Религиозные программы подсознания

Zemapziņas reliģiozās programmas

19 04 01

19.04.01.

Piesaucu Galaktisko Kristu un mēģinu iejusties. Manā priekšā radās Jēzus tēls.

Manā apziņā Kristus ir cieši saistīts ar upuri. Un pat stādoties priekšā Jēzu, es savā iekšienē saistu viņu ar sargātāja un upura tēlu. Šeit ir gan cēlums, gan tiekšanās glābt visu cilvēku dzīvību, taču pastāvīgi mani vajā upura jēra sajūta. Kas tā ir par sajūtu tādā līmenī un kāpēc tā neaiziet?

Jēzus Kristus: Tā ir egregoriāla sajūta, saistīta ar Jēzus upuri, ar visas cilvēces vainu Jēzus priekšā, kurā cilvēkus ir nolaidusi reliģija. Ar vainu ir ļoti ērti manipulēt. Mūžīgi būt parādā un saprast, ka parādu nekad neatdot. Tas palīdz cilvēku nolaist un vadīt viņu. Pats pienākums ir manipulācijas būtība, un tas ir tik cieši iesēdies prātos, ka iznīdēt to var, tikai aizejot no reliģijas.

Bet es neesmu reliģijā un neuzskatu Jēzu par upuri.

Jēzus (izvāc no manis upura jēra sajūtu): Tagad ir labāk? Kā redzi, cilvēku domas ir ļoti spēcīgas un rada noturīgu stāvokli pat tiem, kas nepiekrīt reliģiozām dogmām. Klau, iziesim cauri mēs ar tevi uzstādījumiem un dogmām, lai pazeminātu to ietekmi starp jums. Man gribas, lai arī jaunas pārliecības mazāk ietekmētu jūsu apziņu.

Tātad, pirmkārt, kas man traucē, tā ir jūsu Kristus apziņa, saistīta ar pestīšanu. Pestītāja gaidīšana traucē cilvēkiem darboties citu labumam.

Šeit ir gan stāvoklis “esmu mazs”, “esmu vientuļš”, gan “es negribu būt upuris”. Tās ir bailes varas mašīnas priekšā, jo reliģijā vara ir salīdzināta ar ļaunumu un netīrumiem. Un kopš tā laika cilvēki, kas iet uz varu, kļūst par varas, netīrumu un korupcijas upuri, padodoties “vilku baram”. Viņi sāk sevi atdalīt no tiem, kas viņus šajā vietā nolika, pierakstot visus nopelnus sev personīgi un savām spējām, aizmirstot, kādēļ viņi šeit ir nolikti. Un ar šo mašīnu tikt galā var tikai jauns Pestītājs. Viņš ir Liels, bet es mazs, varai ir nogalināšanas mašīna, tiesa un cietumi, bet man nekā no tā nav. Kā es varu ar to cīnīties?

Ar varu ir nevis jācīnās, bet jākontrolē un bieži jāmaina. Nepieciešams, lai vara iegūtu citas jēgas, konkrēti – kalpošanu cilvēkiem, nevis cilvēku pārvaldīšanu un viņu sodīšanu. Nevis pestīšanu, nevis vadību, bet tādu saimniekošanu, lai VISIEM BŪTU LABI.

Tas dvēseles gatavo vienotības apzināšanai un sniedz dvēseles tālākās attīstības izpratni.

Otra dogma ir saistīta ar matēriju. Reliģija bieži matēriju un visu materiālo nostāda ļoti zemu – gan cilvēka ķermeni, gan ķermenisku komfortu, gan barību, gan pajumti. Taču, ja cilvēkam nav šīs pajumtes, nepietiek barības u.c., vai tad viņš domās par dievu?

Mēs tehnoloģiju nesaistām ar cilvēces attīstītības trūkumu, gluži otrādi, tehnoloģiskā attīstītība šajā civilizācijas attīstības etapā ir nepieciešama, jo bez tehnoloģijas pašlaik cilvēce ies bojā. Tāpēc vardarbīga barības atņemšana sev, atteikšanās no siltuma un mājīguma neveicina gara attīstību ķermenī, bet palēnina to.

Cita lieta, ka visam jābūt saprātīgi un pietiekoši. Pārliecīga bagātība pakļauj dvēseli materiālai verdzībai. Saprātīgi un pietiekoši. Ko tas nozīmē? Savas dzīves pakļaušanu kalpošanai cilvēkiem, lai pirmajā vietā būtu kalpošana, bet otrajā sevis nodrošināšana ar pārtikušu dzīvi. Gan varā, gan darbā, gan bērnu audzināšanā – pirmajā vietā garīgā attīstība un izpratne, ka matērija nav galvenā, bet tikai palīgs ķermeniskās dzīves uzturēšanā veselībā un pārticībā.

Trešais, kas mani dara bažīgu, – neapzinātas bailes garīgā ceļa priekšā. Tas pirmām kārtām ir saistīts ar mistiku, un galveno lomu šeit nospēlēja maģijas seansi, tumšu spēku pielūgšana un spiritiski seansi. Cilvēki mistiku savieno ar garīgumu. Reliģija mistiku savieno ar pielūgšanu, mešanos ceļos un bezierunu pakļaušanos, ar brīvprātīgu verdzību. Tā ir ērta programma negatīvi noskaņotiem citplanētiešiem un cilvēkiem, kas saistīti ar Slepeno Kosmisko Programmu.

Ja cilvēkam iekšienē ir bailes visa garīgā priekšā, tad viņš vairīsies no visa, kas saistīts ar apziņas izaugsmi, jo tas ir aizliegts.

Vēl tas ir saistīts ar to, ka vecos laikos garīgus cilvēkus sauca par svētiem muļķiem, raganām, burvjiem – tos, kas bija gaišreģi, pravietoja un pārvaldīja maģiju. No viņiem baidījās, un viņus neieredzēja.

Jūsu civilizācija iecerēta tā, lai puse cilvēku būtu tumsā, puse gaismā. Taču, tā kā gaisma ir jāiegūst, jāstrādā, lai piepildītos ar gaismu, bet tumsā var atrasties, neko īpaši nedarot, tad vairākums tomēr tika nolaists tumsā, un dabūt no tumsas ārā cilvēkus ir ļoti sarežģīti. Tāpēc mēs stiprinām jūs un palīdzam sasniegt gaismas pārsvaru, pastiprinot gaismu uz planētas, citādi cilvēce vienkārši ies bojā, iestigusi savos atkritumos un badā.

Tātad mūsu sarunas rezultāts – centieties lauzt dogmas cilvēka iekšienē. Sāciet savas sarunas tieši ar šīm tēmām, tāpēc ka tās ir šķērslis cilvēka iekšienē, viņa zemapziņā, un, lai ko jūs neteiktu, cilvēks vienalga šaubīsies par savām spējām, tāpēc ka “viņš ir mazs”, “viņam ir par agru”, viņš nav “Pestītājs”, viņš baidās no varas, viņš baidās no mistikas, viņam “jāpelna nauda”, lai “dzīvotu kā visi”.

Garīgs cilvēks sāk apzināties savas kļūdas audzināšanā un labot tās.

Tiecas uz veselību un tīra savas jūtas un domas, tādā veidā apskaidrojoties.

Vēl visiem cilvēkiem laimi un panākumus (pretēji tiem, kas kalpo sev).

Kļūst Pestītājs, jo pievieno kopīgajai krājkasītei labas jūtas, tieksmi uz mieru, labklājību visiem, nevis tikai sev.

Tieši tādiem cilvēkiem arī jādod vara, bērnu audzināšana, dziedniecība.

Kristus-apziņa uz planētas tiks nodibināta, un tie, kas pakļauj sevi garam – kalpo Radītāja Plāniem, veicina cilvēku labklājību un spēku paritātes nodibināšanu, pārvedot cilvēces apziņu uz jaunu pakāpi, audzinot sevī Vienlīdzības un Brālības garu.

 

Pievienots 01.04.2019

http://sanatkumara.ru/stati-2019/religioznie-programmi-podsoznaniya

Tulkoja Jānis Oppe