Первичный тор – Постоянный Атом

Sākotnējais tors – Pastāvīgais Atoms

Nodaļa no grāmatas “Dzīvo un mīli[1]

19 01 23 01

Matērijas radīšanas sākuma etapā Logoss tieši tāpat, kā Dzīvības Principa enerģiju, pievelk Apziņas Staru emanācijas no Pasaules-ēkas. Iesākumā tās veido trīs Sākotnējos Atomus paša Logosa sfērā. Visus centrālos atomus būvē Kumaras, tā ir viņu ugunīgās būtības izpausme. Logosa Centrālie Atomi sākumā atrodas Logosa sirds centrā. Augšējais Atoms ir no Gribas Stara, divi apakšā – no Mīlestības un Intelekta stariem. Pakāpeniski Intelekta Stars izveido “saules pinuma” centru, Mīlestības Stars – “sirds centru”, Gribas Stars – “galvas centru”. Stari sāk radīt. Tie caurauž Visuma Logosu un piešķir apziņas aizmetņus Pramatērijai, kura jau ir pārgājusi dzīvības stāvoklī. Viņa ir ieguvusi spēju atsaukties – galveno jēdzienu evolūcijā. Atsaucoties uz Apziņas Staru emanāciju, šī sākotnējā viela pārvēršas par Prakriti (Prakṛti), tas ir, par vissmalkāko dzīvas jūtošas substances slāni. Viņa spēj sabiezēt, kustēties, pievilkties, pārvietoties. Stari ienāk Logosa centrā, un šo trīs Staru krustpunktā izveidojas zināms centrs, aizmešanās punkts. Centrs tiek būvēts no Staru vielas, un to atdzīvina Agnišvata (Kumara). Šim punktam pirmoreiz ir virpuļveidīga kustība, un tas izveido sākotnējo sfēru. Kumara piešķir impulsu šai sākotnējai mazajai sfērai un polarizē viņu. Logoss šo centru iebūvē sudrabainajā pavedienā – sutratmā. “Ziemeļu” pols ir piestiprināšanas vieta, ieejas vieta, “dienvidu” pols – enerģijas noenkurošanās vieta izejā. Šīs sfēras centrā izveidojas saikne starp “ziemeļu” un “dienvidu” poliem.

19 01 23 02

 

Sākotnējais tors sastāv no Staru enerģijas, sabiezinātas līdz lielai koncentrācijai. Tas ir it kā sākotnējais būris, no kura viss sāk attīstīties. “Ziemeļpols” – tā ir Staru ieiešanas vieta, bet “dienvidpols” – noenkurošanās vieta, kur enerģija izejā izliecas atpakaļ un savērpjas, veidojot sfēru, līdzīgu ābolam. Šī “ābola” centrā ir pārejas punkts, kurš palēnina Staru cauriešanu un ievērpj tos. Šis pārejas punkts attīstās tora serdenī, veidojot toru torā, kā cilvēka sirdī. Tas ir instruments, kurš pārveido enerģiju, tās sākotnējo lādiņu, piešķir magnētiskās īpašības, sava veida magnētiskā režģa iedīgļus, piešķir lādiņiem polaritāti, veido pozitīvus un negatīvus enerģijas lādiņus un iegūst sākotnējo enerģiju.

Sāk veidoties atoma pirmtēls no sīkām komponentēm (kvantiem, kvarkiem utt.). Viss, kas ir kustībā, ir dzīvība. Tors sevi pieaudzē, jo no viņa “dienvidu” pola matērija iznāk ar savērpumiem. Tā izveidojas sākotnējā sfēra. Viņā pašā viela savērpjas un sablīvējas, veidojot centrus, ap kuriem tiek radītas it kā sākotnējās “šūnas”, sākotnējie matērijas sablīvējumi. Matērija vēl atrodas ļoti retinātā stāvoklī.

Kas notiek pēc tora izveidošanās?

Ap viņu pieaug viela. Cilvēka piemērā – tās ir ķermeņa šūnas. Planētas piemērā – tā ir plazma, uguns no Prakriti, Zvaigznes piemērā – tā ir ļoti augstas enerģijas retināta gāze, balta liesma, gaisma un apzinoša substance. Sākotnējais Atoms – tas ir vielas fokusa punkts. Tas notur katru daļiņu, atomu. Jebkurš atoms sevī satur spirillas. Atoma spirillām ir ļoti sarežģīta uzbūve, un tās ir atbildīgas par atoma uzdevumu.

Pastāvīgajiem atomiem ir cits uzdevums nekā parastas struktūras mainīgajiem atomiem. Viņi it šis pats tors, vielas veidošanās sākotnējais punkts. Jebkurā vielas veidojumā ir šis sākotnējais punkts, kuru rada Monāde, paužot savu gribu.

Ja tors taisa izvērsumu, tad kā gan Centrālais Atoms paliek uz vietas? (Par izvērsumu – pāriešanu uz citu telpas dimensiju mēs parunāsim grāmatas beigās.)

Centrālajam Atomam ir ļoti sarežģīta pēdējās stadijas Merkabas uzbūve (kaut kas, kas atgādina zvaigzni ar daudzām smailēm). Viņš tad arī vada izvērsumu, pats palikdams par šī procesa asi. (Tur ir ļoti daudz asu.) Šī struktūra ir daudzdimensionāla. No turienes nāk dimensijas pazeminājums, telpas dimensiju pazeminājums.

Sākotnējās telpas Centrālais Atoms iedarbojas uz pārējiem Centrālajiem Atomiem, kas izveidojas pēc tam. Tāpēc, kad mēs noskaņojamies uz mūsu Visuma Centrālo Sauli vai Zemes centru, mēs noskaņojamies uz viņu Centrālajiem Atomiem. Iegūtā ass iet caur mūsu Centrālo Atomu, cilvēka fokusa punktu.

Tā tad arī ir pievienošanās pie Tā, Kurš mūs radīja, Ceļa trajektorija. Tas ir Gara Uzvaras pār miesu Stars. Pastāvīgo Atomu saskaņošanās dod Ceļa paātrinājumu un Pastāvīgā Atoma Starveidīgās enerģijas veidošanos, tā pārkārtošanos vajadzīgajā virzienā. Tā ir daudzo garīgo prakšu – dažādu autoru meditāciju – būtība. Tā ir Uzvaras Stara būvēšana. Pēc būtības ir pastāvīgi jādzīvo ar šo Staru, paplašinot Viņu un kļūstot par Viņu.

Sakaru kanāla ar Monādi paplašināšanās nav nekas cits, kā fokusa punkta Stara, Pastāvīgā Atoma, paplašināšanās, Centrālās Sauļu Saules enerģijas noenkurošana caur cilvēka sirds Centru Zemes fokusa punktā, cilvēka pārvēršanās par spirillu, par vienu no plūsmām, kas veido Zemes sfēras spirillas smalkā izpausmē. Cilvēks nākotnē spēlēs milzīga veidojuma ar nosaukumu Zeme (citā dimensijā) spirillas veidojošās vielas lomu.

Šis Stars, noenkurots Zemes fokusa punktā, pieaugs, pārvēršoties Lotosa jeb BA enerģijas, Vienotības enerģijas fontānā. Šis Stars ir tā pati sutratma, kura saista mūs ne tikai ar Saules Eņģeli un Monādi, bet arī ar Pasaules-ēkas centru caur Zemes sfēras sutratmu, Saules sfēras, Galaktikas sfēras sutratmu. Viss ir vienots un nedalāms. Mēs esam Visuma daļas.

Cilvēkā Centrālais Atoms – tā ir sākotnējā olšūna, spermatozoīda apaugļota?

Tas ir olšūnas iekšienē, tas, kas būs sirds centrs, sakrālā telpa, izeja uz paša sfēru, Visumu. Cilvēkam iekšienē ir tāds pats Visums kā ārpusē. Savs paša. Viņš ir Neizpaustais Logoss sevis iekšienē.

Nākamo rasu uzdevums – izpaust un organizēt savu Visumu un dzemdināt iekšienē tādu pašu pasauli, kādu tu redzi ārpusē, uzbūvēt laimes pasauli no haosa. Lūk, par ko mēs runājam, kad sakām, ka cilvēki – tie ir Planētas nākamie Logosi.

Ir zināms, ka cilvēka Pastāvīgie Atomi veido trijstūri. Kur tie atrodas?

Viens čiekurveida dziedzerī, divi sirds Centrā, sirdī un perikardā.

Kā veidojas trijstūris?

Ne fiziskā nozīmē, drīzāk tie spēku vektori. Katrs Atoms vada savu Staru. Spēku mijiedarbība veido vektoru trijstūri. Viņi visi ir uz sutratmes, caur viņiem iet ceļš uz Vienotību.

Kā notiek kosmosa Saprāta iedarbība uz Zemi?

Lācene, Orions, Sīriuss, Plejādes, Zodiaka zvaigznāji un tūkstošiem citu zvaigznāju – viņi visi savienojas trīs Staros, kuri ieiet Zemes Ziemeļpolā. Izejā no dienvidpola viņi atgriežas gar sfēras virsmu un veido vēl vienu toru, atkal ieejot no ziemeļiem. Būtība ir tāda, ka Zeme barojas no šiem Stariem. Tā ir iedarbība, vadība, korekcija, mijiedarbība ar Polāro Pretstatu, ar Saules sistēmu, ar Logosiem, ar Visuma centru utt.

 

Pievienots 23.01.2019

http://www.sanatkumara.ru/glavi-iz-knig/pervichniy-tor-postoyanniy-atom

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/images/Sanat_Kumara/Books/Zhivi_i_ljubi.pdf (Tulk. piezīme)