Print

Солнечная система

Saules sistēma

Nodaļa no grāmatas “Dzīvo un mīli[1]

19 01 26 01

Pirms miljardiem gadu piedzima Saule – jauna zvaigzne mūsu Visumā. Viņa izveidojās no planētas, kura auga un sasniedza zvaigznes stadiju. Planētas Logoss savā attīstībā pārgāja uz Zvaigznes Logosa līmeni. Zvaigznes formēšanai aiziet ne viena vien Mahamanvantara, tāda spēcīga saprāta veidošanās ir ļoti ilgstoša lieta. Šī augsti attīstītā valstība iziet attīstības stadiju sākumā bez planētām, pēc tam, organizējot planētu sistēmu, radot uz tās saprātīgu dzīvību.

Saules Logoss sasniedza momentu, kad viņš vēlējās radīt realitāti, kura pilnīgi atspoguļotu viņa kā Radītājas spējas un viņa kā attīstībā esošas Būtības iespējas. Viņš vēlējās izteikt sevi savā radīšanā un paraudzīties uz sevi no malas, novērtēt, cik pilnīgs viņš ir kā Radītājs, lai atrastu īpašības, kuras viņš gribētu attīstīt turpmāk.

Sprādzienā veidojot zvaigzni, tika izdalīta enerģija, kura satur redzamo un neredzamo matēriju. No šī materiāla Saules Logoss tad arī rada savu sistēmu no planētām, asteroīdiem, komētām, planētu pavadoņiem un vēl daudz kā cita, kas pagaidām cilvēkam ir slēgts. Kā raksta H.P. Blavatska, “…kosmiskās matērijas pirmā kondensēšanās sākās ap centrālo nukleusu, savu Sauli-tēvu; mūsu saule atdalījās agrāk nekā visas pārējās, kad tika saspiesta rotējošā masa, un tāpēc ir viņu vecākais brālis,… bet ne viņu tēvs.” Citiem vārdiem, redzamā Saule un planētas ir cēlušās no vienota avota, taču izpaužas dažādā laikā saskaņā ar Radītāja plānu. Saules Logosa Planētu Shēma sastāv no daudzām planētām, kuru dzīve sākas un beidzas dažādā laikā. Uz vienām planētām attīstās saprātīgu būtņu sākotnējās formas, uz citām viņas pilnveidojas.

Pastāvīgi tiek radītas jaunas, arvien progresīvākas apzinošos būtņu formas, arvien attīstītāka saprāta nesējas.

Visums nepārtraukti paplašinās. Mūsu Galaktika pastāvīgi aug. Attīstās arī mūsu Saule. Samērā ar viņas augšanu jeb Saules Sistēmas paplašināšanos var tik pievilktas jaunas planētas, bet daļu planētu, kuras pabeigušas savu attīstību, sadegs.

Tas, ko mēs saucam par Saules Sistēmu, ir Saules Logosa izpausmes ķermenis, Viņa Būtība. Saules sistēma attīstās trīspadsmit dimensijās, turklāt planētu dzīve plūst divpadsmitās, bet pati augstākā, trīspadsmitā dimensija ietver paša Logosa jeb Garīgās Saules ķermeni jeb apziņu, kuras telpa daudzkārt pārsniedz planētu sistēmu un caurauž to.

Tava pasaule, attīstoties vienā punktā, elpo, mainoties kvalitatīvi. Šajā punktā norit neliela pārvietošanās, izmaiņa uz apziņas izaugsmes pusi, kas izpaužas Saules Logosa, viņa apjoma un svarīguma, nozīmīguma izaugsmē. Izmantojot planētu shēmu kā universālu struktūru, Saule izstrādā savu dzīvības un apziņas versiju. Elementi, Principi, Likumi ir ņemti no Universuma, Logoss tos izmanto kā bērnu spēles “Lego” detaļas, no gataviem elementiem būvējot savu modeli. Katru reizi tā ir unikāla kombinācija, sava versija, sava kļūdu un veiksmju virkne, savi panākumi un Zināšanu izlaušanās.

Saule ir īpaša zvaigzne. Viņa nav karsta un ļauj planētai Zeme uzturēt to temperatūru un mitrumu, kuri veicina dzīvības rašanos blīvos fizisko ķermeņos. Saules Logoss rada Zemes Logosa ķermeni, kurš izskatās kā sfēra, kuras iekšienē ir septiņi ugunīgi centri, septiņas šīs Būtības čakras, izstrādājamas un attīstošās pēc kārtas. Katrs centrs ir barība un attīstības bāze nākamajam centram jeb globusam (kā Cilvēka vēsturē, kura centri, attīstoties pēc kārtas, deva barību un attīstību nākamajam centram). Zemes Logosa septiņi centri (septiņi globusi) veido Zemes planētu ķēdi. Katra Saules sistēmas planēta tāpat veido analoģisku ķēdi, kura sastāv no septiņām planētām jeb globusiem. Mēs par Zemes planētu ķēdi un par visu planētu ķēžu – Saules sistēmas Planētu shēmas – saikni pastāstīsim nākamajās nodaļās.

Kas notiek ar Sauli Pralaijas laikā, kad visa pasaule sairst līdz pirmelementiem?

Saule Pralaijā neiet bojā, bet paliek dzīvot, nesairstot pirmelementos, bet tikai pamirstot attīstībā, nenodziestot. Ir atjaunojušās Sauli aptverošās planētas. Planētas ir izgājušas no Pralaijas, nenomirušas, bet notīrījušas visu programmu, sākot savu dzīvi no sākuma jaunā spirāles vijumā. Pēc būtības tas tad arī ir jauns Visums, cita paaudze. Visumam nav iemeslu iznīcināt un atkal radīt to pašu, nepabeidzot attīstību un līdz galam neatrisinot uzdevumus. Lai radītu Sauli, pagāja ne viena vien Mahmanvantara. (Mēs ar to domājam Saules Logosa apziņas un visa enerģiju pulka, kurš veido šo milzīgo Būtību, izaugsmi.) Kādēļ iznīcināt to, kas attīstās? Var aizvākt sākotnējo variantu, izmantojot iestrādes, atgriezties tajā izejas punktā, kur bija veiksme, un atkal pamēģināt strādāt vajadzīgajā virzienā.

Ir zvaigznes, kuras miljoniem reižu pārsniedz mūsu zvaigzni, ir miljoniem reižu vecākas, spēcīgākas un ar savu ietekmi aptverošas daudz vairāk Kosmosa nekā mūsu Saule. Mūsu Saule ir relatīvi jauna, salīdzinot ar Visumu. Viņa ir attīstības stadijā. Taču viņa izmantoja zināšanas un uzdevumu risinājumus, kurus sastrādāja iepriekšējais Saprāts, tas ir, būvēšana nesākās no absolūtas nulles, bet izmantoja dzīvības rašanās gatavas shēmas, izstrādātas citās vietās (kā saka uz Zemes – patentētas). Ir vietas, kur šīs Zināšanas tiek vāktas un kļūst pieejamas lietotājam, pat tik milzīgam kā Saule. Patiesībā Saules apjoms aizņem visu planētu sistēmu un iziet aiz tās robežām tālu, tālu. Planētas ir Saules Logosa daļas, viņa centri.

Magnētiskās vētras – tās patiesībā ir Zemes iniciācijas. Tā ir ceļa atklāšana uz jaunu laikmetu. Tās ir saistīts ar enerģijas piegādāšanu Zemei turpmākai attīstībai. Kā tas notiek? Avalokitešvāra (Saule) dod Zemei Iesvētījumus, atdalot no Sevis ievērojamu daļu enerģijas Zemes Apziņas turpmākai izaugsmei. Šīs enerģijas daļēji nāk arī no cita centra – no Lielās Lācenes. Impulsu Saule pastiprina un sūta Zemei.

Saule – tā ir milzīga Esības Sfēra, kur redzamā Saule ir viena no septiņiem izpausmes punktiem. Eksistē Saules ķēde, tāda pati kā Zemei. Pašlaik Mēs atrodamies trešajā Saules iemiesojumā, trešajā šīs gigantiskās Apziņas lokā.

Saules Ķēde – tā ir daļa no milzīga Lielās Lācenes Riteņa, kurš vada miriāžu Sauļu pasauli. Bet mūsu Pasaules-ēkas centrs ir Lielais Saprāts, kurš neiemiesojas redzamā telpā, tā augsti garīga Būtne, kura pārsteidz pat Lielās Lācenes iztēli.

Saules sistēma ir ļoti sīks pasaules-ēkas puteklītis. Tādu daļiņu miriādes veido to sarežģīto mašīnu, kuru vada ne mazāk sarežģīts Prāts, sapludināts no Logoistiskajiem Prātiem un Lielajām Apziņām, Pilnība, dzemdinoša Dzīvi.

Viņas Mērķis – izplatīties un apgaismoties.

Viņas Mērķis – iekļūt dziļumā un atmirdzēt.

Viņas Mērķis – radīt jaunas pasaules, balstoties uz garīgumu un Dievišķo Esības, Pasaules-ēkas un Pasaule-vadības Likumu nodibināšanas – tiekties uz ideālu, uz uzplaukumu, uz laimi caur darbu, progresu, evolūciju, caur prieku un izpratni, caur Patiesības apjēgšanu.

 

Komentāri par autores zīmējumu. Tas ir mans portrets Saules Logosa apziņā. Sfēras augšā seja apzīmē Būtības Aci. Es sevi redzu kā sfēras apvalku, turu sfēru ar savām “rokām un kājām”, apvalka iekšienē ir mani “orgāni” un daudz visumu. Viņi visi zīmējumā atrodas smalkajā plānā. Šeit, šajā vibrāciju plānā nav planētu. Šeit ir daudz dažādu realitāšu, kuras atrodas dažādās formās. Mēs tās neredzam, tāpēc ka šie plāni mums pagaidām ir neredzami. Planētas atrodas citos vibrāciju līmeņos un, lai uz šiem līmeņiem tiktu, no šejienes, no šī plāna vajag iztaisīt IEVĒRSUMU (vibrāciju klātbūtnes pazemināšanu) līdz astrālo, mentālo un fizisko planētu realitātei. Ievērsums notiek no portāliem, kuri izskatās kā realitātes punkti (zīmējumā – punkti “a”). Realitātes punkts ir portāls uz citu pasauli, vai nav tiesa, ir vērts par to padomāt.

Redzamā Saule atrodas būtības centrā kā Sākotnējais Atoms, aptverts ar ugunīgu sfēru. Viņš ir ļoti mazs salīdzinot ar Logosu, Saules sistēmas Būtību.

Nesen internetā parādījās negaidīts apstiprinājums manam Saules Logosa redzējumam. Tā ir hipotēze par Orta mākoni, kurš aptver Saules sistēmu un ir Saules Logosa pierobežas daļa.

 

Iztēlosimies, ka ābele – tā ir saule, bet āboli – planētas. Ziema – Pralaija, bet vasara – Saules sistēma ar mērķu izveidošanu, augšanu, attīstību un nāvi. Turklāt koks ir viens, bet planētas jaunas. Sēklas dod izaugsmi jauniem dzinumiem, jauniem kokiem (zvaigznēm). Šis koks ir labs arī, ja āboli ir cilvēki, bet koks – Monāde.

Saules sistēma nav vienīgais ķermenis, kurš panācis sekmes saprātīgas dzīvības būvēšanā. Dzīvība ir visur, viņa atšķiras ar formu, apzinātību, vienību, plānu (dimensiju) skaitu, daudzumu un slāņa blīvumu, no kura sastāv Saules (zvaigznes) sistēmas vadošais saprāts.

19 01 26 02

Lūk, ko raksta internetā:

Orta mākonis. Pirmoreiz ideju, ka tāds mākonis eksistē, izvirzīja igauņu astronoms Ernsts Epiks (Ernst Julius Öpik) 1932. gadā, bet pēc tam to teorētiski izstrādāja Nīderlandes astrofiziķis Jans Orts (Jan Oort) 20. gs. 50. gados, kuram par godu mākonis arī tika nosaukts. Tika izvirzīts pieņēmums, ka komētas atlido no izstiepta sfēriska apvalka, kurš sastāv no ledus ķermeņiem, Saules sistēmas nomalē. Šo objektu milzīgo pulku šodien sauc par Orta mākoni. Tas stiepjas sfērā ar rādiusu no 5 000 līdz 100 00 au (viena au ir vienāda ar Zemes vidējo attālumu līdz Saulei.)

Saules sistēma sastāv no četrām daļām: planētu sistēmas (Zemes grupas planētu josla, pirmā mazo planētu josla, planētu-gigantu josla); spraugas jeb Koipera joslas (ja tā aizņem visu spraugu); Orta mākoņa iekšējās daļas; Orta mākoņa ārējās daļas. Katra no uzskaitītajām daļām ir daudz reižu lielāka par iepriekšējām.

Orta mākonis sastāv no miljardiem ledus ķermeņu. Paretam garāmejošās zvaigznes izjauc kāda ķermeņa orbītu, izraisot tā – kā ilgtermiņa perioda komētas – kustību uz Saules sistēmas iekšējo daļu. Tādām komētām ir ļoti liela un izstiepta orbīta, un tās, kā likums, ir novērojamas tikai vienreiz.

Tiek uzskatīts, ka Orta mākoņa vislielākais blīvums ir ekliptikas plaknē, šeit atrodas aptuveni vienā sestā daļa objektu, kuri veido Orta mākoni. Temperatūra šeit nav augstāka par 4 K, kas ir tuvu absolūtajai nullei. Telpa aiz Orta mākoņa Saules sistēmai jau nepieder, tāpat kā arī Orta mākoņa pierobežas apgabali.

 

Pievienots 26.01.2019

http://www.sanatkumara.ru/glavi-iz-knig/solnechnaya-sistema

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/images/Sanat_Kumara/Books/Zhivi_i_ljubi.pdf (Tulk. piezīme)