Елена Моргослип - Ангел в земном теле, или Мое ангельское прошлое… или настоящее?
Jeļena Morgosļipa - Eņģelis zemes plāna ķermenī, jeb Mana eņģeliskā pagātne… jeb tagadne?
Eņģeļu tēls visbiežāk izraisa labestīgus un gaišus tēlus – glabātājus, sargātājus, palīgus. Mēs ticam viņiem, lūdzam palīdzību un aizstāvību. Un šķiet, ka viņi ir tik tālu, kaut kur citā realitātē…
Taču kāds bija mans izbrīns, kad Institūta 2. kursa nodarbībās man sāka atklāties detaļas no “ierindas eņģeļa” dzīves! Es sapratu, ka es – eņģelis zemes plāna ķermenī[1]. Jūtu, ka tās ir tikai daļas no liela stāsta, taču tās jau ir spēcīgi ietekmējušas manu dzīvi.
Kā es izgāju uz savu “eņģelisko pagātni”?
Pagājušā gada novembrī, pirms savas dzimšanas dienas, kad es stingri biju nolēmusi, ka “kaut ko šajā dzīvē vajag mainīt”, es atklāju priekš sevis Reinkarnacionikas Institūtu.
Līdz ar katru iegremdējumu es uzzināju kaut ko jaunu par savu pagātnes pieredzi, pamazītēm šķetināju vaļā neatrisinātu jautājumu, pārestību, baiļu un “pazaudētības” kamolu.
Un, ja pirmajā kursā mani vairāk interesēja “zemes” jautājumi (kāpēc neizveidojās iepriekšējās attiecības, bagātības noslēpumi no iepriekšējām dzīvēm un tml.), tad, mācoties par konsultanti, man sāka atklāties manas pagātnes pieredzes dažādas neparastas šķautnes, tajā skaitā arī “eņģeliskā pagātne”.
Turklāt mēs gājām iegremdējumā ar vienu tēmu, bet rezultātā nonācām atmiņās par eņģeļiem un sastapām “spārnotas zīmes”. Un man bija vajadzīgs, lai visas puzles savāktu vienotā ainā.
|
Sk. arī Eņģeļi blakus: eņģeļu zīmes.[2] |
Lai ir spārni šajās mājās!
Ļoti spēcīga īstenās sevis izpratnes ziņā kļuva pieredze, iegūta grupveida nodarbībā par tēmu: darbs ar Dzimtu.
Man atnāca saimes istabas (теремок) tēls ar diviem soliem, kur gar garu galdu bija izvietojušās divas manas Dzimtas – pa mammas un pa tēta līniju. Turklāt soli un galds garuma ziņā stiepās tālu, tālu, turp, kur pat gaisma nebija redzama.
Es ar lielu prieku izjutu labestīgās gaišās manu Senču enerģijas.
Diez vai viņi visi bija eņģeļi (kaut gan es to tiešā veidā nejautāju – kas zina). Bet precīzi uzķēru to, kas mūs visus apvieno: tieksme nest gaismu, labestību, mīlestību.
Un katrs to darīja savā veidā. Kāds greba no koka rotaļlietas bērniem, kāds ārstēja cilvēkus, kāds nesa savu skolas skolotāja misiju. Un nav svarīgi, ko tieši darīja vai dara katrs no mums. Svarīgi ir tas, ar kādu nodomu mēs to darām un ko ieliekam savās darbībās.
Šīs brīnumainās tikšanās beigās es iepazinos ar Dzimtas Glabātāju, kurš sākumā “piepumpēja” mani ar enerģiju.
Es taisni ķermeņa līmenī jutu šo diezgan blīvo, viegli smago un staipīgo, taču ļoti gaišu enerģiju, kā siltu šķidru medu, kurš slāņu veidā “lējās” manī.
Un, lūk, tad, piepildīta ar Dzimtas Spēku, es pirmoreiz ieraudzīju savus spārnus. Ne vienkārši ieraudzīju, bet sajutu smalkajā plānā, kad ļāvu tiem izpausties un iztaisnoties.
Es arī tagad tos jūtu, kad domās uz tiem fokusējos! Tiesa, tagad par muguru nākas rūpēties divas reizes vairāk, jo katrai monētai ir divas puses un papildu slodze muguras muskuļiem liek par sevi zināt. Taču tādiem “blakusefektiem” es biju morāli gatava, jo tas taču ir tā vērts.
“Kaitīgie padomi”, jeb Kā nav vērts palīdzēt
Patstāvīgā nodarbībā ar grupas biedreni mēs gājām skatīties manus kopīgos uzdevumus uz šo iemiesojumu ar tēti.
Par mammu es jau biju redzējusi daudz ko, bet, lūk, tēti nez kāpēc iegremdējumos nebiju satikusi un nolēmu ieskatīties plānošanā Dvēseļu Pasaulē[4].
Tikai, lūk, pa ceļam mani “aiznesa” pavisam citos tēlos. Es atminējos fragmentu no savas “eņģeliskās” apmācības, kad mani nolēma pārbaudīt “uz lauka”: bez liekiem paskaidrojumiem nosūtīja uz uzdevumu un vēroja, kā es tikšu galā.
Manā pārziņā uzreiz nodeva veselu apdzīvotu punktu. Un es, kā varēju, “glābu” tur visus un katru: dziedināju slimos, palīdzēju nespēcīgajiem un nabadzīgajiem, transformēju enerģiju, novērsu nepatikšanas un taisīju citas “varonības”, kuras man neviens nebija lūdzis.
|
Sk. arī Eņģeliskā dzejas terapija.[5] |
Trīs pieredzējuši eņģeļi kādu laiku to vēroja, bet pēc tam atņēma man spēku.
Es vairs nevarēju mainīt blīvumu un “pārtecēt” atpakaļ eņģeļa stāvoklī (kaut gan agrāk sekmīgi varēju no smalkajiem eņģeliskajiem pāriet blīvajos “cilvēciskajos” un otrādi, kad to vajadzēja).
Es vairs nevarēju dziedināt cilvēkus ar savu enerģiju, nevarēju izmainīt telpu un radīt to, ko cilvēki sauc par “brīnumiem”.
Es kļuvu par parastu cilvēku, kurš dusmojās uz tiem, kas “traucēja” man “radīt labo”, taču neganti turpināju “glābt”.
Es skaidri atminējos kādu nabadzīgu ģimeni – māmiņu ar bērnu, kuri slimoja ar smagu slimību. Kā sēdēju ar viņiem, palīdzēju, ar ko varēju, un kā viņu ķermeņi dzisa manā acu priekšā.
No nespēcības kaut ko mainīt mani iekšienē gluži kā rāva gabalos. Es pati gandrīz biju spēkus zaudējusi no tik smagas pieredzes. Un tad mani paņēma uz augšu… Uz “lidojumu analīzi”.
Man parādīja manu galveno kļūdu: palīdzēt, kad nelūdz. Ar savu “glābšanu” es neļāvu cilvēkiem izdzīvot to pieredzi, kuras dēļ viņi gadiem dzīvoja ciešanās un trūkumā – nabadzībā, slimībās, iekšējās sāpēs.
Un vissmagāk bija apzināties, ka, iespējams, šai slimajai sievietei nāksies atkal dzīvot ciešanās un trūkumā, lai mierīgi pabeigtu savu mācību.
Jo es taču neļāvu viņai to iziet patstāvīgi, kad iejaucos viņas ģimenes liktenī ar savu nelūgto palīdzību.
Tā bija ļoti asa pieredze. Un, spriežot pēc sajūtām, es pati vēl ilgi dziedinājos no tās sekām. Bet tajā pašā laikā es ieguvu ļoti vērtīgus norādījumus, kurus pielietoju arī savā pašreizējā cilvēka dzīvē.
Trīs eņģeliskie palīdzības noteikumi
1. Palīdzēt tad, kad to lūdz.
2. Pat ja palīdzību lūdz, bet ir šaubas, vai tas nebūs “lāča pakalpojums”, vajag ieklausīties sevī un saņemt apstiprinājumu. Es šīs atbildes saņēmu caur sajūtām rokā no “sirds centra”, atslēgas kaula rajonā.
3. Likuma izņēmumi – palīdzēt bez lūguma, ja par to ir “norāde no augšas” (subordināciju un hierarhiju neviens nav atcēlis pat eņģeļu līmenī).
Un vēl atminējums bija tajā, ka no manis gaidīja aizsardzību visas pilsētas biolauka līmenī, nevis “palīdzējumus” atsevišķiem cilvēkiem un ģimenēm.
Pa to laiku, kamēr es skraidīju pa ielām un mājām, pamazām tērējot savu resursu, es nepamanīju, ka pilsētai tuvojas kara darbību draudi un kāda neliela dabas kataklizma, kura varētu izprovocēt badu ar visām izrietošajām sekām.
Un tā ir mācība – par domāšanas plašu vērienu un darba vērtību veselas sistēmas, nevis atsevišķu tās elementu līmenī.
Mīlestība, uz kuru spējīgi tikai eņģeļi
Vēl vienas neaizmirstamas atmiņas man atklājās Pētnieku klubā, kuram var pievienoties 1. kursa reflektanti, Reinkarnacionikas praktiķi.
Man laimējās vairākas reizes tikt uz ļoti interesantām tēmām (amazones, elfi, citplanētu civilizācijas, mūsu planētas fenomenu pētīšana un Garīgās Pasaules dziļāka izzināšana).
Un, lūk, vienā no tādām slēgtām tikšanās reizēm, kur mēs pētījām mīlestības tēmu, es iepazinos ar Eņģeli, kurš man atklāja eņģeliskās mīlestības noslēpumu.
Tagad, kad atceros šo gaišo situāciju, man prātā nāk filma “Atmiņu klade (The Notebook) (Дневник памяти)”. It kā es neatcerējos neko, bet viņš zināja visu un vienkārši palīdzēja man atcerēties.
Es tad vēl nezināju par savu “spārnoto pieredzi”. Es vienkārši baudīju šo saziņu. Uzdevu jautājumus, kā mazs bērns, kuram viss interesē.
Lidoju, turoties viņam pie muguras un aplūkojot jaunas (vai sen aizmirstas) planētas un civilizācijas, ar kurām viņš mani iepazīstināja. Bet viņš delikāti, maigi un pakāpeniski atbildēja uz maniem jautājumiem, atklājot jaunas Zināšanas un Pasaules.
Man vienkārši nepietiks vārdu krājuma, lai nodotu sajūtu, kuru tu piedzīvo, kad tevi apskauj Eņģelis! Tas ir vairāk nekā apmaiņa ar enerģijām. Tas ir vairāk nekā Mīlestība. Tas ir pat vairāk nekā Dvēseļu Vienotība. Tas ir kas Dievišķs...
Es sapratu, ka eņģeļi daudzējādā ziņā ir līdzīgi cilvēkiem. Tāpat kā cilvēki, arī eņģeļi var pieķerties, mīlēt un ciest. Viņiem ir ļoti attīstīta pienākuma sajūta, vēlme palīdzēt, tieksme dāvāt mīlestību.
Taču katram eņģelim tieši tāpat ir sava Nemirstīgā Dvēsele, ar savu unikālo pieredzi, ar savām “rētām” un sāpīgām mācībām.
Viņi ir ļoti ievainojami, kaut gan pieredzējušākas dvēseles jau ir iemācījušās aizsargāt sevi ar vieduma un visaptverošas mīlestības apsegu.
Un vēl viņiem ļoti patīk palīdzēt. Un viņi bieži gaida mūsu lūgumu pēc palīdzības, mūsu pieprasījumu: citādi viņi nevarēs pieslēgties. Viņiem nāksies vienkārši skumīgi vērot mūsu mēģinājumus visu atrisināt patstāvīgi un uzsistos punus.
Mūsu lūgumi eņģeļiem – tas ir prieks! Nedomājiet, ka no mūsu lūgumiem eņģeļi “nogurst” vai ka tas viņiem ir “sarežģīti”. Viss ir gluži otrādi! Lūdziet, sazinieties, ķeriet zīmes, pateicieties. Mācieties mijiedarboties ar saviem "garīgajiem draugiem”[7].
Reinkarnacionikas Institūtā par to ir bijis daudz rakstīts un teikts tiešsaistes translācijās. Atrodiet savu paņēmienu un dāvājiet prieku sev un saviem Eņģeļiem!
P.S. Un kādi “eņģeliski” gadījumi ir jums? Iespējams, arī jūs atcerējāties līdzīgu pieredzi vai mijiedarbojāties ar saviem eņģeļiem? Dalieties komentāros!
 |
Reinkarnacioloģijas Institūta 2. kursa studente. Meklētāja un pētniece dzīvē. |
Pievienots 26.09.2018.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/angel-v-zemnom-tele/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/dazadi/11-dazadi/2783-natalija-ivanova-zemes-engelis-varbut-tas-esi-tu (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/kristine-nikitina/11-dazadi/3863-kristine-nikitina-engelu-zimes-ka-saprast-to-nozimi (Tulk .piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/nadezda-batalova/11-dazadi/3835-nadezda-batalova-iepazisanas-ar-dzimtu (Tulk .piezīme)
[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/11-dazadi/3908-irina-tkacova-mes-pasi-planojam-savu-dzivi-lidz-iemiesojumam (Tulk. piezīme)
[5] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/julija-perlika/11-dazadi/3870-julija-perlika-engeliska-dzejas-terapija (Tulk .piezīme)
[6] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/11-dazadi/835-irina-akulova-5-topa-filmas-par-engeliem (Tulk .piezīme)
[7] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/tatjana-beglaka/11-dazadi/1692-tatjana-beglaka-tuvinieki-gari-engeli-un-dzivnieki-musu-audzinataji (Tulk. piezīme)