Все мы — единое выражение Божественности
Mēs visi – vienota Dievišķības izpausme
Saruna ar Dievu
1. jautājums
Lasu grāmatu “Tālo Austrumu Meistaru dzīve un mācība”[1] un saprotu, ka tā ne tik daudz atklāj zināšanas, cik veicina jaunu jautājumu rašanos. Šajā sarunā es uzdodu atklātus un patiesus jautājumus Debesu Tēvam, izmantojot Nīla Donalda Volša (Neale Donald Walsch) un Berda Spoldinga (Baird T. Spalding) materiālus.
“Vai tad jūs nezināt, ka Kristus mājo jūsos pašos un visā esošajā? Vai tad jūs nezināt, ka jums ir tīrs, pilnīgs, jauneklīgs, mūžam skaists, dievišķs ķermenis? Vai tad jūs nezināt, ka Dievs radīja jūs pēc Sava tēla un līdzības un deva jums varu pār visu? Katrs no jums, pats par sevi, vienmēr ir un būs Kristus, pilnīgs, viendzimis Dieva Dēls, kurā ir Viņa Dieva-Mātes labvēlība. Jūs esat tīri, pilnīgi, svēti, dievišķi, vienoti ar Dievu, jūs esat pati Labestība; Dieva bērni, visi kā viens, var uzrādīt savas Dēlu tiesības uz Dievišķību.”
“...mēs visi – vienota Dievišķības izpausme un ceļamies no viena avota – no Dieva. Izpirkšanas būtība ir izpratnē, ka mēs visi esam radīti pēc Dieva tēla un līdzības, ka mēs esam precīzs viņa tēls, caur kuru viņš var paust ideālu, radītu speciāli mums. Ļaut Tam Kungam izpaust mūsos Savu pašu cildenāko ideālu – lūk, kur ir frāzes: “Nevis kā Es gribu, bet kā Tu” (norāde) jēga.
Kā izpirkšana? Mūsu dzīves? No kā mēs to izpērkam? No Radītāja? Mums tā ir jāizpērk? Varbūt ne tas vārds ir ielikts, vai es ne tā saprotu vārdu “izpirkšana”? Vēršos pēc izpratnes pie informācijas avotiem.
“Kāpēc mums ir vajadzīga izpirkšana?
Grēks ir Dieva Likuma un Viņa gribas pārkāpums un tāpēc ir nesavienojams ar Dievu un mūžīgo dzīvi. (Romiešiem, 8:6-8; Jāņa 1. vēstule, 3:4-10) Nepakļaušanās Dievam noveda pie tā, ka cieta attiecības starp Dievu un cilvēkiem. Nodarītais kaitējums bija praktiski neaizpildāms, un tas ietekmēja visas paaudzes, ieskaitot tevi un mani. Grēks, kā šķērslis, nostājās Starp Dievu un cilvēkiem, un viņiem vairs nevarēja būt šīs tuvās saziņas, kura viņiem bija agrāk, kuru to tik ļoti gribēja Dievs.” https://aktivnoyekhristianstvo.ru/chto-takoe-iskuplenie-i-zachem-ono-nam
“Izpirkšana – koncepcija, pie kuras persona sāk rīkoties, lai labotu izdarīto likuma pārkāpumu no savas puses, vai nu veicot tiešas darbības, lai likvidētu šīs rīcības sekas, vai darbības, kas vērstas par labumu citiem, vai arī kādas citas sirdsapziņas pārmetumu sajūtas izpausmes.” Vikipēdija (norāde)
Te uzreiz ir paredzēta mūsu vaina vai sirdsapziņas pārmetumi... Vispār jau mēs visi saprotam savu avotu – Tēvu-Radītāju. Tādā gadījumā frāze “mēs visi esam radīti pēc Dieva tēla un līdzības” neko mums nedod izpratnei, tāpēc ka to var interpretēt, kā vēlies, un es visu mūžu meklēju šīs frāzes burtisku iztulkojumu. Tas taču nenozīmē, ka mēs, tāpat kā Radītājs, izpērkam savu dzīvi... To var saprast kā daudzdimensionālu būvi, kā gribas brīvību vai pat kā izveicīgu runu, kas sniedz ilūziju, bet nenes sev līdzi mūsu iespējas un tiesības, bet varbūt mūsu nākotnes potenciālu – bet kad tas vēl tiks realizēts...
2. jautājums
“Nevis kā Es gribu, bet kā Tu.”
Un kā es uzzināšu, ko gribi Tu? Man kā, vispār neko negribēt? Bet Tu taču gribi tajā skaitā arī caur mani. Varbūt tagad Tu manī uzdod šos dumpīgos jautājumus? Vai arī man gribēt tikai pašu viscildenāko? Tādā gadījumā kā dzīvot, braukt uz darbu pārpildītā tramvajā vai metro, meklēt sev partneri, audzināt bērnus un just dažādas, ne vienmēr pozitīvas jūtas?
Mēs taču esam radīti, lai justu ne tikai pašas viscildenākās jūtas, bet arī visas pārējās. Mēs tā esam Tevis radīti, jo mēs taču esam tavi bērni, tavi pēcnācēji, tava sēkla. Un mēs niknojamies, dusmojamies, neieredzam un raudam no bēdām. Un tas esi Tu, kurš mūs tādus iztaisīja, tā taču?
3. jautājums
“Ļaut Tam Kungam izpaust mūsos Savu pašu cildenāko ideālu – lūk, kur ir frāzes: “Nevis kā Es gribu, bet kā Tu” jēga.” “...mēs esam precīzs viņa tēls, caur kuru viņš var paust ideālu, radītu speciāli mums.”
Pārdomājot šīs dziļās domas tēmu, pajautāšu: no vienas puses, neviens Tev netraucē paust caur mums savu ideālu, un mēs, protams, “ļaujam”... No otras puses, kā mēs varam uzzināt, kāds ideāls caur mums izpaužas, ja Tu vienkārši eksistē caur cilvēkiem mūsu plānā (tajā skaitā arī visos pārējos)? Un vai izpaužas kaut kāds ideāls vispār, jo ir visa Dzīve Vienota?
Vai arī mēs tā esam radīti, ka nespējam izpaust šo ideālu vai arī vienmēr būt šajā ideālā, citādi, kurš gan atteiktos vai būtu pret?
Ja katra doma, katrs atoms un katra kustība esi Tu, kā mēs varam “neatļaut” Tev paust sevi caur mums? Viss, ko mēs darām, domājam un jūtam – tas Tu arī esi...
Mums neviens arī nejautā, vai mēs spējam, mēs vienkārši dzīvojam un paužam ar savu dzīvi Tevi, jo mēs ar Tevi taču esam Viens...
Un vispār, mēs kaut vienu reizi spējam izpaust Tavu Ideālu? Kāda ir tā būtība?
Tā pārdomājot, pieskāros Nīlam Volšam, viņa grāmatai “Svētlaimes Momenti”[2], kur savākti ārkārtēji gadījumi, kad Dievs cilvēkam ir palīdzējis viņa cerībās un ilgās. Ārkārtēji gadījumi neliecina par noteikumiem. Vai tas nenozīmē, ka Tu izvēlies, kam palīdzēt un ko ignorēt, un pirmais mēdz būt ļoti retos gadījumos, bet otrais ir dzīves likums, kā šķiet. Varbūt man nav taisnība?
4. jautājums
“Pirmā likuma būtība ir tāda, ka tu vari būt, kas vēlies, darīt, ko tu vēlies, un tev var būt viss, ko tu vēlies.”
https://mybook.ru/author/nil-donald-uolsh/citations/
Tātad tas ir Tavs Ideāls jeb Likums. Tas esi Tu, kurš darbojas caur mums, sludinot gribas brīvību. Kāpēc tādā gadījumā cilvēka gribu pastāvīgi pārkāpj citi cilvēki, jo arī viņos Tu esi, tātad paud sevi caur vieniem, pārkāpjot gribu otriem? Vai arī kādam ir tiesības savu gribu paust, bet otram ne?
5. jautājums
“Otrais likums – tu pievelc to, no kā baidies.”
https://mybook.ru/author/nil-donald-uolsh/citations/
Tas esi Tu, kurš baidās caur mums? Tas esi Tu, kurš pievelk savā dzīvē to, no kā baidies? Jo mēs un Tu taču esam Viens? “Mēs esam precīzs tavs tēls”, vai arī mēs tomēr esam dažādi? Vai tad mēs esam atsevišķi un Tu atsevišķi?
Kā tomēr saprast šos vārdus – ka Tu esi Manī, bet es Tevī?
6. jautājums
“Manas vienmēr it tavas pašas Augstākās Domas, tavi paši Skaidrākie Vārdi, tavas pašas Vislielākās Jūtas. Viss, kas ir par to mazāks, – ir no cita avota. Pati Visaugstākā Doma – vienmēr ir tā doma, kura satur prieku. Paši Skaidrākie Vārdi – tie, kas satur patiesību. Pašās Galvenās Jūtas – tās, kuras tu sauc par mīlestību. Prieks. Patiesība. Mīlestība.
https://mybook.ru/author/nil-donald-uolsh/citations/
Skaidra pretruna ar šo:
“…mēs esam precīzs Viņa tēls, caur kuru Viņš var paust ideālu, radītu speciāli mums.”
Ja “mēs esam viņa precīzs tēls”, tad kāpēc viņš netiecas paust savu ideālu caur mums? Mēs piekrītam, un kā mēs varam traucēt paust caur mums savu ideālu, patiesību un mīlestību?
Mēs ar visu sirdi esam PAR!
Kāpēc tikai daļa no mums, konkrēti “pašas Visaugstākās Domas” ir Viņš, bet pārējo – kas pauž to, ja Viņš ir Viss Kas Ir?
Vai arī mēs neesam viņa precīzs tēls?
Un kurš ir veicis viņa tēla izkropļošanu, un kāpēc tādā gadījumā mums iedvest, ka mēs – viņa PRECĪZS tēls?
7. jautājums
“Jebkura lieta ir pareiza vai nepareiza tik, par cik tu tā uzskati. Un nekas nav pareizs vai nepareizs pēc savas būtības.
Tāpēc nenosodiet visu to, kas jums šķiet slikts šajā pasaulē. Labāk uzdodiet sev jautājumu, kas ir ļāvis jums spriest par to slikti un ko jūs gribētu izdarīt – ja vispār gribētu, – lai kaut kā to izmainītu.”
https://mybook.ru/author/nil-donald-uolsh/citations/
Vai tas neizklausās pēc demagoģijas?
Un tas liecina par “pašām augstākajām Tēva Domām, pašiem Skaidrākajiem Vārdiem, pašām Lielākajām Jūtām”, Viņa ideāliem?
Vai tad tev ir noslēpums, ka katrs no mums un mēs visi kopā gribētu, lai visi cilvēki būtu laimīgi un apmierināti ar savu dzīvi, spētu pašrealizēties un kāpt augšup pa savu apziņu? Tieši tad viņi spētu kļūt visu dievišķo patiesību un ideālu paudēji. Taču uz mūsu planētas mēs redzam, cik tas ir sarežģīti un kā cilvēkiem nav iemācīts vai viņi nesaprot savu izdevīgumu, netiecas un pat netic. Un turklāt viņi ir precīzs Radītāja tēls? Izskaidrojiet man, lūdzu, šo pretrunu.
Tur vēl ir daudz tamlīdzīgu jautājumu, taču apstāšos pie šiem, lai sev noskaidrotu Tavu patiesību.
Debesu Tēvs: Jā, mans bērns, tu esi apjukusi šajos jautājumos. Tagad mierīgi noskaidrosim to, ko nav spējuši tev nodot šie autori un citi, kurus esi lasījusi agrāk.
Jā, Es esmu Viss Kas Ir, tajā skaitā ne paši augstākie ideāli un pat pašas zemākās jūtas – viss iet caur Mani, un Es visu jūtu un reizēm pat pārdzīvoju, ka neesmu spējis palīdzēt vai paskaidrot.
Tā arī šajā gadījumā, kad tu lasi reliģisku demagoģiju. Cilvēki, kas audzināti reliģijā, citādi pat domāt nevar, tāpēc ka ar mātes pienu ir iesūkuši attieksmi pret mani ne kā pret Visu Kas Ir, bet kā pret pašu viscildenāko un svētāko.
Tā ir reliģija. Bet tagad paskatīsimies patiesībai acīs un pārvilksim krustu reliģiskām dogmām. Visi tavi jautājumu Mani aizskar ne mazāk kā tevi, mans draugs. Un es gribētu visas lietas nolikt vietā.
Viss, kas ir Pausts un nav Pausts jums, Viss, kas eksistē un neeksistē, bet vēl ir tikai plānos – tas esmu Es, tavs Tēvs un Draugs. Un man gribas, lai tu saprastu, ka Es nevarēšu tev ieskaidrot savu patiesību, tāpēc ka tās nav pasaulē.
Dzīve visās robežās un visos plānos – tā ir mana Patiesība. Bet kā gan tu to vari saprast, kad nestādies to priekšā, tāpēc ka esi radīta tāda, kāda tu esi, kaut arī daudzdimensionāla, taču neizpausta citos plānos tādā mērā, lai spriestu par dzīvi tajos.
Tev ir mīkla, kas notiek pat astrālajā plānā, nerunājot nemaz par daudzdimensionalitāti. Un es neesmu prasīgs, jo saprotu tavu ierobežotību, pie kuras tu neesi vainīga, jo esi radīta tāda, kāda esi.
Protams, lai paustu manu patiesību, tev nav jāstiepjas un jālien ārā no bikšelēm, tāpēc ka tu jau Esi. Un tev ir ilga un nemirstīga Dzīve, lai mierīgi ietu un augtu samērā ar nobriešanu. Man nevajag, lai tu ņemtu piemēru no tiem Tālo Austrumu Meistariem un apskaustu viņus, ka viņi var staigāt pa ūdeni, materializēt priekšmetus un barību, dziedināt cilvēkus. Viņi tādi šurp atnāca, bet jūs visi atnācāt citādi, lai atbilstu visiem tiem cilvēkiem, kam nesat manu Patiesību.
Mana patiesība ir tajā, ka Es caur jums pētu telpu un laiku, īpašu gadījumu daudzdimensionalitātē. Un jūsu tādu ir ļoti daudz, caur kuriem Es dzīvoju šajā plānā.
Ja Man būtu vajadzējis radīt CITUS, tad kā tu domā, vai es tos radītu vai nespētu? Ja Man būtu vajadzējis, lai jūs domātu tikai dievišķās kategorijās (pašas Augstākās Domas, paši Skaidrākie Vārdi, pašas Vislielākās Jūtas), Es neradītu tādu rasi? Tādas rases jau ir. Atkārtojums nav vajadzīgs. Viss Man ir atklāts šajā rasu tipā.
Jā, grūtas jums ir dzīves, bet arī Man ir grūti šajā dzīvē ieraudzīt Prieku un Mīlestību, kaut arī es izstaroju tos visādā veidā. Kāpēc cilvēki neatsaucas maniem starojumiem? Vai tiešām Es neesmu spējis caur jums panākt savus ideālus?
Proti, mans ideāls – VISS IR ABSOLŪTS. Tāpēc es arī saku: “Jebkura lieta ir pareiza vai nepareiza tik, par cik tu tā uzskati. Un nekas nav pareizs vai nepareizs pēc savas būtības.”
Pagaidi, un kā tad ar ideāliem? Nevar verdzība vai traģēdija kļūt par taviem ideāliem, tas ir nepareizi, tas ir SLIKTI, lai kā tu neuzskatītu!
Debesu Tēvs: Nomierinies, mana dārgā. Es taču saprotu, neesmu muļķis. Tas nav absolūts ļaunums, bet izpratne zemes plāna nozīmē. Jūs nāvi saprotat kā traģēdiju. Es – kā dvēseļu rotāciju, attīrīšanos, katarsi.
Jūs verdzību saprotat kā vardarbību pār cilvēka gribu, Es to saprotu kā “kura griba stiprāka, tā arī uzvar”.
Tas liecina par dzīvības spēku, par viena uzvaru pār otru. Un nav svarīgi, ka spēcīgais rada ļaunumu, kā jūs sakāt, ir svarīgi, ka viņš attīsta to spēku, kurš ir Radītāja un Radītā svarīga daļa.
Un kā tu paraudzīsies uz šo frāzi?
“Tāpēc nenosodiet visu to, kas jums šķiet slikts šajā pasaulē. Labāk uzdodiet sev jautājumu, kas ir ļāvis jums spriest par to slikti un ko jūs gribētu izdarīt – ja vispār gribētu, – lai kaut kā to izmainītu.”
https://mybook.ru/author/nil-donald-uolsh/citations/
Piemēram, ja cilvēki nogalina, laupa vai izvaro, vai tad to var saukt kā citādi nekā ļaunums? Vai arī vēlas izskaust mūsu rasi, izsmidzinot ķīmiskās šleifes (Chemtrail conspiracy theory), ražojot bioloģiskos un kodolieročus? Tas ir kā, ar tavu piekrišanu? Tu arī tajā piedalies?
Debesu Tēvs: Skatoties no augšas, palīdzu tiem, kas stiprāki. Stiprie var izdzīvot, vājie iet bojā no jeb kā. Man ir svarīgi, lai Dzīve turpinātos. Tu apelē pie žēluma?
Tu to saki, neraugoties uz Labestību, Skaidrību un Mīlestību? Bet Tu nevarētu mums palīdzēt, lai arī mūsu dzīve turpinātos? Un uz planētas beidzot sāktos tā dzīve, kura ir mūsu “ideālos, mums radītajos”?
Debesu Tēvs: Kā tev izskaidrot? Jums ir gribas brīvība, brīvība rīkoties tā, kā vēlies. Jūs varētu arī paši atbildēt tiem, kas grib jūs paverdzināt, bet jūs taču negribat, nevarat, nevēlaties, nemīlat jūs spēku un Dzīvi.
Mēs mīlam Dzīvi, augstu vērtējam Dzīvi, un Tu to lieliski zini. Dzīve mums ir dārga, un nāve mums – tā ir traģēdija. Vienmēr traģēdija, lai cik augstu mēs neuzlidotu garā. Mēs gribam dzīvot Gaismā, Mīlestībā un Mierā. Radošumā un Skaistumā. Tu liec mums priekšā cīnīties un iet bojā?
Debesu Tēvs: Es lieku jums priekšā kopīgu jaunradi – saprast savus ideālus un dzīvot saskaņā ar tiem, audzināt bērnus pēc šiem ideāliem, nevis pašiem stigt trauksmēs un nelaimēs. Man nepatīk nelaimes, slikti pret tām attiecos. Man patīk vairāk prieks un mīlestība, taču jūs šeit tos neradāt.
Pasaki vēl par frāzi: “Apskaidrība – tā ir izpratne, ka tev nav kurp iet, nav ko darīt un nav par ko kļūt, izņemot to, kas tu precīzi arī esi tieši tagad.” Vai tas nozīmē, ka visi cilvēki ir apskaidroti?
Debesu Tēvs: Jā, nozīmē, tādā mērā, uz kādu viņi “pavelk”. Cilvēki ir apskaidroti dzīvnieki, tādā mērā, kādi viņi ir pašlaik. Apskaidrošanās – tas ir process, kā tu zini, un tas nekad nebeidzas ar finālu. Jā, salīdzinājumā ar rases sākotni jūs visi esat apskaidroti, tāpēc ka jums ir ideāli, kuriem sekojat (kā kuru reizi), mīlat, plaukstat, esat sev radījuši kosmosa kuģus, iznākuši uz saikni ar Mani, jūsu Radītāju. Nedaudz kaut ko saprotat no daudzdimensionalitātes un ievērojat kosmosa likumus. Vai tad dzīvnieki to var?
No otras puses, ir daudzdimensionalitātē rases, daudz mazāk saprātīgas un attīstītas.
Lasu viņam citu citātu no Volša:
“Tu atnāci uz šo dzīvi ne tādēļ, lai kaut ko mācītos, – tev nav ko mācīties, tu atnāci paust to, ko tu zini. Paužot to, tu iedarbināsi savas spējas un radīsi sevi no jauna caur savu pieredzi. Tā tu apstiprināsi savu dzīvi un piešķirsi tai jēgu. Tā tu ienesīsi tajā svētumu.”
https://mybook.ru/author/nil-donald-uolsh/citations/
Debesu Tēvs: Katrs apziņas līmenis to saprot savā veidā. Kā tu to saproti, tā ir labi. Dažiem tā ir demagoģija tiešā nozīmē, kāds par to padomās kaut kā savā veidā. Tu lūdz man to izskaidrot tavā valodā?
Dvēsele ir sakrājusi pieredzi un pauž to caur dzīvi.
Vai tad dvēsele nemācās pati caur savu pieredzi? Tālāk?
Debesu Tēvs: Es mācos caur viņu. Es mācos. Es izpaužos visās nozīmēs. Es pastiprinu viņu katrā no jums. Es attīstu Sevi caur jums. Un Man nav svarīgi, kurš no jums atnesīs man jaunas Patiesības. Es jūs visus augstu vērtēju un mīlu. Atnākot pie Manis, jūs visi atnesīsiet Man Dzīves Patiesību, kāda tā Ir. Katrs no jums, neatkarīgi no tā, kas viņā ir.
Dualitāte manī protestē. Kā man pieņemt visu, ko Tu man saki?
Debesu Tēvs: Vienkārši piekrīti Man. Kad tēvs saka bērnam, bet viņš neapjēdz, tēvs vienkārši saka: tu to sapratīsi vēlāk, bet tagad vienkārši pieņem, ka tas ir tā.
“Dzīvot savu dzīvi bez gaidām – bez vajadzības pēc konkrētiem rezultātiem, – lūk, tā ir brīvība. Tā ir Dievišķība. Tā dzīvoju Es.”
https://mybook.ru/author/nil-donald-uolsh/citations/
Debesu Tēvs: Un tas tā ir.
“Atnākot pie Manis, jūs visi atnesīsiet Man Dzīves Patiesību, kāda tā Ir.”
Mums tikko noritēja seminārs, kur mēs skaidri sapratām, ka atgriezties pie Tevis var tas, kam ir izpausts Dhian-Kogan. Tas tā ir?
Debesu Tēvs: Tas tā ir. Tas jums ir pareizi, lai jūs tiektos attīstīties. Saproti, ja Es esmu Viss, tad no jums katra es noņemu medu. No katra. Bet, lūk, jūs vai nu paliksiet tumsā, vai arī atgriezīsieties pie Manis gaišākā mītnē. Ja vēlēsieties. Ko nozīmē – atgriezties pie Manis? Jo mēs taču jau tā – “Tu Manī, bet es Tevī”, un tas pareizi par 100%. Tu vari kļūt par Dhian-Kogan, un tas tev ir labvēlīgi; nav obligāti, bet iespējami, jo tavs potenciāls ir liels.
Tas ir Radītāja Likums – dzemdināt sev maiņu, bet pašam izrāpties vēl augstāk. Kāds no jums spēs aiziet vēl lielākā dziļumā un kļūs par tādu Radītāja Maiņu; tu, piemēram, gribi attīstīties?
Mēs visi gribam.
“Sākumā tev ir jāredz cienījamu sevi, un tad tu spēsi redzēt cienījamu citu. Sākumā tev ir jāredz kā Dieva dotu Sevi, un tad tu spēsi redzēt kā Dieva dotu citu. Sākumā tev ir jāredz svētu Sevi, un tad tu spēsi atzīt svētumu citā.”
https://mybook.ru/author/nil-donald-uolsh/citations/
Bet, ja cilvēks negrib attīstīties un augt, kā es varēšu ieraudzīt viņā cienījamo un svēto?
Debesu Tēvs: Vienkārši izlaidīsim to. Te viss ir skaidrs. Tavā pasaulē tu sastapsi gan cienījamos, gan Dieva dotos, gan svētos, ja vēlēsies viņus sastapt. Nevērtē.
Tēvs! Es pateicos Tev par tavu uzmanību un pacietību! Pateicos tev par manu Dzīvi, par manu Mīlestību un laimi! Man tā gribas, lai pēc iespējas vairāk cilvēku justu to pašu, ko es.
Debesu Tēvs: Es pateicos tev par savu noslēpumu atklāšanu. Malacis, nenobijies. Tā turēt.
***
Es brīvās gribas Likumu saprotu tā – neviens mūs nepiespiež, un neviens mūsu vietā neko nedara. Kas no mums iznāks, tas arī iznāks.
Pievienots 13.11.2020
http://sanatkumara.ru/stati-2020/vse-mi-edinoe-virazhenie-bozhestvennosti
Tulkoja Jānis Oppe
[1] Skat. https://www.litmir.me/br/?b=99499&p=1 (Tulk. piezīme)
[2] Skat. https://www.klex.ru/33i (Tulk. piezīme)