Самое важное качество Поля Источника — любовь

Pati svarīgākā Avota Lauka īpašība - mīlestība

Fragmenti no Deivida Vilkoka (David Wilcock) grāmatas “Avota Lauks”[1]

(Papildinājumi izcelti citā krāsā)

20 04 23 01

Redzamais starojumselektromagnētiski viļņi, kurus uztver cilvēka acs. Cilvēka acs jutīgums pret elektromagnētisko starojumu ir atkarīgs no starojuma viļņa garuma (frekvences), turklāt jutīguma maksimums iznāk 555 nm (540 THz), spektra zaļajā daļā. Tā kā, attālinoties no maksimuma punkta, jutīgums līdz nullei krītas pakāpeniski, norādīt redzamā starojuma spektrālā diapazona robežas nav iespējams. Parasti par īsviļņu robežu pieņem intervālu 380-400 nm (790-750 THz), bet par garo viļņu – 740-780 nm (395-385 THz). Elektromagnētisko starojumu ar tādiem viļņu garumiem sauc arī par redzamo gaismu vai vienkārši par gaismu (šī vārda šaurā nozīmē). (norāde)

“Viena no manām pašām mīļākajām sadaļām Linnas Maktagartas (Lynne McTaggart) grāmatā “Lauks[2]” ir Friča-Alberta Popa (Fritz-Albert Popp) – Marburgas Universitātes Vācijā biofiziķa teorētiķa – darbu apspriešana; viņš sāka tamlīdzīgus atklājumus izdarīt kopš 1970. gada. Kaut arī Pops neatrada DNS fanātiķus, viņa darbs ir cieši saistīts ar Garjajeva (Петр Гаряев) atklājumiem un viņš veic papildu izrāvienus. Popa darbs sākās, pētot vienu no pašiem nāvējošākajiem kancerogēniem, kāds zināms cilvēkam, – benz[a]pirēnu. Apgaismojot kancerogēnu ar ultravioleto gaismu, viņš konstatēja, ka benzpirēns gaismu absorbē, bet pēc tam izstaro to atpakaļ ar absolūti citu viļņa garumu un frekvenci. Ļoti līdzīgai ķimikālijai benz[e]pirēnam nepiemīt gaismu pārveidojošs efekts, un atšķirībā no sava nāvējošā brālēna tas dzīviem organismiem ir absolūti nekaitīgs.

Vai gaismu pārveidojošais efekts ir pazaudētā atslēga no izpratnes, kas izraisa vēzi? Pēc tam, kad Pops bija izpētījis 37 citas ķīmiskas vielas (dažas bija kancerogēnas), viņš konstatēja, ka katra vēzi izraisoša viela ultravioleto gaismu pārveidos tādā veidā. Nāvējoši kancerogēni pastāvīgi mērķē uz viļņa garumu 380 nanometri. Pēc būtības, Popa vienīgais konstatētais sakars starp dažādiem kancerogēniem – tie visi ņēma gaismu ar viļņa garumu 380 nanometri un pārveidoja to uz kādu citu viļņa garumu. Acīmredzot jāpieņem, ka 380 nanometru gaisma ir ļoti svarīga veselībai un labklājībai. Taču, ja jūs neļaujat saules gaismai pieskarties ādai bez aizsargekrāna, jūs nesaņemat pietiekamu devu, jo saules ekrāns pilnīgi bloķē ultravioleto gaismu.

20 04 23 02

20 04 23 03

20 04 23 04

20 04 23 05

20 04 23 06

Pēc tam Pops uzzināja, ka daudzi bioķīmijas laboratoriju eksperimenti ir konstatējuši sekojošo: jūs varat ar ultravioleto gaismu iznīcināt 99% no šūnas, taču, ja jūs pēc tam iedosiet viņai ļoti vāju tā paša viļņa garuma impulsu, šūna gandrīz pilnīgi atjaunosies – vienas dienas laikā. Šis process ir pazīstams kā “fotoremonts”, un neviens nesaprot, kā tas darbojas. Popam par lielu izbrīnu paši labākie no zināmajiem fotoremonta efektiem realizējās pie viļņa garuma 380 nanometri, turklāt neviens no zinātniekiem, kas nodarbojās ar fotoremontu, neko nezināja par viņa (Popa) atklājumu.

Tātad domājams – kad Avota Lauks ieplūst mūsu izmērāmajā realitātē, tā elektromagnētiskais paraksts visstiprākais ir uz viļņa garuma 380 nanometri.

Tātad eksperimentos ar fotoremontu gaismas vājās pulsācijas ar viļņa garumu 380 nanometri, redzams, radīja Avota Lauka vibrāciju, kura daudzējādā ziņā veicināja izdziedināšanu – tās pievilka enerģiju ar tādu pašu viļņa garumu. Tā savukārt mirušās šūnas peldināja dzīvinošās enerģijas atjaunojošajās šļakatās, un šūnas izbaudīja manāmu dziedinošu efektu.”

Es: Interesanti, mūsu seansi ar Diženo Dievieti un Saules Brālību notiek tieši pie tāda gaismas viļņa garuma?

Sanats Kumara: Eksistē vesels spektrs tādu dziedinošu viļņu garumu (rāda pamata 380 nanometru toni un vairākus virstoņus). Virstoņi iedarbojas uz citiem cilvēka apvalkiem, uz to DNS. Tikai kopīga visa dziedinošā enerģiju spektra iedarbība sniedz cilvēkam pilnvērtīgu dziedināšanos.

Bet kāpēc tad netiek novāktas visas slimības pēc vairākiem seansiem?

Ne visas slimības ir saistītas ar vajadzīgā viļņa garuma trūkumu šūnās. Dažas ir saistītas ar organiskām izmaiņām un saiknes traucējumiem hormonālo sistēmu iekšienē, ar parazītiem cilvēka iekšienē, ar viņa negatīviem domāšanas uzstādījumiem, ar saindēšanos ar barību.

“Dr. Garjajeva DNS fantoma efekts pierādīja, ka DNS molekula uztver un glabā gaismu. Noslēpumains spēks notur gaismu tajā vietā, kur agrāk atradās DNS. Gaisma tur paliek līdz 30 dienām pēc tam, kad aizvākta pati DNS molekula. Īstā maģija notika tad, kad Dr. Garjajevs eksperimentu bija pabeidzis. Viņš paņēma kvarca konteineru ar DNS un aizvāca DNS. Viņš pat nedomāja, ka kaut kas notiks. Tomēr viņam par lielu izbrīnu tur, kur agrāk atradās DNS, gaisma turpināja spirālveidīgi vērpties, kaut arī fiziski DNS tur vairs nebija.

Lai kas neturētu gaismu tajā vietā, viņai nemaz nebija vajadzīga DNS molekula. Tas ir pavisam kaut kas cits. Kaut kas neredzams. Kaut kas pietiekami spēcīgs, lai glabātu un kontrolētu redzamo gaismu DNS molekulas formā. Vienīgais racionālais zinātniskais izskaidrojums – eksistē enerģētisks lauks, kurš apvienojas ar DNS molekulu, it kā DNS molekulai būtu enerģētisks “dubultnieks”. Dubultniekam ir tā pati forma kā fiziskajai molekulai, taču, kad mēs aizvācam DNS, dubultnieks paliek tur, kur agrāk bija molekula. Lai turpinātu pildīt darbu – glabāt redzamo gaismu –, pat nav vajadzīga DNS molekula. Fotonus uz vietas notur kāds spēks, varbūt līdzīgs gravitācijai.

Secinājumi ir satriecoši. Acīmredzot cilvēka ķermeņa gadījumā vajag aplūkot kaut ko lielāku nekā viena DNS molekula; mums ir triljoniem augsti strukturētu DNS molekulu. Ir kaulu DNS, orgānu DNS, asins DNS, muskuļu DNS, cīpslu DNS, nervu sistēmas DNS un smadzeņu DNS. Tāpēc, paplašinot Garjajeva eksperimentu, šķiet, ka visam mūsu ķermenim ir jābūt enerģētiskam dubultniekam.

DNS fantoma efekts – tas nenoliedzami ir viens no pašiem nozīmīgākajiem atklājumiem mūsdienu vēsturē. Tas rāda, ka DNS molekula ir saistīta ar kvantu mehāniku, un šo sakaru zinātnieki vēl nav atklājuši tradicionālajā pasaulē. Tagad mums ir pierādījums, ka DNS mijiedarbojas ar neredzamu un vēl neatklātu enerģētisku lauku, kurš nav elektromagnētisks, taču acīmredzot spējīgs kontrolēt elektromagnētisko enerģiju, šajā gadījumā glabāt fotonus, pat tad, kad tos uz vietas noturošās fiziskās molekulas nav.

Un tas vēl nav viss. Kad Garjajevs fantomu aplēja ar šķidru slāpekli (pēkšņas spēcīgas sasaldēšanas efekts), gaismas spirāle pazuda, bet mīklainā veidā atgriezās pēc 5-8 minūtēm. Tādas DNS fantoma – mūsu enerģētiskā dubultnieka – dzīvības spējas pilnīgi noteiktas iznīcināšanas priekšā izraisa izbrīnu. Pat ja jūs iznīcināt harmoniju tur, kur atradās DNS fantoms, konkrētajā gadījumā pēkšņi sasaldējot, viņš atjauno iepriekšējo harmoniju. Apkārtējā gaisma atkal organizējas unikālā spirālveida DNS paternā. Mūsdienu zinātnei nav mums ko piedāvāt izskaidrojuma veidā, kāpēc tas notiek, taču tas eksistē.

Kā jūs domājat, cik ilgi turpina eksistēt šis paterns? Jocīgi, DNS fantoms joprojām ir redzams līdz 30 dienām pēc rašanās. Atkal un atkal Garjajevs turpināja viņu apliet ar šķidru slāpekli, taču tas stūrgalvīgi turpināja parādīties. Esmu pārliecināts – tas pilnīgi apgāž kājām gaisā visu tradicionālajā bioloģijā, nemaz nerunājot par fiziku, taču tas darbojas.

Šī informācija ir pieejama jau vairāk nekā 25 gadus, un eksperimentu Savienotajās Valstīs atkārtoja Dr. R. Pekora (Robert Pecora) 1990. gadā, taču neviens par to nav dzirdējis. Acīmredzot DNS fantoms nav elektromagnētisks, un visas šīs dīvainības pārkāpj visu, ko mēs zinām par elektromagnētisko enerģiju. Taču tas viss lieliski sasaistās ar to, ko mēs zinām par Avota Lauku.

Domājams, ka mums ir enerģētisks dubultnieks. DNS mijiedarbojas ar enerģētisku lauku, kurš absolūti nav zināms rietumu zinātniekiem, taču tieši viņš stāv aiz viegli izmērāmā fantoma. Tas nozīmē, ka mūsu dubultnieks savu darbu pilda pat tad, kad mēs nesēžam vienā vietā. Ja tieši pašlaik jūs sēžat krēslā, lasāt šo grāmatu, bet pēc tam pieceļaties un ejat vēl uz kaut kurieni, jūsu enerģētiskais dubultnieks vēl arvien vērpj gaismu sīkās mazās spirālītēs tur, kur jūs tikko sēdējāt, katrā no triljoniem DNS molekulu vismaz vēl trīsdesmit dienas pēc jūsu aiziešanas. Tā kā vērtības ir mikroskopiskas, jūs tās nevarat redzēt ar neapbruņotu aci, taču Garjajevam izdevās dubultnieku izmērīt laboratorijā. Viņš ir līdzīgs jūsu fiziskā ķermeņa, kurš samazināts līdz sīciņai šūnai, pilnīgai hologrammai.”

Mēs nesen apspriedām, ka dažas skolas vāc šo atstāto enerģiju no atrašanās vietām. Tieši tādas sīciņas hologrammas vāc šie cilvēki?

SK: Nē, viņi mēģina savākt astrālo enerģiju, kura tomēr izklīst uzreiz pēc aiziešanas no vietas.

Bet, ja cilvēks ik dienas atrodas darba vietā, vienā un tajā pašā telpā, guļ vienā un tajā pašā gultā, brokasto un pusdieno pie viena galda, iespējams, šie DNS fantomi uzliekas cits uz cita un rada blīvu gaismas nospiedumu?

Jā, rodas gaismas informācijas nospiedums, kuru viņi atstāj visās vietās, kur pabijuši. Bet tas nenozīmē, ka tas jāvāc atpakaļ. Ko tu ar to darīsi? Un kā tu to savāksi?

Piemēram, tu nedzīvo viena, ar tevi ir tavi tuvinieki, kaķi vai suņi, veci un jauni, un visa informācija ir sajaukta tavā mājā vai darba vietā. Darba vietā kopā ar tevi ir veseli un slimi cilvēki. Pat ja tu varētu vākt savu gaismu, tev nāktos informāciju filtrēt – veselo no slimās. Turklāt gaisā ir papilnam baktēriju un vīrusu, cērmju olu u.c, un arī viņiem ir sava DNS, un viņi izstaro noteiktus gaismas viļņus. Augi, dzīvnieki, sēnītes, astrālas būtnes – viss telpas iekšienē, kur jūs dzīvojat, izstaro gaismu. Jūs esat gaismas pārvadītāji un sava viļņa garuma izstarotāji. Katram no jums ir savs individuāls spektrs.

“Pops aizrāvās ar ideju, vai patiešām cilvēka ķermenis glabā un atdod gaismu. Viņš palūdza audzēknim Bernardam Rutam (Bernard Ruth) veikt eksperimentu, kurš varētu pierādīt, ka mūsu ķermeņi izstaro gaismu, un Ruts to varētu izmantot, lai pabeigtu savu doktora disertāciju. Ruts bija skeptiķis un domāja, ka visa ideja ir smieklīga; tad Pops lika viņam priekšā koncepciju apgāzt. Tad Ruts pielika visas pūles un uzkonstruēja iekārtu, spējīgu fiksēt gaismu – katru fotonu. Viņa ierīce vēl arvien tiek uzskatīta par vienu no labākajiem gaismas detektoriem.

1976. gadā Ruta iekārta bija gatava pirmajam pārbaudījumam. Viņi nolēma sākt ar gurķa sēklām. Viņiem par pārsteigumu, dēsti izstaroja fotonus un gaismas pulsācijas izrādījās ievērojami spēcīgākas, nekā gaidīja Pops. Ruts joprojām bija skeptiķis un uzskatīja, ka tas notiek hlorofila klātbūtnes dēļ, tāpēc viņi pārslēdzās uz kartupeļiem, kuriem nav ne hlorofila, ne fotosintēzes. Tomēr kartupeļi izstaroja vēl vairāk gaismas nekā gurķu sēklas. Vēl vairāk, gaismas emisija bija ārkārtīgi harmoniska, kas nozīmēja augstu strukturēšanas pakāpi, kā lāzera staram.

Tālāk viņi mēģināja dot triecienu pa DNS ar ķīmisku vielu, kuru sauc par etīdija bromīdu. Tas liek molekulai attīties un nomirt. Nav brīnums – jo vairāk triecienu Pops izdarīja pa DNS ar šo vielu, jo vairāk gaismas izstarojās. Pops nonāca pie secinājuma, ka spēja glabāt un izstarot gaismu ir DNS darbības pamata aspekts, ko vēlāk atklāja Garjajevs. Tradicionālā zinātne vēl nav ķērusies pie šiem izrāvieniem un nav sapratusi Garjajeva pierādījumus, ka enerģētiskais lauks, kurš atbild par gaismas glabāšanu, nav elektromagnētisks un savai darbībai neprasa pat DNS.

Tā kā Popa pētījumi turpinājās, viņš konstatēja, ka visas būtnes pastāvīgi izstaro fotonus – no neliela skaita līdz daudziem simtiem. Interesanti, ka vienšūnas dzīvnieki un augi izstaroja ievērojami vairāk gaismas – daži pat līdz simtiem fotonu uz kvadrātcentimetru sekundē – nekā cilvēki – tikai 10 fotonus uz cm2. Tā ir augstfrekvences gaisma ar viļņa garumu no 200 līdz 800 nanometriem – augstāk par redzamo spektru. Un atkal, gaisma bija harmoniska kā lāzera stars.

Pops konstatēja arī sekojošo: ja ar gaismu apstaro dzīvas šūnas, sākumā viņas to absorbē, bet pēc tam, pēc neliela laika intervāla, izstaro kā intensīvu gaismas uzliesmojumu. Viņš šo efektu nosauca par “palēnināto fotoluminiscenci”. Tieši to mums arī nācās sagaidīt pēc Garjajeva atklājuma, ka DNS molekula glabā gaismu. Acīmredzot DNS kaut ko dara ar gaismu, nevis vienkārši pasīvi to glabā.

Tāpat tas pilnīgi sasaistās ar Gurviča (Александр Гурвич) – no sīpola augšdaļas izstarotās enerģijas – novērojumiem, ņemot vērā faktu, ka starojumu varēja bloķēt, ekranējot ultravioleto gaismu. Īsāk sakot, mūsu DNS glabā gaismu, it kā tā ir tiešais enerģijas un dzīvotspējas avots. Ja DNS saņem pārāk daudz gaismas, viņa sūta to atpakaļ, līdzīgi tam, kā organisms atbrīvojas no nevajadzīgām paliekām. Taču Pops uzskatīja, ka atšķirībā no paliekām gaismas emisija kalpo ļoti noderīgam mērķim – tā satur informāciju. Konkrēti, gaismas pulsācija nes atjaunošanas kodus kārtības un līdzsvara atjaunošanai visam ķermenim.”

Kad dziednieks, laižot caur savu ķermeni gaismu, kura nāk no augšas pa dziedināšanas kanālu, atdod to pacientam, – cik lielā mērā viņš gaismu pārveido saskaņā ar savu ķermeni? Vai viņš pacientu neapvelta ar savām DNS programmām?

SK: Noteikti apvelta. Taču dziednieks saņem gaismu no augšas, un gaisma tiek sniegta abiem cilvēkiem – gan dziedniekam, noskaņojot viņu uz tīrību un veselību, gan pacientam, dziedinot viņu. Protams, ja dziednieks vāc svešu DNS uzskaņojumu sevī, viņš pats gala rezultātā saslimst.

Un tādi piemēri ir. Kā saglabāt sevi ārstējot?

Pašam “skanēt” spēcīgāk, veselīgāk, tīrāk, lai tumšā enerģija nevarētu gaismā ienākt, un, pat ja ienāktu, tad apgaismotos ar spēcīgu dziednieka veselības noskaņojumu.

Tas ir, ja dziednieks vai, teiksim, masieris ir slimi, tad viņi piebarojas no veselāka pacienta vai savāc sevī negatīvu, ja arī pacients ir slims?

Nevar pateikt viennozīmīgi, katrā atsevišķā gadījumā dažādi, taču dziednieks slimot nedrīkst.

Un kas notiek grupā, kad mēs saņemam gaismu no augstākajiem avotiem? Vai te var būt enerģiju krustošanās, un vai var uz sevi uzņemties svešas slimības?

Labāk neapvienoties caur sirdi, no sirds uz sirdi, un saņemt savu gaismu tieši no avota.

“Pops arī konstatēja, ka, atrodoties stresā, mēs izstarojam ievērojami vairāk fotonu, kaut ar nepaņemam papildu gaismu. Es to uzskatu par ļoti svarīgu postulātu. Mēs zinām, ka daudzas slimības padziļinās vai pat tiek izraisītas no stresa. Atrodoties stresā vai ejot cauri negatīvām emocijām, mēs atdodam daļu savas dzīvotspējas, zaudējot gaismu, kura glabājas iekš DNS, no visām šūnām. Kāpēc mūsu ķermeņi to dara? Domājams, ka papildu gaismas uzliesmojumi satur informāciju, kura nepieciešama mūsu šūnām, lai dziedinātos no visiem traucējumiem, kurus mēs viņām nodarām ar negatīvām emocijām.”

Bet man šķiet, ka stress ir saistīts ar šūnu bojāeju; mirstot viņas atdod savu gaismu, kā tika parādīts augstāk. Un pēc stresa mums vajag dažreiz ļoti ilgi atjaunoties, lai atkal uzņemtu gaismu un atjaunotu šūnas. Vai tas tā ir?

SK: Neapšaubāmi, stress šūnām nes iznīcību. Cilvēks, kurš dzīvo pastāvīgā stresā, saslimst un ātri nomirst. No otras puses, cilvēks no stresiem izolētā stāvoklī neiemācās pretoties dzīves kolīzijām un kļūst mīkstčaulīgs un mazspējīgs.

“Domājams, ka papildu gaismas uzliesmojumi satur informāciju, kura nepieciešama mūsu šūnām, lai dziedinātos no visiem traucējumiem, kurus mēs viņām nodarām ar negatīvām emocijām.”

Tas arī ir tas dziedināšanas mehānisms, kurš mums ir seansos?

SK: Ne tikai šis mehānisms, bet arī tūkstošiem citu, pagaidām jūsu neatklātu. Dziedināšana nāk magnētisko, elektromagnētisko, bioloģisko, informācijas, gaismas kopiju u.c. u.c. līmenī. Šūnu, molekulu un atomu līmenī.

Kāpēc tas ne vienmēr iedarbojas sarežģītos gadījumos?

Bioloģiskas izmaiņas šūnās nekad nepakļaujas pārprogrammēšanai. Cilvēka noskaņojumi visu atgriež tajās vietās, kur tas bija pirms ārstēšanas; tā mēdz būt, ja cilvēks sevi iekšēji nemaina. Tas ir, jāstrādā ne tikai ar sekām, bet galvenokārt arī ar cēloni. Cēlonis novākts, un ķermeņa “mehānisms” pašatjaunojas.

“Tādējādi, lai atjaunotu veselību, mums ir jāuzlādē DNS. Tas izvirza vēl vienu interesantu jautājumu. Acīmredzot vairums cilvēka šūnu nav pakļautas jebkura veida ārējam apgaismojumam, izņemot pašu augšējo ādas slāni. Tāpēc kā mēs varam saņemt vairāk gaismas? Kā gaisma iemin ceļu pie pašām dziļākajām mūsu ķermeņa daļām? Vai gaisma nāk tikai no mūs aptverošajiem redzamajiem avotiem? (Acīmredzot, ka mēs nenomirtu, ja pastāvīgi atrastos absolūti tumšā istabā, bet mūsu DNS izmantotu gaismu visu laiku.)

Vai fotoni varētu izstaroties tieši no paša Avota Lauka? Un, ja Avota Lauka enerģija ir fundamentāli saistīta ar apziņu, kā domā krievu piramīdu pētnieki, vai mūsu domas un emocijas var ietekmēt to, cik gaismas ienāks un kur? Vai mums vajag atvērties Avota Laukam, lai ielaistu savos ķermeņos dziedināšanas efektus? Vai tas izskaidro placebo efektu, kad vienkārša ticība dziedināšanai palīdz justies labāk? Īsāk sakot, vai mūsu attieksme var noteikt, cik labi mūsu DNS un mūsu šūnas var absorbēt gaismu?”

“DNS izmērāmi reaģē uz cilvēka apziņu

Dr. Glens Reins (Glen Rein), Londonas Universitātes absolvents, izdarīja virkni lielisku atklājumu kā DNS reaģē uz cilvēka apziņu. Sākumā, kad šūna tūlīt, tūlīt sadalīsies vai arī viņa ir bojāta (tas ir, mirusi), DNS spirāles atvienojas. Tās savienojas, kad šūna strādā pie sevis remonta vai dziedināšanas. Savienošanās vai atvienošanās mērogu var izmērīt ar to, cik labi viņa absorbē gaismu ar viļņa garumu 260 nanometru. Savus lieliskos eksperimentus Dr. Reins sāka ar to, ka ņēma dzīvu DNS no cilvēka placentas, ievietoja to demineralizētā (mīkstā) ūdenī un glabāja šo maisījumu menzūrā. Pēc tam dažādi cilvēki mēģināja savienot vai atvienot DNS ar domas spēku, dziļi koncentrējoties. Kontroles paraugi, ar kuriem neviens nemēģināja kaut ko izdarīt, mainījās tikai par 1,1%, bet ar domu apstrādātie – par 2-10%. Tas nozīmē, ka mūsu domas vismaz dubulto cilvēka DNS savienošanos.

Vēl interesantāk ir tas, ka cilvēkiem ar pašiem harmoniskākajiem viļņu paterniem piemīt pat spēcīgākā spēja mainīt DNS struktūru. Un medaļas otra puse: “stipri satraukts indivīds (ar ļoti neharmonisku smadzeņu viļņu paternu) radīja nenormālu pārbīdi ultravioletajā gaismā”, kuru absorbē DNS. Izmaiņas notika uz viļņa garumu 310 nanometri (tuvu mīklainajam Popa lielumam – 380 nanometriem), uz viļņa garumu, kurš spēj izraisīt vēzi.

Dusmīgs cilvēks arī spieda DNS saāķēties stiprāk savienojoties. Abi efekti ir ļoti neparasti. Saskaņā ar Reinu gaismas izmainīšanās uz viļņa garumu 310 nanometri varēja nozīmēt tikai to, ka “notiek izmaiņas viena vai vairāku DNS molekulu pamatu fiziskajā/ķīmiskajā struktūrā”.

Tātad mūsu domas spēj reāli radīt fiziskas un ķīmiskas izmaiņas DNS molekulas struktūrā, savienot vai atvienot viņu. Lūk, jums mikrobioloģisks pierādījums sakaram starp dusmīgām domām un vēža audu pieaugumu, kas arī bija sagaidāms. To ir svarīgi ņemt vērā dziedināšanās procesā. Paturēsim prātā, ka redzējumā no distances (slīperi – N.K.) mēs spējam projicēt fotonu uzliesmojumus istabā, ekranētā no elektromagnētiskā starojuma, kad istabā kaut ko aplūkojam. Mēs jau to zinām no 4. nodaļas.

Fotonos var atrasties ģenētiska informācija, spējīga restrukturizēt citu cilvēku DNS un atjaunot veselību – gaisma ar viļņa garumu 380 nanometru.

Citā gadījumā, kad DNS tika novietota priekšā cilvēkiem ar harmoniskiem smadzeņu viļņu paterniem, turklāt viņi nemēģināja DNS mainīt, DNS paraugā netika novērotas ne savienošanās, ne atvienošanās. Viss notika tikai tad, kad cilvēki gribēja to izdarīt. Tas ļauj ar pārliecību pieņemt, ka tamlīdzīgus efektus rada cilvēku apzināts nodoms.”

Droši vien uz šo efektu balstās ļaunā acs vai indeve?

SK: Mēs taču vienmēr sakām, ka jūs ar saviem nodomiem radāt “ļauno” vai “labo”. Jūs vienkārši nesaistāt to ar efektiem no gaismas, kuru jūs izstarojat uz viena vai otra viļņa.

Un auras bojājumi, plīsumi un iekritumi no negatīva arī ar to ir saistīti?

SK: Protams, tas tad arī ir psihiskais spēks, negatīva vai pozitīva cilvēka spēks.

Planētai vai cilvēkiem palīdz, kad mēs uz viņiem no mentālajiem aspektiem vēršam mīlestību un gaismu?

SK: Protams, jūs palielināt gaismas daudzumu tieši vajadzīgajās frekvencēs, palīdzot citiem cilvēkiem saglabāt noskaņojumus uz pozitīvām reakcijām attiecībās, uz miera un neitralitātes stāvokli.

“Dr. Ljū Čildrs (Lew Childre) varēja savienot vai atvienot DNS laboratorijā, atrodoties 800 m attālumā no tās. Valērijs Sadirins (Валерий Садирин) 30 minūšu laikā varēja savienot DNS Dr. Reina (Glen Rein) laboratorijā Kalifornijā, atrodoties mājās Maskavā tūkstošiem kilometru attālumā no laboratorijas. Saskaņā ar Reinu enerģijas, kura spēj radīt harmoniju smadzeņu viļņos un ietekmēt DNS, galvenā īpašība ir mīlestība. “Kaut arī tehnikas, ko pielieto dažādi dziednieki, ir atšķirīgas, tās visas prasa fokusēšanos uz sirdi.”

Augstāk izklāstītajam ir grandiozas sekas. Domājams, ka Avota Lauks atbild par DNS fantoma radīšanu un par gaismas glabāšanu DNS molekulā. Domājams, ka Dr. Reina eksperimentos mūsu domas maina sākumā DNS fantomu un tikai vēlāk mēs pamanām izmaiņas DNS fiziskajā molekulā. Un, kas ir pats galvenais, tagad mēs zinām, ka Avota Lauka pati svarīgākā emocionālā īpašība ir mīlestība. Dr. Reins pierādīja, ka mīlestība tieši ietekmē izmērāmo ietekmi uz DNS, iespējams, caur to pašu procesu, kurš rada DNS fantomu.

Lielā harmonija, lielā organizētība, lielā strukturēšana, lielā kristalizācija – visi šie efekti rāda, ka mūsu ķermeņu enerģētiskie lauki, molekulas un šūnas darbojas lielā harmonijā un Vienotībā. Pirmoreiz mēs dabūjam mīlestības zinātnisku definīciju. Tāpat kā endorfīni, kurus izstrādā smadzenes, kad mēs ēdam šokolādi vai jūtam ģenētisku vajadzību vairoties, tā nav abstrakta emocionāla un bioloģiska koncepcija. Tagad mīlestību varam uzlūkot kā universālas enerģijas bāzes principu.

Jo harmoniskāki, strukturētāki un kristalizētāki mēs esam, jo vairāk ir mīlestības. Un, kā rāda krievu piramīdu pētījumi, tas tieši ietekmē Zemes uzvedību, atkal ļaujot pieņemt, ka zināmā mērā mēs dzīvojam kolektīvā Apzinātā Sapnī.”

Kas notiek, kad neharmonisks cilvēks mīl? Arī tā ir mīlestība?

SK: Ja tas ir psihiski spēcīgs cilvēks, viņš spēj pārskaņot to, kuru mīl, uz savu psihoemocionālo noskaņojumu, graujot otru cilvēku (piemēram, alkoholiķis grauj savu sievu un bērnus, tāpat arī bandīts, noziedznieks).

Bet ar vēzi slims cilvēks nevar tieši caur saziņu nodot mantiniekiem savu slimību? Varbūt tā nav iedzimtība? Jo ir taču zināms, ka pat adoptēti bērni var jaunajā ģimenē saslimt ar iedzimtām slimībām?

SK: Stādies priekšā, ka visi šajā ģimenē ir noskaņoti vienādi, viņi visi vienlaikus izmaina adoptētā bērna DNS vai gaismas kopiju. Un tas ir atkarīgs no jaunā ģimenes locekļa psihes un imunitātes.

“Bet tagad atgriežamies pie Dr. Friča-Alberta Popa, jo viņa rezultātus tagad no jauna atklāj citi. Pops konstatēja, ka mūsu ķermeņi ir pakļauti daudziem dažādiem cikliem, kad laika gaitā gaismas intensitāte pastiprinās vai vājinās. Šeit ietilpst 7, 14, 32, 80 un 270 dienu bioritmi, kuri atkārtojas gadu no gada. Tāpat viņš atrada dienu un nakšu, nedēļu un mēnešu līdzību, pieņemot, ka mūsu ritmi kaut kā pieslēdzas Zemes kustībām. Šī fenomena pamatus no jauna atklāja japāņu zinātnieki 2009. gadā. Viņi izmantoja ārkārtīgi jutīgas kameras, spējīgas konstatēt atsevišķus fotonus ļoti tumšās istabās, līdzīgas Ruta iekārtai, izstrādātai Popa eksperimentiem. Sev par vislielāko izbrīnu japāņu zinātnieki konstatēja, ka mūsu ķermeņi mirdz. Pati zemākā intensitāte bija novērojama pulksten 10 no rīta, bet pati augstākā – pulksten 16. Pēc pulksten 16 tā pakāpeniski pazeminājās.

Vēl viens interesants atklājums – mūsu sejas mirdz spēcīgāk nekā viss pārējais ķermenis. Japāņu zinātnieki ir cieši pārliecināti, ka gaisma var palīdzēt saprast cilvēka veselības stāvokli, bet domājams, ka viņiem nav zināmi visi citi pētījumi, kuri jau ir ievērojami pavirzījušies šajā jomā.

Dr. Fricis-Alberts Pops konstatēja, ka ar vēzi slimie zaudē cilvēka dabiskos cikliskos bioritmus. Vēl vairāk, viņu izstarotā gaisa ne tuvu nav tik harmoniska kā veselam cilvēkam. Viss izskatījās tā, it kā cilvēku ķermeņos glabātais vispārējais gaismas līmenis ievērojami pazeminātos. Kaut gan izkaisītā skleroze ir šī likuma izņēmums. Šajā gadījumā Pops konstatēja, ka cilvēki absorbē pārāk daudz gaismas un tas traucē šūnas dabiskajai funkcionēšanai.

Pops gribēja atrast, vai ķermenī glabātās gaismas līmenis atklāj organisma veselības stāvokli, tāpēc viņš turpināja veikt vēl vairāk eksperimentu. Kādā gadījumā viņš konstatēja, ka vistu olām, iegūtām no vistām fermās, piemīt daudz harmoniskāka gaisma nekā olām, iegūtām putnu fabrikās. Pētot dažādus barības veidus, viņš pamanīja, ka pašai veselīgākajai barībai piemīt pati zemākā un harmoniskākā gaismas intensitāte. Tas ir interesants postulāts, jo tas ļauj pieņemt, ka bioenerģētiskā sistēma ņem vērā tieši kvalitāti, nevis kvantitāti.”

Mēs apstarojamies ar Saules gaismu un gaismu no Avota Lauka, kad meditējam tajā. Kā var salīdzināt šos gaismas spektrus?

SK: Saules gaisma satur visus nepieciešamos gaismas spektrus veselībai. Bet, proti, planētas informācijas lauks izkropļo uz negatīvo pusi daļu šī spektra, turklāt radio un telefonu starojumi, kā arī dažādi militāri starojumi no pavadoņiem un avotiem uz Zemes grauj Saules spektru un sniedz nepievilcīgu ainu kopumā. Tāpēc visas lielās grupveida meditācijas spēj uz zināmu laiku atjaunot starojuma vajadzīgo spektru planētas gaismas informācijas laukā. Nepievērsiet uzmanību tām destruktīvajām iekšējā materiāla padevēm, ar kurām tiek mēģināts noniecināt cilvēka globālo ietekmi uz planētu. Jums ir spēki un iespējas dziedināt vai kaut vai atbalstīt planētu spektrā, kurš noderīgs visam dzīvajam.”

“Pops veica vēl vienu nozīmīgu izrāvienu, kad pētīja parasto ūdens blusu, kas pazīstama kā Dafnija. Sev par izbrīnu viņš konstatēja – kad viena dafnija izstaroja gaismu, otra – absorbēja. Viņas vilka ārā dzīvības spēkus viena no otras. Tas nozīmē sekojošo: kad mēs absorbējam pārāk daudz gaismas, fotoni, kurus mēs izstarojam, nav atliekas, tie satur visu dzīvības spēku, kurš vajadzīgs mūsu ķermeņiem. Esiet droši, Pops atrada, ka mazas zivtiņas arī absorbē gaismu viena no otras, saulespuķes pagriežas tā, lai absorbētu pēc iespējas lielāku fotonu daudzumu, bet baktērijas uzsūc gaismu no apkārtējās vides.

Jocīgi, ka šī dabiskā bioloģiskā sistēma tik ilgi ir slīdējusi garām tradicionālajai zinātniskajai domai. Taču, tikko šīs zināšanas izplatīsies, sekas būs ārkārtīgi pozitīvas.

Pēc DNS fantoma atklāšanas 1984. gadā Dr. Pjotrs Garjajevs 2000. gadā izdarīja papildu atklājumus, kam ir svarīgas sekas cilvēka veselībai. Šajā gadījumā Garjajevs sāka vākt sēklas, gājušas bojā no radioaktīvā saindējuma pēc kodolkatastrofas Černobiļā. Apbrīnojami – pēc veselo sēklu apgaismošanas ar mīkstu lāzera staru un pēc gaismas pavēršanas uz mirušajām sēklām bojāgājušās sēklas brīnumainā kārtā atjaunojās un bija absolūti veselas. Tās varēja izaugt par pilnīgi pieaugušiem augiem.

Tas Garjajevu ļoti satrauca, un viņš nolēma veikt līdzīgus eksperimentus ar laboratorijas žurkām. Šajā gadījumā viņš tām ievadīju letālu dozu toksīna, kurš saucas aloksāns. Parasti šis toksīns sagrauj aizkuņģa dziedzeri – orgānu, kurš rada insulīnu cukura regulēšanai asinīs. Rezultātā žurkas mirst no diabēta I pēc 4-6 dienām. Garjajevs izņēma aizkuņģa dziedzeri un liesu veselīgai žurkai, vērsa uz tiem lāzera staru un pēc tam pavērsa gaismu uz žurku, inficētu ar aloksānu. Apbrīnojami – kaut arī eksperiments tika atkārtots daudzas reizes, ieskaitot eksperimentu grupas 2000., 2001., un 2005. gadā, gandrīz 90% žurku, pakļautu tādai ārstēšanai, pilnīgi izveseļojās. Viņu aizkuņģa dziedzeris atkal izauga, cukurs asinīs normalizējās, un pēc 12 dienām viņas bija kā no jauna piedzimušas.

Vēl fantastiskāk ir tas, ka, izmantojot ne-lokālumu (nebija vajadzīgi nekādi kabeļi vai vadi), Garjajevam izdevās sūtīt gaismu no veselīga aizkuņģa dziedzera 20 km attālumā, un izdziedināšanas efekts darbojās tikpat labi. Esmu pārliecināts – jūs sākat redzēt, ka dziedināšanas rezultāti ir tikpat maģiski, kā krievu piramīdu rezultāti, un tie tiek sasniegti bez piramīdu tehnoloģijas izmantošanas.

2005. gadā Garjajevs pavēstīja, ka “izmantojot šos līdzekļus, mēs esam būtiski nobremzējuši novecošanās procesu cilvēka šūnās un pat izaudzējuši jaunus zobus tos zaudējušam indivīdam”. Es sazinājos ar Garjajevu, lai iegūtu jaunu informāciju. Kā atklāj daži viņa tehniskie raksti – tie visi publicēti tikai krievu valodā –, bijis gadījums, kad viņš ārstējis vecāka gadagājuma sievieti no diabēta. Konkrēti viņš mēģinājis izaudzēt jaunu aizkuņģa dziedzeri, uzlādējot sievieti ar viņas desmit gadus vecā mazdēla asins enerģiju un piemeklējot pienācīgas frekvences dziedināšanai. Saskaņā ar Garjajeva modeli bērna DNS nes sevī vecāku un vecvecāku enerģētiskos parakstus, tikai jaunākā un veselīgākā konfigurācijā. Šis process ietver speciāli modificēta plaša spektra sarkanā lāzera izmantošanu. Visas detaļas ir tikai krievu valodā, tās var atrast Garjajeva oficiālajā vietnē wavegenetic.ru.

Baumaņa vārdā nosauktā Valsts Universitāte Maskavā viņa pētījumus bargi nosodīja kā “pseidozinātni”, pārtrauca pētījumus un zinātnieku atlaida. Daži cilvēki varētu to uzskatīt par fatālu šaubīšanos par Garjajeva kā zinātnieka patiesīgumu, taču tas atbilst lietu kārtībai. Daudzi, ja ne vairums zinātnieku, kas izdarījuši tamlīdzīgus atklājumus, ir tikuši izsmieti, biedēti un atlaisti. Pārāk daudz zinātnieku neatkarīgi ir atklājuši vienas un tās pašas lietas, tāpēc nešķiet, ka mums ir darīšana ar baumām vai pseidozinātni. Redzams, mūs gaida revolūcija medicīnā.

Vēl viens krievu zinātnieks, kura vārds ir Budakovskis (Будаковский), pierādīja, ka mums nemaz nav vajadzīgi donora orgāni. Viņš sāka ar to, ka paņēma veselīgu aveņu hologrāfisko attēlu, uzņemtu ar sarkano lāzeru. Pēc tam viņš gaismu no hologrammas vērsa uz aveņu slimību, pazīstamu kā kalluss. Parasti mēs audzēju uzlūkojam kā nederīgus audus, kuri ir jāaizvāc ķirurģiski un jāizmet, taču hologrammas gaisma audzēju pilnīgi pārveidoja veselīgā aveņu dēstā.

Tas pierāda sekojošo: tikko mums ir vajadzīgais enerģētiskais paraksts – informācija –, jūs iegūstat rezultātu. Lai iegūtu sākotnējo kodu, nav vajadzīgi nekādi dzīvi audi, ir vajadzīgs tikai pats kods, kuru var iegūt harmoniskā vidē. Šajā gadījumā hologrāfiskais attēls ierakstīja viļņveidīgu informāciju, kura slimajiem audiem “pateica”, kā pāraugt veselīgā dēstā.”

 

https://habr.com/ru/post/442468/

Unikālā eksperimentā peles ieguva infrasarkanu redzi / Habr

 

Pievienots 23.04.2020

http://www.sanatkumara.ru/stati-2020/samoe-vazhnoe-kachestvo

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. https://royallib.com/book/uilkok_devid/issledovaniya_polya_istochnika.html (Tulk. piezīme)

[2] Skat. https://www.labirint.ru/books/151346/ (Tulk. piezīme)