Архангел Чамуил

Ercenģelis Čamuēls

(Ievads čenelinga seansam ar Čamuēlu)

19 05 19

18.02.19.

Ercenģelis Čamuēls jeb Samuēls – pēc manām domām, ir maiguma, mīlestības, skaistuma un graciozitātes iemiesojums.

Viņam ir īpaša eņģeliska mīlestība, kas nav saistīta ar mātišķumu kā Diženajai Dievietei (DD) vai dalījumu dzimumos kā cilvēkam.

Cildena, tīra mīlestība, bet neiekrāsota ar līdzcietību un vēlēšanos palīdzēt kā Dievmātei.
Nesaistīta ar jaunradi, mākslu un kultūru kā Gabriēlam. Nesaistīta ar sirds kvēli un ugunīgumu kā Sanatam Kumaram. Nesaistīta ar lielu viedumu kā Radītājam Mihaēlam.
Nesaistīta ar gribu un varenību kā Valdniecei Marijai.
Nesaistīta ar noslēpumu un dziļumu kā Pasaules Mātei.

Mēs esam pieraduši balstīties uz kādiem tēliem un apvienot šos tēlus ar slāni, ko veido mūsu apziņas kultūra/matrica un priekšstati par būtnes raksturu. Tāpēc, pirms sākt dialogu ar Čamuēlu, es pamēģināšu noteikt, kā var raksturot Čamuēlu, uzzīmēt viņa portretu.

Es jūtu viņa klātbūtni Kristus čakrā, tas ir, sakari ar Čamuēlu notiek caur manu Kristus-apziņas aspektu.

Čamuēls dvēseli paaugstina, bagātinot viņu ar augstākām jūtām, nekā mēs esam pieraduši lietot. Diez vai mūsu valodā šīs jūtas var izteikt vārdos – tās ir nākamajai eksistencei. Var teikt, ka viņš ar nelielu staru, kā ar lodes sektoru piltuves veidā, pieskaras sirdij, bet, ja šim staram sekotu, tad viņš izplešas kaut kur virs galvas kā pilnvērtīga atvērta eksistence. Ja sirdī šis stars ir iekrāsots rozā, tad šeit ir daudz zaigojošu krāsu: gan auksta zaļgana, gan ceriņkrāsa, gan nespilgta dzeltenīga, gan krāsas, kuru uz Zemes nav un kurām manā iztēlē nav krāsas. Tas ir, es redzu, ka ir noteikta krāsa, bet, tāpat kā aborigēni neredzēja Kuka kuģi, tā es neredzu krāsas paveidu... Klātesoša ir arī baltās krāsas gamma, no matētas līdz mirdzošai, sudrabotai...

Jūtas Čamuēla stara iekšienē nav iekrāsotas ar zemes plāna mīlestību, kurai ir mērķis jeb programma – mīlestība pret pretējo dzimumu, pret bērniem, pret dzimteni un pret sevi. Viņa mīlestība vispār nekur nav vērsta un vienkārši dzimst un plaukst kā zieda aromāts. Mīlestība vienkārši ir, it kā mēs ieietu mīlestības telpā kā aromātā jeb apgabalā, kur izplatās brīnišķīga enerģija, kura māca mums dievišķumu. Es jūtu, ka Čamuēls ne ar vienu un ne ar ko necīnās, kā rakstīts dažos avotos, viņš mums māca vienkārši būt mīlestībai.

Es sveicu tevi, Čamuēl, un lūdzu parunāt ar mani.

Čamuēls: Labprāt! Es gaidīju tevi, kamēr tu mani pētīji. Gribu teikt, ka es esmu beznosacījuma mīlestības piemērs, viņa negaida pielietojumu vai atbildi. Negaida ievirzi vai attīstību, nebaidās no sagraušanas vai vilšanās. Mīlestība nevar pazust tikai tāpēc vien, ka neatrod atsaukšanos kāda sirdī, uz kuru jūs esat pieraduši vērst savas jūtas. Tās vienkārši ir un ar katru mirkli kļūst jaunas un tīras joprojām, nepiesārņojoties ar domām un citām jūtām.

Es šīs jūtas nosauktu ne par mīlestību mūsu izpratnē, bet dotu citu definīciju šīm jūtām, kuras piepilda krūtis. Tās varētu nosaukt... par labbūtība... par uzplaukumu...

Kā vien vēlies, jums ir tiesības nosaukt mani vai raksturot tās enerģijas, kuras jūs jūtat, tādos vārdos, kādi jums tuvāki, lai labāk mani saprastu.

Es neesmu piesaistīts kādam objektam, nejūtu pienākumu, neizpildu kādu lomu, kuru jūs man pierakstāt, neesmu ieceltais vai speciālists kādā jomā. Mans mērķis uz planētas man nav zināms, bet es varu vienkārši apkampt jūs ar savu burvīgumu un izvest no jūtu bada, no ikdienas pelēcības, no skaistuma trūkuma jūsu dvēselē, no izmisuma zaudēt veselību vai pat dzīvību. Man piemīt visas jūtas, kādas izjūt jūsu dvēsele, bet es varu bagātināt jūs ar jaunām, neiepazītām, kas uzzibsnī jūsu sapņos vai meditācijās.

Pirmām kārtām tā ir miera un apmierinātības sajūta, kas saistīta ar savu jūtu pilnīgu pieņemšanu, ar sevis pilnības sajūtu. Pamēģiniet to atrast un piešķirt, bagātināt sevi ar to.

Es esmu.

Tas ir mans statuss.

Tā ir mana dvēsele, viņa ir pilna, viengabalaina, tas esmu es bez kritikas, bez salīdzināšanas, bez sāpēm vai šaubām sevī.

Es esmu radīts, es eksistēju, es dzīvoju.

Jūsos, salīdzinot ar mani, ir liela mētāšanās, daudz paškritikas vai neapmierinātības ar to, kas jūs esat. Tā ir dzimusi no salīdzināšanas ar citiem. Jūs zaudējat šo viengabalainumu, mēģinot kādam līdzināties, ņemt par piemēru kādu, paspēt paveikt visas darīšanas, lai atbilstu tīrības un kārtības, panākumu vai lietišķas izveicības piemēriem. Jūsos vienmēr trūkst pilnīga miera. Pat sapnī jūs mēģināt atrisināt savas problēmas, mētājoties no sapņa uz sapni.

Es lieku priekšā jums tagad būt manā mierā, manā viengabalainumā un apmierinātībā ar sevi laimē.

Jums nav jāatbilst kāda noteikumiem vai piemēriem. Jūs esat tā būtne, kura ir viengabalaina un pabeigta. Jūsos ir klātesošs pilnības ideāls, kura pasaulē nav, tāpēc ka tad jūs visi būtu vienādi, ja aizsniegtos līdz tam. Tad jūs būtu bez jūtām un lūgumiem, bez mērķiem un radošuma, bez sāpēm un bez mīlestības, bez vēlmēm. Un tā ir garīga nāve.

Bet es nejūtu visu to, ko tu uzskaitīji, tevī.

Tas viss manī ir, bet tas nebango, nekaitina mani no iekšienes, tāpēc ka tas ir harmoniski un līdzsvaroti. Es ļauju sev gan laiskoties, gan priecāties, gan lemt, ko darīšu tagad un pēc tam, bet tas viss ir manā iekšienē un nav atkarīgs ne no viena.

Man šķiet, ka tieši tas tad arī ir tas pilnības piemērs, kuram man gribētos sekot...

Bet vai tas nav saistīts ar kādu apstāšanos, pamiršanu un attīstības trūkumu?

Nekādā gadījumā. Jūs esat pieraduši, ka attīstība balstās uz nepietiekamību. Zināšanu vai prasmes nepietiekamību, barības vai izklaižu u.c. nepietiekamību.

Man attīstība notiek aiz vēlmes kļūt skaistākam un pilnīgākam tajā veidā, kādā es sevi varu iztēloties. Es ne aiz nepietiekamības augu un attīstos, bet aiz sevis viengabalainības. Aiz pabeigtības. Aiz vēlmes plaukt – kā rozei – (būtu augusi un plaukusi visu laiku, ja ne sals) dzemdinot jaunus un jaunus ziedus, lai baudītu pašu dzīvi un dāvātu citiem savu skaistumu.

Tev ir vajadzība, lai citi par tevi tīksminātos?

Protams, man vajag kaut kādu saziņu, bet ne lai sevi parādītu. Esmu paš-pilnīgs. Esmu noslēgts sevī. Esmu ķēniņš savā iekšienē. Esmu smaržojošs kā roze no rozēm. Es bagātinu citus un dāvāju viņiem pilnību skaistumam, tīksmei, laimei.

Kas ļauj tev neizmirt un nepabeigties? Kādi stimuli dzīvot un attīstīties tevī ir? (Atcerējos eksperimentu ar “peļu paradīzi”, kad peļu dzīve bija pilnīga un rezultātā visas peļu dzimtas izmira.)

http://www.cablook.com/mixlook/eksperiment-vselennaya-25-kak-raj-stal-adom/

Esmu mūžīgs un bezgalīgs. Neesmu dzemdināts nāvei. Mana dzīve turpinās gadsimtus, un es saprotu savu mērķi visu to apziņā, kuri mani jūt. No saskares ar mani jūsu dvēseles dziedinās un piepildās ar to mūžību, tās apzināšanos, kuru es nesu un pilnveidoju sevī.

Ja cilvēku rase paliek mākslīgā, tehnoloģiskā paradīzē, viņa tāpat izmirs?

Neapšaubāmi, nebūs pilnveidošanās un attīstības piemēra. Rase eksistē, kamēr attīstās. Tikko kā attīstība pārtraucas, tās funkcijas pabeidzas.

Vai ne no tā aizgāja bojā atlanti?

Nē, viņi nespēja iziet uz Kristus-apziņas līmeni, kas prasa pieņemšanu un piedošanu, sevis, nevis tehnoloģijas, pilnveidošanu. Lai cik pilnīga nebūtu tehnoloģija, – ja cilvēks nepilnveido sevi, savas jūtas un saprātu, attīstība apstājas un kļūst par mehānisku noietā atkārtošanu. Un pēc kosmosa likumiem tāda atkārtošana nevienu neinteresē un ir pakļauta sabrukumam.

Mēs esam kolektīva būtne, un vienatnē mēs arī izmirtu. Bet tu esi viens?

Mūsu ir daudz, un mēs esam Viens. Eņģeliska būtne arī ir kolektīva apziņa, vienkārši mūsu pilnveidošanās ir viengabalainums. Vēl lielāks Viengabalainums. Mēs no kolektīva esam pārvērtušies Vienā Viengabalainumā.

Eņģeļu vidū nav tādu elku kā cilvēkiem, un mēs vienkārši esam, dažādi un skaisti pēc savas būtības, un domājam un spriežam kā Viens.

Kā jūs bagātināt mūs, cilvēkus? Kas jūs esat?

Mūsu uzdevums – bagātināt apziņu ar vienu no Radītāja iezīmēm. Turēt zīmolu augstu un nenolaisties, lai būtu piemērs, kas ir cēla un skaista mīlestība, nepieķeršanās un tīrība, nelietišķas jūtas, nesaistītas ar vienu vai otru objektu. Skaistums bez piesaistes un parauga, bez ideāla un bez pretēja piemēra.

Bet man šķiet, ka jūs iemiesojat vienu no ideāliem cilvēkiem.

Tas ir labi, tāpēc ka eņģeļu vidū mēs vienkārši esam, dažādi un skaisti savā veidā. Katrs no mums, Ercenģeļiem, iemieso kādu Radītāja dvēseles slāni, vācot sevī un koncentrējot noteiktas enerģijas, kuras jūs jūtat kā skaistumu. Kā jūs tagad saprotat, skaistuma var būt daudz, un mēs visi esam dažādi.

Kāda ietekme tev ir uz mums?

Es dāvāju jums skaistuma sajūtu bez piesaistes cilvēkam vai dabai.

Mēs to saucam par dievišķo mīlestību.

Es to saucu par burvīgu dvēseles izdziedināšanu. Pati sevī tu, dvēsele, vari justies mīlestībā un pieņemšanā, bez tā, lai kāds par to zinātu. Bez tā, lai būtu atkarīga no citu jūtām vai attieksmēm pret sevi un radītu sev dvēseles traumas no tā.

Sajūtiet viengabalainumu un pabeigtību tam, kas jūs esat.

Sajūtiet, ka jūs neesat atkarīgi ne no viena.

Sajūtiet, ka jums nav jābūt labākiem, nekā jūs esat pašlaik.

Viss jau ir realizējies, un tas ir skaists, kāds ir.

Turiet šo skaistuma latiņu savā iekšienē, nekļūstiet neglīti vai postoši tā dēļ, ka kāds kaut ko domā vai saka.

Esiet savā iekšienē skaistums un pašcieņa, viengabalainums un pastāvīgums, nemainīgums un noturīgums.

Jūs saprotat mani?

Es pateicos tev, Čamuēl.

Patiesi, milzīgs viedums ir tavos vārdos. Un dod Dievs mums dzirdēt šos vārdus savā iekšienē vienmēr.

 

Pievienots 19.05.2019

http://sanatkumara.ru/stati-2019/archangel-chamuil

Tulkoja Jānis Oppe