Беседы с Отцом Небесным

Sarunas ar Debesu Tēvu

Atbildes uz Aleksandra vēstuli

20 05 18 01

Jau iepriekš pateicos par visām atbildēm. Ar godbijību un respektu pret jums un Debesu Tēvu… Aleksandrs.

 

1. Apziņa un saprāts

Jautājums: Visu dzīvi, no pašiem autiņiem un līdz dziļam vecumam, cilvēks, uzdauzot daudzus punus un saņemot daudzveidīgu pieredzi, audzē savu apziņu un attīsta saprātu. No abu struktūru attīstītības ir atkarīga cilvēka dzīve un apkārtējās Pasaules labklājība. Un tāpēc ir jēga izprast dziļāk saprāta un apziņas izaugsmes un attīstības likumus.

Kāpēc apziņa tik lēni pieaug?

Debesu Tēvs: Apziņa cilvēkam ir dota no Dabas. Viņa ir hologrāfiska, tas ir, redz, dzird un jūt tajā diapazonā, kurā vibrē cilvēks, un rodas trīsdimensionalitātes ilūzija. Teiksim, radioaktīvo diapazonu cilvēks nespēj uztvert, bet ir pat baktērijas, kuras barojas ar radioaktivitāti. Tātad apziņa – tas ir paņēmiens uztvert un saprast to realitātes diapazonu, kurā attīstās fiziskā dzīvība. Apziņa nepieaug, viņa pieņem pilnu spēku jau bērnībā, un uz vecuma pusi apziņas-uztveres orgāni jau dilst – cilvēks kļūst sliktāk dzirdošs un redzošs (ne vienmēr, protams).

Apziņu var zaudēt, un tad cilvēks uz laiku atrodas citā realitātē.

Apziņu var zaudēt uz visiem laikiem, un tad cilvēks ir miris šai pasaulei, uz visiem laikiem pāriet citā ķermenī un paņem sev līdzi savu apziņu. Viņa apziņa atkal uztver realitāti, tikai jau smalkajā pasaulē. Apziņas orgāni šajā pasaulē vairs nav fiziski, bet pilnīgi citādi, atbilstoši pēcnāves vibrācijām.

Pieaug apzinātība, un tas jau ir saprātīgums. Saprātīgumu var trenēt, attīstot smadzenes, lasot, mācoties, domājot un spriežot. Taču cilvēks diez vai dažas minūtes dienā domā vai lasa noderīgus rakstus, vai klausās noderīgus seminārus.

Ir vēl arī izglītotība, un tas ir nedaudz cits jēdziens. Var ļoti daudz zināt un būt nesaprātīgam kopumā.

Jautājums: Kāpēc jaunībā un nobriedušā vecumā cilvēks savu saprātu var izmantot paredzētajam mērķim, bet vecumā – zaudēt viņu un kļūt ārprātīgs?

Debesu Tēvs: Tas ir atkarīgs no bioloģiskā ķermeņa, kurš noveco. Ķermenim ir neliels potenciāls, un viņš tika radīts darbam, nevis saprāta attīstībai. Cita lieta, ka cilvēku civilizācijas mērķi tika pārkvalificēti no to Celtnieku puses, kuri eksperimentēja ar ķermeņiem, kad šī civilizācija sāka attīstīties ātros tempos. Paši Celtnieki aizlidoja, atstājot cilvēku kultūru tādā veidā, kādā tā varēja izdzīvot, un piešķīra tai patstāvību. Ne tikai cilvēka ķermenis noveco – tajā uzkrājas slimības un mutācijas. Visi bioloģiskie organismi noveco, tāpēc ka viņiem ir nepietiekama DNS.

Jautājums: Kāpēc cilvēks izmanto tikai 4-5% no smadzeņu potenciāla iespējām, kas traucē iesaistīt visus 100%?

Debesu Tēvs: Šeit ne gluži pareizi ir izvirzīts jautājums. Saprāta 100% potenciāls ir Man. Jūsu smadzenes ir iedarbinātas savu iespēju robežās tajā diapazonā, kuram viņas ir paredzētas. Jā, katrām smadzenēm var būt dažādi attīstības varianti. Kādam viņas sacer mūziku, kādam rada gleznas un kādam pēta kvantu fiziku. Ir arī tie, kas redz cauri sienai. Taču to redz nevis smadzenes, bet cilvēka Augstākais Es. Ir nozīme potenciāla attīstībai daudzdimensionalitātē, saiknei ar Augstāko Es, no kurienes bezgalīgi tiek smelta zināšanu attīstība. Un, tā kā cilvēks attīstās vienā vai otrā darbības veidā, viņš kļūst par magnētu tieši tām zināšanām, tēliem vai informācijai, kas eksistē planētas informācijas laukā vai potenciālā. Tas ir, nevis smadzenes domā un sacer, bet cilvēks daudzdimensionālais.

Jautājums: Un, ja sirds saprāts – tās ir Tavas uzvednes cilvēkam caur viņa Augstāko Es, kādā attiecībā cilvēka dzīvē ir jāizpaužas sirds saprātam un smadzeņu saprātam?

Debesu Tēvs: Sirds saprāts – tā ir zemapziņa un paaudžu dzīves pieredze. Tām ir jābūt tiešā sasaistē ar galvas saprātu. Cilvēkam vienkāršai dzīvei pietiek tikai domāt, lai izdzīvotu. Bet arī tam viņam ir jāattīsta intuīcija, tas ir, saikne ar AEs.

Ja jūs attīstāt daudzdimensionalitāti, tad jums palīdzēt var tikai sirds, jo viņa spēj uztvert to, ko nespēj uztvert smadzenes. Cita lieta, ka uztvere – tas ir apziņas apgabals, bet izpratne – tas ir saprašanas apgabals. Tiem vienmēr ir jābūt sasaistē. Tas ir, sirds uztver un jūt, bet saprāts saprot, ko teikt un kā rīkoties.

Pakāpeniski saprāts no bērna sirds pāriet galvā. Cilvēks saprātīgais – tas ir cilvēks, kurā uztvere un izpratne iet sasaistē. Jo stiprāka ir sirds-un-mīlestības un saprāta-un-izpratnes saikne, – jo viedāks ir cilvēks.

Ir stingrs saprātīgums, jūs viņu tēlaini varat saistīt ar datoru – “tā un ne citādi”, pēc algoritma. Un ir viedums, kad vienmēr ir varianti un to ir diezgan daudz, pietiek par to padomāt. Var teikt, ka saprātīgums kļūst par viedumu, kad sirds un saprāts ir kopā.

Jautājums: Pastāsti, lūdzu, dārgais Tēvs, par tiem cilvēka saprāta paņēmieniem un metodēm, par kuriem mums nav zināms, bet kuri, tos neatlaidīgi pielietojot, ļaus nostāties uz cita evolūcijas pakāpiena un izraisīs visu dzīves slāņu totālu izmainīšanos uz mūsu gaišzilās planētas?

Debesu Tēvs: Ir daudz paņēmienu, kas uz Zemes nav attīstīti.

Piemēram, audzināšana citplanētiešu vidē, kopš dzimšanas. Citāda apkārtne un citāda audzināšana dod savus rezultātus, protams, ne pārāk augstus, taču daudz augstāk nekā cilvēku vidē. Jūs varat paņemt “Maugļa” bērnu piemēru, kad tādi bērni tā arī nav iemācījušies neko cilvēcisku. Ja cilvēks kopš dzimšanas attīsta citus potenciālus, teiksim, aug ģimenē ar trīs valodām, tad viņš brīvi tajās runās visu mūžu.

Ir tā sauktās “aizvietošanas” varianti, kad pēc traumas cilvēks kļūst par neparastu iespēju ieguvēju – piemēram, redz nākotni, runā daudzās valodās vai ārstē ar enerģijām. Tā ir attīstītāka apziņa, kura ienāk pēc cilvēka dvēseles aiziešanas traumas dēļ. Parasti tāds cilvēks kļūst slavens, nes labumu visiem cilvēkiem.

Jāsaka, ka arī pašlaik cilvēces saprātīgums paātrinās daudzas reizes, par to ir daudz informācijas. Tā ir zinātne un tehnika, enerģētikas sfēra un sakari ar citplanētu civilizācijām.

Ir daudz zināšanu un tehnoloģiju, kas slēptas no cilvēkiem ar militāristu un pasaules valdības noslēpumiem.

Lai konkrēti attīstītu saprātu, ir jākoncentrē pūles kādā vienā zinātnes jomā un jādarbojas daudzdimensionāli. Tas ir Teslas un dažu citu mazāk pazīstamu zinātnieku piemērs.

Bet, ja mēs runājam par vieduma attīstību, tad mācības garīgās skolās, kuras attīsta sirds saprātu, dod nenoliedzamu priekšroku pār tiem, kas domā tikai ar galvu. Skats no AEs spēj izmainīt dzīvi un palīdzēt cilvēkam kļūt viedam, pieņemošam un nomierinātam, vienlīdzīgam un neitrālam.

 

2. Tumsas daba

Jautājums: Tēvs, pastāsti, lūdzu, sīkāk par Tumsas dabu. Tas ir tas, no kā mēs pastāvīgi kratāmies nost un nekādi nevaram pieņemt. Taču, ja mēs vairāk uzzināsim par Tumsu un sapratīsim, kas tas ir par zvēru, iespējams, mums būs vairāk izredžu iepazīt savu Dievišķību, kuras būtība ir divu polu – Gaismas un Tumsas – saplūšana, nevis tikai Gaismas centrs...

Cik sen izveidojās Tumsa? Jo sākotnēji taču, kā mēs zinām, bija Gaisma un pat Skaņa (Aum), un jau pēc tam Gaisma un Tumsa, aiz viņas...

Debesu Tēvs: Viss visums sastāv no Pramatērijas, kurā nav ne skaņas, ne vibrācijas, ne gaismas, ne uguns. Visums guļ, neveidojot ne kustību, ne dzīvību, neko no tā, ko varētu saukt par Mani. Tas ir Radīšanas Potenciāls, tīra lapa. Pramatērija ir raupja, kā tuksnesis vai akmens. Tā tad arī ir Daba neizpaustā. Viņa ir Tumsa visās nozīmēs, ne tikai attiecībā uz skaņu vai gaismu.

20 05 18 02

Es apkampju visumu ar sevi kā aizmetnis, radīšanas potenciāls, un dzemdinu viņu kā pakāpeniski izpaužošos mākslas darbu. Ne viss uzreiz ietilpst izpausmē, tāpēc visuma lielākajā daļā vēl arvien eksistē neizpausta Tumsa. Bet viņa tikai man eksistē kā potenciāls, tāpēc ka neviens, izņemot mani, nevar viņā ieiet, jo tur nekā nav – ne telpas, ne laika, ne zemāku potenciālu zemākām nekā Es ugunīgām apziņām. Tumsas daba ir dievišķa, un viņas būtība ir bāzes eksistence Pirms Radītāja.

Es kā Radītājs pakāpeniski apgūstu potenciālus un radu izpausmi neizpaustajā. Mana Gaisma (skaņa, vibrācijas) pakāpeniski piepilda un aktivizē Potenciālu, radot arvien jaunas un jaunas telpas un laikus, visus dažādus, daudzi no tiem ir nepieejami jūsu izpratnei, pagaidām... Es stādu Dārzu tuksnesī.

Es dodu lādiņa enerģiju, cauraužot ar sevi tuksnesi, un rodas pirmatnējā materiālu daļiņu kustība. Es dodu impulsu radīt daļiņu savienojumu, un rodas matērijas uguns, augstākā uguns, kurai ir potenciāls, kustība un apziņa, bet nav saprātīguma. Un, visbeidzot, Daba sāk darboties atbilstoši maniem plāniem un rada vienā līmenī ar mani pirmos Saprāta Celtniekus.

Lūk, tā Saprāta Gaisma sāk iekļūt Tumsā, sildot ar sevi arvien jaunus un jaunus potenciālus.

Jautājums: Vai tiesa, ka Tumsa, piepildījusi mūsu Visumu, 7. pēc radīšanas kārtības, ir izgājusi no kontroles, tas ir, eksperimentā nebija ieplānots tas, kas notika?

Kāpēc Lucifers savu projektu, kura būtība ir Gaismas un Tumsas savienošana un kāda trešā kvalitātes-stāvokļa iegūšana, uzskata par sekmīgu? Mēs redzam Tumsas prevalēšanu pār gaismu, un tā ir bijis vienmēr, cik sevi atminas cilvēce...

Debesu Tēvs: No tā, ko Es jau pieminēju, tu saproti, ka Tumsa ir ļoti smags, sākotnējs un nenobriedis radījums, kuram ir atbilstoša sākotnējā apziņa, un izlauzties gaismā, iegūt attīstītāku apziņu, atbilstošu smalkākai videi un citiem potenciāliem, ir sarežģīti tiem, kam ir tāda zema apziņa. Tā ir minerāla apziņa, elementāļu, senu un neattīstītu būtņu, apakšējās pasaules apziņa, augu un dzīvnieku apziņa. Lūk, tas, ko tu sauc par Tumsu.

Jā, eksistē apakšējās pasaules un augstākās pasaules. Apakšējās pasaulēs izdzīvo stiprākais, spējis ar savu Spēku un Saprātu pakļaut zemākas radības. Tāds ir arī cilvēks, kurš nav tālu aizgājis no apakšējām pasaulēm, kuras no jūsu pasaules aizklāj tikai viens aizsegs. Cilvēks arī ar spēku ir pakļāvis zemākas apziņas un būtnes – minerālus, augus un dzīvniekus.

Uz planētas ir bijušas attīstītākas radības, taču tā arī neaizgājušas no Spēka, Kontroles un zemāku būtņu Ekspluatācijas prakses. Viņas atstāja savu Kultūru tiem, kas šeit palika. Tie, kas dzīvo uz planētas, nes un attīsta to tālāk.

Kurš rada tavu Apziņas matricu pašlaik? Vide, Kultūra, Attīstība un Saprāts, kurus pārstāv tas, kurš ir visattīstītākais uz planētas vai citā pasaulē. Mūsu gadījumā cilvēks. Tikai viņš pats spēj izmainīt savu Kultūru, nomainot Kontroli un Pakļaušanu ar Vienlīdzību un Brālību. Visi jēdzieni, likumi un nosacījumi cilvēkam ir zināmi. Katrs no jums uz to tiecas?

Lūk, tur tā lieta.

Gaismas un Tumsas savienošana.

Kā tu jau esi sapratis, Es Pats savienoju Gaismu un Tumsu, Manī viss ir klātesošs, un jūsu evolūcija norit no Tumsas uz Gaismu. Tumsa netika radīta atsevišķi no Gaismas, tas ir – samērā ar visuma piepildīšanos ar Manu Apziņu – Izpaudums, kurš aug. Notiek tumsas sildīšana ar Apziņas Gaismu un šīs tumsas apgūšana no būtņu puses. Ja tu paraudzīsies uz Mani, tad viss zemāk guļošais Man būs Tumsa, tajā skaitā arī fiziskā pasaule, kurā tu atrodies un uzskati to par Gaismu.

Cilvēks ir radīts pēc Mana tēla un līdzības. Viņam pēc uzdevuma ir paredzēts apgūt arvien jaunas un smalkākas telpas, ejot no elementāļa uz cilvēku un pēc tam uz Galaktisko humanoīdu. Un vienmēr zemāk par viņu pēc vibrācijām būs Tumsa, bet augstāk – Gaisma. Cilvēks nesastāv no vienīgas gaismas. Viņš ir materiāls. Un matērija arī ir tā Tumsa, par kuru tu runā.

Cilvēks savieno sevī nevis Tumsu un Gaismu, bet Garu un Matēriju.

Tas ir viņa uzdevums.

Sekmīgs vai ne ir tāds projekts, ne jums spriest un pat ne Luciferam. Viņš ir tikai viens no Radītājiem, savdabīgs “Aštars”, eksperimenta, kurš ir pabeigts, vadītājs. Attīstītā cilvēce plānveidīgi pārvietojas uz smalkāku telpu augstākai un saprātīgākai dzīvei. Daļa ies uz Gaišajām pasaulēm, daļa – paliks iepriekšējā līmenī, bet vistumšākie aizies uz atbilstošām planētām pēc savas izvēles, kur notiks viņu turpmākā attīstība.

Jautājums: Vai ir tādas skaņas Visumā vai Pasaules-ēkā, kuras izdziedot, cilvēks varētu iekšējo Tumsu transformēt Harmonijā, Gaismā un Mīlestībā?

Debesu tēvs: Dziedāšana – tā ir ķermeņa harmonizēšana ar skaņu. Jebkura labu izsakoša dziedāšana rada patīkamas un harmoniskas vibrācijas ķermeņa iekšienē. Nevis skaņas tu izdziedi, bet radi labas vai pelēkas vibrācijas – skatoties, ko tu ieliec savā dziedāšanā. Visas labu izsakošās mantras, kuras dzied Indijā, atrod ķermenī savus rezonatorus. Dziedi mantras, bet pašas labāko izsakošās, skanošas harmoniski un mierīgi.

 

3. Mīlestība pret dzīvi

Jautājums: Mīlestība sirdī – patiesais cilvēka spēks. Tikai viņa sniedz iespēju pretoties visām likstām, noturēties cīņā ar dzīvi, kā arī atvairīt tumšo spēku spiedienu, kad tas notiek. Mīlestība dzimst cilvēka sirds, viņa garīgā centra, iekšienē kā izpaudusies no pašiem būtnes dziļumiem Dievišķā Svētlaime… Tajā pašā laikā mēs runājam par to, ka cilvēkam pašam, caur neticamām pūlēm garīgajā ceļā un, pielietojot daudzos gados izkalto saprāta dzīves pieredzi, ir jānonāk pie mīlestības, līdzcietības un žēlsirdības un jānostiprinās šajā stāvoklī, nenoripojot atkal tumsā un garīguma trūkumā. No šejienes rodas jautājums un vēlme uzzināt patiesību.

Dievišķā Mīlestība dzīvo pēc saviem likumiem un ielaužas cilvēka dzīvē viņam nezināmu cēloņu dēļ, paceļot un padarot cildenāku viņa būtību, vai arī cilvēks tomēr ir aicināts viņu nopelnīt, censties panākt Viņu ar savām darbībām, rīcību, darbiem, un tikai tādā veidā spēs Viņu izpelnīties?

Svētajos Rakstos – arī baznīcas tēvi, pats par sevi, pieturas pie šā “nemaldīgā” redzes viedokļa – ir teikts, ka Dieva Tā Kunga Svētlaimi izpelnīties nav iespējams… Vai tas tā ir?

Debesu tēvs: Tu savu bērnu radi mīlestībā. Tu audzini viņu mīlestībā. Tu ceri, ka arī dēls (vai meita) tevi tāpat mīlēs. Vai vienmēr tas tā notiek? Daži bērni novēršas no vecākiem. Viens bērns ģimenē vecākus mīl, cits bēg prom no mājām. Vecāks Dēlam dod visu, kas viņam ir, dod, kā var un cik var. Vienam pietiek, citam maz. Viens “cīnās ar dzīvi”, cits mīl dzīvi.

Viens “atvaira tumšo spēku spiedienu”, cits to nepamana, viņš ir mierīgs un laipnīgs. Kāds tu vēlies būt, tāds arī kļūsi. Kas tev domās, tā tu arī dzīvo, patstāvīgi ieminot savu ceļu uz Gaismu.

Lūk, tu saki: “Mīlestība dzimst cilvēka sirds, viņa garīgā centra, iekšienē kā izpaudusies no pašiem būtnes dziļumiem Dievišķā Svētlaime…” Viņa nāk no dvēseles, jo dvēsele sastāv no mīlestības. Bērnam ir atvērta sirds, jo dvēseli viņā vēl nav apsvētījis saprāts. Un tikai vide – stingra un cietsirdīga –, kur visi cenšas pārspēt vai apdzīt otru, kā tumšajā valstībā, padara bērnu, skrienošu “uz” vai “no”.

Lūk, tu saki: “Cilvēkam pašam, caur neticamām pūlēm garīgajā ceļā un, pielietojot daudzos gados izkalto saprāta dzīves pieredzi, ir jānonāk pie mīlestības, līdzcietības un žēlsirdības un jānostiprinās šajā stāvoklī, nenoripojot atkal tumsā un garīguma trūkumā.”

Par kādām neticamām pūlēm tu runā? Tu gribi iet reliģisku ceļu, atsakoties no ķermeņa un sava spēka? Tu gribi iet mūka ceļu? Vai tad to tu gribi? Tu mācies Skolā, kura norit mierīgi un priecīgi, pakāpeniski sastrādājot pasaules un mīlestības laipnīga stāvokļa iemaņas. Bet tu visu laiku runā par cīņu.

(Aleksandrs pagaidām vēl nav mācījies mūsu skolā. N.K.)

Nevis jācīnās ar sevi, bet jāpieņem un jāmīl sevi kā Manu Dēlu. Es taču Tevi mīlu kā manu Bērnu? Un necīnies ar mani, bet evolucionē. Nevajag revolūciju, nevajag vardarbības, nevajag cīņas un pielūgsmes.

Mīlestība nav “jānopelna”. Tev tā jau ir, tāpēc ka esi ieņemts un dzimis mīlestībā, tikai nejūti. Vienkārši attīri un atver Sirdi. Tajā tev palīdzēs Skola.

Badošanās palīdzēs tev sākt mīlēt?

Pielūgsme palīdzēs tev sākt mīlēt?

Atteikšanās no sava prieka un mīlestības palīdzēs tev sākt mīlēt?

Verdziska zemošanās palīdzēs tev sākt mīlēt?

Lūgšanas palīdzēs tev sākt mīlēt?

Bailes, dusmas, aizkaitinājums, bažas palīdzēs tev sākt mīlēt?

Mīli un nedomā ne par ko, arī domas nepalīdzēs tev sākt mīlēt?

Un kas palīdzēs? Sirds attīrīšana, visādu nepatikšanu un likstu izvākšana no atmiņas, piedošana, citu cilvēku pieņemšana un nonākšana pie savas dvēseles. Sirds attīrīšana sniedz tev tiešu saikni ar dvēseli. Dvēsele tevī mīl. Ne saprāts, ne sirds, bet dvēsele. Un dvēselē – Es kā Vecākais Skolotājs.

Pateicos par tavu pacietību un izpratni, Debesu Tēvs!

Arī Es pateicos tev, mana meita!

 

Pievienots 18.05.2020

http://www.sanatkumara.ru/stati-2020/besedi-s-ottsom-nebesnim

Tulkoja Jānis Oppe