Елена Яшина - Французская любовь из прошлой жизни: ностальгия и наваждение
Jeļena Jašina - Francūžu mīlestība no pagātnes dzīves: nostalģija un apmātība
Jūs nekad neesat sev pamanījuši kaut kādas, pilnīgi ne ar ko nemotivētas, dīvainības?
Piemēram, jūs dodat priekšroku kādai kultūrai attiecībā pret citu, kaut arī no abām pēc dzimšanas, audzināšanas un izglītības esat vienādi tālu?
Vienkārši viena valdzinoši pievelk jūsu uzmanību, lai ar kādu sīkumu sevi neizpaustu, bet pret otru jūs esat auksti vienaldzīgi, vērtējot tikai virspusēji, no savas šodienas estētiskās attīstītības skatpunkta?
Vai, piemēram, kāpēc jums sevišķi patīk blondīnes, bet brunetes izraisa neizskaidrojamu trauksmi? Vai varbūt otrādi?!
Nostalģija pēc pagātnes dzīves
Mēdz būt, pirmoreiz nonākat svešā pilsētā vai pat valstī, un pāri galvai pārņem neapturama nostalģija, kādu var izjust, tikai atgriežoties tur, kur pagājusi bērnība un jaunība…
Esmu pārliecināta, katrs ir izjutis, un ne reizi vien, ne gluži racionālas sajūtas, kas reizēm krasi robežojas ar realitāti, un tāpēc, visbiežāk, ir centies no tām atbrīvoties, nepiešķirot nozīmi: nieki, īslaicīgs iespaids – kā mirāža, noausta no sajūtām…
Bet tomēr šīm sajūtu mirāžām ir atminējums, un tas itin bieži slēpjas ļoti dziļā emocionālā pārdzīvojumā, kuru jūs paši reiz esat pieredzējuši, citā savā ķermenī, citā savā dzīvē.
Tā ir nostalģija pēc pagātnes dzīves.
|
Sk. arī Pagātnes dzīve klauvē pie jums[1]. Meklējiet zīmes… |
Karmiska mīlestība no pagātnes dzīves. Pagātnes ēna
Nevaru apgalvot, ka es kaut ko zināju par reinkarnācijas teoriju[2], pirms es iemīlējos!
Un iemīlējos es agri, vēl pavisam meitene, vienkārši reiz pacēlu acis pūlī, starp citiem atpazinu Viņu.
Sajūta bija tāda, it kā kailām rokām būtu satvērusi augstsprieguma kabeli!
Šīs strāvas iedarbībā pēkšņi sapratu, ka “atcerējos” viņu jau sen, kopš gadiem četriem, – toreiz viņš bija ļoti līdzīgs Puškina portretam, kādu manā bērnībā bija papilnam, – tumšas cirtas, vaigubārda, lielas tumšas acis, taisns deguns, mētelis…
Tātad es sen esmu pazīstama ar savu apmātību, tikai tagad redzu viņu dzīvu mūsdienu izskatā.
Iemīlējos es uzreiz kaut kā bezcerīgi un domāju, ka pie vainas tur ir gadu starpība un viņa sociālais statuss.
Būdama romantiska jaunkundze, bet pilnīgi saprātīga, es pat saskatīju tajā plusus: “Pirmajai mīlestībai ir jābūt nelaimīgai, tā attīsta dvēseli,” es toreiz domāju.
Nesākšu iedziļināties detaļās, cik laika un spēku man nācās iztērēt, cik dvēseles sāpju un vilšanos izturēt!
Tas, kas agrāk izskatījās pēc meitenes nevainīgas pirmās mīlestības, pārvērtās vientulībā un nepārvaramā atkarībā!
Es tā arī nespēju iemīlēt citu vīrieti. Un mans vienīgais arī nebija pret mani vienaldzīgs – es iedvesu viņam ja ne skaidras bailes, tad trauksmi un bažas!
Tas bija tik sāpīgi, nesaprotami un aizvainojoši, ka es vienkārši nolēmu, savācot dūrē visu gribu un sievišķās patmīlības atliekas, izsvītrot viņu no savas dzīves!
Taču jāsaka, ka gribas metodes pret karmas mezgliem diemžēl ir bezspēcīgas!
Man jau bija ģimene, auga meita, bet viņš tā arī turpināja joprojām būt mana apmātība – retās tikšanās bēra sāli uz brūces, kura pat netiecās aizvilkties!
Es jutu viņu, kā jūt pašu mīļāko un tuvāko cilvēku, bet viņš no manis baidījās! Vairāki mēģinājumi izskaidroties sapina mani vēl vairāk!
Es redzēju viņa acīs gan maigumu, gan bailes! Pārestība un nesapratne dedzināja manu dvēseli caurcaurēm, aizverot no manis visu pasauli.
Pie zīlniecēm un burvjiem es negāju, taču pie pašizglītošanās nācās ķerties.
Darbs ar zemapziņu. Cēloņu meklējumi
Pētīju enerģētiku un ezotēriku, kas kļuva par maniem pirmajiem diedziņiem, aiz kuriem raustot savu zemapziņu, es centos atrast atminējumu.
Pirmo izrāvienu es veicu uz savu galvu, uzticējusies kādai pārgudrai šamaņu tehnoloģijai, kā aktivizēt labo puslodi!
Kopā ar mani interesējošo informāciju es dabūju šausmīgas galvassāpes uz daudzām stundām! Bet tomēr biju sapratusi, ka tas ir iespējams!
Haotiski un spontāni kā izmētātu mozaīku zemapziņa sāka man piemest ainu fragmentus no maniem iepriekšējiem iemiesojumiem!
Nezinu, cik ilgi vilktos mani eksperimenti, bet te man par laimi pilnīgi nejauši es uzdūros Reinkarnacionikas Institūta vietnei! Katastrofālais naudas trūkums ģimenē neļāva man pieņemt liktenīgu lēmumu – iet mācīties!
Bet tagad es labi zināju, ka gan tik ilgi mani mocījušās mīlestības cēloni, gan atrisinājumu es atradīšu vienā no mūsu kopīgajiem iemiesojumiem.
Un, lai arī mācības man pagaidām nebija pieejamas, es, kā priekšzīmīga skolniece, studēju materiālus, kurus institūts izlika brīvai pieejai.
Un viss sāka iet ātrāk – puzļu manā ainā jau bija nācis klāt ievērojami vairāk.
Parīze, astoņpadsmitā gadsimta beigas, uz sliekšņa Lielā Franču Revolūcija.
Esmu visai populāra, turīga kurtizāne – turklāt jautra un mantkārīga!
Mana iemīļotā izklaide – dzīrot ar Sorbonas studentiem, viņiem es – gan sponsore, gan vienkārši draudzenīte Lulū!
Bez maniem bagātajiem uzturētājiem man ir jauns mīļākais – un tās ir pilnīgi citādas attiecības daudz pieredzējušajai Luīzei.
|
Sk. arī Vīrs no pagātnes dzīves[4]. |
Starp mums ir neticama pievilkšanās, īsta ugunīga kaisle!
Taču traģēdiju (es biju cieši pārliecināta, ka bez tās neiztika) man izdevās saskatīt tikai ar manas pavadones un instruktores, Reinkarnacionikas Institūta otrā kursa absolventes – Tatjanas Prihodjko (Татьяна Приходько) – palīdzību.
Milzīgs paldies viņai! Lūk, tādas burvīgas dāvanas institūts dāvināja saviem brīvklausītājiem uz Jauno gadu!
Ceļojums uz iepriekšējām dzīvēm ar instruktori, par kādu es varēju tikai sapņot, sniedza man iespēju savākt kopā visas manas izkliedētās patstāvīgās atmiņas un saskatīt kulminācijas notikumu.
Nozvērēšanās nekad nevienu vairs nemīlēt
Iegremdēšanās pašos traģiskākajos punktos tajā dzīvē, kuru es tagad saucu par “francūžu” dzīvi, pagāja priekš manis ar Tatjanas palīdzību apbrīnojami viegli un gandrīz nesāpīgi.
Kurtizāne un jaunais francūzis patiešām patiesi un neganti mīlēja viens otru un droši vien bija laimīgi. Taču, tāpat kā daudzi jauni izglītoti tā laika cilvēki, mon cher ami pāri galvai aizgāja lielās revolūcijas idejās, neapjaušot, ka tas viņam maksās gan mīlestību, gan dzīvību.
Viņu notiesāja pēc manas kalpones denunciācijas; viņa slepeni visu šo laiku bija iemīlējusies viņā. Sakari ar mani tika uzskatīti par komunāram neslavu ceļošiem. Pēc tam viņš tika giljotinēts, tāpat kā daudzi viņa biedri.
Labi atceros pašu traģiskāko tās manas dzīves ainu: istabu, kas apdarināta terakotas toņos, apgaismo tikai liesma milzīgā kamīnā, liesmas ēnas spēlējas uz sienām, blīvi aizkārtajām portjerām, – spriežot pēc visa, tas ir kabinets.
Es raudu līdz pagurumam, mani burtiski netur kājas, sašļūku uz grīdas.
Mani mierina sieviete gados, kura dēvē mani – kundze: “Kundze, Jūs vēl esat jauna un skaista, un daudzi vīrieši vēlēsies mīlēt Jūs! Mēs kaut kā pārdzīvosim to visu!”
Bet man ir histērija, es kliedzu pretī: “Kāda man tagad starpība, jo taču Es, Es!!! – vairs nekad nespēšu mīlēt!”
|
Sk. arī Vai vajag dot zvērestus?[5] Kā uzticības zvērests izmainīja dzīvi. |
Uzlecu kājās un niknuma lēkmē metos virsū citā istabā uz mutes guļošai jaunai meitenei, spārdu viņu, situ pa seju, kliedzu viņai: “Tas viss tevis dēļ, draņķe!”
Meitene neprotestē, tikai vēršas prom, es saprotu, ka viņa nenožēlo. Metos pie rakstāmgalda, piespiežu pie krūtīm lādīti no melnas ādas – tajā guļ viņa vēstules man.
“Tas ir viss, kas atlicis man no mūsu mīlestības!” es raudu un saprotu, ka arī vēstules nāksies sadedzināt mūsu drošības dēļ.
Pati es nomiršu dažus gadus vēlāk tukšā, aukstā, izlaupītā mājā, tajā pašā istabā ar kamīnu, bet jau pilnīgā tumsā un vientulībā, sēžot krēslā.
Varbūt no nervu izsīkuma, bet varbūt vienkārši no banāla aukstuma un bada.
Un neviens neatcerējās toreiz par mani – ne bijušie mīļākie, ne mani paziņas studenti…
Pagātnes ēnas
Lūk, tā arī viss nostājās savā vietā, aizgāja dvēseles sāpes, ciešanas un ilggadīgā pārestība. Es sapratu, ka Luīzes ciešanas un mīlestība bija tik lielas, ka mana dvēsele pārnesa tās sev līdzi uz savu nākamo iemiesojumu.
Bet šajā dzīvē mon cher ami mani tā arī neatpazina, jo viņa trauma bija vēl spēcīgāka – viņš zaudēja gan ideālus, gan karjeru, gan dzīvību.
Viss, ko viņš neapzināti juta, tiekoties ar mani, – ka es esmu bīstama viņa reputācijai.
Daudz skumju šajā dzīvē man atnesa mana nozvērēšanās vairs nekad nevienu nemīlēt –, jo mana “francūžu mīlestība” taču vajāja mani, darot nelaimīgu gandrīz 30 gadus!
|
Sk. arī Vīrietis sapnī[6]. Apmātība no pagātnes. |
Cik žēl, ka manas jaunības laikos man nebija iespējas tikt galā ar problēmu, kura tā traucēja man dzīvot pilnvērtīgi un laimīgi!
Atbrīvot sirdi no pārestības un sāpēm, nepamatotām pretenzijām pret otru cilvēku, ļaut iemīlēt sevi atkal, atbildēt ar pretmīlestību, atkal kļūt laimīgai, nevis desmitgadēm maldīties pa sāpīgiem savas dvēseles kaktiņiem.
Esmu pārliecināta, ka paies pavisam neilgs laiks un līdz ar cilvēces attīstību arī reinkarnacionika neapstrīdami ieņems savu likumīgu un oficiālu vietu starp pašiem humānākajiem un cilvēku mīlošākajiem zinātnes virzieniem, tādiem kā psiholoģija, medicīna, pedagoģija!
Jo prast aplūkot savas iepriekšējās dzīves neapšaubāmi ir ne tikai noderīgi un pamācoši, bet dažreiz arī vienkārši interesanti!
Es tagad droši zinu, kāpēc visu mūžu man nav patikuši blondīni un kāpēc manai sirdij ir mīļš viss “austrumnieciskais”, un kāpēc viņai bija tik sāpīgi, kad es “virtuāli”, ar interneta palīdzību, pastaigājos pa Parīzi, – jo pasaulē visam ir cēlonis!
P.S. Vai jūsu dzīvē ir bijušas tamlīdzīgas attiecības?
 |
Brīvklausītāja un žurnāla “Reinkarnacionika” pastāvīga lasītāja. Par žurnālisti sevi neuzskatu, es vienkārši rakstu… |
Pievienots 04.02.2016.
https://ru.journal.reincarnatiology.com/karmicheskaya-lyubov-iz-proshloj-zhizni/
Tulkots ar lapas administrācijas atļauju
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/tatjana-zotova/11-dazadi/2593-tatjana-zotova-pagajuso-dzivju-pedas-meklejiet-pasreizeja-dzive (Tulk. piezīme)
[2] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/nadezda-batalova/11-dazadi/3830-nadezda-batalova-ieprieksejas-dzives-vai-reinkarnacija (Tulk. piezīme)
[3] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/kristine-nikitina/11-dazadi/3997-ka-iemacities-milet-pagatnes-dzives-atminas (Tulk. piezīme)
[4] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/alona-obuhova/11-dazadi/3685-alona-obuhova-virs-no-pagatnes-dzives (Tulk. piezīme)
[5] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4158-ka-uzticibas-zverests-izmainija-manu-dzivi (Tulk. piezīme)
[6] Skat. http://www.sanatkumara.lv/index.php/reinkarnaciologija/zurnals-reinkarnaciologija/11-dazadi/4054-celojums-uz-pagatnes-dzivi-milestibas-garuma (Tulk. piezīme)