Ищем выход возле открытой двери

Meklējam izeju blakus atvērtām durvīm

19 03 28

19.03.28.

Es piesaucu Galaktisko Kristu.

Es sveicu jūs!

Jautājums: Kā vajag attīstīt mūsu apziņu, lai ienāktu Galaktiskā Kristus sadraudzībā un strādātu tajā?

Pirmkārt, pats ceļš uz šo apziņu, kā tu redzi, nav vienkāršs. Lai paceltos uz šejieni, vajadzīga grupa, dvēseļu klasteris. Mēs runājam par visiem. Lai attīstītu tādu apziņu, vajadzīgas meditācijas un sakaru seansi ar mums. Mēs nesakām, ka tas ir grūti vai neiespējami. Kā redzi, tu šeit ienāci bez problēmām. Taču daudziem vēl grūti būs ienākt šeit bez grupas. Tāpēc mēs liekam priekšā virkni seansu, lai nostiprinātos šajā līmenī un nostātos ierindā.

Kā es saprotu, tas ir Diženās Dievietes apziņas līmenis?

Jā, apmēram. Taču uzdevumi un darbības mums ir dažādas. Diženā Dieviete audzina jūsu dvēseles un iepotē viņām sākotnējās iemaņas un iezīmes. Viņa sargā dvēseles, kad viņas ir ceļā uz blīvumu, arī tās, kas nenolaižas tik dziļi apziņā. Viņa kalpo kā dziedniecības kanāls un ar mīlestību glābj savu bērnu pasauli.

Bet mēs esam to pieaugušo dvēseļu beigu ķēdīte, kuras izgājušas zemes plāna inkarnācijas un var ienākt augstāko dvēseļu pulkā, savienotas kopienās un ar vēlmi būt mūsu apvienībā. Mēs iemiesojam sevī augstākos morāles un mīlestības jēdzienus, iemiesojam sevī mūsu cilvēciskos ideālus. Runa vairs nav par savstarpēju palīdzību un pieņemšanu, jo mūsu dvēseles ir savienotas lielā kopienā un viņām ir kopīgas identiskas intereses un nākotne.

Mēs saprotam, ka jūsu individualizētajai kopienai ir grūti uztvert kolektīvismu. Tas jums atgādina komūnu, kur nav nekā sava – nē māju, ne apģērba, ne bērnu. Taču Galaktikas līmenī jūs individuāli neizdzīvosiet un nekļūsiet par šo spēku, paliekot vienatnē. Tikai kolektīvs un vienotība tajā ļauj būvēt mūsu plānus un iemiesot tos.

Un ko dara tās dvēseles, kuras tomēr vēlas palikt vienas, taču apziņā ir pacēlušās augstu?

Tādas būtnes ir, un viņas līdzinās “klīstošam holandietim”, kurš mūžīgi nīkuļo visuma nomalēs, neatrodot patvērumu vai mitinoties kādās pamestās vietās. Mēs viņām nepievēršam uzmanību.

Kādi ir jūsu plāni? Ko jūs iemiesojat?

Mieru un mīlestību, eksistenci bez zaudējumiem. Skaistumu un harmonijas un labklājības augstākos principus.

Protams, mūsu dvēseles vēl arvien var kaut kur inkarnēties uz planētām, turpinot attīstīties un krāt tālāko pieredzi. Mēs vienkārši varam savu apziņu un formas sadalīt un ļaut sevi apgādāt ar jauniem apvalkiem, un pārdomāt citus uzdevumus un citu eksistenci.

Ar ko jūsu eksistence atšķiras, piemēram, no mentālajām pasaulēm?

O, tās ir pavisam dažādas lietas. Izejot no planetārās kopienas ietvariem, jūs varat nonākt Saules Brālībā vai to zvaigžņu brālībā, kur jūsu dvēsele ir dzimusi, pēc izcelsmes. Bet varat arī pacelties uz Galaktikas centru un kļūt par mūsu komandas locekli. Viss ir iespējams. Ir arī daudz citu iespēju, un jūsu dvēsele ļauj savietot vairākus ceļus, sadalot sevi un iemiesojoties dažādos Galaktikas reģionos.

Planētas mentālās pasaules jums paliks kā piestiprinājuma vieta, dzimtene, ja jūs neesat atnākuši no citām vietām. Mentālās pasaules ir aizņemtas ar planētas mentālās kopienas būvēšanu un tiecas pēc tiem pašiem ideāliem, taču iemiesot tos ir ļoti grūti, jo vairums cilvēku tomēr vēl nav augsti pēc apziņas.

Kā es saprotu, mēs arī pirmām kārtām inkarnēsimies mentālajā cilvēku kopienā, pirms nonāksim pie jums?

Protams, pirms izvēles jūs nonāksiet šeit un paskatīsieties, kas un kā jums patiks. Gribu teikt, ka mūsu kopiena vētraini attīstās un apmainās ar informāciju ar citu galaktiku līdzīgām būtnēm.

Kas attiecas uz planētas mentālajām pasaulēm, tad, kā mums šķiet, jūs tur ilgi neuzkavēsieties. Pabeigsiet visus savus darbus un iesiet attīstīties tālāk. Pašlaik, visu pasauļu pārkārtošanās laikos, visi ceļi ir atvērti.

Jums ir grūti spriest par turpmāko dzīvi, tāpēc ka jūs slikti stādāties priekšā, kāda būtībā ir citāda dzīve citā apziņā un citā dimensijā.

Kāpēc jūs paši mūs uzaicinājāt uz šejieni? Kā mēs varam attīstīties tādās kopienās, būdami vienkārši cilvēki fiziskā formā?

Un kādēļ sevi konservēt kādā līmenī? Audziet un attīstieties tālāk, bez mākslīgiem šķēršļiem, kurus jūs paši sev būvējat. Apziņa ir neierobežota, svarīgi ir atrast attīstības jēgu un motīvu. Cilvēkiem tas ir maz raksturīgi, jo viņi lielākoties ir iestiguši matērijā un viņu dvēseles pašlaik klusē...

Vai raud...

Ha, ha, ha, droši vien tā, ja reiz tu saki. Cieš un nevar atrast izeju pa katram atvērtām durvīm. Apmaldījušās... Tas arī ir tavs sapnis (es daudzas reizes esmu par to stāstījusi, kad cilvēks teica – “nē, mēs esam pieraduši un negribam nekur pacelties no purva”). Lūk, jūs atnācāt viņus celt, paši ar grūtībām ceļaties, bet pārējie pat negrib neko zināt. Nevajag domāt, ka viņi bez jums netiks galā. Nevajag viņu dēļ enkurot sevi uz mūžiem matērijā.

Radītāja Plāns ir tieši pretējs – maksimāli attīstīties, nebremzēt un neļaut sev lielu atelpu, jo tad apstājas visa attīstība, kad stāv tie, kas virza progresu.

Progress apziņas attīstībā, progress Galaktikas attīstībā, gaismas un mīlestības pasauļu radīšana, kā pie jums saka šajā sakarā. Lai dvēsele, pabijusi tādā pasaulē, gribētu ko tamlīdzīgu iemiesot uz savas planētas.

Ar ko konkrēti jūs nodarbojaties savā Centrā?

Un ar ko konkrēti jūs nodarbojaties uz planētas? Vari ātri paskaidrot?

Nē, padomāju un arī nevarēju...

Dzīvojat? Kādā pasaulē? Arī mēs dzīvojam, tikai mūsu pasaule ir par vairākām kārtām laimīgāka un skaistāka, ērtāka un priecīgāka, nekā jūsu pasaule. Mēs kļūstam ātri darbības ziņā, skaisti ideju iemiesošanas līdzekļu ziņā, mēs spēkus un enerģijas izmantojam bez maksas un bagātīgi. Mums ir izzudušas “ciešanas”, “slimība”, “kroplība, “vardarbība”, “bads”, “greizsirdība”, “nodevība”, “meli”. Apmierina tāda dzīves situācija?

(Izlasīja manas domas, ka arī šeit mums to pašu gribas un kā gan mēs aiziesim, to visu neiemiesojuši uz planētas?)

Katrs no jums pašlaik atrodas būrī, kura durtiņas vienmēr ir vaļā. Jūs varat izlidot, bet esat “pieraduši”, un jums citas pasaules nešķiet pievilcīgākas. Un neuzskatāt, ka jūs uz turieni “drīkstat”. Vienkārši ļaujiet sev augt tālāk, un jūs mierīgi virzīsieties pa apziņu. Ceram jums tajā palīdzēt.

Mēs kaut kādā veidā esam piesaistīti mūsu pasaulei... Kāpēc vairums no mums negrib attīstīties tālāk? Kas tas ir – “iestiguši matērijā”? Es, protams, saprotu, ka cilvēki domā par naudu, par varu, par materiālo, bet kā jūs mūs redzat no tālienes?

Dvēsele pieķeras iemiesojuma vietai un neizprot savas iespējas augt. Viņa ir “nogatavojusies”, bet guļ zem savas ābeles un bojājas tā vietā, lai iesētu sevi “Debesīs”.

(Apzinos, ka mūs pierunā attīstīties, bet mēs tiepjamies. Vai tiešām mūs tā arī “vilks aiz matiem” uz priekšu, uz attīstību? Vai tiešām mēs īstenībā arī esam šeit “pieraduši”?)

Droši vien mums tas viss liekas “sarežģīti”? Droši vien mēs nestādāmies priekšā, kā tas ir – mācīties institūtā pēc skolas? Un tas viss liekas kā kāds nesasniedzams ideāls? Nesaprotu, kas dvēseli šeit notur? Kāpēc viņa neraujas pie jums, bet velk un jautā tā vietā, lai mestos pretim savai laimei? Varbūt nav nobriedusi?

Tu pagaidām nevari pārnāk taisni pie mums. Mēs sev gatavojam maiņu. Mēs taču arī iesim attīstīties tālāk, uz supergalaktiku līmeni. Bet domājam, ka seansu laikā jūs apradīsiet un sāksiet domāt un just citādi. Jūs apspalvosieties un sāksiet gatavot sevi tālākam ceļam, lai tas būtu apzināts un saprasts, pieņemts un vēlams.

Tie ir kā kursi, lai sagatavotos akadēmijai... nu ko, droši vien pavilksim?

Nebaidies, nebīsties no atbildības. Mēs kopā meklēsim durvis no būra, un mēs tās noteikti atradīsim.

 

Pievienots 28.03.2019

http://sanatkumara.ru/stati-2019/ischem-vichod-vozle-otkritoy-dveri

Tulkoja Jānis Oppe