Юлия Паладич - День сурка, или Как найти путь своей души
Jūlija Paladiča - Murkšķa diena, jeb Kā atrast savas dvēseles ceļu
Man ir apnicis TĀ dzīvot…
Dzīvot “murkšķa dienas” garā. Skumīgs, jau noguris rīts, darba diena, piepildīta it kā ar vajadzīgām lietām, bet pēc būtības bezjēdzīga, kas nenes ne prieku, ne apmierinājumu.
Bezgalīgi sastrēgumi, nemierīgs mājas soļa vakars un mēģinājumi mirkļiem atcerēties zaudētās stundas saziņā ar tuviniekiem – un, kā sekas, – attiecību pasliktināšanās, miegs bez atpūtas un viss no jauna…
Domāju, šī aina ir pazīstama daudziem…
Un pienāk lūzuma moments, kad tu saproti, ka tā dzīvot nevar… Lūk, nemaz nevar!! Un kā var? Un kā vajag? Un kāpēc viss notiek tā, kā notiek? Un kas vispār notiek dzīvē?
Un kur vispār viņa ir, šī dzīve? Tava dzīve! Ko tu dari ne tā? Kā atrast savas dzīves ceļu, savas dvēseles ceļu?
Katrs atrod savus ceļus, meklējot atbildes. Atslēga te ir – “savs ceļš”…
Kad es sāku meklēt atbildes uz saviem jautājumiem, nez kāpēc tieši jēdziens “savs ceļš” man nedeva mieru. Kur viņš ir – “mans ceļš”?
Man šķita, ka es sen esmu nomaldījusies no tā…
“Ir viens galvenais dzīves virziens, kuru mēs izvēlamies iepriekš, bet vienmēr pastāv alternatīvas, no kurām arī mācāmies.”
M. Ņūtons “Dvēseļu ceļojums”[1]
Jau tad bija iekšēja izpratne, ka “mums ir karmiskas mācības un pienākumi”. Cēloņa un seku likums vienmēr darbojas.
Sākumā bija tikai jautājumi. Tukšumā. Kā man tad šķita. Pēc tam atnāca izpratne, ka dažas atbildes ir grūti atrast savas pašreizējās dzīves ietvaros. Un tālāk sāka parādīties norādītāji, kur meklēt atbildes…
Sākums
Kad es nejauši ieraudzīju Reinkarnacionikas Institūta lappusīti internetā, es sākumā pagāju garām. It kā bailes neļāva man ieraudzīt to, uz ko es faktiski tiecos. Pēc tam otrreiz kaut kāds raksts. Atkal pagāju garām. Pēc tam kaut kāda atsauksme…
Un man acīs iekrīt grāmatas nosaukums! Lasīt man ir paticis kopš pašas bērnības, lasījusi esmu vienmēr daudz, bet pēdējā laikā nevaļas dēļ dvēselē ilgojos pēc grāmatām.
Uz to brīdi es jau biju sapratusi, ka nekas vienkārši tā dzīvē nenotiek un tātad ne vienkārši tā man neatlaidīgi gadās informācija par Institūtu.
Maikla Ņūtona grāmata “Dvēseļu ceļojums” izdarīja manas apziņas apvērsumu… Es bez ierunām ar visu dvēseli sajutu, ka tā viss arī ir…
Es pilnīgi no citas puses paskatījos uz savas dzīves periodu, kad gandrīz 5 gadus pārdzīvoju, centos atjēgties un mēģināju atgriezties dzīvē, pēc vīra bojāejas…
Ja es toreiz zinātu kaut pilienu no tā, kas man atklājās tagad!
Kad viss notika, es ļoti skumu pēc vīra, un bija moments, kad viņš pie manis atnāca, es skaidri to zināju, es jutu!
Sēdējām istabā – es un mans suns, abi skatījāmies uz to vietu, kur viņš stāvēja, zinot, ka viņš ir te…
Es nevienam toreiz nevarēju par to pateikt, vienkārši nesaprastu… Taču izrādās, ka tā bieži mēdz būt, kad tie, kas jau ir aizgājuši uz Dvēseļu pasauli[4], nāk pie saviem tuviniekiem, lai sniegtu savu mīlestību, atbalstu, parādītu, ka tās nav beigas, ka priekšā ir jauna tikšanās.
Un šīs zināšanas, kuras apstiprināja grāmata, deva neticamu atvieglojuma un pieņemšanas sajūtu, kura man bija tik nepieciešama.
Jau lasīšanas procesā es sāku pētīt Reinkarnacionikas Institūta materiālus.
“Visinteresantākie mūsu ceļa posmi ir pagriezieni, un vislabāk neignorēt signālkarodziņus mūsu prātā.”
M. Ņūtons “Dvēseļu ceļojums”
Es ieraudzīju “sava ceļa” sākumu, kur meklēt atbildes uz saviem jautājumiem. No dzīves uz dzīvi, no iemiesojuma uz iemiesojumu…
Viss, ko es izlasīju vietnē, tajā brīdī man šķita pilnīgi neticams.
Pirmās mācības
Taču, neraugoties uz neticību un šaubām, es nolēmu sākt ar Māra Drešmaņa 10 nodarbībām. Par zemu novērtēt šīs nodarbības ir grūti, tās attīsta smadzenes, liek darboties atmiņai, atklāj jaunas iespējas, atklāj jaunu pasauli.
Labāk pašam ieiet Institūta vietnē, iziet šīs mācības un izdarīt savus secinājumus! (Tādas iespējas vairs nav – tulk. piez.)
Pirmās dažas nodarbības es izgāju gandrīz skriešus, diezgan viegli ceļojot pa pašreizējo dzīvi, atceroties vienus vai otrus notikumus. Pirmajā reizē iegaumēju ne pārāk daudz, bet spilgti, tēlaini, ar emocijām.
Pašā agrīnākajā bērnībā, pareizāk, zīdaiņa vecumā, dabiski, es ieķīlējos. Kā es varu atcerēties vismaz kaut ko tādā vecumā?! Ne tas, ko stāstīja mamma, kurai es uzmācos ar jautājumiem, ne bērnības fotogrāfiju aplūkošana albumā ne ar ko man nevarēja palīdzēt.
Vairākas dienas es staigāju riņķī, godīgi mēģinot vismaz kaut kā kaut ko atcerēties. Un, kad nekas neiznāca, es nolēmu iet tālāk…
Un, lūk, te mani gaidīja pirmais, pats neticamākais atklājums, mana pirmā pieredze, kura noteica visus manus turpmākos soļus, manu turpmāko notiekošā uztveri un pasaules uztveri kopumā.
Klausoties Māra klusajā, maigajā balsī, ne īpaši sasprindzinot savu atmiņu, tāpēc ka – atcerēties ieiešanu mammas ķermenī, kad tu nevari pat atcerēties sevi gada vecumā, kur nu vēl atrast kādas atmiņas, kad tu esi mammas ķermenī, – es ieraudzīju un, galvenais, – sajutu, kā es, Dvēsele, gatavojos ieiet bērna sīkajā ķermenī, kurš ir sievietes iekšienē!
Tās sievietes, kura būs mana mamma, un tā bērna, par kuru es kļūšu!!!
Tās bija burtiski dažas sekundes, varbūt minūte, taču, pārvietojusies savās atklājušajās atmiņās uz to momentu, kad man tas viss vēl tikai stāv priekšā, es sajutu sevi nevis vienkārši kā cilvēku, bet tieši kā Dvēseli – brīvu, stipru, bezgalīgu, enerģētiski spēcīgu, ar beznosacījuma mīlestības jūtām pret visu, viedu, zinošu to, kas mums nav pieejams ķermenī! Vārdos to ir grūti aprakstīt…
Pēc tam man šķita, ka tādā stāvoklī gribas atrasties mūžību, es nekad neko tamlīdzīgu parastajā dzīvē nebiju jutusi un pat nevarēju nojaust, ka tādas jūtas varu piedzīvot! Pēc šīs atminēšanās viss izmainījās!
Es noticēju sev, sāku censties ieklausīties sevī, kaut gan saikne bija nedaudz traucēta, jo es taču tik ilgi ignorēju sevi, savu sirdi, savu Dvēseli. Pēdējos gados bija tikai “vajag”, “jādara”, “nepieciešams”, visu citiem… Pienākums pret citiem, un nemaz ne es…
|
Sk. arī 7 prakses, kuras palīdzēs izdzirdēt savu dvēseli.[6] |
Un pēc tam nepalika ne mazāko šaubu, ka vajag iet uz bāzes kursu! Ka es spēšu, varēšu atklāt sev – sevi, sajust dzīvi pavisam citādi, paplašināt savu apziņu un Dzīves izpratni.
Pirmie atklājumi
Sākās pirmās nodarbības, un atklājumi sekoja cits citam.
Parādījās kaut kāda jauna pārliecība par saviem spēkiem. Lieliskas praktiskās nodarbības. Pastāvīgi piedalies procesā, vēro profesionāļu darbu šajā jomā, mācies. Darbs grupā sniedz daudz iespaidu. Ļoti aizkustinoši klausīties citu studentu atmiņas, īpaši no bērnības.
Rodas iemesls aizdomāties, cik tu pati pareizi uzvedies attiecībā pret saviem bērniem, kādas atmiņas būs viņiem?
Kādu lomu tu nospēlēsi savu bērnu dzīvē un sev tuvo cilvēku dzīvē. Par to reti aizdomājies dzīves ritumā, reizēm tik nemierīgā, piepildītā ar kaut kādām darīšanām…
Dažas atmiņas atklājās spontāni. Rīta pastaigas ar suni man vienmēr ir patīkamas. Ļauj pamosties un nedaudz pabūt vienatnē ar sevi, ar dabu, kas tā pietrūkst lielpilsētu iedzīvotājiem.
Mani apdzen mamma ar meitiņu ap gadiem 3-4. Mamma iet pa centrālo celiņu, bet mazulīte paralēli skrien pa šaurām taciņām cauri krūmiem un dobēm. Saules gaisma un ēna no lapotnes rotājas uz alejiņām.
Un te manī uzpeld atmiņas-emocijas. Es tādā pašā vecumā skrienu pa parka šaurajām alejām. Koki un lielie krūmi ar savām lapotnēm veido zaļus koridorus, un es kā īsta ceļotāja atklāju sev jaunu, noslēpumainu zemi.
Lūk, šie bērnības tīrie, pasakainie iespaidi spilgti uzpeld manī! Dāvā tik svaigas, tik burvīgas jūtas šajā dienā! Sajūta, ka ir atklāts kas jauns un brīnišķīgs!
Tālāk jau aina pati izvēršas – kur esmu, ar ko es esmu, kas bija tālāk. Bet, pat ne tas ir svarīgi! Cik bieži mēs savā pieaugušu cilvēku grūtajā dzīvē varam piedzīvot tādas sajūtas?
Jauni, mazlietiņ maģiski atklājumi? Tie kā svaigs vējš piepilda mūs!
Nu kaut vai tādu sajūtu dēļ ir vērts sākt darbu ar sevi. Atgriezt lielisku resursa stāvokli!
Un cik daudz visa kā mums ir bijis citos iemiesojumos? Cik tur bija jūtu? Cik mīlestības un prieka?
Pat iedomāties nav iespējams!
Kamēr mēs esam iesācēji, mūsu Kapteiņi rekomendē mums strādāt tikai ar pozitīvām atmiņām, meklēt resursa momentus.
Strādāt ar sarežģītākām atmiņām par iepriekšējām dzīvēm, varbūt ne tik pozitīvām, redzēt savas kļūdas, kritiskās situācijas, – tam vajag sarežģītākus instrumentus, un tas būs nākamajos kursos. Bet tas, ko man izdevās atklāt bāzes kursā priekš sevis un sevī, jau ir izmainījis daudz ko pašreizējā dzīvē.
Dvēseles izpausme
Pirmie ceļojumi iepriekšējās dzīvēs[7] – paši apbrīnojamākie pašreizējā dzīvē…
Un laikam viens no pašiem galvenajiem sasniegumiem šajā darbā – tā ir prasme uzticēties sev. Un tātad arī savai Dvēsele! To mums saka katrā nodarbībā – uzticieties sev!
Turiet prātā, ka viss ir mūsu iekšienē un uzticēšanās palīdz pavērt atmiņu aizsegu. Bet pareizāk – saprast, ka nekāda aizsega, nekāda šķēršļa nav, lai ļautu sev atcerēties!
Uzticēšanās sev jau tagad maina mūsu pašreizējo dzīvi un ļauj izvairīties no dažām kļūdām. Dvēsele nevar kļūdīties, viņa var izdzīvot dažādas pieredzes dažādos iemiesojumos.
“Dvēselei katrā jaunā dzīvē vienmēr no jauna jāmeklē, lai atrastu savu īsto Es.”
M. Ņūtons “Dvēseļu ceļojums”
Tiklīdz sāc klausīties savu Dvēseli, savu sirdi, ne tikai galvu un saprātu, – viss mainās.
Iegremdējumi iepriekšējās dzīvēs, apzināšanās, ka tu esi ne tikai cilvēks ķermenī, bet kaut kas lielāks, – maina skatu uz pasauli, maina citu cilvēku un situāciju uztveri, padara tevi stiprāku un viedāku.
Tu redzi citus laikmetus un valstis, sevi šajos stāstos un piedzīvo jūtas, kuru pašreizējā dzīvē var arī nebūt, bet kuras atgādina par sevi nejaušā kārtā un kuru tā pietrūkst.
Jau tagad mēs varam izmainīt savu dzīvi, savu pasaules un sevis uztveri, neraugoties uz visām bailēm un šaubām! Jāieklausās tikai savā Dvēselē…
“Savas dzīves laikā mēs visi piedzīvojam pārmaiņu iespējas, kuras saistītas ar risku. Šīs izdevības var nākt nepiemērotā laikā. Mēs varam nereaģēt uz tām, bet izaicinājums mums pastāv."
M. Ņūtons “Dvēseļu ceļojums”
P.S. Kāds bija Jūsu ceļš pie Jūsu Dvēseles? Dalieties savā pieredzē, mūsu lasītāji!
 |
Reinkarnacionikas Institūta bāzes kursa “Neofīts” studente. Atklāju katru dienu kaut ko jaunu. Gatava dalīties savos atklājumos. |
Pievienots 06.09.2016.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/kak-najti-svoj-put-v-zhizni/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. https://egramatas.com/category/kategorijas/popularzinatniski/nutons-maikls/ (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/marina-vasiljeva/11-dazadi/2359-marina-vasiljeva-10-dailliteraturas-gramatas-par-dveseli (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/citi-raksti/svetlana-dingesa/11-dazadi/3881-svetlana-dingesa-ko-darit-ja-dzive-bruk (Tulk. piezīme)
[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4004-pecnaves-dzives-petijumi-ko-redz-dvesele (Tulk. piezīme)
[5] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/irina-akulova/11-dazadi/3774-irina-akulova-dzives-jegas-meklejumos-6-celoni-dveseles-naksanai-uz-zemi-2 (Tulk. piezīme)
[6] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/2-uncategorised/794-irina-akulova-atgriesanas-pie-sevis-7-prakses-kuras-plidzes-iemacities-dzirdet-savu-dveseli (Tulk. piezīme)
[7] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/11-dazadi/3965-larisa-frolova-mans-pirmais-celojums-ieprieksejas-dzives-mans-dzivesbiedrs-bija-mana-mate (Tulk. piezīme)