Взаимоотношения Учителя и ученика

Skolotāja un mācekļa savstarpējās attiecības

20 08 03

Meklējot tēmu čenelingam, es izdzirdēju no Sanata Kumaras: “Mēs šodien parunāsim par mūsu savstarpējām attiecībām.”

Sanats Kumara: Daudzi cilvēki ar saviem debesu Skolotājiem atrodas neapstrīdamības un paklausības sasaistē. Tas ir labi garīgā mācekļa apmācības pirmajā stadijā, kad Skolotājs virza mācekļa gribu un interesi tajā virzienā, kurš viņam ir karmas uzdevumu paredzēts. Pirmajā stadijā māceklis atrodas meklējumos, un šeit ir ļoti svarīgi novirzīt viņu pa straumi, kad viņš bez papildu pūlēm satiktu savā ceļā to, kas viņam būtu jāsatiek, lai paliktu uz pareizā ceļa. Tas attiecas uz zemes plāna skolotājiem, zinātniekiem, grupām un grāmatām, kuras viņam būtu jāizlasa.

Turklāt Skolotājam ir pareizi jāatrod laiks, lai virzītu mācekli pa garīgo ceļu, kad cilvēks ir attīstīts, drosmīgs un viņam ir pietiekami spēku un enerģijas, lai nestu dubultu slodzi – darbu un garīgo apmācību.

Taču, kad ceļš ir atvērts un māceklis seko tam, viņš norādījumus saņem arvien retāk un retāk. Kad sirds centrs sāk darboties un mīlestības jēdzieni sāk nonākt līdz māceklim, tad Skolotājs atstāj mācekli uz ceļa, lai viņš drosmīgi soļotu pats atbilstoši tam, ko viņš kopā ar Skolotāju izvēlējās sava ceļa aprīkojumam.

Proti, mācekļa gribu nedrīkst apspiest, un Skolotāji ar mācekli strādā tā, lai ņemtu vērā viņa intereses, talantus, ievirzi un domāšanas veidu, un, galvenais, lai netiktu apspiesta brīvība, drosme un sparīgums apmācībā.

Skolotājs sāk savu mācekli dalīt ar citiem debesu Valdniekiem, lai māceklis augtu un attīstītos. Tādēļ viņš ar mācekli uz laiku izšķiras, lai ļautu viņam brīvību augt un pilnveidoties atbilstoši savām vēlmēm un interesēm, taču, neatstājot viņu bez savas uzmanības.

Nekad Skolotājs neatļaujas pazemot vai vērtēt mācekli. Gluži otrādi, visus spēkus viņš pieliek tam, lai izlabotu viņa trūkumus un paceltu pašvērtējumu, pašcieņu, prieku, un iemācītu mīlestību.

Caur savu mācekli Skolotājam ir jāplašina sava ietekme uz cilvēci, un pēc iespējas lielāka skaita mācekļu iegūšana – tas ir prieks un laime Skolotājam.

Taču māceklis no mācekļa atšķiras. Daži mācekļi spekulē ar Skolotāja vārdu, nododot viņa vārdā savas domas. Tas ir tik dabiski, kad gribas turpināt saziņu ar Skolotāju, bet domas nenāk.

No kā tas tā var gadīties?

Neuzmanība, nejutīgums, norūpētība ar citām lietām, jaunu finanšu perspektīvu atklāšana, pat lepnība – tas viss var vājināt kanālu, līdzekli saziņai ar smalko pasauli.

Pēdējā laikā bieži ir sākuši slēgt mūsu jāņtārpiņu kanālus...

Mēs sekojam, lai mācekļi būtu tīri. Un viņi paši pieliek pūles, paliekot tīrībā un aizsardzībā.

Tu esi apmierināts ar pēdējās nodarbības rezultātiem (mēs skatījāmies skolas audzēkņus)?

Jā, kopumā viss ir diezgan labi. Es gaidīju ko vairāk...

Bet es domāju, ka viss ir sliktāk, un nopriecājos, ka viņiem viss ir salīdzinoši tīri. Ko tu vēlējies ieraudzīt?

Augstāku apziņu. Dažiem viņa ir atvērta, bet ne visiem.

Kas jādara, lai viņi pārvarētu apziņas nākamo robežu?

Lielāku apzinātību un atklātību ar mani un ar sevi.

Mēs taču zinām, ka apzinātības pacelšanai vajadzīgi gadi. Atceries mani.

Nu tu it kā nesagādāji man lielas raizes. Un man bija prieks satikties ar tevi pēc mūsu pārtraukuma.

Jā, atceros šo neizsakāmo prieku.

Kādas jūtas es izraisu tev kā māceklei?

Milzīgu uzticību un cieņu. Protams, mīlestību, bet ne tādu kā pret vīrieti, bet drīzāk kā pret Skolotāju un dievu.

Pēdējā laikā arvien biežāk vēršos pie Šivas. Viņš bija tavs Skolotājs, kā es kaut kur lasīju?

Var teikt arī tā, kaut gan mums, kā tu redzi, ir dažādi ceļi: es strādāju ar cilvēci, ar apziņu un saprātu, bet viņš palīdz cilvēkiem kļūt sev pašiem, atrast savu iekšējo dievu. Šiva ir vairāk koncentrējies uz sevi, bet es uz planētu.

Kāda hierarhiskā pakāpe tev pašlaik ir? Agrāk par tevi rakstīja, ka tu esi planetārais Logoss.

Es esmu Logosa pārstāvis mentālajā hierarhijā budhiālajā plānā. Vai tad ir kāda nozīme manam hierarhiskajam amatam? Šeit ir pilnīga vienlīdzība, un neviens neattiecas pret citu ar lielāku cieņu, ja viņš ir kāda pārstāvis vai viņam ir kāda pārslodze.

Lielais Iesvētītājs – tā tevi sauca Helēna Blavatska un citi teozofi. Viņi visi attiecās pret tevi ar milzīgu cieņu.

Un tu tāpat attiecies iepriekšējā dzīvē... Un pašlaik uzticības un kalpošanas atbalsis tevī ir palikušas. Taču tās man nav vajadzīgas. Es neatbalstu pielūgsmes un beznosacījuma pakļaušanos. Vienmēr māceklim ir jābūt savam viedoklim, un tu bieži to arī esi aizstāvējusi, par ko tevi arī augstu vērtēju. Būt ar savu viedokli un censties to pierādīt, argumentēt vai nepiekrist – jūsu tiesības. Skolotājam ir pacietīgi jāizskaidro savs viedoklis, parādot tā universālumu un nepieciešamību.

Vismaz pagaidām tādu vienlīdzību es tavos audzēkņos neredzu. Man gribētos, lai viņi būtu drosmīgāki, spriestu un dziļi saprastu procesus uz planētas, neklausoties interneta gudriniekus, kuru vidū ir, protams, arī pareizas lietas, taču tās nav par visiem. Katrs sniedz informāciju no sava redzes lauka, no savas vides vai viedokļa.

Filtri ir katram, protams, ir arī man... Tu maz esi sācis runāt par mūsu tagadni un nākotni, bet tās ir pašas interesantākās tēmas. Piemēram, kā mēs varam veicināt planētas, cilvēku un zināšanu nogādāšanas uzlabošanos?

Pēc kāda laika notiks zināšanu izlaušanās. Es to redzu. Jūsu uzdevums – strādāt ar sevi, radot no sevis skolotājus. Jūs noderēsiet, kā es arī pareģoju. Taču darbs ar sevi nepieciešams jūsu apziņas izaugsmei. Vienkārši tam, lai neatpaliktu no laika un tā izpausmēm.

Ko mums gaidīt uz priekšu?

Radiet ar savu saprātu gaismas un mīlestības priekšstatu nākotnē. Nebūs nekādu spēcīgu satricinājumu vai vispasaules kataklizmu. Mēs daudz strādājām ar finanšu sistēmu, lai izvairītos no lielām krīzēm. Nezinu, kā iznāks patiesībā, taču finanšu reformas jūs gaida noteikti.

Man priekšā ir milzīga gaisma. Ko tu man rādi? Es redzu vienlīdzību, pārticību, taisnīgumu un mierīgumu. Tā tu redzi mūsu nākotni?

Tā mēs to radām un lūdzam jums ienest savu ieguldījumu tās radīšanā ar savām programmām apziņā. Kam jums jūsu augstākās apziņas? – lai veidotu domās, radītu darbos augstākajos plānos līdzīgi radītājiem un valdniekiem. Laikmeta beigas ir ciešanu, nevienlīdzības, verdzības beigas. Beidzot iestājas jauns laikmets, kurš ir piemērotāks laimei.

Taču, lai radītu laimes laikmetu, vajag pašiem būt laimes stāvoklī. Nelaimīgi cilvēki nevar radīt laimi, jo nejūt un nesaprot to. Kas ir laime tev?

Es varu teikt, ka visi mani paši gaišākie plāni ir iemiesojušies, tikai biedē tas, ka audzēkņu ir arvien mazāk un mazāk. Kur viņi palikuši? Droši vien daudz skolu ir sācis darboties, un visi, kas meklē, atrod sevi citā vietā.

Tev taisnība, un mani iepriecina tas, ka ir kļuvis daudz garīgu vadītāju, ka katrs no viņiem cenšas atrast savu pareizo ceļu un ved pa to aiz sevis savu komandu. Vai tad tā nav laime Skolotājiem?

Bet, kas attiecas uz manu stāvokli, tad man tas ļoti patīk. Es pamostos gaismā un mīlestībā un cenšos šo stāvokli saglabāt visu dienu. Esmu iekārtojusi savu paradīzes dārzu un priecājos par to... Iekšienē miers un vienmērīgums.

Kas ir mīlestības jēdziens cilvēkam? Bez tā, ka viņam jābūt paēdušam un apģērbtam, viņam ir jājūtas kā vērtībai kādam, kā svarīgai un mīļotai būtnei. Tas ir pirmajā etapā. Bet garīgam cilvēkam ir daudz vairāk laimes, kad viņš jūt savu svarīgumu planetārā mērogā, saprotot, ka viņa garīgais ceļš ir atvedis viņu uz citu svarīguma un vajadzīguma planētai pakāpi. Jūs ne pārāk saprotat, ka jaunajai apziņai, kuru jūs slīpējat sevī, ir otra puse, neskaitot savienošanos ar augstāku Es. Jūs kļūstat realitātes radītājs planetārā mērogā. Atcerieties, pirms kāda laika jūs visi sapņojāt par gaišo nākotni savos semināros un sūtījāt šīs savas vēl nepilnīgās idejas mums, planētas vadītājiem. Mēs ieklausījāmies jūsu balsīs, ņemot vērā apziņas līmeni un cilvēku vajadzības pēc laimes un veselības. Vadoties pēc šiem sapņiem, mēs būvējam planetāro realitāti, nelokāmi un lēni virzot cilvēku domas uz gaišāku pusi.

Taču mēs saprotam, ka jūs pagaidām neesat izauguši līdz apziņai, ar kuru jūs varat izveidot nelīdzīgu, pilnīgi jaunu realitāti, kura radītu neparastu precedentu visiem plāniem, kad visi ieraudzītu skolotāja darba rezultātus pilnā apjomā. Laime Skolotājam, kad mācekļi sāks radīt nevis savas realitātes līdzību gaišākā variantā, bet pavisam jaunu planētu, ar jaunu iekārtu un īpatnībām.

Tam vajadzīgi piemēri, pēc kuriem mēs varētu vadīties, citu realitāšu pieredze, lai saprastu, ko no mums gaida.

Tai jābūt nevis atdarināšanai, bet jaunas attīstītas apziņas rezultātam. Uz planētas briest neatkārtojama apziņa.

Mūsu apziņa ir tik iekonservēta, tik daudz visa kā mums nav pieejams, mūs tā ir ierobežojuši, ka daudz no mums gaidīt ir vienkārši neiespējami. Jebkurš citplanētietis viegli lasa mūs un kopē mūsu apziņu. Var viņu cilvēkā nomainīt uz pilnīgi jaunu atmiņu, nodzēšot personību, bet mēs te pagaidām vairāk līdzināmies dzīvniekiem.

Nesaki, cilvēks – tas patiešām skan lepni. Jums ir kvalitātes un īpašības, nepieejamas citām rasēm. Mēs neatklāsim kārtis, taču tomēr augstu novērtē rasi, kurā strādā, kaut arī līdz galam nesaproti savu vērtību. Tomēr taču tu atnāci tieši uz šejieni.

Es piekrītu, ka viņiem ir tehnoloģijas, kuras jums pagaidām nav zināmas. Taču jums ir personības īpašības, spējas un potenciāls diezgan liels un attīstīts. Jūs neesat atpalikusi rase, bet attīstāties savā veidā. Planēta ir bagāta un krāšņa, iespējas dzīvei ir labas, draudzības nepietiek. Visi ir pārāk nošķirti. Tas ir trūkums, kurš ir jāpārvar. Vienotībā ir spēks un jaunas neparastas iespējas pacelties – gan laimei, gan tehnoloģijām.

Tātad, mani mācekļi, jūs esat radīti, lai bagātinātu cilvēci ar jauniem apziņas līmeņiem, radītu vienotības un saliedētības programmas, jaunu garīgo ceļu, radot savā iekšienē gaismu un mīlestību visās teritorijās un plānos. Jūsu garīgais uzdevums – kalpot jaunajai apziņai, saprast viņu kā daudzdimensionalitāti un neitralitāti, Vienotību visos plānos.

Kā tu raksturosi jauno apziņu, lai mēs saprastu, par ko ir runa?

Vecā apziņa balstās uz lietām un naudu, no kuras daudzuma bija atkarīgs dvēseles līmenis. Visi kari bija par varu un bagātību. Līdz ar kosmiskās ēras atnākšanu un lietu drukāšanu replikatoros mantu un naudas loma izzūd. Pirmajā plānā iznāk cilvēka personiskās īpašības, tas, ko viņš var paņemt sev līdzi uz kuģi, uz citu planētu vai dzīvošanai kosmosa bāzēs. Tam nav vajadzīgi kleitu vai apavu kalni, kalpi, kuriem tu pavēli, apsardze, villas un kuteri, rūpnīcas un militāras bāzes. Tur pat zināšanas nav tik svarīgas kā personība un spēja strādāt un dzīvot komandā.

Jaunās kosmiskās ēras apstākļos pienāk laiks, kad cilvēkam ir jāiemācās saziņa, godīgums, skrupulozums, uzmanība un savāktība. Viņam ir jāiemācās cienīt otru (jebkuru) cilvēku vai humanoīdu. Viņam ir jājūt līdztiesība un spēja palīdzēt. Viņam ir jāiemācās vienlīdzība. Viņam ir jāiemācās saprast, ka spēks ir labestībā, nevis ieročos – kam to ir vairāk, tam arī taisnība. Jaunā ēra paredz visu bruņoto konfliktu aizvākšanu un miera iestāšanos visu cilvēku prātos.

Jūs atnācāt audzināt cilvēkos jaunu apziņu. Tas ir jūsu uzdevums – iemācīties pašiem un iemācīt citiem. Daudzdimensionālais cilvēks – tas ir humanoīdu augstākais sasniegums. Savienojums ar saviem augstākajiem dvēseles aspektiem – augstākais sasniegums humānisma sfērā, tā ir Radītāja virsotne, tas ir viņa jaunais vārds. Nevis vienkārši laisties lapās no planētas un vairs šurp nenākt, kā sapņoja jogi, bet dzīvot daudzdimensionalitātē un mīlēt savu dzīvi jaunā apziņā. Izmantot daudzdimensionalitāti, lai dziedinātos, ikdienas darīšanām, zinātnei un mākslai, savienojumam starp vīrieti un sievieti jaunā garīgā līmenī, bērnu audzināšanai, baudai un labpatikai, laimei.

Pateicos, Sanat Kumara!

 

Pievienots 03.08.2020

http://www.sanatkumara.ru/stati-2020/vzaimootnosheniya-uchitelya-i-uchenika

Tulkoja Jānis Oppe