Свет души...

Dvēseles gaisma…

Dvēseles gaisma, tās izcelsme un nozīme

20 08 06

Noskatīties raksta videoierakstu (norāde)

Sanats Kumara: Visas civilizācijas dzima apziņas tumsā. Sākuma apziņa – tā ir dvēseles tumšā daļa. Viņa savā izcelsmē ir saistīta ar radītāju, kurš atdalīja savas apziņas daļiņu un radīja dvēseles aizmetni, sīku gaismu tumšajā pasaulē. Protams, tāds laimes gabaliņš nav dzīvotspējīgs. Viņam ir jāaug un jāattīstās, it kā tas būtu bērns.

Radītājs – tā ir Būtība, spējīga radīt un dalīties sevī. Būtībai pilnīgi nav zemes plāna vai, piemēram, mentālu jēdzienu. Viņa radīja apziņas aizmetni, spējīgu sākumā apzināties sevi kā Visa Kas Ir daļu.

Eksistē daudzas Skolas-penāti dvēseles plānos, kur mazulītes sāk savu ceļu, kā mazuļi, kuriem vajadzīga kopšana un laime viņu izdzīvošanai. Viņas baro un audzina silītēs, apmācot visā nepieciešamajā.

Nevar teikt, ka dvēsele šajā etapā mirdz, tas drīzāk ir dvēseles mijkrēslis. Gaisma ir tikko manāma, taču tā ir apziņas gaisma. Gaisma iedegas samērā ar pieaugšanu, kad dvēsele sāk patstāvīgi izstrādāt dvēseles enerģiju.

Kas ietilpst jēdzienā “dvēseles gaisma”? Tā ir kosmosa ētera pārveidošana savā pašas neatkārtojamā elementā, daļiņā, par kuru jūs pagaidām nezināt. Tas nav fotons, nav korpuskula, tā neredzama gaisma, kuras aizmetnis ir budhiālajā plānā, uguns daļiņa.

Katrā plānā ir sava dvēseles gaisma. Astrālajā plānā cilvēks mirdz vienā gaismā, mentālajā – citādā utt. Šeit lomu spēlē ne tikai dvēseles gaisma, bet arī apvalki.

Kad cilvēks mirst, no viņa iznāk tikai 30 grami dvēseles. Tas ir visu pārējo cilvēka apvalku – gan astrālā, gan mentālā, gan budhiālā – svars?

Jā, iedomājies, ka tas tā ir.

Tad kāpēc tik liela starpība starp fizisko un visiem pārējiem plāniem? Vai tiešām fiziskais ķermenis ir pats spēcīgākais, lielākais un nozīmīgākais no visiem ķermeņiem?

Dvēsele šeit iegūst pašu koncentrētāko un apgādātāko apvalku no visiem iespējamajiem. Tieši šeit notiek pats svarīgākais dvēseles apmācības etaps, kad viņai ir jāpieaug apziņā. Pieaugšana notiek vairākos etapos, dažādu zemes plāna civilizāciju dzīves laikā; viņas mēdz būt ne tikai fiziskajā plānā. Pakāpeniski sablīvējas matērija, aug ķermeņa masa un nostiprinās cilvēka apziņa.

Apziņa attīstās dažādos veidos – gan karos, gan mierīgā darbā, attīstot dažādus nodarbes veidus, apgādājoties ar tehniku un tehnoloģiju.

Kāpēc svarīgas tehnoloģijas mēdz būt zudušas, ja tās ir noderīgas? Pēctečiem nākas visu atkal izgudrot…

Civilizācijas iznīcina stiprāki un rupjāki spēki. Bet smalki atklājumi, kas prasa aprīkojumu, tīrību un intelektu, tiek zaudēti kopā ar tiem, kas tos izgudroja. Iztēlojies, ka būs kāds iznīcinošs pasaules karš. Vai būs telefoni, stacijas un kosmosa sakaru aprīkojums?

Tad ja nu kari kalpo, lai cilvēkus padarītu raupjus un trulus, kāda gan ir to loma dvēseles, apziņas gaismas attīstībā?

Apziņa neattīstās no tehnoloģijām. Apziņa – tas ir intelekts plus sirds, mīlestība. Tieši jūtu un domu pārbaudījums attīsta apziņu.

Sākumā domas un jūtas tiek pakļautas pārbaudījumiem no rupju spēku puses, bet pēc tam no smalku spēku puses, garīgās Skolās?

Katrai apziņai vajag savus pārbaudījumus. Bez tiem dvēsele vienkārši nodzīvos kā augs. Kā saka, nebūs ko atcerēties. Kad dvēsele pārdzīvo, iemanto laimi vai nelaimi, cīnās par savu brīvību un līdztiesību, saprot arvien vairāk un vairāk eksistences attīstībā un jēgās, viņa kļūst derīga turpmākai attīstībai augstākos plānos. Taču ne tas ir galvenais dvēseles attīstībā. Viņa iegūst saprātīgumu atšķirībā no tās savas daļas, kura pirmoreiz nolaidās fiziskajā plānā.

Saprāts – tā ir īstā dvēseles gaisma. Tas ir tūkstošgadu attīstības izstrāžu produkts.

Tātad, ja Būtība mirdz ļoti spēcīgi, tā ir augsti saprātīga būtne?

Jā, es piekrītu tādai definīcijai. Ir vienkārši jāskatās, kādos plānos tu salīdzini. Būtības ir jāsalīdzina vienā un tajā pašā plānā. Ja salīdzināsi budhiālā plāna būtību, bet otru paņemsi salīdzināšanai no mentālā plāna, tas nebūs līdzvērtīgi. Viņas vienmēr būs dažādas.

Ir ļoti gaišas, mirdzošas būtnes, taču viņu gaisma ir ļoti nepatīkama un auksta, cietsirdīga un necilvēcīga, ja var tā izteikties. Viņām iekšā nav mīlestības. Viņām arī ir ļoti attīstīts saprāts?

Jā, prevalē augsts saprāts, taču nav jūtu, tas ir “striķa” otrs gals. Tādas civilizācijas radītājiem parādīja, ka visur vajag zelta vidusceļu un jūtu neesamība ved pie cietsirdības un augstprātības. Viņām jūtas – tā ir vājība, nepietiekama attīstītība, viņas dzīvo ne ar sirdi, bet galvu. Tas nav jūsu attīstības ceļš. Jūsu rase, kā vēlīnāka, ņēma vērā zelta vidusceļa principu, un jūsu jūtas ir tikpat attīstītas kā domas. Tā ir jūsu vērtība.

Mums pati lielākā vērtība ir laime mīlestībā. Un viņām kas?

Vara, varenība, tautu iekarošana.

Bet tas nav garīgi… Kā tik augsti attīstītas būtnes var būt tik aprobežotas un tālas no Visa Kas Ir?

Viņas tā neuzskata. Tu to viņām pasaki, nu tad viņas samals miltos gan tavu ķermeni, gan dvēseli.

Tas arī ir Mākslīgais Intelekts?

Jā, precīzi.

Kāpēc tad viņas tik spēcīgi mirdz? Dvēseles gaisma viņām uz kā rēķina ir izaugusi? Uz Mākslīgā Intelekta, augsta saprātīguma rēķina?

Tā ir mākslīga gaisma, dvēselei ar to nav nekāda sakara. Ja paņemtu viņu dvēseles gaismu, tā ne ar ko neatšķirtos no jūsējās. Viņas kā dvēseles nav vairāk attīstītas kā jūs. Viņām ir ļoti attīstītas tehnoloģijas, un viņas ar to lepojas.

Atgriezīsimies pie mums. Mūsu dvēseles uz kā rēķina iemanto gaismu? Ja salīdzinām ar tām būtnēm, tad viņas mirdz kā elektriskā metināšana, bet mēs kā saulīte.

Tās būtnes radās citā radītāju laikmetā, bet jūs esat citi dvēseļu veidi, humanoīdi, kas saistīti ar attīstību fiziskajā plānā.

Kas ir tumšās dvēseles?

Dvēseles visas ir gaišas, ir tumsas iestrādes tādās dvēselēs, saistītas ar negatīvu jūtu jušanu, ar dvēseles izcelšanos no tumšām civilizācijām. Ir vienkārši neattīstītas dvēseles, nesastrādājušas gaismu.

Maniaki – kas tās ir par dvēselēm?

Tās ir dvēseles, apsēstas ar tumšas pasaules negatīvām būtībām.

Dvēseles gaismu sastrādā civilizācijas. Vienatnē tādu gaismu izstrādāt nav iespējams. Cilvēks ir kolektīva būtne, lai kā viņš netiektos uz neatkarību. Augstākos plānos cilvēks iemanto kā lielāku brīvību, tā arī lielāku ierobežotību uz blīvākas vienotības rašanās rēķina. Cilvēks pievelkas pie brāļiem pēc dvēseles spīdamības un attīstītības. Neattīstītas dvēseles pievelkas pie līdzīgām, tāpēc pie viņām, viņu plānos, arī notiek karš – skaidro, kura ir pati spēcīgākā un krutākā. Tās ir viņu apziņas iespējas. Augstākos plānos būtnes saskaņo savas darbības un noteikumus, tāpēc ka ir saprātīgākas. Viņas būvē savas dzīves no ērtības, laimes un darbību brīvības viedokļa.

Attīstiet savas apziņas, dvēseles spīdamību, saprātīgumu un mīlestību. Mēs mūsu Sanata Kumaras Skolā veicinām to pilnā mērā.

Es pateicos tev, Sanat Kumara!

 

Pievienots 06.08.2020, atjaunots 21.08.2020

http://www.sanatkumara.ru/stati-2020/svet-dushi

Tulkoja Jānis Oppe