Свидание в Истоке

Satikšanās Avotā

20 08 31 01

Kārdināšana

30.08.20.

Nesen pie manis atnāca nezināma personība. Skaists kristālisks mirdzošs tēls, mierīgs stāvoklis, majestātisks un noslēpumains. Līmenis starp Zemes Kristus-apziņas līmeni un Saules Augstāko Mentālu. Es vienmēr esmu gaidījusi tikšanos ar Rafaēlu un pajautāju – tu esi Rafaēls?

Par atbildi skanēja neskaidrs “jā”.

Es nolēmu, ka nu beidzot esmu nodzīvojusi, lai tiktos ar Rafaēlu. Iesvētījumu no viņa es saņēmu ļoti sen, taču tā arī nenokārtoju ar viņu attiecības. Un šodien apsēdos pameditēt ar viņu.

Maigi zaļš zaigojošs stars… Ūdenslēcu krāsa ūdenī.

20 08 31 02

Nezināmi dziļumi… Mana apziņa pāriet uz augstāko līmeni, kad viss ir iekšienē – gan gaisma, gan tumsa. Ar apziņas staru meklēju to vietu, no kurienes šis aicinājums nāca. Visuma nomalē šo vietu atradu.

Par atbildi skan: “Tā ir visuma svētīta mala, no kuras tu atnāci.”

Jūtu – ziemeļu tautām ir tāda enerģija – vēsāka, kareivīgāka un spēcīgāka. “Gredzenu pavēlnieks”: Sāgas, ziemeļu dziesmas, rūnas, klintis…

20 08 31 03   20 08 31 04

Nē, tā nu patiešām nav mana enerģija. Sāgas mani nekad nav pievilkušas. Tas nav mans, kad spēks stāv vadībā, tiek apdziedāts karš, cīņa, kauja un pārējais.

Nē un nē.

“Nu ko, malacis. Tas nav tavs.”

Pietiks mani kārdināt. Tā nav mana valstība. Es tā arī nenoskatījos nevienu “Gredzenu pavēlnieka” filmu. Man nav interesanti un ir auksti tur. Tā ka lūdzu iet prom un vairs mani nevaldzināt.

Bet, lūk, ar Rafaēlu es sapņoju satikties.

 

Rafaēls

Piesaucu Rafaēlu… Pacēlos līdz savas “eglītes” smailei, līdz virsotnei-monādei. Meklēju Rafaēlu.

Apzinājos sevi kā Rafaēlu – nekur, izņemot mani, viņa enerģiju nav.

Sāka pūst viegls vējiņš. Uzreiz iedziedājās putni. (Es rakstu lapenē.) Lēni manā ķermenī ienāk īpaša enerģija. Ļoti klusa. Svaiga, aromātiska.

Apzinos visu manas daudzdimensionalitātes grandiozitāti. Neparasts stāvoklis – ESMU KĻUVUSI.

Vēršos pie Sanata Kumaras iekšienē: “Kas tas ir?”

SK: Personības paplašinājums līdz kopībai.

Mēģinot apzināties sevi, uzdodu jautājumus.

Es – kas pašlaik esmu?

SK: Tu esi monāde.

Apzinos sevi kā daļiņu no Visa Kas ir, kā tā staru, kura virsotne sākas centrā, kā eglīti, kas paplašinās samērā ar attālināšanos no virsotnes. SK ir šīs telpas sektors, daudz ir tādu staru, savienotu vienā.

Manā iekšienē ir Rafaēls. Nav konkrētas būtnes, ir izplūdusi apziņa-enerģija.

***

Sveicu tevi, dārgais ercenģeli!

Rafaēls: Arī es tevi sveicu.

Kāpēc tik grūti bija pie tevis nonākt?

Rafaēls: Mēs visi iztaisījām Pāreju uz nākamo realitāti, bet atstājām ieeju monādē.

Mēs tagad esam dažādās realitātēs?

Rafaēls: Nē, es esmu citā realitātē, bet jūs pagaidām esat palikuši iepriekšējā. Bet mēs varam sazināties.

Pastāsti par savu Ģimeni. Es tai piederu?

Rafaēls: Jā, tu esi mana.

Kura tava – dvēsele vai monāde?

Rafaēls: Šajā līmenī tu ietilpsti manā Ģimenē. Viņa sastāv no dvēselēm un monādēm, no eņģeļiem un ercenģeļiem, no laukiem un augstumiem, no kristāliem un ugunīgās telpas.

(Zemākā līmenī ir mana Ģimene – Sanats Kumara.)

Ar ko tava Ģimene atšķiras no Mihaēla Ģimenes?

Rāda visu mūsu visumu kā Mihaēla-Radītāja Ģimeni. Rafaēlam ir visa visuma apziņa, bet viņš apzinās arī savas atbildības sfēru – kā viņa sfēras sektoru.

Apbrīnojami, ka es neapzinos Rafaēla staru, gluži kā visa telpa sarunātos ar mani. Man tāda pieredze bija Galaktikas Centrā.

Rafaēls: Tas biju Es, kurš tevi tur sagaidīja. Es palaikam tevi vēroju un neredzami vadu tevi. Es par tevi interesējos.

Kas manī interesants? Es taču esmu vienkārši monāde?

Rafaēls: Tu esi mana monāde, no manas Ģimenes.

Mēs domājam, ka monādes radīja pats Debesu Tēvs. Un kā ir patiesībā? Tu radīji manu monādi?

Rafaēls: Nē, kad jūs sākāt sablīvēties, jūs sadalījāties pa Ģimenēm, izvēloties sev pieredzei noteikta visuma sektoru. Tā tu arī nonāci manā Ģimenē.

Bet tu kontaktējies ar visiem ercenģeļiem? Kā to saprast?

Rafaēls: Zeme ir ercenģeļu planēta. Tu daudzas reizes esi par to rakstījusi. Ka nu vismaz atcerētos, ko raksti.

Ko nozīmē “ercenģeļu planēta” tavā izpratnē?

Rafaēls: Tā ir augstu, augsti attīstītu dvēseļu planēta.

Kāpēc šodien ir tik daudz putnu? (Visi putni uzreiz apklusa.)…

Rafaēls: Nenovērs uzmanību.

Es tā saprotu, ka, atnākot pie tevis, esmu atnākusi pie Avota?

Rafaēls: Nē, tu pie Avota atnāci, kad tiki līdz monādei un spēji apgūt šo apziņas līmeni. Pašlaik mēs šajā līmenī sarunājamies. Es nesākšu tev dot kādas jaunas zināšanas, tam pietiek, ka ir saikne ar Sanatu Kumaru. Taču brīdinu, lai tu šeit biežāk ieskatītos, lai nostiprinātos šeit. Šeit ir tava vieta.

Es apstājos virsotnē, lai sevi apzinātos, un pēkšņi kļuvu par “zvaigzni” “eglītes” galotnē. Lūk, kā ercenģeļu simboli atklājas mūsu zemes līmenī! Zvaigzne nav plakana, bet līdzīga zvaigžņotam daudzstaru ikosaedram.

20 08 31 05

31.08.20.

Sveicu tevi, Rafaēl. Apzinos, ka tu sarunājies ar mani no iekšienes. Pastāsti, kā tas iznāk? Un kas es esmu šajā līmenī? Es zinu, ka monāde – tas ir gars. Un ka garam nav robežu un viņš ir saplūdis ar Visu Kas Ir. Tā ir?

Rafaēls: Ne gluži tā, tāpēc ka tev ir savas robežas, arī man ir robežas, piekrīti? Citādi, iznākot šeit, tev piemistu viss, kas piemīt Radītāja garam. Tu esi mana daļa, un katrs no manas Ģimenes ir mana daļa.

Kā ķermeņa šūnas, katra ar savu uzdevumu, apvienotas vienotā apziņā… Bet viņas nav cita citas daļas?

Arī jūs neesat cits cita daļas, bet vienkārši daļa no manis, kā šūnas ir ķermeņa daļa.

Pastāsti, kā jūs nostājaties apziņas iekšienē, kādam ir jākļūst, lai savā iekšienē apzinātos SK vai Gabriēlu, vai tevi? Kā teica SK, mēs ar viņu esam gluži kā sajaukti atomi, mums ir tiešā saikne, neatkarīgi no attāluma. Un šī saikne ir no iekšienes.

Ir lielisks piemērs – koks, kura uzbūvi tu esi izmantojusi, lai izskaidrotu daudzus faktus. Tad, lūk, koks šajā gadījumā esmu es, man ir zars “Sanats Kumara”, bet tu zariņš pie šī mana koka zara. Bet vai tad var zariņu pieskaitīt ne manam kokam?

Un citi cilvēki – kā viņiem atrast savu koku?

Tā ir hierarhija. Katrs ar laiku atradīs savu stumbru, atpazīs tajā sevi, neuztraucies par viņiem.

Bet vai var teikt, ka mēs esam Mihaēla-Radītāja kā visuma daļa?

Nē, nevar. Es esmu visuma daļa, bet ne Mihaēla daļa. Viņš ir visuma pagaidu vadītājs un tagad ir pacēlies uz nākamo hierarhiju, citā postenī.

Kurš pašlaik vada visumu?

Visums ir ieplūdis nākamajā līmenī, sekojot Mihaēlam-Radītājam, kļuvis par daļu no Lielā Visuma, kuru vada būtņu, tamlīdzīgu Mihaēlu-Radītāju, kolektīvs. Mēs esam saglabājuši savu statusu un robežas, bet priekšā mums stāv pilnīga saplūšana ar jaunu kopību.

Kad Dievišķā Aizgādne (visums) pārgāja pie Mihaēla, ko mēs vērojām pirms dažiem gadiem, tā arī bija pilnīga saplūšana ar augstāku visumu?

Jā, jūs bijāt liecinieki grandiozam notikumam, kurš bija pirmo reizi vēsturē.

Kādas būs sekas? Tas ir labvēlīgi vai ne? Vai mēs nepaliksim attīstītāku daļu atpalikusi kolonija? Vai mūs neiekaros? Saules sistēmā ir ienācis jauns vadītājs. Mēs zinām, ka viņš ir no cita visuma. Tagad tas ir kļuvis izskaidrojams. Un viņš ir atnācis “ar uguni un zobenu”. Kā tu to visu izskaidrosi?

Jūs kā bioloģiski datori tikāt radīti pakļauties, un jūsu spēks tika atdots augstākām jūsu daļām, kuras ir savienotas ar jūsu radītājiem.

Mūsu Augstākie Es pieder Radītājiem vai arī ir mūsu Radītāji?

Jums ar viņiem ir saikne. Tu nesen stāstīji par ugunīgajiem drakoniem, kuri pirmoreiz atnāca uz planētu un kļuva Dibinātāji. Viņi tad arī radīja jūsu un citu pirmās ugunīgās daļas. Tā kā daudziem no jums ir palikusi saikne ar Dibinātājiem, jūs vēsturiski piederat viņiem. Un jūsu spēks nāk no šī avota. Viņi vēl arvien veido planētas sākotnējo spēku, un katrai personībai ar viņiem ir saikne.

Personība tavā izpratnē – kura tā ir, kāda mūsu daļa?

Tā ir jūsu planetārā daļa – fiziski-astrāli-mentālā.

Kā veidosies situācija ar paplašinošos visumu, mēs nezinām. Daudz kas ir atkarīgs tieši no mums, tāpat kā uz Zemes daudz kas ir atkarīgs no jums. Visums, kurā mēs iegājām, ir attīstītības ziņā augstāks, un diez vai viņš vēlēsies, ka viņa jaunās daļas nebūs pilnīgi izdziedinātas. Otrādi, viņš atpaliekošās daļas pievilks līdz savam līmenim, kas būtu loģiski.

Ko nozīmē “ar uguni un zobenu”? Uguns – tā ir augstākā realitāte, ugunīgā plāna vadīšana no augstākajām hierarhijām, zobens ir spēka, nevis pakļaušanas simbols. Zobens kā aizsargātājs, nevis iekarotājs. Arī Mihaēls turējās pie tāda paša noteikuma, un zobens viņa rokā vienmēr bija iekšējā spēka simbols.

Es redzēju mūsu visuma daļas milzīgu neizpētītu un tukšu lauku. Un mēs, mūsu izpaustās pasaules, esam kā nedroša laiviņa neizpaustajā matērijā. Vai tiešām mums ir maz darba ar savu daļu – pētīt, apdzīvot un piepildīt ar sevi. Kādēļ mēs iegājām neaptveramā jaunā hierarhijā?

Kurš tev ir teicis, ka katram mūsu “lauka” gabaliņam ir jābūt apsētam? Katrs gabaliņš ir uzskaitāms? Mēs atstājam Dabai viņas spontānās attīstības daļu, un tajās, šajās neizpaustā daļās jūs reiz kļūsiet radītāji, lai izpaustu sevi prasmīgi.

Turklāt tādās teritorijās dzīvo tās būtnes, kuras tu nespēj ieraudzīt. Viņām ir pilnīgi citāda apziņa, un viņas ir tiešas šīs matērijas izpaudējas. Jūs vispār pagaidām spējat nedaudz. Un aiz jūsu apziņas robežām pagaidām guļ 90% visuma. Tas nenozīmē, ka jūs nekad nespēsiet tos apzināties. Viss ir priekšā. Bez humanoīdiem visumā eksistē daudz citu spēku un apziņu, radījumu un izpausmju.

20 08 31 06

Tas ir saprotams. Es pateicos tev par interesanto sarunu!

 

Vienmēr priecājos atbildēt uz jautājumiem.

Pievienots 31.08.2020

http://www.sanatkumara.ru/stati-2020/svidanie-v-istoke

Tulkoja Jānis Oppe