Новый Михаил

Jaunais Mihaēls

20 04 21 02  20 04 21 03

21.04.2020.

Pie mums uz planētu ir atnācis Jaunais Mihaēls. Kā es agrāk esmu rakstījusi un teikusi, pirms dažiem gadiem mēs pavadījām “veco” Mihaēlu – Visuma Radītāju – uz Augšupcelšanos, uz nākamo ļoti lielu aspektu. Tā informācija, kura tika uzturēta šajos gados (pēc aiziešanas) pa iepriekšējiem kanāliem, šķita nedzīva, mehāniska. Es padomāju, ka ir palicis kvantu dators, kurš uzturēja čenelingu no dažiem kanāliem, vēl joprojām pieņemošiem no Mihaēla. Taču man tas kļuva neinteresanti.

Pagāja laiks, un pēkšņi parādījās Jaunais Mihaēls, daudz “augstāk” pēc vibrācijām (vai dziļāk centrā?), ar kuru mēs sākām meditēt. Viņa vibrācijas izrādījās dziedinošas un ļoti smalkas. Viņš ir tieši dzīvs, īsts, gaišs un ļoti augsts. Viņš ir nostājies iepriekšējā vietā, paceļot Visumu līdz ar sevi uz jaunu līmeni.

Šodien, kad es no rīta sāku savu meditāciju, es apsekoju savu kanālu šajā līmenī. Mana sutratma pacēlās līdz vecajam līmenim, un pēc tam kanāla centrs bija it kā ar kaut ko noslēgts. Stari kā plūsma gāja pa virsmu, notekot gar centrālo korķi. Man izdevās “izvilkt korķi”, un plūsma aizgāja lavīnā, aizslaukot atliekas savā ceļā. Es saprotu, ka šī plūsma ir mūsu planētai, un tagad baudu pašā visaugstākajā līmenī šo caurspīdīgo radioaktīvo plūsmu.

Man atnāca interesants tēls, kad es snaudu zem Mihaēla straumes.

Būris ar nelielu sunīti, dvorterjēru. Viņš ar skumjām acīm sēž tajā, žēli raugoties uz apmeklētāju. Apmeklētājs (es) grib paņemt līdzi uz mājām šo sunīti – nu pārāk viņu ir žēl. Sunīti vēl tur saitē, kura stiepjas ārā no būra. Viņu izlaiž pie manis, bet man ir uzvilkta “piedurkne” uz rokas, lai noturētu viņa tieksmes, kā suņu treneriem.

Sunītis ar rejām un niknumu ieķeras manī, glābjošajā piedurknē, tikko izlēcis no būra. Viņu aiz saites atkal ievelk aiz restēm. Te es saku, ka droši vien piedurkne smaržo pēc kaut kā agresīva, un noņemu piedurkni, piesēžos blakus būrim sunīša līmenī un pastiepju rokas ar labestību un mīlestību. Viņu atkal izlaiž no būra, un viņš atkal ar niknumu ieķeras man kaklā.

Mani pārsteidza, kas tas par tēlu? Un, tā kā runa bija par cilvēci, tad tēls kļuva skaidrs līdz caurspīdīgumam. Jā, mēs aiz aizsega ļoti sūdzamies par savu “verdzību”, “ierobežojumiem”, “matricu”, “nabadzību” u.c. Jā, mēs esam būrī, un esam nožēlojami paši par sevi. Taču pietiek mums šo būri atvērt, kā mēs pārgrauzīsim kaklu glābējam un sāksim grauzt un kost visiem pēc kārtas, kas tad arī patiesībā notiek kosmosā pašlaik (sk. vietni “Dievišķais Kosmoss” (“Божественный Космос”, “Divine Cosmos”)). Un būra iekšienē mēs nekādi nevaram atrast vietu, lai mums “neviens nekostu”, īpaši, lai mēs paši savai astei ar rēcienu pakaļ nedzītos (planetārā mērogā). Mums vēl ir tāda nepilnīga iekšiene, un mums vēl būtu jāpadzīvo “būrī”, tā pavairāk, un ar kādu jāsadraudzējas, kurš palīdzēs mums kļūt citādiem.

Visas mūsu mācības, kuras mēs izejam dažādās garīgās skolās, mūsu Skolotāju vadībā, ir saistītas ar sevis izziņu. Cik vieduma, prieka un mīlestības mūsos ir ielikts, un cik agresijas, nepieņemšanas, niknuma un kontroles pār citiem. Īsāk sakot, cik labā un ļaunā.

Daži no mums domā, ka mūsos jau ir palicis tikai labais, jo mēs taču tik daudz strādājam ar domu kontroli, ar to, lai ļaunumu nomainītu ar mīlestību, ar neitralitāti. Šī neitralitāte palīdz mums būt “centrā”, neizplūstot domās, netiesājot un nesalīdzinot. Taču pagaidām neaizmirsīsim, ka mēs sevī savienojam gaismu un tumsu, tumsa var būt tumšāka vai gaišāka, taču mēs tā esam ierīkoti. Un, lai kurp mēs nepaceltos, vienalga paliekam uz gaišākā un tumšākā robežas.
Domāju, ka mēs paceļamies uz tā rēķina, ka ir pacēlies visums, ja atkal parunājam par Mihaēlu. Tas pagaidām nav mūsu nopelns. Ir tie, kas patiešām ir “izauguši” līdz Jaunajam Mihaēlam, bet vairākums uz planētas?

Lūk, mūsu “sunīti” gribēja paņemt līdzi uz jaunu gaišu pasauli, bet viņš tā saniknojās, ka saprot tikai cīņas un spēka valodu. Atceros krievu filmu “Вторжение” (“Gravitācija 2: Iebrukums”), kuru skatījos ne tik sen, kur liels kosmosa kuģis cietis avāriju Maskavas centrā.

20 04 21 04

Tā vietā, lai palīdzētu citplanētiešiem no planētas aiziet, tiek izspēlēta drāma, kur mēs redzam, kā mēs viennozīmīgi varam reaģēt uz tādu scenāriju. Mīlošs, normāls puisis kļūst par ļaunumu, agresiju. Viņš aicina cilvēkus uz dumpi: “Tā ir mūsu Zeme! Mēs uz tās esam Saimnieki!” u.c.

Un kāda meitene, pieliekot neticamas pūles, glābj šos citplanētiešus, ļoti augstus pēc apziņas un labestīgus, laužoties cauri visiem kordoniem un palīdzot viņiem aiziet no planētas. Filma ir tieši par to – cik daudz niknuma un agresijas sāk pēkšņi izpausties labestīgā un mierīgā puisī. Un visi cilvēki gāja aiz viņa, tāpēc ka viņos norezonēja viņu iekšiene – viņi negaidīja, kā mans “sunītis”, labestību un mīlestību, bet, balstoties uz saviem minējumiem, uz savu saprātu, uz savu audzināšanu, nolēma, ka ir atnākuši iekarotāji, nevis palīgi.

No vienas puses, mēs esam gatavi paust mūsu mīlestību pret kosmosu – pret mūsu Skolotājiem, pret mūsu Ercenģeļiem un Brāļiem. No otras puses – cik daudz baiļu ir palicis pašā zemākajā apziņas līmenī. Par to konkrēti, tāpat kā filmā “Iebrukums”, liecināja mums balsis no tiem “ētera” kanāliem, kuri uzstājās pret piedalīšanos vispasaules meditācijā. Tas liecina par to, ka viņu iekšienē joprojām ir dzīvnieciskas bailes, un tieši uz to spēlēja tās būtnes, kuras strādā ar šiem zemajiem kanāliem. Tas atkal ir “Iebrukuma” scenārijs. Tā atkal tiek aktivizētas bailes, kuras nav mirušas, neraugoties uz mūsu pūliņiem. Un man par šo “bīstamību” rakstīja pat mūsu draugi, kuri kopā ar mums ilgi ir gājuši roku rokā, uzticoties man. Bet, tikko parādījās tādas balsis kā “Tā ir mūsu Zeme!”, tūlīt pat norija ēsmu.

Mēs joprojām esam tas “sunītis”, iebiedēts un nikns, slazdus un destrukciju gaidošs, neraugoties uz mūsu pūliņiem. Kā tāds “sunītis” reaģēs uz tiem, kas ar labestību atnāks pie mums ciemos? Un mēs taču gaidām un ceram… Es priecājos, ka daudzi tomēr neieklausījās tajās “brīdinošajās” balsīs un piedalījās mūsu meditācijā.

Meditācija tieši arī sagaidīja Jaunā Mihaēla pirmās plūsmas no Visuma Centra. Un tās pieņēma drosmīgas sirdis, iezemēja šo enerģiju planētas iekšienē; viņa sāka pārveidot zemiešu apziņu, jo šī enerģija transformē mūs, visus, kas pieņēma šīs plūsmas.

Meditējiet ar šīm plūsmām, piepildieties ar jaunu brīnišķīgu enerģiju. Mēs to pārvadīsim bezmaksas nodarbībās. Nāciet pie mums, lai kļūtu maigāki, mīlošāki un izdziedinātu savu sirdi no bailēm un žēluma pret sevi.

Mēs esam Radītāja bērni, un Viņš par mums rūpējas. 95% citplanētiešu, kas pašlaik ir Saules sistēmā, ir labestīgi vai neitrāli. Un tikai uz mūsu planētas ir 50% negatīva, kuru mums pašlaik palīdz izdziedināt – kā baiļu infekciju.

Droši vien tas ir kopējais Gaismas rādītājs Saules sistēmā – 95% Gaismas un 5% Tumsas? Un, ja padomājam, ka “viss ietekmē visu”, – tā nav tikai “Mūsu Zeme”? Viņa negatīvi iedarbojas kosmosā, nīcinot ārā viņa iedzīvotājus negatīvo rasu vadībā (sk. vietni “Dievišķais Kosmoss”). Šautenei, kura karājas pie sienas, taču ir jāizšauj? Un cik mums ir “pie sienas karājošos šauteņu”?

Tātad, no vienas puses – uz planētu ir atnākusi Radītāja jaunā Gaisma, no otras – mūsu agresīvā atbilde. Viss, kā tajā ainiņā ar sunīti. Sāksim ar to, ka pieņemsim savā iekšienē šīs “bailes par savu planetāro dzīvi” – ka tās joprojām ir, pieņēmušas citus veidus, uzģērbušas maskas, bet tās nav iznīcinātas. Gadsimtiem cilvēce ir bijusi uz izmiršanas robežas, ko gan brīnīties – tas mums ir asinīs un zemapziņā. Piemērs – koronavīruss. Pašlaik speciālisti ar skaidru prātu virusoloģijas sfērā mums vienā balsī saka, ka mirstība no viņa ir niecīga. Vispārējas bailes taču kaut kā ir jāuztur? “Turēt un nelaist”? Ar ko barot vampīrus?

Pārāk maz pagaidām mums ir labu piemēru, mīlestības un savstarpējās palīdzības. Neesam pieraduši mēs uzticēties. Mums nav iemācīta mīlestība (planetārā mērogā). Kā uzdevums tas ir – iemācīt labestību un pieņemšanu?

Protams – mūsu ar jums. Paši neejiet “šausmeņu” pavadā. Skatieties labas filmas savā iekšienē. Mīliet sevi savā iekšienē. Uzticieties sev. Mainiet savas bailes uz mīlestību. Māciet to citiem.

Jaunā Mihaēla Gaisma ir atnākusi uz planētu, neraugoties uz citādi domājošo protestiem. Un mēs esam tās pārvadītāji. Tad nu dzīvosim ar to un transformēsim savas apziņas, dziedināsim savus ķermeņus un pārvadīsim zināšanas par to dzīvē.

 

Pievienots 21.04.2020

http://www.sanatkumara.ru/stati-2020/noviy-michail

Tulkoja Jānis Oppe