Шумановские резонансы

Šūmaņa rezonanses

(jautājuma izpēte)

19.03.18.

19 03 19 01

1. att. Šūmaņa rezonanse 19.03.16.-17.

https://universe-tss.su/main/nauka/65659-s-rezonansami-shumana-chto-to-ne-tak-k-ponedelniku-zhelatelno-prigotovitsja.html

 

Ar Šūmaņa rezonansēm kaut kas nav tā. Pirmdienai vēlams sagatavoties.

Daudzi cilvēki, kas novēro ģeofiziskās planetārās anomālijas, sen ir pievērsuši uzmanību, ka ar Šūmaņa rezonansēm pēdējos gados notiek kaut kas neizskaidrojams un tās novērojošie servisi ik dienas demonstrē nepārtrauktas anomālijas. Un viena no tādām anomālijām sākās naktī no 2009. gada 16. uz 17. martu. (Sk. 1. att.)

19 03 19 02

2. att.

Vispārpieņemtā teorija saka: par Šūmaņa rezonansi sauc parādību, ka starp Zemes virsmu un jonosfēru veidojas zemu un superzemu frekvenču elektromagnētiski stāvviļņi. Zeme un viņas jonosfēra – tas ir gigantisks sfērisks rezonators, kura telpa piepildīta ar vājstrāvas vadītspējas vidi. Ja šajā vidē radies elektromagnētisks vilnis pēc zemeslodes apliekšanas atkal sakrīt ar savu fāzi (ieiet rezonansē), tad tas var eksistēt ilgstoši.

Tāpat ir zināms, ka Šūmaņa rezonanses ir sinhronizētas ar visas biosfēras elektromagnētisko aktivitāti un aktīvi to ietekmē. Īpaši jutīgi pret šiem viļņu procesiem ir cilvēki. Taču ar to parādības izziņa lielā mērā beidzas, un tālāk sākas tikai teorija. Tāpēc kaut kā traktēt visu šo nepārtraukto balto panorāmu var, tikai balstoties uz teoriju.

Pirmās teorijas būtība ir, ka jau 1999. gadā japāņu pētnieki noskaidroja, ka rezonanšu krasas spektrālas izmaiņas ir droši zemestrīču priekšvēstneši. Vai šīs izmaiņas ir saistītas ar saules aktivitāti vai arī tās atspoguļo procesus, kad virs nākamajiem tektoniskajiem perēkļiem veidojas atmosfēras elektrība, – pagaidām nav skaidrs, taču korelācija pastāv, tā ka zemestrīce patiešām var būt.

Otra populāra teorija, kura izskaidro metamorfozes ar rezonansēm, pieņem, ka kādi “tumši spēki”, piemēram, Dziļā valsts, ieslēdz HAARP (High Frequency Active Auroral Research Program) vai analoģisku ierīci, “koriģē” rezonanšu frekvenci un tādā veidā iedarbojas uz miljoniem cilvēku apziņu. Piemēram, visus ieved stresa stāvoklī. Vai otrādi – kaut kā šīs smadzenes atmiekšķē, novedot cilvēkus līdz pilnīgam apdullinājumam. Tāpēc, ja teorija ir pareiza, – tātad pēc tādām “baltajām naktīm” servisā ir jāgaida kādi ātri un skaļi ģeopolitiski notikumi, kuriem publiku tad arī gatavo.

Visbeidzot ir arī teorija par kādiem “gaišajiem spēkiem”, kuri pārskaņo Zemes enerģētisko tīklu, lai kaut kā izkoriģētu cilvēces bioloģiju un fizioloģiju, gatavojot pasauli kādiem ekstraordināriem notikumiem un pārmaiņām. No šejienes ir ļoti iespējams, ka drīz tādas pārmaiņas sāksies vai arī tās jau ir sākušās.

Tās ir galvenās teorijas, kuras mēģina parādību izskaidrot, kaut gan, protams, to ir daudz vairāk. Kura no teorijām ir pati pareizākā, mēs, dabiski, nezinām, taču, kas mums ir zināms noteikti – Šūmaņa rezonanses ietekmē pašsajūtu. Tāpēc, ja jūs svētdien “izkāpāt no gultas ne ar to kāju” un visu dienu bijāt “ne savā ādā” – tā ir normāla reakcija uz procesiem, kas 17. martā notika elektromagnētiskajā laukā. Visdrīzāk ar pašsajūtu pirmdien viss nokārtosies, bet ar visu pārējo, kas pasaulē notiek – te nu var būs visādi.

Jau vairākas dienas saules aktivitātes grafikos, kas nāk no kosmosa reālā laika režīmā, ierastās dinamiskās ainas vietā nāk taisna līnija, tikai retumis izkropļota ar nelielām perturbācijām. Pirmais jautājums, kurš rodas šajā sakarā, ir “vai viss ir kārtībā ar pavadoņu monitoriem?” Nav grūti pārliecināties, ka jā. Zinātniskā aparatūra darbojas bez kļūmēm, taču ir noticis “neiespējamais” – Saules īsviļņu starojuma līmenis, kurš pēdējos mēnešus jau tā atradās rekordzemā līmenī, ir samazinājies vēl 100 reižu un nokrities zemāk par ierīču jutīguma slieksni. Tā kā atbilstošais slieksnis ir vienāds ar 10-9 W/m2, tas nozīmē, ka starojuma reālā plūsma pašlaik ir ne augstāka par 10-10 W/m2.

Saules īsviļņu (mīkstā rentgena) starojums atšķirībā no viņas redzamā starojuma, kura līmenis nemainās, formējas tikai aktīvu procesu, piemēram, Saules uzliesmojumu, laikā. Tieši tāpēc nepārtraukti novērojumi rentgena diapazonā ir galvenais paņēmiens, kā reģistrēt uzliesmojumus uz Saules. Ja ienākošajos datos ir novērojama starojuma ātra augšana, tas nozīmē, ka kaut kur uz Saules ir noticis uzliesmojums. Un tikai pēc tam saules teleskopi jau norāda tā precīzu atrašanās vietu. Jo augstāks ir uzliesmojuma šļaksts, jo augstāka ir uzliesmojuma balle. Konkrēti, ja plūsma pieaug līdz 10-4 W/m2 (tas ir miljons reižu vairāk, nekā Saule izstaro pašlaik), tad uzliesmojumam ir augstākā balle X. Rekordliels pagājušajā Saules ciklā bija X9 baļļu uzliesmojums, kurš notika 2017. gada 6. septembrī.

Kas notiek ar Sauli, kad uzliesmojumu nav? Rentgena starojuma plūsma krītas, bet ne līdz nullei. Lieta tāda, ka bez lielajiem uzliesmojumiem uz Saules notiek daudz mazāku notikumu, kurus sauc par mikro- un nano-uzliesmojumiem. Tie nav redzami ar saules teleskopiem, taču uz sava daudzuma rēķina uztur Saules fona starojumu zināmā, reizēm diezgan augstā, līmenī. Tieši tie pēdējos mēnešos formēja Saules aktivitātes fonu ienākošajos grafikos.

Spriežot pēc tā, kas notiek grafikos, Saule pašlaik strauji atbrīvojas ne tikai no savas liela mēroga, bet arī no sīka mēroga aktivitātes. Eksistējošais mikro- un nano-uzliesmojumu temps acīmredzot ir nokrities desmitiem reižu. Tas ir diezgan negaidīti, jo vēl pirms dažiem mēnešiem uz Saules parādījās jauna cikla priekšvēstneši. Dažas prognozes pat apgalvoja, ka, jau sākot ar pirmajiem 2019. gada mēnešiem, Saules aktivitāte sāks ātri uzņemt apgriezienus. Taču tā vietā mūsu zvaigzne iekrita vēl zemāk.

Visdrīzāk tuvākajās dienās Saules rentgena starojuma līmenis daļēji atjaunosies. No kosmosa ienākošajos attēlos redzams neliels aktīvs apgabals, kurš pašlaik iznāk no austrumu malas un tuvākajās diennaktīs nonāks Zemes redzeslaukā. Neraugoties uz tā necilajiem izmēriem, tam tomēr ir nedaudz “jāsasilda” gandrīz “sasalušā” Saules atmosfēra. Tomēr tas ir atsevišķs gadījums, kurš neko neliecina par mūsu zvaigznes vispārējiem plāniem. Pagaidām tā arī nav skaidrs, vai viņa taisās nākt ārā no saules minimuma tuvākajos mēnešos, vai arī Saules ziema ievilksies uz ilgu, pagaidām vēl nepareģojamu laiku.

19 03 19 03

Dodoties nezināmajā – 2019. gada 14. marts

Norāde

 

(caur Hizeru Karlini (Heather Carlini))

 

Nesens pētījums, kuru publicējis New Scientist, norāda uz tiešu sakaru starp Saules vētrām un cilvēka bioloģisko reakciju.

Kanāls, kurš atvieglo lādētu daļiņu piegādi no Saules līdz perturbācijām cilvēkā, ir tas pats kanāls, kurš vada Zemes laikapstākļus caur Zemes magnētisko lauku, kā arī caur magnētiskajiem laukiem apkārt cilvēkiem.

Ģeomagnētiskās vētras izraisa izmaiņas uz Zemes, piemēram, zemestrīces, vulkānu izvirdumus, viesuļvētras, tornado un vētrainus vējus.

Ģeomagnētiskā aktivitāte uz Saules ietekmē mūsu domas.

Ir zināms, ka Saules aktivitāte ietekmē cilvēka apziņu.

Saules uzliesmojumi ietekmē:

centrālo nervu sistēmu,

visu smadzeņu darbību (ieskaitot līdzsvaru),

cilvēka uzvedību un visas psihofizioloģiskās (psiho-emocionāli-fiziskās) reakcijas.

Saules uzliesmojumi var likt mums:

nervozēt,

uztraukties,

raizēties,

drebēt,

just reiboni,

nestabilitāti,

aizkaitinājumu,

letarģiju,

spēku izsīkumu,

problēmas ar īslaicīgo atmiņu un sirdsdarbību,

nespēku,

nelabumu,

ilgstošu spiedienu galvā un galvassāpes.

Vai jums ir kaut kas no uzskaitītā pēdējā laikā?

***

N.K.: Man nav... :) 17. martā mums bija Skolas nodarbība, visi jutās normāli. Bet 16. martā noritēja Saules Brālības Skola. Arī neviens nesūdzējās... :)

Starp citu, uz planētas nebija ģeomagnētiskas vētras 16.-17. martā. Spēcīgs magnētisks uzliesmojums 19. martā.

https://glavred.info/techno/10052111-uboynyy-mart-2019-polovinu-mesyaca-ukraincev-zhdut-magnitnye-buri-i-kolebaniya.html

19 03 19 03

 

Komentārs no Damkin: https://universe-tss.su/main/nauka/65659-s-rezonansami-shumana-chto-to-ne-tak-k-ponedelniku-zhelatelno-prigotovitsja.html

Caurlūkojot informāciju internetā, “uzdūros” paziņojumam par “gigantiska NLO parādīšanos, kurš izraisījis perturbāciju viļņus uz Saules virsmas”.

Un man radās vēl viena versija, kura izskaidro metamorfozes ar Šūmaņa rezonansēm un, kā man šķiet, precīzāk atspoguļo cēloni, kāpēc rodas anomālijas ar Šūmaņa viļņiem; un tātad, šo anomāliju izraisa plazmas svārstības uz Saules, tas ir, Šūmaņa rezonanses ir sinhronizētas ar mūsu zvaigznes – Saules – magnetosfēras elektromagnētisko aktivitāti.

 

(Norāde uz atbilstošo filmu:

https://www.youtube.com/watch?time_continue=28&v=CL2Q22A5jak

Alert! Giant UFO releases a giant energy wave near our Sun! March 17, 2019)

 

Ziņojuma autors raksta, ka tas ir gigantisks NLO! Izraisa šaubas, ka tas ir NLO mums ierastajā abreviatūras NLO atšifrējumā kā “neatpazīts lidojošs objekts”. Ja arī mēdz būt NLO Jupitera vai planētas Zeme izmērā, tad jau tā drīzāk ir mākslīga planēta, kuru nav grēks kā trešo nosaukt par Nibiru, jo dievi var radīt ne tikai planētas, bet arī zvaigžņu sistēmas, kas tik braši ir atspoguļots Bībelē, un miljardiem cilvēku tic tādiem radījumiem.

Datumu sakrišana – Šūmaņa rezonanses anomālijas parādīšanās 2019. gada 17. martā un nofiksētā kosmisku objektu ietekme uz Saules darbību arī 2019. g. 17. martā neatstāj vietu šaubām, ka tas ir kārtējais fakts brūnā “pundura” sistēmas ietekmes uz “skaistuli Zemi” caur Sauli – krājkasītē. Un, protams, vēlams astronomiem atbildēt uz jautājumu: kāpēc šie objekti saules teleskopiem kļūs redzami tikai “ārkārtējos gadījumos”? Kāpēc?

19 03 19 04   19 03 19 05

3. att.                                                                                  4. att.

19 03 19 06

5. att.

19 03 19 03

Ģeomagnētiskā vētra https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%93%D0%B5%D0%BE%D0%BC%D0%B0%D0%B3%D0%BD%D0%B8%D1%82%D0%BD%D0%B0%D1%8F_%D0%B1%D1%83%D1%80%D1%8F

Ģeomagnētiskā vētra – ģeomagnētiskā lauka perturbācija, kura ilgst no vairākām stundām līdz vairākām diennaktīm.

 

Līdztekus subvētrām ģeomagnētiskās vētras ir viens no ģeomagnētiskās aktivitātes veidiem. Tos izraisa Zemes apkaimē ienākošas Saules vēja ierosinātas plūsmas un to mijiedarbība ar Zemes magnetosfēru. Ģeomagnētiskās vētras ir Zemes riņķveida strāvas, kura pastāvīgi eksistē Zemes radiācijas joslu apgabalā, pastiprināšanās izpausme. Šī parādība ir viens no svarīgākajiem saules-zemes fizikas un tās praktiskās daļas elementiem, kuru parasti apzīmē ar terminu “kosmiskie laikapstākļi”. Ģeomagnētiskajām vētrām ir laika ziņā nesimetrisks attīstības raksturs: vidēji perturbācijas pieauguma fāze (vētras galvenā fāze) ilgst apmēram 7 stundas, bet atgriešanās sākotnējā stāvoklī fāze (atjaunošanās fāze) – apmēram 3 diennaktis. Ir jāatzīmē, ka magnētiskās vētras laikā magnētiskā lauka perturbācijas uz Zemes virsmas veido 1% vai mazāk no stacionārā ģeomagnētiskā lauka vērtības.

Mērenu un spēcīgu vētru parādīšanās biežumam uz Zemes ir skaidra korelācija ar Saules aktivitātes 11 gadu ciklu: pie vidējā biežuma apmēram 30 vētras gadā to skaits var sastādīt 1-2 vētras gadā Saules minimuma tuvumā un sasniegt 50 vētras gadā Saules maksimuma tuvumā. Tas nozīmē, ka Saules maksimuma gados cilvēce līdz 50% no gada laika dzīvo mērenu un stipru vētru apstākļos, bet savu 75 gadu mūžā vidusmēra cilvēks mērenu un stipru vētru apstākļos piedzīvo kopā 2250 vētras jeb apmēram 15 gadus.

Ģeomagnētisko vētru sadalījumam pēc to intensitātes augstu intensitāšu apgabalā ir ātri krītošs raksturs, un tāpēc ekstremāli spēcīgu magnētisko vētru to mērīšanas vēstures laikā ir bijis relatīvi maz.

Saskaņā ar mūsdienu uzskatiem ģeomagnētisko vētru tiešais cēlonis ir Saules vēja ierosinātas plūsmas Zemes orbītā, kuras satur ģeomagnētiskās vētras ģenerēšanai nepieciešamo starpplanētu magnētiskā lauka orientāciju. Šo plūsmu avoti savukārt ir koronārās masas un koronārie caurumi.

Koronārie caurumi (angliski coronal holes) – apgabali Saules vainagā, kur ir pazemināti plazmas blīvums un temperatūra. Kā likums, blīvums tādos rajonos ir apmēram simts reižu mazāks nekā pārējos vainaga apgabalos. Koronāro caurumu parādīšanās tiek fiksēta ar uzņēmumiem, kas iegūti rentgena diapazonā no pavadoņiem.

 

Koronārie caurumi

 

19 03 19 07

6. att. Koronārais caurums

19 03 19 08

7. att. Saules vainags

 

Koronāro caurumu parādīšanās tiek saistīta ar remisijas periodu – Saules minimālās aktivitātes laiku. Koronārie caurumi ir svarīgs saules-zemes fizikas elements, vedot pie dažādiem kosmisko laikapstākļu efektiem, tajā skaitā pie ģeomagnētiskās aktivitātes. Itin bieži koronārie caurumi ir galvenais faktors, kurš ietekmē Zemes jonosfēru un magnētisko lauku. Tie galvenokārt atrodas Saules polārajos rajonos, taču maksimuma periodā var tikt novēroti visos platumos.

19 03 19 09

8. att. A apgabalā plazmu vainagā notur noslēgts magnētisks lauks. B apgabalā magnētiskās līnijas ir atvērtas, un plazma, pārvietojoties gar tām, netraucēti pamet Saules telpu, veidojot koronāro caurumu

19 03 19 10

9. att. Saules vainags 1999. gada Saules aptumsuma laikā

 

Kā likums, magnētiskā lauka līnijas ekvatoriālajā apgabalā ir slēgtas un tādā veidā novērš plazmas brīvu iztecēšanu starpplanētu telpā. Taču ir iespējama situācija, kad dažādu mijiedarbību starp dažādiem magnētisko līniju kūļiem rezultātā notiek to atvēršanās. Šajā gadījumā plazma pārstāj tikt turēta Saulei tuvajos apgabalos un aiztraucas prom no Saules. Šajā apgabalā krītas tās blīvums un temperatūra – izveidojas koronārais caurums. “Atbrīvojusies” plazma kļūst par Saules vēja daļu.

19 03 19 11

10. att. Zemes magnētiskā lauka kropļošanās Saules vēja iedarbībā

Sk. foto kustībā šeit: https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A1%D0%BE%D0%BB%D0%BD%D1%86%D0%B5#%D0%A1%D0%BE%D0%BB%D0%BD%D0%B5%D1%87%D0%BD%D0%B0%D1%8F_%D0%B0%D0%BA%D1%82%D0%B8%D0%B2%D0%BD%D0%BE%D1%81%D1%82%D1%8C_%D0%B8_%D1%81%D0%BE%D0%BB%D0%BD%D0%B5%D1%87%D0%BD%D1%8B%D0%B9_%D1%86%D0%B8%D0%BA%D0%BB

Pasākumu kompleksu, kuru izraisa spēcīgu magnētisku lauku ģenerēšanās uz Saules, sauc par Saules aktivitāti. Šie lauki fotosfērā izpaužas kā Saules plankumi un izraisa tādas parādības, kā Saules uzliesmojumus, paātrinātu daļiņu plūsmu ģenerēšanu, izmaiņas Saules elektromagnētiskā starojuma līmeņos dažādos diapazonos, koronārās masas izmešanas, saules vēja perturbācijas, Galaktikas kosmisko staru plūsmu variēšanas (Forbuša efekts (Forbush-effect)) utt.

19 03 19 03

Skatos par Galaktikas stariem un Forbuša efektu: http://www.astronet.ru/db/msg/1172129

“Pie kosmisko staru variāciju (K.S.V.) III klases konkrēti pieder spēcīgi kosmisko staru plūsmas pieaugumi, saistīti ar Saules uzliesmojumiem (sk. Saules kosmiskie stari). Pirmējo kosmisko staru variāciju amplitūda ir atkarīga no daļiņu enerģijas un starpplanētu magnētisko lauku sprieguma. Vairumu III klases variāciju (11 gadu periodiskās, 27 dienu, saules-diennakts, kā arī tā saukto Forbuša efektu u.c.) nosaka kosmisko staru “izmešana” no Saules sistēmas ar nehomogēniem magnētiskiem laukiem (“magnētiskajiem mākoņiem”), kas virzās prom no Saules kopā ar Saules vēju.

Forbuša efekts (to pirmoreiz 1937. g. pieminēja amerikāņu fiziķis S. Forbušs (Scott Forbush)) pēc būtības ir īslaicīga kosmisko staru intensitātes pazemināšanās (par 50% starpplanētu telpā un par 25-30% – uz Zemes virsmas), parasti saistīta ar ģeomagnētisku vētru. Šo efektu izraisa Galaktikas kosmisko staru izkliedēšana ar magnētiskajiem laukiem, kurus pārnes Saules korpuskulārās plūsmas (tas ir, Saules vējš, pastiprināts ar uzliesmojumiem uz Saules), kad lauki ir nonākuši pie Zemes un it kā aizsargā viņu no kosmiskajiem stariem.” (Citāta beigas.)

19 03 19 03

Ar Saules aktivitāti ir saistītas arī ģeomagnētiskās aktivitātes variācijas (tajā skaitā arī magnētiskās vētras), kā sekas Zemi sasniegušajām starpplanētu vides perturbācijām, kuras savukārt izraisa aktīvas parādības uz Saules.

Viens no visizplatītākajiem Saules aktivitātes līmeņa rādītājiem ir Volfa skaitlis, saistīts ar Saules plankumu skaitu uz Saules redzamās pussfēras. Saules aktivitātes vispārējais līmenis mainās ar raksturīgu periodu, apmēram 11 gadu (tā sauktais “Saules aktivitātes cikls” jeb “vienpadsmit gadu cikls”). Šis periods tiek ieturēts neprecīzi un XX gadsimtā bija tuvāks 10 gadiem, bet pēdējo 300 gadu laikā ir variējies apmēram no 7 līdz 17 gadiem. Saules aktivitātes cikliem ir pieņemts piešķirt secīgus numurus, sākot no nosacīti izvēlētā pirmā cikla, kura maksimums bija 1761. gadā. 2000. gadā tika novērots Saules aktivitātes 23. cikls.

Tieši magnētiskais lauks uz Saules virsmas izraisa Saules vējus – saules vainaga plazmas izvirdumus simtiem tūkstošu kilometru telpā.

Ir konstatēts, ka Saules vējam augstos platumos ir ātrums apmēram 750 km/s, kas ir mazāk, nekā bija gaidīts, un ka uz tiem eksistē lieli magnētiski lauki, kas izkliedē Galaktikas kosmiskos starus.

19 03 19 03

Šūmaņa rezonanse un tās ietekme uz Cilvēka nomoda - miega ritmiem. https://alvantara.livejournal.com/88030.html

Mūsu smadzeņu stimulēšana ar Zemes pamata rezonanses frekvenci 7,83 Hz alfa-ritmu diapazonā ļauj mums no aktīva nomoda harmoniski pāriet uz mierīgāku, aprimtāku, rāmāku stāvokli. Tiek iegūts iekšējais līdzsvars, tik nepieciešams atpūtai no stresa un emocionālām pārslodzēm. Mūsu apziņa pāriet dziļākā, radošākā stāvoklī, domu tēlu “skenēšanas” un iekšējās informētības stāvoklī, pārejas režīmā no abstraktās pie jutīgi-tēlainās domāšanas.

Diennakts laikā Zemes rezonanses frekvences nedaudz mainās, “staigā”. Piemēram, pēc saulrieta dēļ tā, ka nav Saules radiācijas, jonu koncentrācija atmosfērā pakāpeniski samazinās, un jonosfēras apakšējais slānis it kā kūst. Visai drīz paliek tikai augstāki slāņi (11. att.) Dabiski, nedaudz pazeminās arī Šūmaņa pamata frekvence, tas ir, grafikā novirzās pa kreisi. Šajā krēslas laikā mūsu apziņa pamazītēm pāriet no aktīva nomoda un loģiskas domāšanas stāvokļa tēlainās un intuitīvās uztveres zonā. Nav nejaušība, ka tautā sen valda uzskats – nav labi gulēt saulrietā: gan miegs būs smags, gan galva sāpēs. Šodien kļūst skaidrs tā iespējamais cēlonis. Visdrīzāk tas ir saistīts ar smadzeņu ritmu nesakrišanu ar jonosfēras ritmiem tā sauktajā Zemes “izelpā”, kurš, ņemot vērā jonosfēras inerci, ilgst apmēram divas stundas.

19 03 19 12

11. att.

19 03 19 13

12. att.

Naktī Šūmaņa rezonanses viļņu amplitūda samazinās 5-10 reizes. Turklāt ir pamanīts, ka naktī, īpaši starp pulksten 2 un 4, nomodā esošiem cilvēkiem krasi samazinās reakcija, spējas abstrakti domāt, palielinās kļūdu skaits, risinot aritmētiskus uzdevumus, parādās trauksme. Starp citu, tas attiecas kā uz “pūcēm”, tā arī uz “cīruļiem”(12. att.). Ir zināms vēl viens interesants novērojums: telepātija un skaidr-redzēšana visrezultatīvākās arī ir starp pulksten divpadsmitiem naktī un četriem no rīta. Nakts – tas ir laiks, kad cilvēks no Informācijas lauka saņem atbildes uz dienā viņu nomocījušiem jautājumiem (“rīts gudrāks par vakaru”). Tas ir viedu sapņu, priekšnojautu, apgaismību un atklāsmju laiks.

Dabā viss ir apbrīnojami savstarpēji saistīts. Diez vai nejauši nakts stundās, kad Šūmaņa pamata frekvence ievērojami samazinās (aiziet pa kreisi), mūsu organismā pastiprināti sāk izstrādāties ļoti svarīgs hormons – melatonīns. Šis hormons ir mūsu bioloģisko ritmu regulators, ļoti spēcīgs antioksidants, kurš kavē vēža šūnu augšanu, pastiprina imūnsistēmu un aktīvi palēnina novecošanas procesus. Melatonīns iedarbojas arī uz psihi: uzlabo noskaņojumu, padara sapņus spilgtākus un emocionāli piesātinātus. Un raksturīgi ir tas, ka šī hormona visaugstākais līmenis cilvēka organismā ir starp pusnakti un pulksten 5 no rīta – 30 reižu lielāks nekā dienā, turklāt aktivitātes pīķis ir pulksten 2 naktī – tā sauktajā “Vērša stundā”.

Uzlecot Saulei, uz papildus jonizācijas ar Saules vēju rēķina jonosfērā parādās zemāki slāņi (60 km), Šūmaņa viļņu pamata frekvence palielinās, un tie sāk mūsu smadzenēs aktivizēt beta-aktivitāti. Smadzenes ieiet nomoda – loģiskās, racionālās domāšanas – režīmā. Jo augstāka beta-aktivitāte, jo aktīvāks, nervozāks un agresīvāks kļūs cilvēks.

Rekomendācijas ir acīmredzamas. (...)

Šūmaņa galvenā frekvence stimulē mūsu smadzenes arī teta-diapazonā (13. att.). Pastiprina radošās spējas, paaugstina jutīgumu pret noosfēras informāciju, noņem emocionālu ieciklošanos, veicina endorfīnu izstrādāšanu, rada pretsāpju efektu.

19 03 19 14

13. att.

Tā, lūk, iznāk, ka Šūmaņa jonosfēras viļņi tiecas gan modināt, gan nomierināt cilvēka smadzenes, dodot viņam enerģiju kā rosīgai darbībai, tā arī iespēju ražīgi atpūsties. Ļoti viedi ir izdomājusi daba.

Viss dzīvais uz Zemes ir noskaņots uz jonosfēras pamata frekvencēm. Taču īpaši vajadzīgi Šūmaņa viļņi ir cilvēkiem, kuri izjūt lielas slodzes un stresu. Piemēram, kosmonautikas rītausmā zinātnieki pievērsa uzmanību tā sauktajai kosmiskajai slimībai: pirmie kosmonauti un astronauti uz Zemes atgriezās ar galvassāpēm, reiboni, dezorientāciju un izkliedētu uzmanību. Šīs slimības pētījumi parādīja, ka tās cēlonis bija piebarošanas trūkums no Šūmaņa viļņu puses. NASA (ASV) un M. Planka institūta zinātnieki pēc ilgstošiem eksperimentiem nonāca pie secinājuma, ka cilvēka bioloģisko ritmu sinhronizācijai un normālai eksistencei Šūmaņa viļņi ir vienkārši ārkārtīgi nepieciešami. Kosmosa kuģos sāka uzstādīt speciālus šo viļņu ģeneratorus, kuri staroja vibrācijas ar frekvenci 7,8 Hz. Kosmonautu atpūtas periodā tie nomierina smadzenes un noved tās atslābinātā stāvoklī. Rezultātā kosmonauti guva pilnvērtīga ilgstoša miega iespēju. Bet tas savukārt ļāva uzturēt viņu psihisko un fizisko veselību labā stāvoklī. Kosmiskā slimība aizgāja.

Ilgu laiku Šūmaņa pamata frekvence 7,83 Hz (“sirdspuksti” – Zemes ritms) bija tik stabila, ka militāristi pēc tās skaņoja savas ierīces. Bet, lūk, pēdējā laikā parādījās un sāka ātri izplatīties vēsts, ka kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem Zemes standarta frekvence ir sākusi augt. Parādījās pat šī procesa skaitliski vērtējumi. Vietnēs tiek sniegta Šūmaņa diennakts vidējās frekvences augšanas dinamika no 1990. g. (7,83 Hz) līdz 2012. g. (14,5 Hz) (14. att.). Pašlaik tā it kā sastādot gandrīz 15 Hz. Un drīzumā palielināšoties vēl vairāk – līdz 30 un vairāk Hz!

19 03 19 15

14. att.

Secinājums, kuru izdara šo vietņu radītāji, ir citēšanas cienīgs:

“Tā jau ir beta-ritma, nomoda ritma frekvence. Pie tādas frekvences smadzenes jau funkcionē bez miglas, tas ir, prātīgi. Tātad, tikko tas notiks, visi cilvēki sāks gulēt, sapņot un meditēt nomodā. Un, lūk, tad viņiem arī parādīsies visi jaunās, garīgās četrdimensiju pasaules brīnumi. Paaugstinot savu frekvenci, Zeme tādā veidā piespiež mūsu smadzenes iziet no guļas stāvokļa un darboties apzinātāk. Cilvēkiem vairs nenāksies meditēt, lai iegūtu pieeju dažādiem laukiem, kanāliem, spējām. Tas viss būs dabiski, tāpat kā elpošana vai runa. Taču izdzīvot un palikt ar veselu psihi jaunajos apstākļos varēs tikai tie, kas savas smadzenes spēs piemērot funkcionēt tādās augstās frekvencēs.”

(Tāda vēstījumu piemērs: https://cont.ws/@ads/625900 N.K.)

Informācija par Zemes pašas frekvences augšanu un komentāri pie tās ar dažādām variācijām tiek sniegta visai raibās kustības “New Age” vietnēs, kura dzīvo, gaidot “Ūdensvīra Laikmetu” – epohālu lēcienu cilvēces garīgajā un mentālajā attīstībā. Ar priecīgu uzbudinājumu šo informāciju atkārto lekcijās, saistītās ar citiem garīgiem meklējumiem.

Tamlīdzīgu “atklāsmju” zemteksts ir diezgan vienkāršs: “Nāciet pie mums, mēs jums iemācīsim noskaņot smadzenes uz augstākām frekvencēm, iegūt apskaidrību, un jūs pilnīgā gatavībā sagaidīsiet “Ūdensvīra Laikmeta” atnākšanu.”

Cik lielā mērā var ticēt datiem par Šūmaņa frekvences augšanu un sniegtajiem komentāriem? Kāpēc kāds ir nolēmis, ka līdz ar frekvences augšanu pieaugs cilvēces garīgums?

Sākumā uzmanīgu dara acīmredzamais komentāru analfabētisms; tie tiek bezrūpīgi tiražēti pa labi un pa kreisi. Piemēram, šodien jau ir atzīts, ka alfa-ritma laikā mēs iegūstam pieeju kādam radošam spēkam, kurš ir ārpus mūsu loģikas un pieredzes. Tēlaini alfa-režīmu var salīdzināt ar logu, caur kuru mūsu mājā nāk ārējā saules gaisma. Ja Zemes rezonanses frekvence pieaugs, tas ir, grafikā pārbīdīsies pa labi, enerģētiskās piebarošanas mūsu alfa-viļņiem nebūs! Citiem vārdiem, lodziņš paliks, bet saulītes aiz tā nebūs. Par kādu garīguma paaugstinājumu tādā gadījumā var runāt? Viss būs tieši otrādi. Nebūs radošu iedvesmu, atklāsmju, garīgu atklājumu, vīziju... Paliks tikai sauss un vēss saprāts. Cilvēks kļūs līdzīgs bezjūtīgam robotam. No kurienes tad ir cēlusies šī ideja par garīguma pieaugumu? Iespējams, šeit ir nostrādājis primitīvs stereotips: sak’, jo augstāka frekvence, jo augstāks arī garīgums... Bet nē! Viss ir otrādi.

Ir vēl viens moments. Lai tādā mērā izmainītos planētas pašas frekvence, vajag, lai, vai nu Zemes diametrs izmanītos par vairākiem simtiem kilometru, vai arī krasi pārbīdītos jonosfēras apakšējā daļa. Taču ne viens, ne otrs netiek novērots. Varbūt Zemes frekvences izmaiņa ir notikusi kādu citu, pārdabisku cēloņu dēļ?

Tomēr, ko saka jonosfēras raksturlielumu reāli mērījumi ar pārbaudītu instrumentālu līdzekļu palīdzību?

Tad, lūk: neviena jonosfēras observatorija pasaulē tamlīdzīgas baumas neapstiprina. Lūk, piemēram, ierīču mērījumu dati par dažiem pēdējiem gadiem, iegūti mūsu vadošajā jonosfēras observatorijā Tomskā. Mēs redzam frekvences parastās diennakts svārstības un to, ka Šūmaņa vidējā frekvence nekur nav aizgājusi un turpina palikt 7,83 Hz rajonā. Bet lēcieni – tās ir dienas un nakts, ģeogrāfiskās un meteoroloģiskās svārstības, reakcija uz Saules vēju u.c. Tas ir, īslaicīgas parādības.

 

Citiem vārdiem, ziņas par Zemes pašas frekvences paaugstināšanos, maigi sakot, neatbilst īstenībai... (15. att.)

19 03 19 16

15. att.

19 03 19 17

16. att. Šūmaņa rezonanses frekvenču atkarība no vietējā laika 19.03.17. hercos

 

Vikipēdija: Šūmaņa rezonanse

https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A0%D0%B5%D0%B7%D0%BE%D0%BD%D0%B0%D0%BD%D1%81_%D0%A8%D1%83%D0%BC%D0%B0%D0%BD%D0%B0

19 03 19 18

17. att. Superzemas frekvences elektromagnētiskas svārstības, kuras rodas rezonanses telpā starp zemes virsmu un jonosfēru (Šūmaņa rezonanse)

Aplūkosim telpisku rezonatoru, kurš sastāv no divām koncentriskām vadošām sfērām. Iekšējā sfēra ir Zemes virsma, bet ārējā – jonosfēras jonizētā gāze apmēram 80 km augstumā virs zemes.

Pieņemsim, ka elektromagnētisks vilnis, n reizes atstarojoties pārmaiņus no Zemes virsmas un jonosfēras, apliec zemeslodi. Ja uz Zemes aploces uzliekas vesels atstarojumu skaits, tad rodas rezonanse, un tāds vilnis var eksistēt ilgstoši.

Pirmajām piecām harmonikām šī formula dod frekvenču virkni 7,5 – 15,0 – 22,5 – 37,5... Hz. Salīdzinot teorētiskās frekvences ar frekvencēm, kas iegūtas eksperimentāli (7,83 – 14,1 – 20,3 – 26,4 – 32,4... Hz), pamanīsim, ka, labi sakrītot pirmās harmonikas frekvencēm, kļūda, pieaugot n, palielinās.

 

https://alvantara.livejournal.com/88030.html

Turpinājums no raksta “Šūmaņa rezonanse un tās ietekme uz Cilvēka nomoda - miega ritmiem”.

No kurienes šīs ziņas (par Zemes pašas frekvences paaugstināšanos) ir parādījušās? Mēģinājums atrast pirmavotu neko nedeva. Visdrīzāk šīs baumas dzima no kāda vienu nolūka un otru nepietiekamas izglītotības. Kāds kaut kur nejauši ieraudzīja datus par atsevišķu Šūmaņa frekvences uzšļakstījumu un nolēma, ka “nu beidzot ir sācies”... Kā saka “ne no gudra prāta, toties no tīras sirds”... Nu ļoti taču gribas, lai ātrāk pienāktu šī gaišā nākotne – ilggaidītā “Ūdens-lējēja ēra”.

Diemžēl analfabētisms un maldīga informācija pat ar vislabākajiem nodomiem tikai diskreditē pašu garīgās evolūcijas ideju, iedveš cilvēkiem neticību un nihilismu...

Mērķis nekad neattaisno līdzekļus!

Jā, cilvēces garīguma trūkums un maziski viņas uzvedības motīvi tikumiskiem cilvēkiem vienmēr ir izraisījuši atgrūšanu. No laiku laikiem viņi ir alkuši pēc brīnuma. Gaidījuši Kristus otro atnākšanu, Ūdensvīra Laikmetu, Zemes pāriešanu jaunā stāvoklī, ugunīgu attīrīšanos no netikumiskās garozas...

Ar naivām un alkstošām acīm klausījušies dažāda veida praviešus, kuri solīja brīnumu un ātru laimi “par brīvu”. Pēc tūkstošgažu cikliem rēķinājuši pārejas momentus ar precizitāti līdz dienai... (18. att.) Bet pēc tam domājuši kārtējos attaisnojumus, kāpēc gaidītais brīnums nenotika. Mežonība un analfabētisms...

19 03 19 19

18. att.

Nekas nemēdz būt “pēkšņi”. Pārejas momenti pie tādiem milzīgiem periodiem – tie nav mirkļi, līdzīgi “ieslēdzu-izslēdzu”, bet ilgstoši laika periodi ar pakāpenisku tendences augšanu un dilšanu. Kā rītausma neiestājas dažu sekunžu laikā, tā arī pāreja uz jaunu garīgu Laikmetu nenotiks mēneša un pat ne gada, bet daudzu desmitgažu vai pat gadsimtu laikā. Un nebūsim naivi un neticēsim tiem, kas sola “laimi no pirmdienas”, tāpēc ka Zemes frekvence jau ir metusies aulekšiem...

Un arī pats no sevis šis Laikmets neatnāks...

Vitālijs Pravdjivcevs (Виталий Правдивцев),

tehnisko zinātņu kandidāts, publicists dokumentālā kino scenārists, režisors, daudzu populāri zinātniski rakstu autors par “Neizzinātā tēmu”. “Tesla, jonosfēra un cilvēka smadzeņu rezonanses”, 2011.

TIEŠSAISTES režīmā Šūmaņa rezonansi var vērot šeit http://sosrff.tsu.ru/?page_id=7

19 03 19 03

Salīdzināsim divus vēstījumus:

https://www.youtube.com/watch?v=vnsa31hOPwM

Mr. Eds un Maikls Lavs par Saules uzliesmojumu 2019.03.21.

un

http://beloe-bratstvo.ru/vspyshki-na-solnce/

Uzliesmojumi uz Saules šodien

Šeit mēs redzam, ka nebūs nekāda uzliesmojuma uz Saules 19.03.21.

19 03 19 20

19. att.

NASA: Koipera josla

https://solarsystem.nasa.gov/solar-system/kuiper-belt/overview/

https://solarsystem.nasa.gov/resources/399/kuiper-belt-in-depth/?category=solar-system_kuiper-belt

Orta mākonis

https://solarsystem.nasa.gov/solar-system/oort-cloud/overview/

https://solarsystem.nasa.gov/solar-system/oort-cloud/in-depth/

Aiz Saules sistēmas robežām

https://solarsystem.nasa.gov/solar-system/beyond/in-depth/

Zeme

https://earthobservatory.nasa.gov/features/earth-book-2019

Ielādējiet Zemi PDF, MOBI (Kindle) vai ePub formātos

Ļoti skaisti! Planēta X

 

Pievienots 19.03.2019

http://sanatkumara.ru/stati-2019/shumanovskie-rezonansi

Tulkoja Jānis Oppe