Иремель, Уральские горы

Iremeļs, Urālu kalni

19 07 25 01

Iremeļs (Иреме́ль) (baškīru valodā Ирәмәл) – pēc augstuma otrā Dienvidurālu virsotne, atrodas Beloreckas rajona (Белорецкий район) ziemeļaustrumos, Baškortostānas Učalinskas rajonā (Учалинский район), ziemeļrietumu nogāzes atrodas Čeļabinskas apgabala Katavivanovas rajona (Катав-Ивановский район) robežās.

Kalnu veido divu virsotņu masīvs, kurā ietilpst:

Lielais Iremeļs ar plato veida virsotni Kaban (Кабан) (baškīru valodā стог), augstums 1582,3 m; Mazais Iremeļs, augstums 1449,4 m.

Garums no ziemeļaustrumiem uz dienvidrietumiem sastāda 12 km, no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem – 8 km.

Ar Baškortostānas Republikas Valdības lēmumu teritorijā, kas piekļaujas Iremeļa virsotnei (ieskaitot grēdu Avaļak (Аваляк)), ir radīts dabas parks “Iremeļs”. (Vikipēdija)

Tulkojumā no sen-tjurku valodas Iremeļs nozīmē vietu, kas dod spēku cilvēkam, bet Tjuluk (Тюлюк), kas atrodas kalna pakājē, tiek tulkots kā “vēlēšanās”. Tāpēc cilvēki tic, ka vēlēšanās, iedomātas Iremeļa kalna virsotnē, piepildās. Taču šim nolūkam vajag paņemt līdzi dāvanu kalna garam. Ceļvežos tiek apgalvots, ka baškīru valodā Iremeļs nozīmē “Svētais kalns”.

Leģendārais kalnu masīvs Iremeļs ir Urālu tūristu Meka. Iekarot virsotni brauc tūkstošiem cilvēku, jo taču uzkāpt Lielajā Iremeļā var arī cilvēks bez speciālām alpīnista iemaņām. Kaut gan laba sportiskā sagatavotība nenāks par ļaunu: iet nāksies, 14 km kāpjot kalnā un tikpat atpakaļ. Var arī vienkārši atbraukt atpūsties, uzlādēties ar enerģiju vai nogāzēs pameklēt dzīvinošo žeņšeņu.

Iremeļa kalns

***

Mēs savu kāpšanu Iremeļā sākām ar ierašanos Tjuluk ciemā. Droši vien ir interesanti, kā izskatās Urāli nomaļā vietā? Tjuluk ciemā nav nekādu uzņēmumu, un tas izdzīvo tikai uz kalna, tūristu rēķina. Šeit mēs esam gaidīti gandrīz katrā vietējā mājā, un ir vairākas solīdas tūrisma bāzes.

19 07 25 02

Tjuluk atrodas 564 m virs jūras līmeņa.

Tjuluk dibinājuši XVIII gadsimta otrajā pusē kalnrūpniecības zemnieki Juruzaņas (Юрюза́нь) rūpnīcas apmetnē. Nosaukums, iespējams, cēlies no tjurku vārda Туляк (“sengaidītais”): varbūt tā sauca šajās vietās klejojošās baškīru dzimtas galvu; uz viņu zemes arī apmetās pirmie kolonisti, vai no vec-baškīru “тулюк” – “pajumte”, “miteklis”.

1973. gadā Tjuluk piedzīvoja vienu no pašiem lielākajiem ugunsgrēkiem Čeļabinskas apgabalā – bērnu palaidnības dēļ nodega 86 dzīvojamās mājas. (Vikipēdija)

19 07 25 03

Tjuluk ciems, tūrisma bāzes

19 07 25 04

Tjuluk ciems, centrālā iela

19 07 25 05

Tjuluk upe

19 07 25 06

Mežs Tjuluk apkaimē: priedes, egles, baltegles, lapegles, bērzi, pīlādži...

19 07 25 07  19 07 25 08

Mūsu viesu māja “Midzenis” “Dievgosniņās” Tjuluk ciemā

19 07 25 09

Tūrisma kordons

19 07 25 10

Taka

19 07 25 11

Atpūtas vieta

19 07 25 12

Vēl viena atpūtas vieta

19 07 25 13

Kāpjot kalnā. Mežs ir beidzies, sākušās alpu pļavas un tundra

19 07 25 14

Tūristu piramīdiņas akmens upē “vēlēšanos piepildījumam”

19 07 25 15

Vējš gāž no kājām, neveiksmīga vējaina diena

19 07 25 16

Pēdējais kilometrs līdz virsotnei, priekšā stāv akmeņu noslīdējums (курумник)

19 07 25 17

Lūk, viņš, ilgotais punkts

19 07 25 18

Skats no virsotnes

19 07 25 19

Skats no virsotnes uz Mazo Iremeļu

Tas bija pēdējais punkts mūsu ceļā, kaut arī bijām plānojuši vēl 2 vietas. Mēs bijām noguruši un nolēmām atgriezties mājās. Pa ceļam Baškīrijā nopirkām pa spainim meža un dārza zemenes. Sasaldējām ziemai.

 

Pievienots 25.07.2019

http://sanatkumara.ru/stati-2019/iremel-uralskie-gori

Tulkoja Jānis Oppe