Не время лечит

Ne jau laiks dziedē

Cilvēkam tas jāizdara pašam

19 04 03

19.04.02.

Ar Nafisu mūs saista jau praktiski draudzības saites. Tagad viņa dzīvo Bulgārijā. Viņa ar pārtraukumiem gandrīz divus gadus bija koučingā. Ko mēs tik nevācām prom, ar ko tik nestrādājām, tajā skaitā gan ar tēvu, gan ar māmiņu, gan ar meitām, gan ar dzimtu. Taču visu laiku te vienā, te otrā vietā parādījās bloki. Praktiski vienmēr sirds centrā vai tajā rajonā. Kanāls te noregulējās, te dzisa. Cēlonis nekādi negribēja sevi parādīt. Arī par seksuālu uzmākšanos bija runa, taču brūce nez kāpēc neatvērās... Un, lūk...

Labrīt, Natālija Nikolajevna!

Gribu ieguldīt savas 5 kapeikas un palīdzēt citiem ieraudzīt, kā gaišie un tumšie strādā vienā sasaistē.

Sen zināju, ka ir bloks sirds centrā, taču nekādi nevarēju saprast cēloni. Beidzot janvārī dziedināšanas seminārā cēloni uzzināju. Sevis nepieņemšanu! Diženā Dieviete (DD) ieraudzīja.

Iedomājieties, pacelties līdz DD un turklāt sevi nepieņemt! Es Jūs pārsteidzu, vai nav tiesa? Es te par to, ka visi mēs esam dažādi un nav kaut divu vienādu attīstības ceļu. Nepieņemoša sevi dziļajā līmenī, neredzoša, bet taču spēju pacelties līdz DD.

Kopš janvāra un līdz vakardienai es visu laiku meklēju, par ko tad es sevi tā nepieņemu. Sāku ar banālo – figūra, svars, raksturs. Nē, tas viss nav tas. Pašus sāpīgākos, pašus “kaunīgākos” pārdzīvojumus mēs slēpjam tik dziļi un tik sekmīgi, ka pēc tam nevaram atrast.

Šo divu mēnešu laikā ļoti labi pavirzījos uz priekšu. Sākās dialogs ar AEs (tiesa, pagaidām līmenī “jā” - "nē”), gandrīz mēnesi izdodas kanālu saglabāt atvērtu (mans personīgais rekords).

Bet vakar atnāca kāds cits. Un vēl ar seksuālām enerģijām. Sajūtas ne no patīkamajām – tu neko neredzi, bet pret tevi izturas, kā grib.

Un es atcerējos šīs savas sajūtas! Es tās jau biju pārdzīvojusi! Un, tikko es to atzinu, mani pārņēma TĀDAS sāpes sirdī, ka nevarēju elpot. Tā arī sēdēju, izbolījusi acis un atpletusi muti. Tagad es zinu, laiks nedziedē. Pareizāk, ne jau laiks dziedē. Cilvēkam tas jāizdara pašam.

Pirmo seksuālo uzmākšanos es piedzīvoju 11 gadu vecumā. Tas bija tēvs. Dabiski, ģimenē šo situāciju noklusēja.

Bet visa mana dzīve, kā izrādījās, bija viens vienīgs dumpīgums. Kamēr augu, klusējot pakļāvos apkārtnes noteikumiem. Paaugusies kļuvu ciniska, asa. Arī meitas audzināju stipras, izturīgas. Tiesa, viņas, tāpat kā es savā laikā, izvēlējās uzvedību no pretējā. Māmiņai jābūt maigai, siltai.

Starp citu, par māmiņu. Ņemot vērā manus jaunos atklājumus, es baidījos, ka uzpeldēs aizvainojumi pret vecākiem. Taču, paldies Dievam, aizvainojumu it kā nav. Parādījās jautājumi viņiem, bet tīras ziņkāres dēļ.

Nolēmu Jums uzrakstīt, lai paskatītos, vai varēšu šīm sāpēm pieskarties kaut vai domās. Vakar vēl nevarēju. Ja gribat, varat nopublicēt vietnē. Lasītāju skaitam nav nozīmes, kā Jūs saprotat.

P.S. Mani māc liela ziņkāre, kāda gan es kļūšu tad, kad izdziedēšu šīs sāpes?

Ar Mīlestību un milzīgu Pateicību par Jūsu darbu

Nafisa Kravcova

19.04.03.

 

Labrīt, Natālija Nikolajevna!

Jūsu vakardienas atbilde uzvedināja uz dažiem momentiem, kuriem būs jāpievērš uzmanība.

Kad rakstīju, es arī nodomāju, ka, redzams, tas nāk no Dzimtas. Par māmiņu neko pateikt nevaru. Viņa nav teikusi. Varbūt vienkārši nokautrējās, bet zinu, ka viņas vecāko māsu jaunībā izvaroja. Manu jaunāko māsu bērnībā. Jau paaugusies, sarunājoties ar māsīcām, pārliecinājos, ka tas notiek ar visām. Koučinga laikā, kad Jūs teicāt, ka Dzimta ir diezgan tumša, es to uztvēru kaut kā abstrakti. Bet vakar analizējot taisni sajutu. Ļoti sāpēja sirds un gribējās raudāt. Kaut gan raudu ļoti reti. Tagad ir skaidrs, kāpēc.

Kopš tā apzināšanās vakara, kad AEs vietā atnāca cits, es tā arī nevaru atkratīties no viņa. Viņš kontrolē manu sirds centru. Labi, ka vismaz uz augšu varu pacelties. Mēs taču arī mācām tumšos.

Viņi jau reiz stingri nobloķēja sirdi. Tieši tāpat, kā vācāt prom Jūs, tad man izdevās aizvākt.

Vēlreiz noklausījos mūsu meditāciju ar Galaktisko Kristu. Viņi ir ņēmuši vērā savu kļūdu. Pašlaik bloķējums nav stingrs. Varu “ieslēgt” saulīti, taču no sirds centra varu savienoties tikai ar viņu. Arī Galaktiskā Kristus enerģijas viņam nekaitē. Gaismas emisāri arī nenovāca. Bet man tik daudz ko gribas pajautāt AEs!

Natālija Nikolajevna, bet kā vēl var pamēģināt vākt prom? Vai varbūt tā darbojas bloks? Sāku pieņemt DD seansus.

Ar Mīlestību un Pateicību

Nafisa Kravcova

 

Natālija Koteļņikova.

Domāju, ka vardarbības tēma mūsu sabiedrībā nemaz nav tik reta. Un es nekad neesmu izvirzījusi šo smago tēmu. Tāpēc es vienkārši atradu rakstus Internetā, un, kam tas ir svarīgi, izskatiet tos. Visi psihologi sliecas uz to, ka patstāvīgi ar tādu traumu ir grūti tikt galā.

 

Pēc traumas: 5 vingrinājumi, lai atgrieztos pie sevis

http://www.psychologies.ru/articles/posle-travmyi-5-uprajneniy-chtobyi-vernutsya-k-sebe/

11 bērnībā piedzīvotas seksuālas vardarbības sekas

http://www.psychologies.ru/articles/11-posledstviy-perejitogo-v-detstve-seksualnogo-nasiliya/

Kā bērnam palīdzēt tikt galā ar smagu stresu

http://www.psychologies.ru/articles/kak-pomoch-rebenku-spravitsya-s-tyajelyim-stressom/

Prezentācija par tēmu: “Vardarbība. Iedarbošanās bez labprātīgas piekrišanas attiecībā pret indivīdu vai grupu. Spēka metožu vai psiholoģiska spiediena lietošana, piedraudot...”

http://www.myshared.ru/slide/312067/

Savējais starp svešajiem: kā adaptēties citā valstī

http://www.psychologies.ru/articles/svoy-sredi-chujih-kak-adaptirovatsya-v-drugoy-strane/

Mazā nāve

https://snob.ru/profile/30734/print/120343

 

Pievienots 03.04.2019

http://sanatkumara.ru/stati-2019/ne-vremya-lechit

Tulkoja Jānis Oppe