Лазарь Фрейдгейм - Наталья Бекетова — невероятное в очевидном
Lāzars Freidgeims - Natālija Beketova – neticamais acīmredzamajā
Mani draugi, brīnišķīga ir mūsu savienība!
Tāpat kā dvēsele, tā ir nedalāma un mūžīga…
Ne metafora, bet zinātniskas izziņas priekšmets.
Izpratne par dzīvi pēc nāves[1] ienāk parastu cilvēku dzīvē. No satriecošā dvēseles nemirstības fenomena, ne kā no reliģiskas dogmas, bet kā no savas paša dzīves uztveres, arvien vairāk iesakņojas apziņā.
Īpašu lomu tajā spēlē profesionāli zinātnieki, kuri savu darbu ir veltījuši šīm problēmām.
Viens no mūsdienu labākajiem hipnoterapeitiem Dr. Maikls Ņūtons (Michael Newton), balstoties uz saviem pētījumiem, izdeva grāmatu “Dvēseļu ceļojums. Dzīve starp dzīvēm (Journey of Souls: Case Studies of Life Between Lives)”[2].
Grāmata ietver dialogus ar pacientiem, kurus M. Ņūtons ar regresīvās hipnozes metodēm veda iekšā pārapziņas stāvoklī, kad viņi atminējās to, kas notika ar viņiem starp fiziskajiem iemiesojumiem.
Arnals Blokshems (Arnall Bloxham) ir eksperts sfērā, kuru hipnoterapeiti sauc par “eksperimentiem regresijā iepriekšējās dzīvēs”.
1970. gados plašu viņa materiālu kolekciju, kura bija ierakstīta lentē, rūpīgi pētīja BBC radio un televīzijas producents Džefrijs Aiversons (Jeffrey Iverson).
Aiversona grāmata “Vairāk dzīvju nekā viena? (More Lives Than One?: Evidence of the Remarkable Bloxham)” (1976) ietver Blokshema sakrāto materiālu izpētes rezultātus.
Doktors Banerdži (H. Banerjee) no Rādžastānas Universitātes Indijā tika pētījis reinkarnācijas gadījumus Indijā, kā arī Savienotajās Valstīs.
Reinkarnācijas un dvēseles dzīves apstākļu pētījumu starptautiskā centra direktors no šīs pašas Universitātes Kirti Ravats (Kirti C. Rawat) uzsver, ka reinkarnācija – tā nav metafora, nav reliģisku priekšrakstu priekšmets, bet zinātniskas izziņas priekšmets.
Reinkarnacioloģijas Institūts un tā izdotais žurnāls “Reinkarnacioloģija” nes lielu ieguldījumu tādu jēdzienu psiholoģiskā iedzīvināšanā.
2014. gada novembrī žurnāls publicēja rakstu par Natālijas Beketovas gadījumu “Atcerēties pagātnes dzīvi un sākt runāt svešvalodā"[3].
Man šķiet svarīgi atkal atgriezties pie Natālijas Beketovas fenomena un pie dažiem jautājumiem, kas saistīti ar šīs sievietes gadījumu.
Satriecošs gadījums. 120 valodas, kas negaidīti parādās jaunas meitenes galvā. Kā tas var būt, no kurienes, kas tā par atklāsmi? Sagribējās uzzināt vairāk, iztēloties tādu tik laimīgas bagāžas nesēju, viņas turpmākos soļus…
Vērīgi ieskatos pa e-pastu atsūtītajā publikācijā, un interese dziest: maz ar to, ka šis raksts ir ar daudziem fantastiskiem sižetiem pazīstamajā «Комсомольская правда», un tad vēl datums – 1. aprīlis! “100% pīle,” – es nolēmu.
Kā rakstījis klasiķis: “Vai maz ko var grāmatā saķīmiķot (Мало ли что можно в книжке напороть)!” (V. Majakovskis).
Pagāja zināms laiks, un man atsūtīja televīzijas pārraižu ciklu ar reālu cilvēku – piemīlīgu meiteni, kura no ekrāna stāsta par savu dzīvi, faktiski pat ne par vienu dzīvi, bet par reinkarnāciju garu ķēdīti.
Nē, tas nav 1. aprīļa joks, tas ir gadījums, kam internetā ir veltīts ne mazums uzmanības. Jau tas vien prasa uzmanīgas pārdomas.
No pirmās personas
Reiz kādā zemē, kādā valstī sensenos laikos, ka pat nav zināms, vai eksistēja zemes un valstis, piedzima maģiska dvēsele.
Viņai lemts cauri gadsimtiem iemiesoties dažādos ķermeņos. Vīriešu un sieviešu, laimīgos un nelaimīgos, bagātos un nabagos…
Bet mūsdienās – plecu pie pleca ar katru no mums būt pieticīgai meitenei, celties no rītiem, strādāt, gatavot ēst un palīdzēt mājas solī.
Pasaka, pilna brīnumu, tāda Jaungada pasaka – ir tieši par to. Un tie nav dīka pasaku teicēja raksti, pamatā – mūsu stāsta varones – Natālijas Beketovas – pašas stāsts.
Natālija Beketova piedzima 1979. gadā parastā padomju ģimenē. Nespīdēja ar panākumiem, skolā mācījās uz trijniekiem-četriniekiem. Viņai īpaši nepatika matemātika. Bez īpašas labpatikas mācījās vācu valodu. Ar citām valodām nenodarbojās.
Reiz devītajā klasē matemātikas kontroldarba laikā viņa apvainojās uz skolotājas piezīmi, noģība. Atjēdzās skolas ārsta kabinetā.
Kopš tā brīža saskaņā ar mutvārdu stāstiem-teiksmām sākās jauna dzīve. Ar satriecošām vai nu neveiksmēm, vai nu veiksmēm.
Šajā jaunajā dzīvē viņas vārdu plūdums, šķiet, bija izrauts no daudzām dažādām valodām, kas sākotnēji izspieda pat dzimto krievu valodu.
Tiecoties uz situācijas maksimāli faktoloģisku izklāstu, mēģināšu apraksta galveno daļu sniegt no pirmās personas, vēl jo vairāk, ka šajā gadījumā ir iespēja ne tikai izlasīt Beketovas stāstu, bet arī ieraudzīt to no televīzijas programmu sērijas ekrāna. Lūk, fragmenti no Natālijas personiskajiem stāstiem par to.
“Es ļoti skaidri atceros sevi no diviem gadiem. Tieši no šī vecuma es varēju brīvi izteikties senās valodās, domāt šajās valodās.
Es nejūtu starpību, vai man domāt japāņu, krievu, ķīniešu vai kādā citā valodā, nejūtu robežu, pārejot no vienas valodas uz citu… Es zinu valodas tieši no tā laika un tās valsts, kur atrados iepriekšējās dzīvēs.
Es varu atmiņā atjaunot savas iepriekšējās dzīves, sākot ar piecpadsmito gadsimtu.
Kad man bija 10-14 gadi, es varēju redzēt cilvēka iekšējos orgānus. Man piemita spēja veikt telekinēzi. Vairākas reizes man notika spontānas levitācijas (planēšanas gaisā) gadījumi. Es varēju redzēt paralēlu pasauli…
Es gluži kā izslīdēju no ķermeņa un vēroju notiekošo no augšas. Kā atgriezos ķermenī – neatceros. Bet sapratu, ka galīgi esmu aizmirsusi krievu valodu. Toties galvā uzpeldēja desmitiem citu mīklainu valodu. Gandrīz visās es tagad varu rakstīt un brīvi sarunāties.
120 valodas, kuras pēkšņi kļuva man pieejamas, – tās ir simt divdesmit manis nodzīvotas dzīves.
Es fragmentāri atceros gandrīz katru no tām, bet atmiņām man nepieciešams patērēt pārāk daudz enerģijas. Turklāt, jo vēlāk bija kārtējā dzīve, jo grūtāk man to atminēties.
Un vēl es atminējos visas savas iepriekšējās dzīves. Esmu bijusi gan vīrietis, gan sieviete. Dzīvojusi dažādās pasaules daļās: Āfrikā, Dienvidamerikā, Eiropā, Āzijā. Es atminos sevi pirmatnējā ciltī, atminos ezera krastu Japānā, kur kā meitene rozā kimono raugos tālē.
Es labi atminos sevi Anglijā, kur piedzimu 1697. gadā, Ķīnā, kur dzīvoju pirms vairākiem tūkstošiem gadu un biju vīrietis. Es redzu sevi Napoleona armijas mundierī: toreiz mani sauca Žans Devērs, un es tiku nodurta ar durkli 21. gadā Kaļiņingradas apgabalā.
Es atminos sevi Vācijā, kur 1920. gadā nomiru no tīfa 13 gadu vecumā.
Kad aizveru acis, jūtu karstumu un bailes no nāves. Visu redzu kā kino. Nezinu, cik man gadu – pieci vai seši tūkstoši. Sapņoju, lai “kino” beigtos un es atkal kļūtu par parastu cilvēku.
Es pašlaik pārdodu traukus, un mēdz būt, ka cilvēki ienāk nevis pirkt, bet uz mani pablenzt.”
Drīz pēc neveiksmīgā kontroldarba meitene no skolas aizgāja un eksāmenus par 10. un 11. klasi nolika kā eksterne. Pabeidza Anapas medicīnas skolu ar sarkano diplomu, strādāja par operāciju māsiņu vietējā slimnīcā.
Gandrīz gadu mācījās medicīnas institūtā Jaroslavļā. “Un pēc tam pēkšņi sapratu, ka negribu sevi veltīt medicīnai. Es jutu, ka mani pārpilda zināšanas par dažādām valodām, nezināmām zemēm un man ar to kaut kas ir jādara.
Un es aizbraucu uz Maskavu, iekārtojos kā brīvklausītāja Krievijas Tautu draudzības Universitātē (KTDU). Sāku nopietni mācīties somu valodu, kultūru – vecmāmiņa stāstīja, ka mūsu dzimtā bijuši senči no Lapzemes.
Es nomainīju dokumentus. Vispār biju nogurusi no Krievijas. Gribu pārcelties uz Somiju. Lūk, arī izvēlējos somu vārdu un uzvārdu. Aizbraukšu, kad izdosies sakrāt nepieciešamo summu…”
Somu vārds un uzvārds – tas ir Tatti Valo. Somu krievvalodīgie amatieri mēģināja izskaidrot Natālijas Beketovas jaunā vārda nozīmi. Somu Valo vai Vallo – īpašvārds; izplatīts arī uzvārda veidā.
Tatti – sastopams kā vārds un kā uzvārds. Tatti – sēne, vai arī tas ir no vārda Tattis – paldies(?); Valo – gaisma. Pateicības gaisma vai svētā gaisma?...
Tulkojumā no kazahu valodas vārds tatti nozīmē “salds”. (Nākas atzīmēt, ka piedāvātie atšifrējumi ne gluži saskan ar vārdnīcām, taču liecina par cilvēku uzmanību pret mūsu varones dzīves somisko pusi.)
Īsuma dēļ turpmāk mūsu varoni – Natāliju Beketovu (NB), viņa arī Tatti Valo (TV) – es atļaušos dažreiz saukt par “NB-TV”.
Savā 121. dzīvē NB-TV kļuva par virtuves trauku pārdevēju.
– Un kā veikalā nonāci?
– No kaut kā ir jādzīvo. Mani mamma iekārtoja – viņa citā veikalā strādā. Pie tās pašas saimnieces.
Pie sevis mājās meitene nevienu neaicina. Par savu sadzīvi stāsta skopi: “Katru dienu ceļos pusčetros no rīta un strādāju. Man ir jāpieraksta visas savas zināšanas.
Bet pirms diviem gadiem man bija šausmīgs stress – es sadedzināju dienasgrāmatu, kurā kopš devītās klases pierakstīju visu, kas notika ar mani iepriekšējās dzīvēs. Tagad nākas atjaunot.”
N. Beketovas spējām 2001. gadā vērīgu uzmanību pievērsa Austrumu orientoloģijas institūta profesore Tatjana Petrovna Grigorjeva (Татьяна Петровна Григорьева) – orientoloģe-japāniste, filoloģe. Natālija divus gadus nodzīvoja pie viņas Piemaskavas vasarnīcā.
Šķiet, ka pati pirmā informācija presē par Natālijas Beketovas neordinārajām spējām parādījās laikraksta «Комсомольская правда» (KP) lappusēs 2003. gada aprīlī-maijā. Laikraksts pēc kārtas publicēja 5 rakstus par meitenes īpatnībām, par viņas spēju detaļām.
Internets piedāvā iekšējo slimību diagnostikas liecības, agrāk pārciestas acu operācijas precīzu raksturojumu, dažādu pacientu ekstrasensoro ārstēšanu.
Ir aprakstīs onkoloģijas slimnieka ārstēšanas seanss ar pareizticīgo lūgšanu palīdzību. Tajā brīdī, kad Nataša skaitīja lūgšanas, blakus viņai parādījās kāds balts lodveida objekts, kurš seansa procesā pastāvīgi mainīja formu.
Kad gadās lasīt par daudzām fantastiskām cilvēka iezīmēm, tad rodas nodrāztais jautājums: bet vai zēns bija? (Šeit – bet vai meitene bija?). Šajā gadījumā Natālija Beketova – Tatti Valo – tika rādīta daudzu stundu televīzijas programmās.
Varam apspriest studijas “Nemkom” un pārraižu cikla “Globāls skatiens: Neticamais acīmredzamajā (Глобальный взгляд: Невероятное в очевидном)” svarīgumu, taču mums ir iespēja redzēt un dzirdēt pašu varoni.
Pieticīga jauna sieviete vienā un tajā pašā kostīmā visā televīzijas pārraižu ciklā. Apaļa, nedaudz pilnīga seja. Nepiespiests, absolūti mierīgs izteikumu un atbilžu stils. Un ļoti inteliģenta pareiza krievu valoda!...
Līdz zināmai pakāpei tas vien izraisa pārsteiguma efektu kopā ar šī ūnikuma vientiesīgo izskatu un ne pārāk augsto izglītotību.
Taču šī izklāsta brīvība, griešanās pie pilnīgi dažādiem faktiem, vārdu krājums padara svarīgu nopietnu attieksmi pret mūsu varoni, vēlmi ieklausīties ārkārtīgi neordināro iezīmju lielajā diapazonā, iedziļināties daudzos viņas apgalvojumos un uzskaitītajās neordinārajās spējās.
Pamēģināsim pasakas un “pasaku teicēju” izteikumu laipnīgo ainu papildināt ar vērtējumu un viedokļu paplašinātu spektru.
Natālija Beketova tieši un skaidri televīzijas intervijās stāsta par lielu skaitu reinkarnāciju (121) desmitiem tūkstošu gadu laikā.
Viņa sniedz pārsteidzošas ziņas par senu valodu zināšanām un pauž ārkārtīgus talantus (piemēram, Faistas diska atšifrējumu).
Sk. arī Ksenoglosija – atmiņas fenomens.[5] |
Par valodām
Viena no pašām spilgtākajām un uzkrītošākajām mūsu varones iezīmēm – valodu pārpilnība viena cilvēka arsenālā. Negaidīti izpaudušās poliglota iespējas ar 120 valodu zināšanām ir iespaidīgas.
Lieli mūsdienu filologi-poligloti Vjačeslavs Ivanovs (Вячеслав Иванов) un Andrejs Zaļizņaks (Андрей Зализняк) pārvaldīja apmēram simts valodu katrs.
Pilnīgi unikāls ir valodu apgūšanas ceļš. Tā nav to mācīšanās. A. Zaļizņaks, piemēram, sacīja, ka viņam jaunas valodas apgūšana aizņem apmēram divas nedēļas. Beketovai tā nav zināšanu dieva dāvana.
Šajā gadījumā valodas varonei ir saglabājušās no visām iepriekšējām dzīvēm: 121 reinkarnācija – 121 valoda. Viņa pati sastādīja visu šo valodu pilnu sarakstu, bet atrast to presē neizdevās.
Cauri visiem gadsimtiem NB-TV ir saglabājusi reiz pagājušu dzīvju senu valodu zināšanas.
Fantastiska kombinācija no pārdabiskām daudzām reinkarnācijām un tām atbilstošām daudzām valodām! Šeit skaidri jūtu kārdinājumu pārbaudīt, kāds ir NB-TV zināšanu līmenis nosauktajās daudzajās valodās.
Ir aprakstīti vairāki mēģinājumi testēt šīs NB-TV iespējas. Pieminēsim dažus no tiem. Testējoša pārbaude 2001. gadā pat tika noformēta protokolā.
Detalizēti pārbaudes rezultātus Krievijas Tautu draudzības Universitātē (РУДН) ir aprakstījis Krievijas Dabas zinātņu Akadēmijas (РАЕН) loceklis Aleksejs Maslovs (Алексей Маслов).
TV pārraidē tika mēģināts noteikt japāņu valodas zināšanu līmeni. Īsi minēsim šo testu rezultātus un īpatnības.
Visdokumentētāko testu veica J. G. Jankins (Янкин Ю. Г.) – tehnisko zinātņu kandidāts, un tulks un kinorežisors A. V. Kibkalo (Кибкало А. В.) 2001. gadā.
Interesanti ir rakstnieka un žurnālista Mihaila Rečkina (Михаил Речкин) izteikumi. Viņš saka, ka tika pētījis Natašu Beketovu 5 gadus. “Viņai ir unikālas spējas! Ja viņa arī ir imitators, tad ģeniāls.”
M. Rečkins pieņem, ka Natālija pārvalda apmēram desmit valodas. Viņa brīvi tulkoja Korānu un Senās Ēģiptes tekstus, atšifrēja senu tekstu no diska, atrasta Feistā (Itālijā), pie kura zinātnieki bija strādājuši 27 gadus.
Tālāk seko interesants slēdziens: “No kurienes viņai šīs zināšanas? Es domāju, ka tā ir reinkarnācija. Viņa saka, ka ir nodzīvojusi 3 dzīves.” Neiedziļinoties galvenā secinājuma pamatotībā, nākas atzīmēt ne visai augsto precizitāti ziņās par reinkarnāciju skaitu.
Personiski Natālija apgalvo, ka viņai anamnēzē ir 120 dzīves ar aizlienētām 120 valodām. Tagad – 121. dzīve un 121. valoda.
Visoptimistikāk pazīstamos drukātos un interneta avotos ir novērtētas NB-TV zināšanas japāņu valodā.
“Tā nav ķīniešu valoda. Tas nav valodu zināšanas un iegremdēšanās iepriekšējās dzīvēs fenomens. Tā ir imitācija. Lai tiktu skaidrībā, vajag vienkārši mācīties šīs valodas,” saka sinologs B. Vinogrodskis (Б. Виногродский), kuram NB-TV mēģina nolasīt rindkopu no ķīniešu traktāta.
Vēsturnieks A. Maslovs, Vispārējās vēstures katedras vadītājs Krievijas Tautu draudzības Universitātē, uzskata, ka “meitene ir izdomājusi savas 120 valodas”.
Viņš detalizēti stāsta par Beketovas testēšanu KTDU un neatrod apstiprinājumu daudzu valodu pārvaldīšanai. “Kaut gan spējas uz valodniecību viņai manāmi ir: viņa ātri uzķer, viegli atkārto jaunus vārdus, pareizi izrunā.”
Visās pārbaudēs tiek sniegti piebildumi, ka zināšanu demonstrācija līdz zināmai pakāpei var būt apgrūtināta ar valodās gadsimtiem uzkrātām atšķirībām.
Faistas disks
Natālijas Beketovas dalība Faistas diska atšifrēšanā – īpaša informācijas puse par izcilo sievieti.
Ja Natālijas personības visas agrāk aplūkotās izpausmes tā vai citādi šķērsojās ar reinkarnāciju mantojumu, tad iekļūšana diska bilžu rakstā ir zināma providences izpausme viņas pēdējā reinkarnācijā.
Katrā paaudzē parādās savi ģēniji, kuriem izrādās pa spēkam uzdevumi, kuri agrāk nebija pa zobam profesionāļiem-zinātniekiem. Dieva dāvana – gan vienā, gan otrā, personības visās izpausmēs…
Faistas diska izlasīšana ir zinātnieku gadsimta uzdevums. Tāpēc šī uzdevuma atrisināšana no Beketovas puses bija izcils sasniegums, nekādi nesaistīts ar problemātiskām gēnu atmiņas tēzēm un daudzām reinkarnācijām.
Itāļu arheologs Luidži Pernjē (Luigi Pernier) 1908. gada 3. jūlijā Krētas salā pie Faistas pilsētas vienā no ķēniņa pils piebūvēm atrada no māla veidotu dīvainu artefaktu, no abām pusēm klātu ar bilžu zīmēm.
Raksts uz diska uzlikts ar tradicionālu paņēmienu, kā tas bija pieņemts, veidojot māla plāksnītes: uz mitra māla uzspiež tekstu, pēc tam to apdedzina podnieka krāsnī. Pernjē pieņēma, ka diska vecums ir aptuveni 3700 gadu.
Daudzus gadus diska atšifrēšanai veltīja E. Meijers (Eduard Meyer), V. Georgievs (V.Georgiev), D. Olenrots (D. Olenroth), H. Vencels (Hermann Wenzel), J. V. Otkupščikovs (Ю. В. Откупщиков), P. P. Oreškins (П. П. Орешкин), G. S. Griņevičs (Г.С. Гриневич), A. T. Šerbans (А. Т. Шербан) u.c.
Natālija Bekteova salīdzinoši īsā laikā veica spirālveidīgā teksta detalizētu atšifrējumu un turklāt uzrakstīja vairāk nekā 200 lappušu paskaidrojumu.
Viņa lika priekšā diska attēlu telpisku (piramidālu) struktūru, kas ļāva viņai sniegt tik plašus traktējumus. Pati NB-TV televīzijas pārraidē stāsta, ka disks – tā ir telpiska spirāle – mandala.
“Diskam ir kristāla forma. Atšifrējums nāca no augšas, pēc nojausmas. Es uzreiz uzķēru Faistas disku. Tas it kā bija gaidījis savu laiku.”
Pievērsīsim uzmanību, ka šajā gadījumā tulkotājai nebija profesionālas sagatavotības, nevarēja būt mistisku zināšanu, kuras saglabājušās ģenētiski no iepriekšējām paaudzēm par agrāk nezināmu disku.
Saskaņā ar NB-TV apgalvojumu teksta vienā pusē nošifrēta informācija par kādu piramīdu, bet otrā – par kristālu.
Beketovas Faistas diska atšifrējuma rezultāti atspoguļojās slēdzienā, kurš tika sastādīts 2001. gadā. Saskaņā ar protokolu – Beketova no sākuma ātri izlasīja tekstu protoslāvu valodā, pēc tam iztulkoja krievu valodā.
J. G. Jankins (Ю. Г. Янкин) salīdzināja to ar profesora Griņeviča tulkojumu. Noskaidrojās, ka sakrīt vispārīgais diska teksta saturs “A” pusē. Diska “B” puses tulkojums parādīja, ka Griņevičs un Beketova dažādi traktē saturu, un eksperti atzina, ka tie ir divi dažādi nolasījuma varianti.
Speciālistiem, kas daudzus gadus bija strādājuši pie Faistas diska traktējuma, saistībā ar Beketovas tulkojumu neatradās ne tikai atbalsts, bet pat atsauce.
Reinkarnācija – 120 dzīves 200 gadsimtu laikā
Dzīve pēc nāves – šis jautājums ir sens debašu temats noteiktās pārdabisku parādību un dvēseles nemirstības piekritēju aprindās.
Ne mazums cilvēku ir jutušies kā citu cilvēku – kas eksistējuši agrākos laikos – reinkarnācija. Dvēseļu pārceļošanas mehānika visbiežāk apvieno kāda cilvēka aiziešanu no dzīves un viņa nemirstīgās dvēseles iemitināšanos zīdaiņa ķermenī.
Sk. arī Bērns nomira divu gadu vecumā un atkal atgriezās pie mātes jaunā ķermenī.[6] |
Neparasto parādību komentē psiholoģijas zinātņu doktors, Psihofiziskās modelēšanas institūta vadošais darbinieks, R. Ņesmelovs (Р. Несмелов): “Reinkarnācija, sava “es” iemiesošanās jaunos ķermeņos pēc fiziskās nāves – viena no ticības par personisko nemirstību formām.
Mēģinājumi sniegt zinātnisku pamatojumu dvēseles pirmspastāvēšanai ir bijuši vairāki. Pazīstamais amerikāņu pētnieks Frederiks Lencs (Frederick Lenz) aptaujāja vairākus simtus cilvēku, kas ticēja, ka agrāk viņi ir bijuši pilsoņu kara zaldāti vai Viduslaiku bruņinieki.”
Natālijas Beketovas gadījums – eksistēšana citos ķermeņos – aptver 120 dzīves. Pirmās reinkarnācijas saskaņā ar viņas atmiņu attiecas uz laiku, kas no mūsdienām atpaliek ne vairāk, ne mazāk kā 20 tūkstošus gadu.
Tādējādi dvēseļu pārceļošana tika īstenota caur astronomiski lielu laiku. (Izdalīsim apmēram 20 000 uz 120, iegūsim vidēji aptuveni 2 gadsimtus starp reinkarnācijām.)
Pievērsīsim uzmanību, cik nozīmīgi ir paziņotie 20 000 gadi attiecībā uz visiem vispazīstamākajiem kalendāriem. Eiropas kalendāra vēsture sākas Senajā Ēģiptē apmēram pirms 4000 gadu p.m.ē.
Viens no vispazīstamākajiem ķīniešu kalendāriem tika ieviests 2637. gadā p.m.ē. pēc Ķīnas civilizācijas dibinātāja Huandi pavēles. Pēc ebreju kalendāra gadu skaitīšana tiek vesta kopš pasaules pirmā pilnmēness (3761. gadā p.m.ē.).
Jēzus Kristus saskaņā ar Bībeli piedzima 5508. gadā kopš pasaules radīšanas – mūsu jaunās ēras sākuma. Slāvu-Āriešu kalendārs oficiāli Krievzemē tika izmantots 7208 gadus; pašlaik mēs saskaņā ar to dzīvojam 7523. gadā.
Musulmaņiem gadu skaitīšana tiek vesta no gada, kad Pravietis Muhameds Hādžu pārvirzīja no Mekas uz Medīnu; pašlaik rit 1436. gads pēc Islāma kalendāra. Uz šī fona savu kalendāru ved Beketova – 20 tūkst. gadu personiskajā atmiņā…
NB-TV ir ārkārtīgi interesants objekts reinkarnācijas parādības pētniekiem. Pats fakts “dzīve pēc nāves” ir tīts noslēpumainībā un piešķir neierobežotu lauku hipotēzēm.
Konkrētajam gadījumam ir vesela virkne ārkārtīgi pievilcīgu īpatnību. Pētījumu un slēdzienu objekts ir reāls cilvēks, kurš labprāt piedalās aptaujās un detalizēti stāsta par cilvēka eksistences noslēpumainajām izpausmēm desmitiem tūkstošu gadu laikā.
Reinkarnāciju pētniekiem ir interesants katrs tādas parādības gadījums. Šeit cilvēks miesā un asinīs stāsta par vienas dvēseles secīgu reinkarnāciju 121. gadījumu, kad aktīvā personiskā izmantošanā ir katra no iepriekšējo paaudžu 121 valodas.
Aprakstot dažas no iepriekšējām dzīvēm, objekts sniedz konkrētus datus par vārdiem, dzīves vietām, datējumiem, notikumiem…
Pagātnes atmiņas regresijas (kā tamlīdzīgas regresijas parciāla gadījuma) piekritēji pieņem, ka būtība notikušajam ar NB-TV ir tāda, ka viņai notika dziļās atmiņas atklāšanās vai pavēršanās.
“Dziļā atmiņa (anatomiski tās centrs atrodas smadzenēs) – tā ir glabātuve, kura satur atmiņas par dvēseles pirmspastāvešanu, kā arī par viņas transfiziskajiem klejojumiem.”
Maikls Ņūtons rakstīja, ka “mums ir nemirstīga atmiņa, kura atnāk caur zemapziņas prātu. Tā arī izjūt spēcīgu ķermeņa ietekmi – tās ir mūsu atmiņas no iepriekšējām dzīvēm un tās lietas, kuras rodas mūsu prātā pat bez hipnozes.”
Sk. arī Maikla Ņūtona atklājums apgrieza kājām gaisā priekšstatu par dzīvi pēc nāves.[7] |
Apspriešana un jautājumi
Beketovas gadījums ir neordinārs. Vēsture, kā man šķiet, nav pazinusi cilvēku, kurš atminas 120 reinkarnācijas. Vēsture nenojauta, ka cilvēks atmiņā ved personisko pieredzi desmitiem tūkstošu gadu laikā.
Vēsture nav fiksējusi atmiņu par 121 pirmvalodu, saistītu ar katru savu reinkarnāciju. Unikāla ir pati vēsturiskā atmiņa 20 tūkstošu gadu garumā, kāda ir šim pārcilvēkam mūsu vidū.
Dzīves ilgums kādā no reinkarnācijām – 140 gadi – lielāks par visiem nofiksētajiem Ginesa rekordiem.
Vēsture nav iemiesojusi vienā reālā cilvēkā tik daudz pārdabisku talantu un spēju: levitāciju, telekinēzi, ekstrasensoro medicīnisko diagnostiku un ārstēšanu. Apbrīnojams daudzveidības ziņā arsenāls…
Kad tu aizdomājies par Beketovas fenomenu, atmiņā uzpeld doma, kuras autors ir no sengrieķu “Mirušo grāmatas”, kas sarakstīta apmēram 1450 gadu pirms mūsu ēras: “Bezgalīgais laiks – bez sākuma un bez beigām – man tika dots; es mantoju mūžību, un nebeidzamība kļuva man par balvu.”
Speciālistu-regresologu vērtējumi rāda, ka regresija iepriekšējās dzīvēs sniedz precīzus un tēlainus priekšstatus par iepriekšējiem reinkarnācijām.
Tāds rezultāts ir ļoti dabisks, lai turpmākās dzīves saprastu kā iepriekšējo paaudžu dvēseles jaunas realizācijas. Šādā gadījumā nesaskaņotība stāstos par iepriekšējām dzīvēm ir grūti izskaidrojama.
Droši vien tāda parādība ir diezgan reta, un uz to netiek likts akcents pētījumos. Taču nesaskaņotības Natālijas Beketovas stāstos ir. Un to dabu man ir grūti stādīties priekšā.
Iespējams, citiem cilvēkiem, kas saduras ar tamlīdzīgiem jautājumiem, ir pretī sava izpratne. Mani situācija ar nesaskaņotību dažos NB-TV izteikumos par dažāda laika vēsturi mulsina.
Šķiet, ir divi atbildes varianti: tās ir atmiņas regresijas kļūdas vai reālā cilvēka zināma fantāzijas pakāpe.
Un turklāt šķiet grūti saprotama ģenētiskās atmiņas, kuras saknes iestiepjas tūkstošgadēs, izbalansēšanās ar pēdējo desmitgažu faktiem, kas uzrāda nesakrišanu.
Iespējamais cēlonis tam var būt tas, ka, neatkarīgi no priekšvēstures, kaut kas cilvēcisks var izrādīties nesvešs reālam cilvēkam reālā sabiedrībā.
Beketova apgalvo, ka katra no viņas 121 valodas – tas ir viņas iepriekšējo dzīvju atspulgs. It kā viņas bijušo aspektu valodu mantošana, saglabājot pagātnes laiku valodu īpatnības.
Turklāt savā pašā vissenākajā reinkarnācijā meitene nosūta mūs uz aizvēsturiskiem laikiem, attālinātiem no mums par 20 tūkstošiem gadiem.
Mazai meitenei Anglijā iet bojā vecāki, mazulīti nolaupa, un viņa nonāk Indijā. Dzīvo lielā trūkumā, nonāk klosterī. Izaug, raksta grāmatu-vēstījumu nākamajām paaudzēm. Atgriežas Anglijā.
Nodod glabāšanā savas dzīves svēto darbu – grāmatu – brālēnam. Grāmatas pēdas pazūd. NB-TV nosprauž sev mērķi atrast šo grāmatu jaunā dzīvē pēc daudzām reinkarnācijām.
Nejauši iepazīstas ar savu vienaudzi Ļeņingradā, kurš izrādās Timurs Lalifoms – tā paša brālēna reinkarnācija.
Lūk, tā: neatkarīgu reinkarnāciju sērija vairāk nekā divus gadsimtus ilgi – un atkal vienaudži radniecīgā rokasspiedienā.
Un šeit taču būtu vietā atcerēties par ģenētiskajām saiknēm un pamēģināt noskaidrot satikušos indivīdu ģenētisko radniecību! (Tiesa, man nav zināmi zinātniski pētījumi par ģenētisko saikni reinkarnāciju gadījumā. Bet tas nerunā pretī idejām par ģenētisko atmiņu reinkarnāciju gadījumā.)
Ričards Vebsters (Richard Webster) “Atmiņās par iepriekšējām dzīvēm (Practical Guide to Past-Life Memories: Twelve Proven Methods)” raksta: “Katra papildu dzīve pievieno kādu jaunu elementu kopīgajai ainai un apgaismo jūsu pašreizējo esību.
Pēc divām vai trim regresijām jums var šķist, ka jūs visu izdomājat un vienkārši iztēlojaties savas iepriekšējās dzīves. Daudzi cilvēki jūt ko tamlīdzīgu.”
Pievērsīšu uzmanību vēl dažiem citiem man līdz galam neizprastiem momentiem, kas man radās.
Dažādās televīzijas intervijās NB-TV norāda uz diviem momentiem savā daudzo valodu pārvaldīšanā: no diviem un no 14-15 gadiem. Sniegšu citātus no viņas stāstiem.
“Es ļoti skaidri atceros sevi no diviem gadiem. Tieši no šī vecuma es varēju brīvi izteikties senās valodās, domāt šajās valodās.”
Aprakstot ekscesu matemātikas kontroldarbā, šis notikums tiek interpretēts citādāk: “Es gluži kā izslīdēju no ķermeņa un vēroju notiekošo no augšas. Kā atgriezos ķermenī – neatceros. Bet sapratu, ka galīgi esmu aizmirsusi krievu valodu.
Toties galvā uzpeldēja desmitiem citu mīklainu valodu. Gandrīz visās es tagad varu rakstīt un brīvi sarunāties. 120 valodas, kuras pēkšņi kļuva man pieejamas, – tās ir simt divdesmit manis nodzīvotas dzīves. Es fragmentāri atceros gandrīz katru no tām.”
Natālija teica, ka var atmiņā atjaunot savas iepriekšējās dzīves, sākot no piecpadsmitā gadsimta, bet turklāt stāsta par savām dienām pirms vairākiem tūkstošiem gadu.
Pārsteidz detalizācija, ar kādu tiek aprakstīti daži pagātnes dzīves periodi. Daži dati no viņas pagātnes dzīves ir ļoti konkrēti: tiek nosauktas vietas, gadi un reizēm pat notikumu mēneši un dienas. Šīs iespējas labi apstiprina regresētas atmiņas pētījumi.
Taču ar to slikti saskaņojas neveiksmīgie mēģinājumi stāstus apstiprināt, tajā skaitā precīzi aprakstīto dzīves vietu daudzu dzīvju laikā Londonas tuvumā.
Bet stāsts par bojāeju Napoleona zaldāta ķermenī no krievu grenadiera durkļa Kaļiņingradas apgabalā nav izskaidrojams.
Šaubas izraisa dažādu valodas testu interpretācija. To diapazons ir ļoti plašs: no daudzu vai atsevišķu valodu brīvas pārvaldīšanas līdz apgalvojumam, ka nav zināmas kā mūsdienu, tā arī senās valodas.
Īpaši grūti man galvā ietilpinās šo polāro vērtējumu saistība ar valodnieku pozīciju attiecībā uz dvēseles nemirstības jautājumiem. Visoptimistiskākie vērtējumi nāk no reinkarnāciju piekritējiem.
Īpašus jautājumus izraisa pirmo reinkarnāciju piesaiste aizvēsturiskajiem laikiem. Kad regresētā atmiņa izved aktīvā XV-XVII gadsimtu notikumus, viss šķiet saprotams: bija kalendārs, atmiņa notiekošo sasaista ar šo gadu skaitīšanu.
Senatnē nebija zināmas gadu skaitīšanas, saistītas ar mūsu kalendāru. Zinātne senlietas nosaka pēc netiešām pazīmēm un – ļoti zīmīgi – parasti gadsimtus un gadus skaita ar norādi “pirms mūsu ēras”.
Senas dzīves gadu atgriezenisku pašsajušanu pret mūsdienām ir grūti saprast. Kaut gan arī pats dvēseles nemirstības jēdziens daudziem nav acīmredzams.
Bet nevajag zaudēt cerības:
Nekas uz Zemes nepaiet bez pēdām,
Un aizgājusī jaunība tomēr ir nemirstīga…
Uzmanību pievērš tas, ka no ekskluzivitātes pieminēšanas NB-TV pazūd periodā no noslēpumaino spēju izpausmes 14 gados līdz pirmajai profesionālajai interesei par objektu no T. G. Grigorjevas puses 2001. gadā.
Natālijas interešu loks šajos gados, izņemot nesekmīgos mēģinājumus specializēties medicīnā, nav ticis apspriests.
Dievišķā labvēlība veicina NB-TV dzīves notikumus. Interpretējot Faistas diska zīmes, – “atšifrējums nāca no augšas, pēc nojausmas. Es uzreiz uzķēru Faistas disku. Tas it kā bija gaidījis savu laiku.”
Ekstrasensorās palīdzības procesā pacientiem: “Jebkuras ārstēšanas būtība ir tikai vēršanās pie Dieva.” Bet tomēr jautājums: no kurienes visa šī sevis pasniegšanas meistarība radās pieticīgā meitenē? Te var arī noticēt pārdabiskajam, providencei…
Klausoties detalizētos un daudzveidīgos NB-TV stāstus par dažādiem viņas dzīves etapiem un viņas apkārtējo pasauli, nāk prātā Pola Gogēna priekšstats “No kurienes mēs atnācām? Kas mēs esam? Kurp mēs ejam?”. Ausīs tā vien skan: “Es atminos sevi pirmatnējā ciltī.”
Kāds visu šo Natālijas Beketovas – Tatti Valo – gadījumu nosauks par izspēlētu joku, kāds – par krāpšanu. Kādam tas ir pašapmāns un šarlatānisms.
Kādam ekskursi vēsturē šķitīs kā konfabulācijas uzplūdums. Kāds to visu uztvers kā patiesību pēdējā instancē… Man – tas ir fenomens, kurš pārsteidz ar savu daudzpusību savienojumā ar parastu sadzīvi.
Ja to visu uztveram kā mūsu varones patiesu stāstu, rodas arī daži jautājumi. Tos es arī mēģināju piedāvāt lasītāja uzmanībai. Ar apskatīto avotu daudzveidības palīdzību. Un uz sava necilā viedokļa pamata…
Gribētos, lai dvēseles eksistences augstā izpratne neuzgrūstos nejaušu apstākļu ietekmei.
Iekšienē kņud neapmierinātības sajūta, ka cilvēks ar tādiem izciliem parametriem savā reālajā 121. dzīvē izrādās neievērojama saimniecības preču pārdevēja…
P.S. Un ko jūs domājat par Natālijas Beketovas fenomenu?
|
Žurnāla lasītājs |
Pievienots 22.02.2019.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/natalya-beketova/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/tatjana-beglaka/11-dazadi/1650-tatjana-beglaka-zinatnieki-peta-dzivi-pec-naves (Tulk. piezīme)
[2] Skat. https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/pratam-garam-un-kermenim/astrologija-zilesana/dveselu-celojums-dzive-starp-dzivem.html (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/alla-sirko/11-dazadi/3777-alla-sirko-atcereties-pagatnes-dzivi-un-sakt-runat-svesvaloda (Tulk. piezīme)
[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/tatjana-beglaka/11-dazadi/1582-tatjana-beglaka-reinkarnacija-un-psihisko-speju-petijumi-dr-erlendurs-haraldsons-analize (tulk. piezīme)
[5] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/alla-sirko/11-dazadi/3779-alla-sirko-ksenoglosija-atminas-fenomens (tulk. piezīme)
[6] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4251-kerola-boumena-reinkarnacija-taja-pasa-gimene (Tulk. piezīme)
[7] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4002-maikla-nutona-atklajums-apgaza-ar-kajam-gaisa-prieksstatu-par-dzivi-pec-naves (Tulk. piezīme)