Два пути - светлый и темный

Divi ceļi – gaišais un tumšais

Saruna ar Sanatu Kumaru

12.04.21.

Kas ved tumšu cilvēku pa viņa ceļu? Kas vērtīgs viņam ir gadījumā, kad viņš ir varas piramīdas virsotnē?

SK: Tāda tumša cilvēka visas domas ir par to, kā apmānīt pasauli. Kā izdarīt tā, lai visi izrādītos lejā, bet es augšā. Kādus viltīgus apmāna ceļus es varu izgudrot, lai vinnētu no dzīves savu laimes gabalu? Darīt man neko negribas, un man vienkārši ir jāizdomā tāda intriga, lai apmuļķotu visus un paliktu tīrs.

Lai muļķi strādā sava vaiga sviedros, lai maitā cits citu kaudzē, kņadā, lai attīrītu man ceļu augšup. Bet es izgudrošu ko tādu, par ko neviens nešaubīsies, un visa naudiņa būs mana rezultātā. Un es svinēšu – vīna upe, paši labākie automobiļi, sievietes un dārglietas būs manas.

Kā tu domā, būs tāds cilvēks laimīgs? Jā, kādā brīdī viņš domās, ka visu var nopirkt par naudu, bet pēc tam viņš atkal būs vīlies, kad tas viss apniks, tāpēc ka viņš nav realizēts kā dvēsele. Laižot labumu vējā, neilgi svinēs, un atkal būs jārada kaut kas riebīgs.

Bet vai būs viņam pateicīgi tie cilvēki, kurus viņš piemānīja? Cilvēkam, izņemot naudu, vajag mīlestību un cieņu. Bet viņš savā dzīvē ir radījis vienus ienaidniekus. Sievietes nopirktas, bērni un visi, kas blakus, saprot, kā viņam ir nācies viss, kas viņam ir. Izņemot nicinājumu un necieņu, viņš neko nesasniegs. Rezultātā viņš vilsies tajā, ko sasniedzis, un vienīgais, kas viņu apmierinās, – vara un spēks citu cilvēku vadīšanā caur naudu, ja tā viņam vēl paliks, un vardarbība. Ja arī nauda nepaliks, tad tāds cilvēks uzskatīs sevi par nulli, neko.

Gaišs cilvēks iet citu ceļu. Viņam ir svarīga dvēsele, un viņš sevi pašu pakļauj savam garīgajam ceļam. Viņš saprot, ka laime pirmām kārtām ir mīlestībā. Mīlestība ir patiesa, godīga, nemēģina ne ar vienu manipulēt vai apmānīt kādu. Un tas nav ne no muļķības, ne naivuma, bet no tīrības un nevainības.

Bet, ja cilvēks pāriet no tumsas gaismā, tad viņam ir grūti pārkārtot sevi – no manipulācijām un ciešanām uz gaismu un labestību. Viņš nav pieradis pie ierobežojumiem, nav pieradis pie piedošanas un pieņemšanas, kā viņam pārtaisīt sevi? Viņš dzīvo ar galvu, nevis ar sirdi, visu kārtojot pēc nozīmības vai nenozīmības rangiem. Viņš arī sevi ievieto savā hierarhijā un visu laiku salīdzina sevi ar kādu nozīmīgāku no viņa redzes viedokļa.

SK: Tādam cilvēkam ir sākumā jāsaprot ar galvu, kā viņam būt un ko darīt. Ceļš ir zināms – pārskatīt savu dzīvi un atbrīvoties no nepiedošanām, pārestībām un vainas. Piedot sev un citiem, saprast un pieņem visus apkārt. Ja viņš nevar piedot (visādi mēdz būt), tad lai atlaiž cita vainu Dieva piedošanai. Dievs piedos un pamīlēs. Bet cilvēks pats attīrīsies no pārestībām un sapratīs, ka pārestībā vienmēr piedalās divi: tas, kurš dara pāri, un tas, kurš apvainojas. Katrs uzskata, ka viņam ir taisnība.

Lai atrod spēkus un iziet no upura stāvokļa. Lai pieņem atbildību par savu dzīvi un dzīves smagās mācības kā pakāpienus pārejā no gaismas uz tumsu. Dzīves pārskatīšana apzinātībā dod ļoti daudz citu cilvēku un sevis paša izpratnei.

Sākt vajag ar sevi. Kamēr cilvēks sevi nosoda vai, otrādi, cildina, viņš maz ko panāks. Gods un pašcieņa – galvenie vārdi apskaidrošanas iemantošanai šajā ceļa intervālā. Cilvēkam ir jāiemācās neko neslēpt no citiem (bet arī neizrādīties) un piekopt godīgu un cienījamu dzīvesveidu, lai nekas nebūtu slēpjams.

Šajā ceļa intervālā būs daudz kārdinājumu – noslēpt, apmānīt, izdarīt blēdību, jo grūti taču pārvarēt savus ieradumus, pārtaisīt sevi. Un var šķist, ka visādus slepenus sīkumus neviens nezina, "tātad var”. Taču no tādiem sīkumiem arī sastāv visa dzīve, iegūstot savas aprises un jēgu tādās detaļās. Tās vislabāk raksturo cilvēku. Un mēs to redzam. Dzīvi var sadalīt tādās detaļās, un, ja cilvēks tajās ir izdarījis blēdību, tad arī lielos uzdevumos paklups, jo nav pieradis būt drosmīgs, godīgs un kārtīgs.

Mīli savu tuvāko – nav vienkārši vārdi, tajos ietverta cilvēka karmisko uzdevumu visa sāls. Tikai pēc tuvāko pieņemšanas un pilnīgas piedošanas viņi var virzīties uz gaismu. Ja tādam cilvēkam joprojām ir ienaidnieki vai viņš neieredz kādu, tad viņam vēl un vēl būs darīšana ar sevi neieredzošo vai sevi upuri. Labi, ja viņam ir audzinātāji, kas palīdz viņam pārvarēt sevi. Darbs ar sevi, lai nostiprinātu gribu, aizvāktu bailes un negatīvu, ilgst daudzus gadus. Neiespējami gada-divu laikā pilnīgi transformēt sevi.

Izskaužot negatīvus ieradumus, izskaužot nosodījumu un naidu, vainu un pieradumu ciest, vainīgā meklēšanu, cilvēks nostiprinās ticībā saviem paša spēkiem un iemācās redzēt sevī un pasaulē labestību un gaismu. Un tad atveras sirds, un atnāk mīlestība. Aiz tās pateicība un prieks. Aiz tiem svētlaime.

Daži cilvēki meklē priekšrocības vai izdevīgumu savā garīgajā ceļā. Piemēram, tādi cilvēki mēģina caur garīgiem rituāliem iegūt “naudas plūsmu”, kā viņi to sauc, vai kādas finansiālas priekšrocības. Mēs saprotam, ka godīgiem cilvēkiem nauda nāk kā darba apmaksa. Un, ja cilvēks netiecas strādāt, arī nauda pati no sevis pie viņa neatnāks, ja nu vienīgi viņš ies tumšu ceļu, par kuru mēs runājām augstāk.

Ja cilvēkam trūkst naudas nepieciešamajam, viņam ir jāsaprot, ka tā ir bikstīšana uz ražīgāku un cienīgāku darbu, caur kuru pašrealizējas dvēsele. Šajā ceļā, protams, ir arī grūtības, jo dvēselei ir jāapmācās un caur darbu jāiegūst jauni ieradumi un iemaņas.

Cilvēks ir inerts un nezinātkārs attiecībā uz sevi. Viņu grūti izkustināt no “iesēdētās” vietas, viņš nav pieradis redzēt plašas perspektīvas, raugoties vienpusīgi uz savām iespējām, tādā veidā ierobežojot sevi radošumā. Ķerties pie jaunas lietas vienmēr ir sarežģīti. Bet, iespējams, pie šīs lietas mēs jūs vedām visu jūsu dzīvi, sagatavojot caur dažādām iemaņām, un pēkšņi pēdējā etapā jūs atkāpjaties.

Kā pārvarēt sevi? Neskatīties pagātnē, kad jūs nezinājāt, nevarējāt vai negribējāt. Dzīvot šodien un raudzīties nākotnē ar pozitīvu skatu. Kas jums patīk? Kā attīstās jūsu dvēsele, caur kādām interesēm? Mēģiniet, iegūstiet jaunas iemaņas un apgūstiet jaunas profesijas, neraugoties uz vecumu, Attiecieties pret sevi ar mīlestību, turot prātā, ka jūs esat ne tikai ķermenis, bet arī dvēsele un gars.

Pašpilnveidošanās procesam ir ilgstošs raksturs. Nevar pateikt, kāds termiņš būs vajadzīgs jums, lai uzbūvētu savu daudzdimensionalitāti un apgūtu Spēkus visos līmeņos. Jūs esat māceklis līdz mūža beigām, pat ja jau skolotājs.

Pateicos par garīgā ceļa detalizēto aprakstu! Droši vien ir arī citi ceļa varianti?

SK: Tie ir tādi paši pēc būtības, kaut arī iekārtoti ar citām praksēm un rituāliem. Būtība ir arvien tā pati, tikai ir mūku dzīve šajā ceļā, bet mūsu ceļš – visiem cilvēkiem, sabiedrībai, kura iet pa apziņas apskaidrošanas un patstāvīgas un spēcīgas Personības iemantošanas taku.

Pateicos!

Pievienots 12.04.2021.

http://sanatkumara.ru/stati-2021/dva-puti

Tulkoja Jānis Oppe