Воля и могущество

Griba un varenība

19 08 20

20.08.19.

Griba un varenība – divi tādi svarīgi jēdzieni garīgumā, kurus es lūdzu atklāt Sanatu Kumaru.

Sanats Kumara:

Mēs ar tevi vairākkārt esam vēruši vaļā šo tēmu, bet, tā kā tu jautā, es atkal atbildēšu. Sāksim ar gribu. Tā ir cilvēka vai būtības īpašība pretoties nelabvēlīgiem laikapstākļu, dabas faktoriem, cilvēciskām īpašībām, piemēram, slinkumam, turēties pretī nelabvēlīgai karmai, piemēram, veiksmes trūkumam. Garīgā nozīmē griba atklājas kā griba dzīvot un atklāt īpašības, kas ieliktas programmā. Piemēram, cilvēcei tā ir saprātīgākas dzīves veidošana, vairošanās un sākumā intelekta, pēc tam mīlestības un nākamajās dzīvēs – gribas un varenības – atvēršana.

Atklāsim sīkāk gribas būtību. Tā ir vēlme radīt un vienlaikus spēks materializēt savu vēlmi, gūt sekmes, pielikt spēkus un prasmes, pakļaut sev matēriju vai iedvesmot cilvēkus. Griba izlabot kļūdas un pabeigt darbu.

Ir vārdam cita nozīme – vaļa un nevaļa, brīvības un nebrīves nozīmē...

Tie ir saistīti jēdzieni. Vaļa – kad tu radi to, ko brīvi iecerēji un iemiesoji. Nevaļa – kad tava vaļa ir apspiesta un tu svešas vaļas iedarbībā dari to, ko negribi. Piemēram, karš. Neviens negrib karu, bet atrodas tie, kas piespiež karot.

Karma – arī tā kaut kādā ziņā ir nevaļa, jo iepriekš ir izkārtoti notikumi un mācības.

Dīvains priekšstats tev ir par karmu. Karma – tā ir nepieciešamība dvēseles telpai, dvēseles ceļš, pa kuru viņa iet pa dzīvi. Neizejot noteiktus notikumus, dvēsele neiemācīsies to, kas viņai jāiemācās. Tie ir kā piemēri, kurus jūs risināt skolā. Kāds iemācījās, bet kāds mācās atkārtoti, kamēr neapgūs to, kas saucas paša griba.

Sniedz piemēru, lūdzu.

Teiksim, tev ir paredzēts iemācīties mīlēt bez nosacījumiem, saprast, kas tā ir par īpašību, un pieņemt atbilstoši tai noteiktus cilvēkus tavā dzīvē. Ir daudz iezīmju cilvēkā, kuras tu nevari pieņemt – melīgums, nodevība, glaimi un lišķība... Lūk, tu arī satiec tādus cilvēkus, lai iemācītos viņus pieņemt tādus, kādi viņi ir. Mācies no viņiem to, kā nav jāuzvedas dzīvē, un saproti, ka viņi ir īpaša veida skolotāji – palīdz tev visu ieraudzīt no malas un neiet cauri noteiktām mācībām, mācoties no svešas pieredzes.

Vai cits piemērs – pēkšņi tu noteiktā cilvēkā ieraudzīji savu atspulgu un saprati, cik tas ir “zemu”. Tu vari tikt ar sevi galā ar gribas palīdzību – vairs nepieļaut to savā dzīvē. Apzināšanās ir puse no sekmēm.

No otras puses, ņēmusi pie sirds aprobežotus un atpalikušus cilvēkus, tu saproti, ka viņi ir tādi paši kā visi, tikai ar savām īpatnībām – bailēm dzīvot, piemērošanos savā veidā, ciešanām un sava likteņa nepareizu izpratni, vājībām un laiskumu... Tu vari just līdzi tādiem cilvēkiem, un tā šajā gadījumā arī ir pieņemšana un mīlestība.

Es pieņemu un mīlu visus cilvēkus ar viņu aprobežotību un atpalicību, kā jūs mīlat savus mazos bērnus un tiecaties, lai viņi izaugtu un kļūtu stiprāki un ar lielāku gribu.

Kāds mans paziņa zinātnieks izdalīja trīs dzīves prioritāšu paveidus – no materiālisma, dabas faktora un garīgā faktora skatpunkta. Vai mēs varam aplūkot gribas jēdzienu no šīm pozīcijām?

Labprāt. Griba – tā ir gan dabas īpašība, piemēram, visa, kas ir, griba dzīvot, no pašām visaugstākajām Radītāja pozīcijām līdz pašai pēdējai dzīvai substancei, gan atsevišķa cilvēka indivīda griba, kad viņš izveseļojas tikai ar savu gribas piepūli, kaut ko savā dzīvē saprotot un tiecoties izlabot (kļūdaina dzīvesveida apzināšanās), gan sociāla īpašība – dzimtas turpināšana, dzīves ilguma palielināšana, vairošanās un talantu atklāšana. Visam vajag gribu un pūliņus, attapību un prasmi, kopumā – attīstīšanos un uzlabošanos. Daudzējādā ziņā šie faktori saskan, jo cilvēks – tā ir gan dabas, gan garīga būtne, gan sociāla. Un viens bez otra neeksistē. Dabiski, arī cilvēka attīstības etapi ir saistīti ar pēc kārtas materiālu, sociālu un dabas (planetāru) vērtību atklāšanu. Visam savs laiks. Tie ir dvēseles un personības attīstības etapi.

Dvēsele un personība – tie ir atšķirīgi jēdzieni?

Nedaudz atšķirīgi. Tie ir termini, kas apzīmē dažādus jēdzienus. Dvēsele manā izpratnē – tas ir Viss, Kas Ir pasaules-ēkā ar dzinumiem dažādās realitātēs un visumos.

Pasaules Dvēsele?

Jā, tā arī ir. Mums ir viena dvēsele uz visiem, bet viņa fragmentējas arvien vairāk un vairāk, kā auga sakne, arvien sīkākās substancēs, ieejot visās Visa, Kas Ir daļās. Jūs viņu saucat par Dievu. Jeb par Es Esmu. Jeb par Radītāju.

Personība ir jūsu atšķirība no pārējām daļām. Sanats Kumara ir personība, bet arī Natālija ir personība. Tas ir, personība – tas ir atzarojums, zariņš, pat vissīkākais, viņš nav līdzīgs pārējiem un tajā pašā laikā pieder Es Esmu.

Vai vīrusu var saukt par personību?

Kaut kādā ziņā – jā, no filozofiskā skatpunkta, bet no cilvēka parastā redzes viedokļa – nē, jo viņam nav apziņas, līdzīgas cilvēka apziņai.

Ko tādā gadījumā mēs saucam par monādi?

Personības-dvēseles iedīgli, sākotnējo veidojumu, sākuma formu, kurā ietērpies gars.

Kādā līmenī tas ir – Pasaules Dvēseles vai blīvākā?

(Saprotu, ka jautājums ir trīsdimensionāls, jo jūtu, ja SK pūlas izskaidrot to, ko mums ir grūti saprast.)

Tas ir vienlaikus. Cilvēks sastāv no šūnām. Kas viņā ir primārs – šūnu apziņa vai viņu forma?

Tad var teikt, ka monāde ir forma, bet apziņa – Pasaules Dvēsele?

Nē, ne tā. (Mēģina saskaņot savus un manus priekšstatus.) Uzskatīsim, ka Monāde ir iedīglis, Pasaules Dvēsele – Radītājs. Radītājs Monādei deva apziņu un formu, un viņa attīstījās un izplatījās, un vairs nav tāda priekšstata par Monādi, kāda viņa bija eksistēšanas sākumā. Viņa attīstās un attīstītības ziņā pamazām izaug līdz izpratnei, ka viņa un Radītājs ir nedalāmi.

Vai var teikt, ka monāde ir mūsu dvēseles garīgā daļa?

Var tā teikt, kaut gan Pasaules Dvēsele – tas arī ir garīgums tiešā nozīmē.

Mums ir jēdzieni Gars, Dvēsele un ķermenis (forma). Kur šeit ir dvēsele, kur monāde?

(Jūtu, ka visi jēdzieni satinas kopā, vienotā “desiņā”. Kā mēs esam pieraduši visu dalīt! Droši vien ir laiks visu atkal vienot kopā?)

Apgarotā realitāte arī ir Viss Dzīvais, un jūs esat daļa no Pasaules Dvēseles, kura sadalīta daļās, milzīga Koka zariņos. Kokam ir ziedi un augļi. Monāde vairāk līdzinās ziediem, formas vairāk pieder augļiem.

Un dvēsele?

Tas ir Koks.

Paldies, sapratu. Paskatījos uz sarunas tēmu un ieraudzīju, ka mēs esam tālu aizgājuši no tēmas. Kas ir varenība?

Radīšana ar domu, ja rupji saprotam. Tu radi to, ko citi nespēj. Tā ir tava īpatnība, tavas dvēseles daļiņas atšķirība. Vispārīgi un kopumā tu radi sevi daudzdimensionalitātē, savas īpatnības, savas atšķirības, savus dotumus. Tu mācies domāt, rēķināt uz priekšu, raudzīties uz sekām, mācīties no pagātnes pieredzes, neatkārtot kļūdas, izvēlēties veiksmīgāk, turpināt nest savu krustu, saprotot, kādēļ un kā. Tā nav tavas dvēseles iezīme, tas vairāk attiecas uz personību, uz to, kura ar mani pašlaik sarunājas. Tā ir Natālija, kura sarunājas ar Sanatu Kumaru un mācās no viņa gudrības savā dvēseles plānā.

Jo attīstītāka personība, jo biežāk viņa var radīt ar domu. Pašlaik tieši tāda radīšana notiek. Doma tevī kūsā, un tu “tvaikus” lej uz lapas.

Katrā līmenī varenība ir atsevišķa, atbilstoša būtnes vajadzībām. Mentālajā plānā tā ir sava un saistīta ar realitātes būvēšanu ap sevi. Ugunīgajā plānā varenība ir milzīga un saistīta ar sevis un realitātes savā iekšienē un savā ārienē būvēšanu.

Pārāk blīvi tev ir jēdzieni, visas daļas vajadzētu savienot.

Es jūtu, kādas grūtības tu pašlaik pieredzi, mēģinot man to visu izskaidrot. Es saprotu, ka procentus 90 tu nevari man nodot manas domāšanas šaurības dēļ.

Nu... 80... Protams, cilvēkam, kuram nepiemīt garīgā domāšana, grūti ir visu savienot. Jūs visu laiku mēģināt nedalāmo izlikt pa daļām, tāda ir jūsu domāšanas īpatnība. Tagad ir jāiemācās visu savienot vienoti. Esat paaugušies.

Varenību daži saista ar varu.

Apgūšana un vara ir dažādi jēdzieni. Materialitātes apgūšana – tas ir Radītāja mērķis. Viņa varenība tiek noteikta caur katras radītās būtnes apveltīšanu ar principiem, likumiem un uzdevumu. Un tajā pašā laikā caur šo būtņu apveltīšanu ar brīvo gribu. Gribas brīvība saskaņojas ar dzīves programmām un iespējām, ierobežotām ar apveltītajām funkcijām.

Apkoposim mūsu sarunas rezultātus. Griba – tā ir spēja iemiesot savus sapņus un vēlmes, bet varenība – tā īpašība, kura mūsos pagaidām nav atvērta, taču tiks atvērta samērā ar mūsu pieaugšanu.

Tā jau atveras, un spēja domāt arvien vairāk jūsos attīstīsies, apaugot ar materializāciju un iemiesošanu. Jūs mācīsieties materializēt savas domas ar domas palīdzību. Doma radošā nav aiz kalniem. Mācieties.

 

Pievienots 20.08.2019

http://sanatkumara.ru/stati-2019/volya-i-moguschestvo

Tulkoja Jānis Oppe