Вернувшиеся из материи

Atgriezušies no matērijas

19 05 27 01

- Dārgais Galaktiskais Kristus! Šodien es tev gribu pajautāt par tiem, kas tevi veido – par tiem, kas nolaidās matērijā un atkal pacēlās. Pastāsti par jums, lūdzu!

Mūsu līmenī nav nozīmes ķermeņa formai un izcelsmei no vienas vai otras saules sistēmas. Mēs esam koncentrētas enerģijas/matērijas sabiezējumi, kuri kopīgi mijiedarbojas, kā neironi, ar neironu ātrumu, papildinot cits citu.

Apbrīnojama sajūta ir šajā līmenī – fiziskā galaktika ir kļuvusi tik maza, sašaurinājusies līdz istabas izmēriem. Es paliku karājamies virs viņas bezsvara stāvoklī “pie griestiem”. Un sarunājos es sekundes daļas, milzīgā ātrumā. Pēc tam nākas pārtraukt un rakstīt. Smieklīgi ir pierakstīt domas datorā – tik lēni!

Tu ienāci GK ķermenī, viņš atrodas ne fiziskajā dimensijā. Un likumsakarīgi: tas, kas neatrodas augstākajā mentālajā plānā, kļūst kā karte, tāpēc ka tas ir mūsu priekšstats par sevi fizisko “prātā”. Īstenībā analoģisks priekšstats ir kosmonautam, kad paceļas virs planētas un tā kļūst maza, vai cilvēka mentālajam aspektam, kuram planēta ir sirds iekšienē. Tāpat arī galaktika kļūst neliela mūsu iekšienē.

Tagad pirmoreiz ieraudzīju, ka mūsu apjoms ir ne tikai “virs” galaktikas”, bet vēl arī “zem” galaktikas. Līdz šim nebiju ieskatījusies “zem” galaktikas. Tas ir, mēs esam smalks ķermenis apkārt fiziskajai galaktikai. Un es šurp nācu meditācijā “Saulespuķe” daudz reižu, vedot līdzi arī audzēkņus… Bet tikai tagad saprotu, kas tas ir par aspektu. Šajā līmenī mēs agrāk tikai “bijām”, nesaistoties ar “neironiem”.

- Interesanti, cik tādu atmiskā plāna būtību šeit atrodas, to, kuras mēs pagaidām nevaram sajust?

Viss kosmoss ir piepildīts ar tādām būtnēm, no citiem avotiem, viņas ir radītas no pirmatnējiem putekļiem, veidotas evolūcijas rezultātā, mijiedarbojas ar citiem visumiem, agrīnākiem… Mēs atšķiramies ar to, ka esam izgājuši fizisko kalvi un mums ir kolosāla kopīga tieši fiziskā un astrālā plāna pieredze. Matērija mūsu iekšienē atstāja spēku, jaudu un varenību, salīdzinot ar tiem, kas matērijā nenolaidās un nesastrādāja materiālas iemaņas.

- Šodien es pamodos aizkaitināta – sapnī mācīju izkārt dvielīšus un skaidroju, kā to pareizi izdarīt. Kurš pie manis mācījās? Es pabrīnījos: ar kādiem niekiem es nodarbojos sapnī!

Kāds no tiem, kurš nav bijis matērijā, caur tevi iepazinās ar materiālo dzīvi. Neskaisties, katrs no mums māca materiālo dzīvi kādam no augstākajām pasaulēm. Tā ir apmaiņa. Tu mācies ābeci augstākajos plānos, bet pretim tu māci vienkāršākās darbības astrālajā plānā.

- Tu mani nomierināji. Es jau sāku domāt, ka varbūt kāds no maniem aspektiem ir autķēns (аутенок)!

Tev šis liktenis ir gājis garām. Bet tu daudz esi iemācījusies astrālajā dzīvē, ieejot svešās dzīvēs un ķermeņos, iepazīstoties ar to, ko neesi paspējusi “iziet”, lai pa īstam justu tos, kuri nav gluži veseli no jūsu redzes viedokļa. No mūsu redzes viedokļa visi, kas domā un dzīvo, ir pilnvērtīgi. Vienkārši viņi neatbilst jūsu izdzīvošanas kritērijiem. Atceries Hokingu (Stephen Hawking). Viņš no mūsu redzes viedokļa ir pilnvērtīgs, kaut arī nespēja pie jums kustēties.

Klau, iziesim šodien izdzīvošanas mācību mūsu plānā. Lai atbilstu mūsu kritērijiem, vajag paātrināties. Tava doma, kaut arī ātra, bet visu laiku apstājas, lai pierakstītu. Mums tā nepatīk. Pakavējies pie mums. Un pēc tam pierakstīsi.

Neiznāk tā, viss izgaist, kad es pierakstu. Es taču ne tikai iztēlē lidoju, vēl arī nododu to visiem mums. Doma zūd nepierakstīta man. Paliek tikai sajūta, ka tā bija, bet kāda – atmiņa neuztver.

Saprotam. Nu ko, paskatīsimies, kas iznāks šoreiz.

19 05 27 02

Es pēkšņi atvēros uz visu galaktiku un kļuvu par viņu, taču ne kā “pankūka”, bet kā bezveidīgs mākonis. Pēc tam sāku paplašināties caurspīdīgumā apkārt mākonim, manas robežas sāka plūst plašumā. Fiziskā galaktika pazuda iekšienē un nolaidās lejā, bet es uzlidoju virs galaktikas fiziskā aspekta. Un pārvērtos milzīgā figūrā, savācot sevī vēl vairākas mazākas galaktikas.

Tas ir tikai fiziskais apjoma priekšstats. Mūsu iekšienē viss nav tā.

Es skatījos, bet tagad pārvērtos dzirdē. Mēs esam pieraduši informāciju nolasīt ar acīm. Bet tagad man ir jāklausās vibrācijas. Iekšienē ir spēcīgs vibrējošs kodols. Tas ir mans blīvais ķermenis, vibrāciju avots. Smalkais apvalks – neironi un aksoni. Tās ir milzīgas smadzenes, izstrādājošas un ģenerējošas… ne domas, ne idejas… Kaut ko nesaistītu ar mūsu domu darbību.

Lūk, šeit mani ir jāapmāca “kārt dvielīšus”.

Tagad saprati, ka atkal ir jāmācās. Un tas ir labi, ir ar ko nodarboties!

Tagad es sāku atšķirt “blīvo” patumšo kodolu, pēc tam mazāk blīvo veidojumu apkārt un pavisam smalku – vēl plašāk.

19 05 27 03

Sāksim ar smalko. Tas ir domāšanas darbības rezultāts, veidojums/radījums, kurš ietver visus mūs rezultējošā tēlā (“tvaiks” vai “gāze”). Mēs esam smalkā matērija. Smalkā enerģija ap mums – vēl viens apvalks. Smalkā enerģija – tā ir Radītāja enerģija līdz nolaišanai blīvumā. Bet smalkā matērija – pēc evolūcijas, bagātināta ar domu mentālismu kopumā. (Mentālisms – tā nav doma, bet domas atvasinājums, mums nav tāda termina.)

Mēs mijiedarbojamies ar promentālismu (piedzima termins Radītāja sākotnējam mentālismam!) un mācām viņam “kārt dvielīšus” tajā jomā, kāda ir pieejama Radītāja sākotnējam mentālismam.

Viss mentālisms – to būtņu atvasinājums, kuras nolaidās blīvumā un pēc tam iztaisīja pretēju evolūciju. Tā ka, lūk, kāpēc jūs novērtē un aizsargā. Jūs esat kalve, lai izveidotu tādus kā Galaktiskais Kristus.

Ir arī uz šodienu attīstītākas apvienības, un mums tās ir tikpat nepieejamas, kā mēs jums. Taču Radītāja uzdevums – visu visā savienot un kļūt par milzīgu veselumu.

19 05 27 04   19 05 27 05

Sāku vidējā slāņa iekšienē atšķirt “nervu sistēmu” – tieviņus “enerģētisko nervu” kanāliņus.

Tas ir veidojuma, pa kuru virzās informācija, skelets.

Es tik tikko uztvēru kolosālo kustības ātrumu. Tas nav ne vilnis, ne daļiņas. Tas ir vienlaicīgums.

Pagaidām būtņu viengabalainums nav sasniegts, tāpēc tomēr paliek impulsu pārraide. Kad mēs kļūsim viena milzīga būtne, viss būs Vienmēr, un laiku mēs uzvarēsim.

Otrā pazīme – Visur – arī vēl nav izpausta? (Vienmēr un Visur – atmiskā plāna apziņas pazīmes.)

Jā, tā kā notiek domu pārraide no viena gala līdz otram, vēl nav absolūta viengabalainuma, taču mēs uz to ejam kolosālā ātrumā.

Un kā tad mēs varēsim ierakstīties šajos ātrumos. Mēs jūs palēnināsim?

Mums eksistē noteikta telpa tādiem kā jūs, kur jūs mierīgi varēsiet mācīties savus augstākos aspektus. Viņiem taču piemīt tāds pats ātrums un tāda pati izturība kā mums, bet viņi nav izgājuši evolūciju kā mēs.

Ir jāsaka, ka mūsu evolūcija līdz tādam līmenim ilga milzīgi daudz eonu. Bet tagad mēs jūs apmācām ātri, un jūs varēsiet jums noteiktajā laikā pilnīgi ieplūst mūsu savienojumā (pēc vēlēšanās, protams!).

Mūsu radījumam ir jēga jums tajā, ka jūs kļūstat nevis “tārpiņš” no saprāta evolūcijas redzes viedokļa, bet kolosāla galaktiska atmiskā plāna būtne, kura savā jomā rada jaunus radījumus.

Kas tie par radījumiem, nespēju saprast?

Pirmkārt, mēs spēsim dalīties un veidot jaunas tamlīdzīgas būtnes.

Mēs varēsim izmainīt evolūciju, bagātinot matēriju ar jauniem evolūcijas veidiem.

Mēs strādājam kā radītāji, taču ir sarežģīti pagaidām izskaidrot mūsu radījumu visu dziļo būtību. Jūsu zinātnieki mēģina tikt iekšā vielā, bet mēs strādājam dažus līmeņus dziļāk, izzinot Radītāju gan no evolūcijas paša augstākā punkta, gan no paša dziļākā. Mēs pakļaujam matēriju pašos principiālākajos līmeņos, bagātinot ar paša Radītāja zināšanām. Mēs izzinām būtņu psiheju, organizējot jaunus poligonus dvēseļu ražošanai tādā rakursā, kā mēs esam iecerējuši. Vārdu sakot, daudz uzdevumu un daudz interešu, un tas liecina par mūsu ātru attīstību un bagātināšanos ar interesantām zināšanām (zināšanas ir paņēmiens baroties).

Līdz nākamajām tikšanās reizēm!

 

P.S. Interesanta vietne

http://www.pereplet.ru/krylov/page31.html

 

Pievienots 27.05.2019

http://www.sanatkumara.ru/stati-2019/vernuvshiesya-iz-materii

Tulkoja Jānis Oppe