Astroloģija Bībelē 

"Pēc tam būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm." – Jēzus Kristus, Lūkas evaņģēlijs 21:25

Bībele ir piepildīta ar atsaucēm uz astroloģiju. Tas ir tāpēc, ka Bībeles laikos astroloģija bija plaši pieņemta kā patiesība. Kristieši, kuri tic, ka astroloģija ir Sātaniska, varētu būt pārsteigti, uzzinot, ka Bībele ir piepildīta ar astroloģiju, un pat Jēzus pats sniedz vairākas atsauces uz astroloģiju.

Cilvēki ticēja zināšanām par zvaigznēm Bībeles laikos. Ikviens zināja par saules ietekmi uz Zemi, un saule bija zvaigzne. Tas, protams, bija modelis, ciktāl tas saistījās ar dzīvību uz Zemes – saule rada visas formas, vai vismaz baro visu – un formai bija jābūt tādai, kas ļautu saulei dot tai dzīvību.

Viens no ievērojamākajiem stāstiem Bībelē ir stāsts par Betlēmes zvaigzni. Ir rakstīts, ka zvaigzne bija zīme no Dieva, kura signalizēja par Mesijas piedzimšanu pasaulē. Trīs magi, persiešu astrologi ķēniņi šīs piedzimšanas laiku noteica pēc šīs zvaigznes pozīcijas. 1600. gadā Johanness Keplers izteica hipotēzi, ka šī zvaigzne patiesībā bija Jupitera un Saturna konjukcija. Mūsdienu astroloģijas apstiprināta, šī simbolika tiek apvienota ar tā laikmeta pravietojumiem par Mesiju jūdu vidū. Šī konjukcija notika Zivs laikmeta beigās, Jupitera vadīta. Jupiters ir ķēniņu planēta. Saturns ir planēta, kura vada jūdus, tādejādi dodot jūdu ķēniņu. Tā bija ļoti reta Jupitera un Saturna trīskārša konjukcija, un tā notika 7. gadā p.m.ē.

Tālāk seko dažas no interesantākajām Bībeles atsaucēm un astroloģiju.

"Es pazīstu cilvēku iekš Kristus, priekš četrpadsmit gadiem - vai miesā vai ārpus miesas, nezinu, Dievs to zina - tas tika aizrauts TREŠAJĀS DEBESĪS. Par to pašu cilvēku es zinu, ka tas - vai miesā vai ārpus miesas, nezinu, to Dievs zina - tika aizrauts paradīzē un dzirdēja neizsakāmus vārdus, ko cilvēkam nav ļauts izrunāt." (2. Korintiešiem 12:2-4)

Frāze “Es pazīstu cilvēku” ir eifēmisms, ko mūsdienās izmanto, griežoties pie sevis pazemīgā veidā. Pāvils paskaidroja, ka tas tika aizrauts “trešajās debesīs”. Frāze “trešās debesis” ir norāde uz pēcnāves (afterlife) daudzlīmeņu valstībām. Tā ir astroloģiski reliģiska koncepcija, kurai tic jūdi, kristieši, gnostiskie kristieši, platonisti un citi cilvēki mūsdienās. Korelāciju ar Pāvila trešajām debesīm var atrast agnostiķu grāmatā “Pāvila apokalipse”

“Pāvila apokalipse” apraksta Pāvila pēcnāves vizīti trešajās debesīs. Tā apraksta arī, kā Pāvils ceļo cauri debesu valstību hierarhijai visu ceļu līdz “desmitajām debesīm”.

Saskaņā ar Jozefu Flāviju, slavenu jūdu vēsturnieku, jūdu templim Jeruzalemē grīdā bijušas inkrustētas divpadsmit zodiaka zīmes. Jozefs norādījis arī, ka divpadsmit dievmaizes klaipi templī bijusi atsauce uz zodiaku. Mūsdienās Izraēlā izlaistās pastmarkas ar zodiaka zīmēm identificē Izraēļa divpadsmit ciltis un tempļa astroloģisko simbolismu.

Bībele apgalvo, ka Dievs radīja debesu ķermeņus, lai rādītu mums “zīmes” par saviem nodomiem. Šīs zīmes var lasīt ikviens, kurš zina, kā tās interpretēt. Astroloģija runā par šo zīmju interpretēšanu caur saules, mēness, planētu un zvaigžņu kustību.

"Tad Dievs sacīja: "Lai top spīdekļi debess velvē, lai šķirtu dienu no nakts, un tie lai ir par ZĪMĒM un laikiem, un dienām, un gadiem, un tie lai ir par spīdekļiem debess velvē gaismot pār zemi." Un tā tapa." (1. Mozus grāmata 1:14-15)

"Pēc tam būs ZĪMES pie saules, mēness un zvaigznēm, tautas virs zemes būs neziņā, kur palikt, jo jūra kauks un celsies. Un cilvēkiem sirds pamirs izbailēs, gaidot lietas, kas nāks visā pasaulē: jo debesu stiprumi sakustēsies. Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesī lielā spēkā un godībā." (Lūkas evaņģēlijs 21:25-27)

Augstāk minētajā pantā Kristus izmanto astroloģiju, lai atklātu „zīmes” par viņa atnākšanu.

Bībele norāda, ka Dieva pirmais vēstījums nāca no zvaigznēm. Dāvids savā psalmā raksta:

"DEBESIS daudzina Dieva godu, un izplatījums izteic Viņa roku darbu. Diena dienai to pauž, un nakts naktij to dara zināmu. Nav nekādas valodas, nedzird ne vārda, neskan to balss, tomēr to vēsts iziet pa visu pasauli un to pausme līdz zemes galiem. (debesīs) Saulei Viņš darinājis telti." (Psalmi 19:2-6)

"Vai tu liec parādīties Zodiaka tēliem pareizā laikā, un vai tu ved Lielo Lāci kopā ar viņa mazuļiem?" (astroloģiska konstelācija) (Ījaba grāmata 38:32)

Šis Bībeles pants rāda, ka Dievs lieto astroloģiju, lai atbildētu Ījabam.

Bībele apraksta arī astroloģisku zīmi, ko sauc pa „Rīta Zvaigzni”, kura norāda uz planētu Venēra. Rīta Zvaigzne, kura pazīstama arī kā „gaismas nesējs”, ir astroloģijas simbols, kurš funkcionē kā rītausmas sākums. Tas parādās kā spoža zvaigzne naktī pirms saullēkta un katru rītu nes gaismu Zemei. Šī „gaismas nesēja” galvenā funkcija ir simboliski norādīt uz Mesiju, kurš nes Dieva gaismu cilvēkiem. Bībele terminu „Rīta Zvaigzne” lieto arī kā norādi uz Dieva dēliem, ieskaitot Luciferu kā „gaismas nesēju”.

"Es, Jēzus, esmu sūtījis Savu eņģeli, lai jums šo liecību dotu draudzēs. Es esmu Dāvida sakne un dzimums, spožā RĪTA ZVAIGZNE." (Atklāsmes grāmata 22:16)

"Ar to mums praviešu vārds kļūst jo stiprs, un jūs darāt labi, to vērā ņemdami kā sveci, kas spīd tumšā vietā, līdz kamēr uzausīs diena un RĪTA ZVAIGZNE uzlēks jūsu sirdīs." (Pētera 2. Vēstule 1:19)

"Kā arī Es esmu saņēmis varu no Mana Tēva. Un Es došu viņam RĪTA ZVAIGZNI." (Atklāsmes grāmata 2:27-28)

"Kā tu esi kritis no debesīm, TU SPOŽĀ ZVAIGZNE, tu ausekļa dēls! Kā tu esi nogāzts pie zemes, tu, kas tautas locīji! Tu gan domāji savā prātā: es kāpšu debesīs un uzcelšu savu troni augstu pār Dieva ZVAIGZNĒM, es nometīšos uz saiešanas kalna pašos ziemeļos! Es uzkāpšu augstumos, es būšu kā pats Visuaugstākais!" (Jesajas grāmata 14:12-14)

"Un Ījabs atvēra savu muti un nolādēja dienu, kad viņš bija dzimis. Un Ījabs izsaucās un sacīja: "Lai izgaist diena, kurā es piedzimu… Tumšas lai paliek tās RĪTAUSMAS ZVAIGZNES: lai tā gaida uz gaismu, bet gaisma lai neparādās, un lai tā nekad neierauga rītausmas smaidu, jo tā nebija aizslēgusi manas mātes klēpi, un līdz ar to bija palikušas nenoslēptas arī bēdas manu acu skatienam." (Ījaba grāmata 3:1-10)

"Kur tu biji tolaik, kad Es zemi veidoju? …Iekš kā iegremdēti tās pamatbalsti, vai kas ir licis tās stūra akmeni, kad visas RĪTA ZVAIGZNES kopā dziedāja un visi Dieva dēli gavilēja?" (Ījaba grāmata 38:4-7)

Vienā no Jāzepa pravietiskajiem sapņiem viņš redzēja sauli, mēnesi un vienpadsmit ZVAIGZNES, klanoties viņa zvaigznei. Šī sapņa interpretācija bija acīmredzama – Jāzepa tēvs (SAULE), māte (MĒNESS) un vienpadsmit brāļi (VIENPADSMIT ZVAIGZNES) klanījās viņam.

"Un vēlāk viņš (Jāzeps) sapņoja vēl vienu sapni un stāstīja arī to saviem brāļiem: "Redzi, es sapņoju vēl vienu sapni, un, lūk, SAULE un MĒNESS, un VIENPADSMIT ZVAIGZNES klanījās manā priekšā." Kad viņš to izstāstīja savam tēvam un saviem brāļiem, tad viņa tēvs to sarāja un sacīja tam: "Ko nozīmē sapnis, kuru tu sapņoji? Vai mums būtu ietin jāiet - man, tavai mātei un taviem brāļiem, lai klanītos tavā priekšā līdz zemei?" (1. Mozus grāmata 37:9-10)

Protams, mēs visi zinām stāsta turpinājumu, ka viņi patiešām klanījās Jāzepam, kad faraons padarīja viņu par princi dēļ viņa spējas interpretēt sapņus.

Šeit ir lielisks Bībeles fragments, kurš apraksta astroloģijas ietekmi uz cilvēci:

"Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un KATRAM ĪSTENOŠANAI PAREDZĒTAM NODOMAM ZEM DEBESS IR SAVA STUNDA. Savs laiks piedzimt, savs laiks mirt, savs laiks dēstīt, un savs laiks dēstīto atkal izraut. Savs laiks kādu nogalināt, un savs laiks kādu dziedināt; savs laiks ko noplēst, un savs laiks ko uzcelt. Savs laiks raudāt, un savs laiks smieties; savs laiks sērot, un savs laiks diet. Savs laiks akmeņus mest, un savs laiks tos salasīt; savs laiks apkampties, un savs laiks, kad šķirties. Savs laiks ir ko meklēt, un savs laiks ko pazaudēt; savs laiks ir ko glabāt, un savs laiks ko galīgi atmest. Savs laiks ir ko saplēst, un savs laiks atkal to kopā sašūt; savs laiks klusēt, un savs laiks runāt. Savs laiks mīlēt, un savs laiks ienīst; savs laiks karam, un savs laiks mieram." (Salamans mācītājs 3:1:8)

Astroloģija atsaucas uz katriem 2160 gadiem kā uz jaunu „LAIKMETU (AGE)”, kuram ir sava atšķirīga zodiaka zīme, kura nonāk Zemes ietekmēšanas pozīcijā. Bībele apraksta notikumus, kuri notiek saskaņā ar astroloģijas „laikmeta" zīmēm[1].

"Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz PASAULES galam." (Mateja evaņģēlijs 28:20)

"...kas ko runā pret Svēto Garu, tam tas netiks piedots ne šinī, nedz nākošā MŪŽĀ." (Mateja evaņģēlijs 12:32)

"Ienaidnieks, kas to sējis, ir velns, un pļaujamais laiks ir PASAULES gals, un pļāvēji ir eņģeļi. Tad nu tā, kā nezāli salasa un ugunī sadedzina, tā arī notiks PASAULES pastarā galā." (Mateja evaņģēlijs 13:39-40)

"...kāda būs Tavas atnākšanas un pastarā LAIKA zīme?" (Mateja evaņģēlijs 24:3)

"...nav neviena, kas Dieva valstības dēļ būtu atstājis māju, sievu, brāļus, vecākus vai bērnus, kas to daudzkārtīgi neatdabūs jau šinī LAIKĀ, bet nākamā LAIKĀ mūžīgo dzīvību." (Lūkas evaņģēlijs 18:29-30)

"Gudrību arī mēs sludinām, bet pilnīgajiem, ne šīs PASAULES gudrību, ne arī šīs PASAULES valdnieku gudrību... To nav atzinis neviens šīs PASAULES valdnieks." (1. Korintiešiem 2:6-8)

"Un viss tas viņiem noticis zīmīgā kārtā un ir rakstīts par brīdinājumu mums, kas esam nonākuši pie LAIKA beigām." (1. Korintiešiem 10:11)

"[Kristus tika paaugstināts] ...augstāk par ikvienu valdību, varu, spēku, kundzību un ikvienu vārdu, kas tiek minēts vai nu šinī LAIKĀ, vai nākamajā." (Efeziešiem 1:21)

"Jo ir neiespējami tos, kas reiz apgaismoti... un baudījuši labo Dieva vārdu un nākamā LAIKA spēkus, un krituši, atkal vest pie atgriešanās." (Ebrejiem 6:4-6)

"Citādi Viņam (Kristam) būtu pienācies bieži ciest no pasaules iesākuma. Bet tagad Viņš vienreiz LAIKU galā ir parādījies." (Ebrejiem 9:26)

"...taisni un patiesi Tavi ceļi, tautu Ķēniņ (King of the AGES)." (Atklāsmes grāmata 15:3)

Visi šie Bībeles panti attiecas uz Zivs LAIKMETA beigām un Ūdensvīra LAIKMETA sākumu. 

Jēzus piedzima Auna (jēra) laikmeta beigās, un tas var izskaidrot, kāpēc viņš sauc sevi par “Dieva jēru”. Brīdī, kad Jēzus sāka savu kalpošanu, sākās Zivs laikmets. Zivs zīme kristiešiem ir īpaša, jo tā tūkstošgades ir pazīstama kā kristietības zīme. Jēzus par mācekļiem ņēma “zvejniekus”, lai padarītu viņus par “cilvēku zvejniekiem”. Viņš pabaro cilvēku masu ar brīnumainu zivju projektu. Viņa sekotājus latīniski sauca par “pisciculi”, “mazajām zivīm”. Kristiešu baznīcas bieži izmantota ikona ir “Vesica Piscis”, tas no latīņu nozīme “zivs mute”. Tās forma atgādina zivi bez astes. Tās var redzēt daudzu baznīcu un katedrāļu vitrāžās. Pāvests nes ceremoniālo galvassegu zivs galvas formā.

Ap m.ē. 2300. gadu beigsies Zivs laikmets. Pasaule pēc tam ieies jaunā laikmetā, Ūdensvīra laikmetā. Tad kristiešiem būtu jābūt skaidram, ka šī „Ūdensvīra” identitāte ir kāds, kurš nāca no Galilejas ūdeņiem (1), tika kristīts ar ūdeni (2), pārvērta ūdeni vīnā (3), gāja pa ūdens virsu (5), mazgāja citiem kājas ar ūdeni (6), nomierināja okeāna ūdeņus (7), pasniedza dzīvo ūdeni (8), teica, ka mums ir jāatdzimst no ūdens (9), dzēra no Tēva kausa.

Dažkārt Jēzus un Edgars Keisijs (Edgar Cayce) pravietoja, ka pirms Ūdensvīra laikmeta iestāšanās uz Zemes notiks lielas pārmaiņas. Jēzus teica, ka, pirms tas notiks, būs brīnumi ar sauli, mēnesi un zvaigznēm, kas signalizēs par šo Kristus apziņas laikmeta pienākšanu. Tas ir labs iemesls, kāpēc kristiešiem būtu jāmācās astroloģija – lai varētu interpretēt šīs debesu zīmes.

Vēl viena astroloģiska norāde liek kristiešiem pievērsties ziemas saulgriežiem, kuri sākas 21. decembrī. Tā ir diena gadā, kad nakts ir visgarākā un diena visīsākā. Senie ēģiptieši bija pamanījuši, ka ziemas saulgriežos saule nenoriet tālāk uz dienvidiem un ka viņa trīs dienas pie apvāršņa noriet vienā un tajā pašā vietā. Tā ir astroloģiska norāde, ka saule (Dēls) trīs dienas iet lejup un tad atkal sāk iet augšup (augšāmcelšanās). Izmantojot pieejamos primitīvos instrumentus, senie astronomi katru gadu 25. decembrī varēja konstatēt, ka diennakts gaišais laiks kļūst pamanāmi ilgāks. Šis datums tika izvēlēts un palika kā tradicionāls daudzu dažādu reliģiju sekotājiem kā diena, kad tiek svinēta saules „atdzimšana”. Pēc ziemas saugriežiem katrā nākamajā dienā ir mazliet vairāk saulesgaismas nekā iepriekšējā dienā. Tas tika uzskatīts par apsolījumu, ka siltums uz Zemes vēlreiz atgriezīsies. Daudzas reliģijas pirms Kristus šajā dienā godināja dieva dzimšanu vai atdzimšanu.

Senie ēģiptieši zināja – kamēr saule no rīta uzaust, dzīve uz Zemes turpinās. Tas izskaidro, kāpēc ēģiptieši sauli lietoja kā gadalaiku ciklu mūžīgā turpinājuma simbolu. Šodien daudzām kristiešu baznīcām smailē ir simbols – krusts ar apli centrā. Šī apļa ikona, kura apzīmē sauli, nāk no ēģiptiešiem, kuri ticēja, ka saule simbolizē mūžīgo dzīvi.

Ēģiptieši uzskatīja, ka Dieva Saule, Hors, tika nogalēts zem Jaunavas zīmes, bet augšāmcēlās Lauvas laikmetā. Tieši tāpēc ēģiptieši uzbūvēja Sfinksu ar sievietes (Jaunavas) galvu un lauvas ķermeni.

Mozus laikā ebreji bija pakļauti Ēģiptes reliģijai. Pirms izveidojās Amona-Ra (Ēģiptes galvenā dievība) pielūgšanas tradīcija, ēģiptieši pielūdza Izīdu (Dieva Māti). Kad ebreji atstāja Ēģipti un ieradās Kanaānā, viņu reliģiju ietekmēja Kanaānas reliģija, kuras Dievu sauca par El (planēta Saturns). Dāvida zvaigzne ir simbols, kurš ceļas no Saturna zvaigznes (El) – planētas, kuru senatnē izmantoja atsaucei uz ebrejiem.

Ebreji pieņēma sestdienu (Saturday) (no Saturna dienas) kā savu dievkalpojuma dienu. Kristieši, kuri astroloģiski bija saistīti ar sauli (arī Ēģiptes izcelsmes), Dievu lūdza svētdienā (Sunday) (jeb saules dienā).

Stāsts par Jonu (semantiski “saule”) ir par vīru, kuru aprij valis (nāve) un kurš trīs dienas pavada viņa vēderā, pēc tam atbrīvojas (augšāmcelšanās). Šis stāsts ir vēl viens astroloģisks simbols tam, kā saule trīs dienas paliek uz vietas ziemas saulgriežu laikā. Tas ir arī Kristus augšāmcelšanās simbols.

Kad Mozus nokāpa no kalna, viņš redzēja cilvēkus, pielūdzot zelta teļu. Šis elks bija nācis no ēģiptiešu astroloģiskās saules pielūgšanas. Zelts simbolizē saules krāsu. Teļš (Vērsis, bullis) simbolizē laikmetu, kurā dzīvoja Mozus, kad viņš rakstīja Toru. Kad vēsture pārcēlās uz nākamo zīmi (Auns), ebreji sava Mesijas tuvošanos svinēja, pūšot auna ragus. Auna zīme daudzas reliģijas ietekmēja pieņemt jēru par Dieva simbolu.

Zodiaka koncepcija ir ļoti sena, tās saknes iestiepjas Mezopotāmijas agrīnajās kultūrās. Ir liela varbūtība, ka astroloģija ir cilvēku vecākā radītā reliģija. Pirmās divpadsmit zodiaka zīmes tika nosauktas šo kultūru dievu vārdā. Grieķi astroloģiju pārņēma no babiloniešiem, un romieši, savukārt astroloģiju pārņēma no grieķiem. Šīs kultūras Mezopotāmijas zodiaka zīmes pārdēvēja pēc savu mitoloģiju simboliem. Šī iemesla dēļ mūsdienu Rietumos pazīstamais zodiaks nes vārdus no Vidusjūras mitoloģijas.

Reinkarnācijas koncepcija astroloģijā ir nepieciešams princips. Reinkarnācijas un karmas jēdzieni kopā izskaidro, kāpēc daži cilvēki piedzimst laimīgos apstākļos un citi neveiksmīgos apstākļos. Attiecībā uz jautājumu, kāpēc daži cilvēki piedzimst grūtību pilnai dzīvei, kamēr citi, šķiet, ir dzimuši zem laimīgas zvaigznes, astrologi ir daudz rakstījuši par viņu horoskopiem, reinkarnācija un karma pierāda sevi kā skaidrojošus rīkus, lai izprastu dievišķo taisnīgumu. Reinkarnācija ir arī pamats, lai izskaidrotu, kāpēc cilvēkam ir noteiktas personiskās iezīmes. Tās tiek pārnestas no pagātnes dzīvēm.

"Pēc tam būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm." – Jēzus Kristus, Lūkas evaņģēlijs 21:25

Visas tiesības: Copyright 2016 Near-Death Experiences and the Afterlife

https://near-death.com/astrology-in-the-bible/

Tulkoja Jānis Oppe

[1] Bībeles citātos latviski izceltie vārdi angļu versijā ir “AGE” (Tulk. piezīme)