Пути энергии в человеке

Enerģijas ceļi cilvēkā

20 02 14 01

14.02.20.

Dārgais SK, vakar mums vakara nodarbībā radās jautājums sakarā ar enerģijām, kuras mēs izdalām/izstarojam darba vai jebkuras darbības, jebkuras klātesamības dažādās vietās laikā. Ir kāda skola, kura māca vākt kopā to atliekas vakarā, it kā uzsūcot dažādās vietās un pie dažādiem cilvēkiem atstātos sevis fragmentus, it kā atjaunojot savu enerģiju sastāvu. Es jau izskaidroju savu redzes viedokli un gribu, lai tu to apstiprinātu vai apgāztu.

SK: Es nesaprotu.

Vai ir noderīgi vākt it kā savus “fantomus”, kuri mums paliek tur, kur mēs pasēdējām, kur pabraucām, kur pastrādājām un kur pagājāmies? Mēs taču pastāvīgi izdalām kaut kādas enerģijas.

Vai jūs uzsūcat atpakaļ savas pēdas?

Nu jā, kaut kā apmēram tā.

(Skaļi smejas). Nu, līdz tam jūs vēl neesat aizgājuši, lai uzsūktu savus “līķus” atpakaļ.

Kāpēc “līķus”?

Viss, ko jūs esat izdalījuši, jau ir miris. Tā nav dzīves enerģija, tie ir atkritumi. Jūs tieši tāpat izdalāt pārstrādāto gaisu, ūdeni, uguni, zemi sviedru, izelpas, fekāliju un enerģētiskās izstrādes veidā. Iedomājies sevi tādā telpā, kur esi tikai tu un nekas neatjaunojas un netiek izvadīts. Vai ilgi tu nodzīvosi? Tikai tu un tavi izdalījumi. Kāpēc tu tam nepievērsi uzmanību?

Tu pastāvīgi uzsūc ēteru, katra tava šūna, katrs tavs atoms ir iekārtots tā, lai atjaunotos uz ētera rēķina, un sevi pārradi no jauna ne tikai no ūdens un barības, gaisa un prānas, bet vēl arī no ētera. Tava sistēma uzsūc dzīvības enerģiju, fohatu jeb ēteru, tāpat kā fiziskā planēta, tāpat kā visi dzīvnieki un augi, tāpat kā debesis, un pārrada sevi no dievišķās un zemes plāna plūsmas pēc sava ķermeņa dievišķā plāna.

Normāli tu kā ķermenis dzīvo uz visa rēķina. Atņem sev barību, ūdeni vai gaisu – tu ātri nomirsi, tāpēc ka tev šie ingredienti arī atdod savu enerģiju un neko neprasa atpakaļ. Tu absorbē viņu ķermeņus, nevis tikai viņu enerģiju. Iedomājies, ka viņi sāktu tev atdoto enerģiju prasīt atpakaļ (ha, ha, ha!).

Vai arī Radītājs, kurš apveltīja tevi ar dzīvības enerģiju kā dvēseli-garu. Viņš iekārtoja tā, ka tu pastāvīgi absorbē viņa enerģiju, un neko neprasa atpakaļ. Viņš jau nu gan varētu, jo viņš taču ir visvarens!

Un Māte-Zeme, kura arī nepārtraukti apgādā tevi ar apakšējo enerģijas plūsmu, dāvājot tev fizisko eksistenci. Viņi neko nekad atpakaļ neņem, tikai, kad tu nomirsi.

Šo avotu enerģiju skaits ir bezgalīgs. Un tās ir tīras, atjaunotas, kā no sākotnes.

Var iztēloties sākotnes un grīvas ainu. Ja upe sāktu plūst no grīvas uz sākotni. Nepievilcīga aina, vai nav tiesa? Visi netīrumi ietecētu avotā…

Tu esi iekārtota pēc tavu Radītāju principa un sistēmas (pēc līdzības). Pēc līdzības upei, mākoņiem (mākoņi taču arī tiek radīti no ētera, nevis no izgarojumiem), pēc līdzības planētai, kura nepārtraukti baro jūs ar enerģiju un neko neprasa atpakaļ. Pēc līdzības ūdenim, kurš nepārtraukti atjaunojas, jo viņš taču arī pašattīrās.

Jūs esat iekārtoti tā, ka augstākie vada zemākos, un tāpēc diemžēl jūsu domas ir jūsu enerģiju vadītājas, un viss negatīvs iestrēgst jūsu iekšienē. Labi, ja jūs to izliesiet, spēsiet ar jaunām domām to pārstrādāt, tad enerģijas sāk brīvi plūst pa organismu. Bet, ja jums iekšienē rodas aizsprosts, kurš traucē pārstrādātās enerģijas attecei, vai, nedod Dievs, atgriezeniska osmoze no cilvēku negatīvas apkārtnes, piemēram, no cietumiem, no slimnīcām, tad jūs sākat slimot.

20 02 14 02

Tīrieties un uzsūciet tikai pašas tīrākās un jums vajadzīgākās avota enerģijas – augstākās – no AEs, un zemākās – no planētas un apakšējiem es.

Vai mēs principā varam atgriezt tikai savas enerģijas, it kā atdalīt tās no tām, kas sajaukušās ar citiem cilvēkiem, un atdot viņiem šīs enerģijas? Vai mums ir tāda prasme no dabas? Vai arī mēs saņemam atpakaļ ar objektu sajauktas enerģijas un atdodam mūsu un svešu enerģiju maisījumu?

Nē, protams. Vai tu vari elpot tikai savu gaisu un neelpot to, ko ir izelpojuši citi? Vai tu vari domāt tikai tās domas, kuras dzimst tavā galvā, un nedomāt tās, kuras tevī ir modinājuši citi? Tādā gadījumā katrs no jums radītu sev visumu no jauna.

Cilvēks ir kolektīva būtne, un mentālā plāna augstākajos līmeņos viņš jau ir vienots. Jūs esat vienoti ar dabu un planētu, jūs esat vienoti arī fiziskajā plānā, tā ir jūsu apziņas mākslīgā matrica, kura rada jums atšķirtības, duālās apziņas ilūziju. Katrs no jums ar savu eksistenci un savu pieredzi bagātina vai maitā to, kas šajā vienotībā bija pirms viņa. Planetārā apziņa – vienots tīģelis visām būtnēm, kuras rada “zupu” no visiem ingredientiem.

Bet kurš atsvaidzina vai attīra mūs? Kur paliek visa pārstrādātā enerģija?

Ir būtnes, kuras to izmanto savam labumam. Nekas nepazūd. Ir maitēdājas vaboles, ir tārpi un baktērijas, kuras pārstrādā atkritumus. Gan gaisā, gan ūdenī ir tamlīdzīgas būtnes. Ir mentālas un astrālas būtnes, kāras, kuras barojas gan ar svaigiem, gan sasmakušiem produktiem. Tāpēc jūs arī pievelkat negatīvas vai pozitīvas būtnes savā areālā. Ja jūs barosieties ar saviem dzīves atkritumiem, jūs pielīdzināsiet sevi tādām būtnēm.

Ko vēl var pateikt šajā sakarā?

Jūs mācāties apieties ar savām enerģijām, un droši vien tavs jautājums izauga no apakšējo plānu skolotāju spriedelēšanas. Viņi nesaprot to, par ko mēs šodien parunājām, un pārvērtē savas iespējas, domājot par vienu atomu atdalīšanu no citiem.

Es arī jau esmu redzējusi tādus rezultātus, kad savienojos ar citiem cilvēkiem. Viņiem iekšā ir gan pozitīvs, gan negatīvs, un mēs nevaram, lai kā gribētos, atdalīt vienu no otra. Un, pat ja mēs varētu ko tādu izdarīt, kādēļ mums pārstrādāt enerģijas? Labāk padzerties no gaismas un mīlestības avota.

Ir vampīri, kuriem nav iespējama pareiza barošanās ar enerģijām dažādu iemeslu dēļ, un tad viņi ir spiesti baroties ar horizontālajām enerģijām, kuras no sevis izdala cilvēki. Taču cik veseli viņi ir? Kāpēc viņiem neattīrīties un neiemācīties dzīvot pēc dabiskā principa? Lai apzinās un pieplok pie dievišķajiem barības avotiem. Lūk, tā.

Ir prakses – savienošanās ar fragmentiem - dvēseles daļiņām, es saprotu, ka tas ir par ko citu, ne par fizisko/ēterisko enerģiju, bet par budhi. Vai tā ir?

Protams, mums šodien nav runa par dvēseli, kura neatstāj savas daļiņas uz priekšmetiem un cilvēkiem, bet par to fizisko dzīvības enerģiju, kuru dzīves procesā pārstrādā cilvēki un izstrādā fiziskais (ēteriskais) ķermenis.

Bija vēl jautājums par to, ka mēs it kā neviļus atstājam savus “astrālos dubultniekus” cilvēkos un vietās. Vai tas ir tiesa?

Pārāk daudz jūs uz sevi ņemat, dienas laikā desmitiem vietās atstājot pa dubultniekam. Cik gan enerģijas būtu jātērē, lai radītu tik daudz dubultnieku?

Paliek informācijas pēdas, un informācijas enerģija izgaist ļoti ātri, ja jūs tur neesat pastāvīgi. Protams, jūsu darba virsma un jūsu mājoklis viss ir piepildīts ar jūsu informāciju. Un, pat ja jūs dosiet sev pavēli aizvākt šo informāciju no mitekļa, tā vēl ilgi paliks uz jūsu apģērba, apaviem, mantām, telpas sienām, gultā u.c. Jūs ar servi informatīvi piepildāt visus priekšmetus savā apkārtnē. Jūs taču nesāksiet no krēsla, no sēdekļa transportā vākt prom savu informāciju. Lai pie kaut kāda tāda nonāktu?!

Un, ja jūs dzīvojat viesnīcā un guļat gultā, kurā pirms jums ir gulējuši tūkstošiem cilvēku un neviens no viņiem savu informāciju nav savācis, ko tad jūs darīsiet? Kā gan jūs savu informāciju atdalīsiet no svešas? Nemaz nerunājot par sabiedrisko transportu, kafejnīcām, transportieriem, ielām, kāpņu telpām… (ha, ha, ha!)

Pateicos, Sanat Kumara. Lūdzu piedošanu par tādiem jautājumiem, mums Skolā tie nekad nebija pacēlušies, bet, izrādās, ir tie, kam tas ir jāizskaidro.

 

Pievienots 14.01.2020

http://www.sanatkumara.ru/stati-2020/puti-energii-v-cheloveke

Tulkoja Jānis Oppe