Print

Галактическое сознание

Galaktiskā apziņa

Ievads nodarbībai Galaktiskā Kristus Skolā

20 05 15 04

14.05.20.

Jēzus: Katrs no jums tiecas, neapzināti vai apzināti, šurp, uz augstākajām pasaulēm, tāpēc ka jūs reiz iznācāt no šejienes, no Vienotības, no frekvenču un pazīmju šūpuļa, no dzīves ideāla avota, kad dzīve bija droša un tīra. Saikne ar augstākajām pasaulēm jums saglabājās, un tagad, pateicoties mūsu nodarbībām, apzināti attīstās. Cilvēku vairākumam tā ir palikusi tikai zemapziņā.

Šodien es izteikšu tās pazīmes un ieradumus, kuri raksturo mūsu apziņu, mūsu pasaules, – lai jūs zinātu, ko attīstīt un kādiem jums stāv priekšā kļūt, lai audzinātu jūsu dvēseles attīstības uz gaismu virzienā, kā jūs sakāt.

Es: Kāpēc “mēs sakām uz gaismu”? Vai tad tas nav tā?

Jēzus: Gaisma ir relatīvs jēdziens, gaisma kā redzams avots eksistē tikai apakšējās pasaulēs. Jūs zināt par vibrācijām un to, ka mēs vibrējam daudz augstāk par redzamo gaismu. Uzskatīsim mūsu frekvences par garīgo Gaismu, piekrītiet. Tajā pašā laikā jūs tiecaties redzamo gaismu atrast mūsu frekvencēs, kad meditējat, ap sevi. Jūs gaismu saucat te par zeltainu, te par gaišzilu u.c. Tas nav pareizi, tāpēc ka jūs tad nolaižaties astrāli-mentālajā pasaulē, kur jūs spējat just redzamās gaismas vibrācijās ultravioletajās frekvencēs.

Mūsu pasaulēs jūs neredzat, bet jūtat ar visu ķermeni. Un jūsu iekšienē rodas uguns, tādā veidā jūsu šūnas reaģē uz mūsu frekvencēm. Ārējā gaisma un iekšējā uguns, piekrīti, ir dažādas lietas.

20 05 15 05

Es: Mēs esam pieraduši skatīties uz āru. Bet visa pasaule ir jājūt iekšienē?

20 05 15 06

Jēzus: Jā, tieši iekšienē. Tā ir tāda apziņa.

Kā mums viņu pārslēgt uz iekšējo redzēšanu vai sajūtu?

Jēzus: Jānoskaņojas, ka es ne no ārienes runāju ar jums, mēs neapkampjamies un nespiežam cits citam rokas, kā jums gribas iztēloties un kā jūs radāt mūsu saziņas tēlu, bet es jūsu iekšienē un jūs manā iekšienē. Mēs – Viens.

20 05 15 07

Otrā pazīme jeb parādība – tā ir jūsu apziņa. Tā ir lēnāka nekā mūsējā, daudzkārt, un nāksies uzticēties mums, lai paspētu līdzi mūsu domām. Tāpēc mēs sniedzam domas pa daļām, nesavienoti Vienā, bet izkārtojušies līnijā, secībā. Bet mūsu iekšienē apziņa ir pilnīgi citāda, tā nepēta visu pa daļām vai pēc kārtas, bet redz un jūt visu kompleksā, sistēmā vai kopumā.

20 05 15 08

Tā darbojas jūsu smadzenes, viņas atrodas viengabalainuma stāvoklī, Viena Apziņā – redzot, dzirdot, jūtot enerģijas, noskaņojumu vai emocijas un ārējo vidi kopumā.

Tā darbojas jūsu ķermenis, viņš nesaņem komandas pēc kārtas, bet uzreiz un pilnīgi visam organismam. Mēs esam viens otra iekšienē, mēs esam Viens. Tu manī, es tevī.

Tā darbojas jūsu šūna, viņa iekšienē ir viengabalaina, tāpat kā viss organisms, un atrodas ar citām šūnām vienotā kompleksā.

Tātad, kādas tad galaktiskās apziņas pazīmes mēs šodien izceļam? Pirmām kārtām savas dzīves un apkārtnes iekšēju uztveri. Mēs esam viens otra iekšienē, mēs esam Viens. Tu manī, es tevī.

20 05 15 09

Es: Mūsu iekšienē ir tikai ķermenis, un mēs neesam pieraduši mijiedarboties ar ķermeni, droši vien tas nav slikti, citādi savārītu arī tur postu, dod tik mums vaļu…

Jēzus: Jūsu iekšienē ir vesela skaistuma un laimes pasaule, tieši tas, ko jūs meklējat. Savā plānā jūs izdaiļojat ārējo telpu, attīrot to, piepildot ar aromātiem un gaismu, krāsām, bet mūsu plānā jūs savu dzīvi izdaiļojat tikai ar domām, kas rada jūs iekšienē.

Kādas īpašības jūs gribat attīstīt, lai paceltu sevi pa vibrācijām?

Es: Godīgumu un uzticēšanos. Taču apkārt ir tik daudz melu un viltus, ka uz planētas tas nav iespējams. Un pat dažos čenelingos mēdz būt nomaiņa ar savām domām, tas bieži iezogas un arī ir nepatiesība.

Jēzus: Nav patiesības un nepatiesības. Ir redzes viedoklis par pasauli un cilvēkiem, un katrs tiecas to nostiprināt kā vienīgo pareizo, citādi viņš nerakstītu rakstus vai čenelingus, bet augstākajās pasaulēs neradītu impērijas. Ieradums jaukt savas un svešas domas – tas ir tik dabisks, jo taču tu esi manī, bet es tevī.

Iztēlojies sevi atklātā pasaules informācijas telpā, kur viss ir pieejams pētīšanai – jebkurš redzes viedoklis ir cienījams un iespējams. Un visa, absolūti visa informācija ir tev atklāta. Šeit lomu spēlē tieši tavas apziņas īpašība – atlasīt to, kas ir ar tevi saskanīgs, kas rezonē un kas tev vienkārši patīk.

20 05 15 10

Tādēļ tu arī pēti visu domu spektru – no pašām šausmīgākajām un tumšākajām līdz pašām gaišākajām un priecīgākajām. Ar tevi saskanīgs ir tieši tas, par ko tu gribētu justies; tu esi brīva izvēlēties, ko tev domāt un kā rīkoties. Piemēram, karot par savu taisnību vai samierināties ar to, ka ir citi redzes viedokļi.

Tā var iekrist kāda agresīvajā darbībā un kļūt par vergu kādam, kurš vēlētos tevi iegūt. Es draudzētos un ticētu viņam, bet viņš domātu un rīkotos savādāk. Domāju, ka ne viena vien civilizācija tā arī aizgāja bojā…

Jēzus: Mūsu pasaulēs tas ir acīmredzamāk, jo mēs taču lasām cits cita domas, ja mēs esam iekšienē. Protams, tumšajās pasaulēs jūs izgājāt melu un nodevības laikmetu. Jūs tas neapmierināja, un tad jūs nolēmāt iziet “mazliet augstāk” taisnākai un godīgākai dzīvei. Šeit viss ir redzams, un tikai garā stiprie tiks līdz šejienei, lai pastiprinātu, nevis sagrautu mūsu Savienību. Mēs nerezonējam ar nodevējiem vai vientuļniekiem. Mūsu apziņa ir kolektīva.

20 05 15 11

Pati galvenā galaktiskās apziņas pazīme – mūsu apziņa ir kolektīva – tu esi manī, es tevī. Iztirzāsim to nedaudz sīkāk. Tu nedari un nedomā to, kas mūs visus iznīcinātu. Visas domas ir par viengabalainumu un saliedētību, par vispārēju izdevīgumu un patiesību. Tas nav grūti, tāpēc ka mums ir vienots domas fons, mēs esam “pielīdzinājušies”, un mūsu personība kļūst arvien viengabalaināka, bet mēs kā organisma šūnas reaģējam tieši uz vispārējo apziņu un viņas radījumiem. Mēs domājam ne kā kolektīva daļiņa, kā tas ir pieņemts pie jums, bet kā pats kolektīvs. Es – Viss Kas Ir manā iekšienē. Es vienkārši esmu kļuvis Lielais, kā jūs runājat ar SK. Man ir citas intereses, nesaistītas ar Jēzus personību.

Var teikt, esmu Kristus, un tas ir cits jēdziens nekā cilvēks. Es esmu gars, kurš caur sevi pauž Radītāja kanālu pie cilvēka. Es izmantoju šo sen izstrādāto kanālu pētījumiem un palīdzībai cilvēkiem, atceroties sevi vēl kā cilvēku.

20 05 15 12

Cilvēks daudzdimensionālais beidzas atmā, un atmā sākas kā Galaktiskā kolektīvā apziņa. Var teikt, ka personība izšķīst kolektīvajā monādē. Tādas monādes ir tikai šūnas Galaktikas vispārējā dvēselē, tāpat kā cilvēks ir tikai šūna planētas kolektīvajā apziņā.

Ar ko planētas kolektīvā apziņa atšķiras no kolektīvās Galaktiskās Savienības?

Jēzus: Ne ar ko principā, tikai zemāka pēc vibrācijām, un cilvēku savienības iekšienē vairāk ir tēmas – izdzīvošana un jaunu kopienu būvēšana, patīkamāka veida.

Ar ko koks atšķiras no zieda? Ne ar ko, tikai klasi augstāk.

Es: Mēs mēģinām iztēloties pasauli savā iekšienē, bet tas ir kaut kā bērnišķīgi! Palīdzi mums iedzīvoties šajā tēlā, dzemdināt savā iekšienē tādu sajūtu.

(Palīdz…)

Man parādījās rūpes par iekšējo, kas man ir labvēlīgi un kas ne… Pirmām kārtām, domājams, dažādām pasaulēm, kā orgāniem, ir jāpapildina un jāatbalsta citai cita harmonijā. Visas šīs pasaules ir manas daļas, un es no tām esmu atkarīga… Tu apjēdz, cik lielā mērā cilvēks ir pasaules fraktālis…

20 05 15 13

Galaktiskās apziņas svarīga īpašība – labdabība, rāmums. Nav slēpta cēloņa vai iekšēja, pat neapzināta izdevīguma. Atstājot šo pasauli nenobriedušā apziņā, cilvēks atkal un atkal ir spiests nākt uz šejieni, lai pilnībā attīrītu pasauli savā iekšienē un pasauli ārpusē.

Bet mēs tā nekad neko nepanāksim, tāpēc ka mana pasaule un otra cilvēka pasaule bieži ir nesavietojamas. Tas ir apburts loks! Es nespēju izmainīt svešu apziņu, vēl jo vairāk, ka viņa ir vairākumā. Kļūt par vairākumu es nevēlos, tas nozīmē – atkal nolaisties neapzinātībā.

Jēzus: Ir izeja – pacelties uz to pasauli, kur jūs visi apmēram esat vienā apziņas līmenī, un atkal attīstīt un vilkt sevi “uz gaismu”. Kas tad arī pašlaik notiek uz planētas.

(Atradu, skanot pēdējiem vārdiem, pie sevis aizkaitinājumu iekšienē un ierasti izvācu to no sevis.) Lūk, par ko saka Jēzus, runājot par labdabību, rāmumu.

Jēzus: Jo mazāk tu dusmojies, jo augstāk esi pēc vibrācijām. Tu atkal un atkal reaģē ierastajā veidā, kā esi to darījusi vienmēr – ar aizkaitinājumu un niknumu. Pamēģini kaut ko citu.

Ak Dievs! Kā tu mīli mūs tādus?

Iztēlojos sevi par eņģeli, kurš lido VIRS visas šīs jezgas un kņadas.

Atcerējos kalpošanas pasauli Šambalā, kur, neraugoties ne uz ko, katru dienu kalpotāji gaismoja un gaismoja, starojot savas dvēseles gaismu uz planētu, uzturot šeit saprāta gaismu.

Jēzus: Un tu domāji, ka viss ir ļoti vienkārši? Vēlējies un kļuvi? Ir jāpapūlas.

Es sapratu – ir jāstaro savas dvēseles gaisma… viņa ir labdabīga un bērnišķīgi tīra, rāma.

Krūtīs iesāpējās no cietsirdības, no neuzticēšanās un nepacietības. Iztēlojos, kā mans eņģelis jūtas tādos ietvaros. Man ir jāatgriežas, un es to gribu – atgriezties pie savas eņģeļa apziņas, vismaz būt tikpat maigai un… gribēju teikt, tādai, kas uzticas. Taču pēkšņi sapratu, ka cilvēkiem un būtībām man nav jāuzticas. Droši vien pēc šīs pieredzes es šurp arī atnācu, lai sāktu atšķirt un saprast, ka ne viss ir tā, kā šķiet.

Lūk, viņš, insaits! Sākumā kļūt tam, kam var uzticēties, un pēc tam sākt uzticēties sev. Lai uzticētos sev, man nevar būt divējāds viedoklis, zemteksts, kaut kas, izteikts netieši. Visam ir jābūt skaidram un tīram.

20 05 15 14

“Jūs staigāsiet pa darvu, un darva klāt nelips,” tas ir lielisks tēls no Krajona; tas palīdz iegūt iekšējo tīrību…

Un patiesi?

Jēzus: Tava taisnība ir iekšienē – kā patiesība, uz kuru tu tiecies.

Cik sāpīgi ir krūtīs! Kā man noskaidrot, kas tas ir, un atbrīvoties no spiediena?

Jēzus: Tā tu nosodi to, kas notiek valstī. Eņģelis rūpējas par dvēseli, nevis par politiku.

Ir tie, kas ar to nodarbojas, un viņi nav mazāk cienījami par tevi. Viņi, nevis tu, cīnīsies un aizstāvēs valsti. Tava dvēsele jau ir aizgājusi no šīs kategorijas, tu tādu pieredzi ieguvi pagājušajās dzīvēs. Nevar visu laiku būt vienā līmenī, ir laiks izaugt no šīs bezjēdzīgās cīņas, kura norisinās gadsimtiem un nekādi nevar beigties. Ir sociums, ir dvēsele. Ko tu izvēlies?

Hmm, tad kādēļ mana dvēsele atkal nolaidās uz šejieni, ja es jau esmu izgājusi vietējās universitātes?

Jēzus: Ir dvēseles, un viņas jums visiem te, grupā, ir vienādas, kuras atnāca izdaiļot ar sevi pasauli. Jums jāsaprot, ka ir virspasaules stāvoklis, un tas ir tieši tas, par ko mēs ar jums te runājam, kā par to īpašību, kura raksturīga jūsu dvēselei un kura jums šeit jāattīsta. Jāatiet no cīņas, lai cik nepierasti jums tas nebūtu.

20 05 15 15

Attīstiet sevī jaunas īpašības – cildenas. Apspīdiet šo pasauli, kur gaisma cīnās ar tumsu. Ar gaismu un mīlestību pret cilvēkiem, nevis ar aizkaitinājumu un niknumu jūs palīdzēsiet šai pasaulei kļūt labestīgākai un patīkamākai. Izmainiet sevi, noticiet man, lūdzu jūs!

Smagas sajūtas nekādi neizgaist sirds centrā, nācās to visu izvilkt kopā ar apvalku un jau pēc tam piepildīt ar mīlestību.

Jēzus: Vēl viena svarīga īpašība, par kuru mēs šodien parunāsim, – tā ir mīlestība. Dārznieka Mīlestība pret savu Dārzu.

Iztēlojos, kā Dārznieks cīnās ar nezālēm savā dārzā, pati pašlaik ar to nodarbojos. Bet Viņš taču pats tās radīja?

Jēzus: Ziedi, kurus tu audzē, ir cilvēciskā virsbūve. Dārznieks radīja Dabu, bāzi, bet to maina cilvēku radošās pūles. Tāds dārznieks kā tu netaisās izmainīt visu Dabu, bet tikai saprast viņu un piemērot savai gaumei, savām priekšrocībām un skaistuma un mērķtiecīguma priekšstatiem. Tāpat ir ar jūsu dvēseli – apzinoties sevi, jūs cenšaties viņu piemērot savai patiesībai, mainot sevi saskaņā ar viņu. Jūsu patiesība – eņģeļa mīlestība, bagātināta ar cilvēka pieredzi.

20 05 15 16

Parunāsim par eņģeļa mīlestību. Šis jēdziens visu laiku sarežģās, tu piekrīti? Nav tik vienkārši kļūt par Kristu, kurš apzinās VIENLĪDZĪBU – starp visiem visu priekšā. Zemu un augstu apziņu vienlīdzību, vispārējās tiesības u.c. Atmet visus priekšstatus par laiku un telpu. Iztēlojies, ka jūs visi, cilvēki, reiz, tēlaini runājot, vārījāties vienā katlā. Jūs iznācāt no vienas “miesas” un kļuvāt dažādi. Taču jūs palikāt brāļi un māsas, vienā humanoīdu Ģimenē. Jā, ir pazudušie Dēli un mājās palikušie, pieradinātie; ir savvaļas kalnu āži un mājas āži. Un ir tēls, šī jēra ideāls, eņģeļa veidā. Ko izvēlaties?

Sajaukumu no visa var izvēlēties?

Jēzus: Nu jūs taču arī esat šis sajaukums – no visiem trijiem tipiem jūsu iekšienē. Jūsos cīnās kalnu āža brīvība, mājas āža labiekārtotība un tiekšanās uz trešo tipu. Jūs jau esat ieguvuši pirmo divu tipu iemaņas un pieredzi un sākuši bagātināt ar tām trešo, eņģeļa tipu, pārvēršot savu eņģeli Kristus-apzinošā garā. Tā arī ir apziņas izaugsme.

Taču šajā ceļā kalnu āža negantību un mājas āža paklausību nāksiet saslīpēt vienotībā, radot eņģeļa tipu, kurš ir novērtējis to brīvību, kura ir piešķirta viņam kā humanoīdam, lai radītu vienotību ar tādu pašu citu humanoīdu, kur nāksies pielietot paklausību un mīlestību, ja jūs negribat atkal cīnīties un – te uzvarēt, te ciest zaudējumu.

Tikai mīlestību. Tikai apvienošanos. Tikai vērtību visam, ko Radītājs ir paziņojis kā eksperimentu. Tikai augstāko izpratni par Veselo, balstītu uz Viņa Mīlestību.

Sākt būvēt savā iekšienē savu pasauli, balstītu uz pieņemšanu un mīlestību pret visu savā iekšienē. Un pirmām kārtām pret sevi savā iekšienē.

Kāpēc atskanēja vārds “bīstamība”?

Jēzus: Tāpēc ka pieņemt sevi nenozīmē samierināties ar savu niknumu vai izmisumu, ciešanām vai slimībām. Bīstami ir visu pieņemt bez izšķirības. Ir jātiek skaidrībā un jānoliek viss tajās vietās, kā gribas, lai būtu skaidrība un izpratne, kas sniedz man šo īpašību un kas sniedz man to. Un jāatbrīvojas no netīrumiem savā iekšienē. Nevis pilnībā samierināties ar sevi, ar savām vājībām un bezvērtību, bet padarīt sevi par to, par ko gribas. Dziļi saprast sevi kā Galaktisko Kristu.

 

Pievienots 15.05.2020, atjaunots 16.05.2020

http://www.sanatkumara.ru/stati-2020/galakticheskoe-soznanie

Tulkoja Jānis Oppe