Жизненный Принцип

Dzīvības Princips

Nodaļa no grāmatas “Dzīvo un mīli[1]

19 01 21 01

Ar ko Dzīvības Princips atšķiras no vienkārši Dzīvības?

Sanats Kumara: Par Dzīvību Mēs esam pieradušu saukt Logosu. Jā, patiešām, viņš dod dzīvību visam. Viņu var nosaukt vēl simtiem vārdos, un tie visi atspoguļos viņa būtību. Taču viņš ne vienatnē būvē sevi un izpauž Visuma veidā. Viņam ir daudz Palīgu, tajā skaitā arī Dzīvības Princips, kā Mēs viņu saucam. Tā ir Augstās Hierarhijas Promonāde, kura, tāpat kā Pramatērija, caurauž visu Pasaules-ēku un ir Visuma neatņemama daļa, bez kuras Dzīvība nav iespējamā nekādā izpausmē.

Tā ir smalkākā matērija, emanācija, starojums stipri retinātā stāvoklī. Logosa sākotnējais darbs ir, lai piesaistītu sev šīs emanācijas kā polāru pretstatu, sabiezinātu tās, piesātinātos ar tām. Tajā viņam palīdz Pasaules-ēka. Aiz Logosa eksistences robežām ir starojumi plūsmu veidā, kurās tad arī eksistē koncentrētākā veidā Dzīvības Princips, izplatot Dzīvību pa Pasaules-ēku. Vācot kopā šīs emanācijas un piesātinoties ar tām, Logoss pāriet uz radīšanas stadiju.

Kāda ir Dzīvības Principa darbības būtība?

Stari būvē formu, Logoss šo formu ieliek magnētisko režģu ietvaros un atdzīvina šo formu ar Dzīvības Principu. Savienojoties ar viņu, Logoss izjūt vēlmi, sajūsmu, ekstāzi, augstas mīlestības jūtas, kuras iekļūst visās formās un dimensijās, atdzīvinot tās ar apziņu, dzīvību, vēlēšanos dzīvot un prieku par eksistenci. Bez prieka par eksistenci neviena forma nespēj attīstīties un virzīties pa evolūcijas spirāli.

Prieks jeb sākotnējā apmierinātības sajūta ir dzīves katalizators, veids, kas formu izved uz attīstības un sev līdzīga radīšanas ceļa, uz pašpilnveidošanās ceļa. Tas ir Dzīvības jēdziena stūrakmens, tā slepenā atslēga, kura Pasaules-ēku ved pa evolūcijas spirāli.

Prieks – tas ir savdabīgs augsts seksuāls jēdziens, saistīts ar Kundalini enerģijas pacelšanos cilvēkā un dzīvniekā, piegādājot visām ķermeņa šūnām elementālo (ūdens un auras) enerģiju, jūtām un domām. Logoss, savienojoties ar Dzīvības Principu, pats sākumā izjūt iekāri un pēc tam augstāko prieku. Viņš to piešķir katrai tikko radītās formas daļiņai, un visa Pasaules-ēka sāk vibrēt un dzīvot, radot Gaismu un vēlēšanos. Kopojoties Logosam un Dzīvības Principam, virs viņiem ir klāt Svētais Gars, kā Svētās Trīsvienības virsotne.

Tātad pie Logosa mēs redzam Palīgus – Starus, Dzīvības Principu un Svēto Garu – Augstāko Logosu, un tā līdz bezgalībai uz abām Hierarhijas pusēm.

Salīdzināsim ar cilvēku. Cilvēku pārim kopojoties, ir klātesošs tieši tas pats – vēlme, savstarpēja pievilkšanās, savienošanās moments, uzbudinājums, Kundalini pacelšanās, prieks un apmierinājums, ieņemšana, Staru klātesamības iedarbība un pārklāšana ar Dievišķo Substanci.

Kā turklāt stari iedarbojas uz cilvēku?

Trīs galvenie Stari bērnam dod intelekta-prāta aizmetņus, vēlmi pēc mīlestības, mīlestības pievilkšanu un gribu dzīvot un augt, darboties saskaņā ar Monādes sākotnējo plānu, attīstīties, kļūstot skaistākam patiesības meklējumos un, izstrādājot dzīves procesā savu paša Dzīvības Principu, kurš kalpo vispārējam labumam, atdzīvinot visu apkārt. Mēs ar viņu barojam visu apkārt. Ir redzami cilvēki, kuri grib dzīvot un priecāties. No viņiem staro prieks un pārliecība, spēks un mīlestība. Tas ir tas dievišķais stāvoklis, kuru mēs tad nu saucam par Dzīvības Principu.

Logoss, savienojoties ar viņu, piesātinās arī pats, un visas emanācijas iet caur Logosu – Radītāju. Viņš sāk šīs smalkās enerģijas ar gribas piepūli izstarot savā sfērā. Vide vēl ir tumša, viss tajā guļ. Viņš visu šīs sfēras apjomu piesātina ar Dzīvības Principa starojumiem, pastiprinātiem ar Mīlestību un vēlmi Radīt. Notiek Pramatērijas sākotnējās vibrācijas, kustības impulss ir iedots.

Turklāt Logoss ar Staru palīdzību rada sākotnējā Centrālā Atoma, Visuma pozitīvā centra punktu, to vietu, ap kuru pēc tam viss griezīsies. To var salīdzināt ar atskaites punktu, enerģijas sākotnējās aizmešanās vietu. Attīstās berzes uguns. Eoni (eons – mūžība) paiet, pirms berzes uguns uzkrājas un rada materiālas daļiņas, spējīgas pieņemt sākotnējo apziņu. Iešana caur sākotnējo toru enerģiju izmaina kvalitatīvi. Tā iegūst pirmatnējo lādiņu un apziņu pašā smalkākajā līmenī.

Pie centrālā punkta sāk pievilkties negatīvā enerģija, evolūcijas procesā tā veido savus pozitīvos centrus, kā kodolu atomā, radot vielas tīklu, kristālisko režģi sākumā vissmalkākajās enerģijās, pakāpeniski arvien sablīvējoties, novedot formas kvantitāti līdz pārejas punktam kvalitatīvā stāvoklī, kad nu notiek kaut kas līdzīgs sprādzienam, enerģijas sadalīšanai pa telpu, vairāku centru radīšanai, no kurienes norit tālāka izplatīšanās un vielas augšana.

Dzīvības Princips – Pasaules-ēkas svarīgākā daļa, atdzimšanas stūrakmens. Bez Dzīvības Principa neviens nevēlētos augt un attīstīties. Viņš dod dzīvības eliksīru, augstāko dievišķo emociju sajūtu – vēlēšanos apgūt, radīt un attīstīties, vēlēšanos reproducēt Dzīvības Principu, palielināt Dzīvības daudzumu un ienest šajā Dzīvībā Mīlestības vibrācijas un vienotības ar Dievu sajūtu (to, ko cilvēks jūt reliģiskā un seksuālā ekstāzē).

Dzīvības Princips – tas ir fons, uz kura tiek būvēta visa izpausme uz planētām un notiek Apziņas Staru iedarbība. Tās ir sākotnējās vibrācijas, kuras jau bija, pirms tika radīti Staru pārstāvji kā Logosa centri. Viņš caurauž Pramatēriju. Pašu Starus atdzīvina šī Būtība, kuras avots ir Radītājs. Apziņu dod Stari, bet Dzīvības Princips dod spēju uztvert Staru emanācijas, pirmo atsaukšanos uz vides iedarbību, spēju uztvert un savienot, uzbudināties un sākt pārveidojumus. Viņš katrā Visumā darbojas atbilstoši Logosa uzdevumiem. Logoss Principu transformē, izvadot viņu caur Sevi un apveltot ar to uzdevumu, kuru Viņš radīja atbilstošajā Visumā. Dzīvības Princips – tā ir unificēta, universāla Pasaules-ēkas īpašība. Šis Princips ir vairāk nekā Būtība, Ideja vairāk nekā doma.

Kad dzīvība vienā vai otrā aspektā beidzas, Dzīvības Princips nonāk sākotnējā retinājuma stāvoklī. Lai radītu jaunu dzīvību jaunā Ritenī, viņš atkal ir jāsavāc un jāsakoncentrē, lai matērija varētu atdzīvoties.

A. Beilijai (Alice Bailey) un H. Blavatskai (Helena Blavatsky) ir Anima Mundi, dzīvnieka Dvēsele, kura atdzīvina matēriju…

Bet mēs runājam par to, kas atdzīvina Pramatēriju. Par sākotnējo aspektu. Tā nav Dvēsele, tas vēl ir Princips, kurš viņu rada. Tas pats celtniecības materiāls, no kura vēlāk tiek būvēta Dvēsele. Šis materiāls, tāpat kā Radītāja enerģija, tāpat kā Staru emanācijas, caurauž visu sākotnējo ēteru. Radot Logoss ar gribas piepūli šīs emanācijas sabiezina un rada savu Polāro Pretstatu. Lūk, kāpēc tu redzēji Gaismu un Tumsu, kopojoties Logosam un Dzīvības Principam. Gaisma un Tumsa ir pretējas vibrācijas, tur nav Gaismas trūkums, tur ir pretēji lādētas Būtības. Kad Viņa (Logoss) saplūst ar Viņu (Principu), notiek daļēja Viņas vibrāciju pazemināšanās, un tāpēc Logoss atkal piepildās ar Dzīvību. Tam, kas bija pirms saplūšanas, ir pārāk augstas vibrācijas, lai dzīvotu. Tas ir Es Esmu, bet ne Dzīvība Mūsu izpratnē.

Kādā veidā var sakoncentrēt Dzīvības Principu?

Ar to nodarbojas Gara Manass (Saprāts). Ar apzinātām pūlēm Gars vāc Dzīvības Principa emanācijas, lai radītu vienu vai otru izpausmi. Saule viņu sabiezina un dod saviem aizbilstamajiem tāpat kā Prānu. Matērijai visa kā vajag daudz, lai viņa varētu dzīvot, lielu koncentrāciju. Tāpēc cilvēks fiziskajā ķermenī var uz planētas parādīties tad, kad ir radīti Prānas nosacījumi, kad enerģijas ir sakoncentrētas un novestas līdz noteiktam līmenim. Augi var dzīvot bez cilvēka, cilvēks bez augiem – ne. Tāpat arī ar dzīvniekiem.

Ideja un Dzīvība. Kā viņas korelē?

Logoss – Ideja. Dzīvība – jauns jēdziens, kad Logoss sevi pārved stāvoklī, kurš spēj ne tikai Būt, bet arī Radīt. Salīdzināsim ar cilvēku. Lielas mīlestības gadījumā sievietei gribas bērnu no mīļotā. Tas ir totālas Mīlestības, vēlēšanās dzemdēt stāvoklis. Šī VĒLĒŠANĀS ved pie Pasaules rašanās. Tā notiek no savienojuma ar šo Būtību, Polāro Pretstatu. Logosu var salīdzināt ar sievieti. Vīrietis apaugļo, bet sieviete rada.

Ja salīdzinām ar elpošanu, tad Logoss no sevis izelpo šo Dzīvību, bet viņa pēc tam pakāpeniski pievienojas viņam, viņš it kā ieelpo viņu. Kad paaugstinās vibrācijas visām būtnēm, kuras apdzīvo viņa Visumu, viņa sāk mirdzēt, pakāpeniski visa pārvēršoties Gaismā.

 

Pievienots 21.01.2019

http://www.sanatkumara.ru/glavi-iz-knig/zhiznenniy-printsip

Tulkoja Jānis Oppe


[1] Skat. http://www.sanatkumara.lv/images/Sanat_Kumara/Books/Zhivi_i_ljubi.pdf (Tulk. piezīme)