Эволюция и инволюция

Evolūcija un involūcija

Nodaļa no grāmatas “Dzīvo un mīli[1]

19 02 20 01

Sanats Kumara: Zvaigžņu sistēmas kļūs siltākas, sasilstot un pārvēršoties gaismā samērā ar evolūciju. Viela pāriet gaismā un izstarojas telpā, kura piepilda blīvās matērijas starpas. Kā enerģijas pārraidītājas kalpo elementālas būtības. Gaisma paliek Visumā, uzkrājoties elementālajās būtībās un Eņģeļos, vielā un Protovielā (Visuma pamatā), evolūcijas neapstrādātā. Gaismas iedarbībā Protoviela pāriet kustībā. (Ne visa Protoviela uzreiz pārgāja evolūcijā Radītāja sākotnējā impulsa iedarbībā.)

Gaismas iedarbībā Visums pakāpeniski sasilt, uzsūcot radioaktīvus elementus, kas nāk no matērijas, un paātrina savu kustību. Evolūcijas iedarbībā visa blīvā matērija pāries elektriskās Gaismas laukā. Kad tas notiks, viss Logosa izpausmes Ķermenis būs izstrādāts un aptverts ar Gribas un Spēka enerģiju. Atstājot savu Ķermeni un augšupceļoties, Logoss dod impulsu centrālajā punktā, kurš ir Universālās Apziņas Centrs. Šis Centrs enerģiju sadala daudzās daļās, kuras pievelk kaimiņu Visumi, paātrinot viņu evolūcijas gaitu.

Logoss pāriet uz jaunu zināšanu līmeni, atpūšas un pārdomā savu nākamo ceļu. Viņš var savu inkarnāciju atkārtot jaunā aspektā, tas ir, ar jaunas kvalitātes Visumu, līdzīgi tam, kā cilvēks attīstās līdz ar katru savu dzīvi, pārejot uz kādu jaunu enerģijas līmeni, un nolemj nākamajā savā dzīvē attīstīt jaunu īpašību, pētot sevi un savas iespējas.

Kamēr mēs mūsu Planētu Logosu redzam guļošu un savas jaunās inkarnācijas tēmu pārdomājošu, pievērsīsimies Cilvēces liktenim. Pēc saplūšanas kolektīvā apziņā viņa veido Lielu logoistiska tipa Būtību. Visa telpa, piesātinoties ar Gaismu un aizdegoties, savā iekšienē veido uguns virpuļus, kuros tad arī eksistē tāda liela Būtība. Katrs virpulis var kalpot par prototipu jaunam Visumam, piemēram, galaktikai. Atkarībā no tādas Lielās Būtības attīstītības var veidoties zvaigznes, planētu sistēmas, galaktikas, metagalaktikas (pēc enerģijas noliešanas un virpuļa atdzišanas). Tas ir, Cilvēks evolucionē līdz bezgalībai. Cilvēka evolūcijas mērķis – saplūšana ar arvien augstākiem garīgās enerģijas līmeņiem, līdz pat vienotībai ar Radītāju.

Kā Radītājs, apveltījis Pramatēriju ar sākotnējo apziņu, sasniedz vajadzīgo evolūcijas gājienu?

Ieliek sākotnējā apziņā ideju apvienoties ar Radītāju. Idejas ne tikai valda pār pasauli, bet arī rada pasauli. Attīstoties daļiņas ietekmē blakus guļošās daļiņas, iedarbojas uz tām, paaugstinot vibrācijas (gluži kā pie cilvēkiem) un enerģetizē telpu ap sevi, radot savas sfēras un ievelkot šajās sākotnējās sfērās vielu no pramatērijas, atkal tādā veidā pievienojot sev enerģiju. Enerģijas pievienošana ir kopīgs ceļš visiem evolūcijas dalībniekiem.

Involūcija – tā ir pāriešana no augstākā uz zemāko. Kādēļ tā vajadzīga? Visuma atdzišana – tā ir involūcija, vibrāciju miršana, pāriešana blīvākā stāvoklī, Protomatērijas telpas piesātināšana ar evolūcijas ķieģelīšiem, Logosa izelpa (katra izelpa ir maza nāve). Bez izelpas nav ieelpas. Izelpa – aptumšošana, atdzišana, sacietēšana. Ieelpa – apgaismošana, iedegšanās, pāriešana plazmā. Ar katru ieelpu un izelpu Visums sastrādā Zināšanas par Sevi, pāriet jaunā kvalitātē, paātrinoties un pilnveidojoties. Involūcija atdod enerģiju, piesātina telpu un palielina Radītāja potenciālu. Pēc involūcijas evolūcija sastrādā jaunu enerģiju. Involūcija ir progresa daļa. Tā vajadzīga, lai sastrādātu pilnīgi jaunas enerģijas, lai Zemi attīrītu no karmas. Pašlaik karma atrodas beigšanās stadijā. Samērā ar attīrīšanu un izgaismošanu tumšais karmas mākonis ap planētu dabū caurumus, kļūst vājāks.

Visuma evolūcijas mērķis – apziņas izaugsme, apziņas pilnveidošanās, apziņas pāriešana Idejā, paaugstinot vibrācijas un veicot kvalitatīvus lēcienus, pievienošanās Sākotnējai Idejai, radījušai pasauli, un Viņas bagātināšana ar jaunām Zināšanām, Spēku un Pilnību.

 

Pievienots 20.02.2019

http://sanatkumara.ru/glavi-iz-knig/evoliutsiya-i-involiutsiya

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/images/Sanat_Kumara/Books/Zhivi_i_ljubi.pdf (Tulk. piezīme)