaļ tuvumā esošie cilvēki.
Pats galvenais, ka visi runāja japāniski. Droši vien ne vienkārši tāpat mani interesē japāņu valoda šajā dzīvē.” Suada T.
Bet nākamais piemērs ir interesants vēl arī ar to, ka sešus gadus vecai meitenei nevar būt pazīstamas iemīlējušās meitenes jūtas. Taču sapnī viņa tās piedzīvo neticami pilnīgi.
Šajā sapnī var atrast gan skaidrību, gan precizitāti sižeta līnijā, gan to, ka nav pretrunu.
“Kad biju maza (gadi 6-7), es redzēju sapni. Es redzēju sevi kā pieaugušu meiteni ap gadiem 17. Es biju kaut kādā telpā, kuru es toreiz nezināju, kā nosaukt. Pēc tam, pēc daudziem gadiem, es uzzināju, ka tas saucas ziemas dārzs jeb galerija.
Milzīgi logi līdz griestiem, bet aiz tiem krīt sniegs. Vakars, klusi lidinās sniegpārslas. Bet šeit kubli ar kokiem, ziedi. Caur pusatvērtajām durvīm krīt gaisma un ir dzirdama mūzika.
Kaut kur tur valsī griežas pāri: sievietes ar neticamiem vidukļiem un garās kleitās, vīrieši dīvainos kostīmos. Es, sešgadīga, pārdzīvoju pieaugušas meitenes jūtas. Tās ir ilgas, gaidas, mīlestība.
Pie mana sakarsušā vaiga noliecas tas, kuru es mīlu. Viņš čukst kaut ko maigu, no kā man aizkrīt elpa. Viņš čukst manu vārdu: “Katjiš”. “Tad, lūk, kā mani sauc – Katja,” – domāju es paralēli manam sapnim.
Tagad man kļūst skaidrs, kāpēc man tā patika šis vārds.” Olga N.
Ja jūs esat konstatējuši sev sapņus, kuri atbilst augstāk uzskaitītajām pazīmēm, varat būt pārliecināti – jūs redzējāt kādu no savām iepriekšējām dzīvēm!
Sapņu apraksti ir ņemti no atklātiem avotiem un Reinkarnacionikas Institūta studentu atsauksmēm.
P.S. Jums ir rādījušies sapņi par iepriekšējām dzīvēm? Dalieties tajā komentāros.
 |
Reinkarnacionikas Institūta 2. kursa studente |
Pievienots 28.02.2017.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/uvidet-proshluyu-zhizn-vo-sne/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/tatjana-zotova/11-dazadi/2480-tatjana-zotova-sapni-varti-uz-pagajusajam-dzivem (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/marina-vasiljeva/11-dazadi/2330-marina-vasiljeva-nebut-ne-nejausa-cilveku-satiksanas-no-pagatnes-dzives (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/citi-raksti/svetlana-dingesa/11-dazadi/3883-svetlana-dingesa-kermena-sapes-musu-dveseles-valoda (Tulk. piezīme)
[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/tatjana-zotova/11-dazadi/2593-tatjana-zotova-pagajuso-dzivju-pedas-meklejiet-pasreizeja-dzive (Tulk. piezīme)
[5] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4122-ka-atmineties-pagatnes-dzivi (Tulk. piezīme)