Как душа набирает опыт

Kā dvēsele krāj pieredzi

18 08 21

Dārgā Diženā Dieviete! Es klausos tevi.

Es konstatēju kaut ko, kas man traucē (milzīgs kuģis) un var izkropļot informāciju. Vari to aizvākt?

DD kuģi aizsedza ar stipru lauku, kurš kuģi pakāpeniski samazināja, un tas izzuda no šīs realitātes.

Vienalga lauks ir kaut kāds izkropļots.

Atrodam citu sakaru ceļu, bez kuģa vai palikušā lauka. Izmainām pieņemšanas rakursu, lai stars būtu viengabalains. Stars iet gariem diviem slēgtiem olveidīgiem laukiem – pa labi un pa kreisi. Ceļš ir attīrīts.

Dārgā DD! Kādēļ ir šie kuģi jeb ietaises? Ko tās dara ar to informāciju, kura ir starp mums?

Tev ir planetārs redzējums. Tas nav personīgi uz tevi, tas ir uz planētu.

Ko tu izdarīji?

Aizvācu informācijas ietekmi.

Tumšie tā translē saviem čeneleriem?

Nē, čeneleri saņem tieši no būtībām, ar kurām ir nodibināts kontakts, – tādā veidā tiek translēti negatīvi uzstādījumi, piemēram, pasaules gals, kari un nesaskaņas.

Kam to vajag?

Es tos aizvācu no zemes realitātes, aizklāju to ietekmi. Tev vairs nav, par ko uztraukties. Sāksim mācību.

Pateicos! Man ir jautājums – dvēseles dzimtas enerģijas. Kā dvēsele mijiedarbojas ar tām apziņām un ķermeņiem, kuri šeit ir iemiesojušies. Kas tas ir – dvēseles atjaunošanās process, kad kontrakta izmainīšanās iedarbībā cilvēks pieņem dvēseles daļiņas, noraidītas vai atgrūstas iepriekšējā kontrakta rezultātā?

Labs jautājums. Dvēsele nepieder cilvēkam. Viņa izmanto cilvēka inkarnācijas, lai iemiesotos. Cilvēkam bez dvēseles ir sava vēsture, viņam ir zemes programma, un viņš sliecas rīkoties savā veidā, liekot akcentu uz zemes uzdevumiem – pelnīt naudu, iet uz kino vai teātri, restorānu vai ceļot. Viņam ir savs saprāts. Viņam ir savas zemes plāna intereses – sievietes vai vīrieši, vairošanās, sekss, apmācīšanās vai izglītošanās, ceļojumi vai ceļojumu un piedzīvojumu attēli (gleznas, foto, kino), mūzika un teātris, citas spēles un izklaides.

Ko dvēsele atrod uz planētas, cilvēkā? Kādēļ viņai tāds darbību un domu komplekts? Dvēseles zemes fragments tajā visā atrod izklaidi un savdabīgu izglītošanos. Viņam ir vienalga, kā cilvēks rīkojas – pozitīvi, negatīvi vai nekādi. Tā vienalga ir pieredze, kuras nav citās realitātēs. Tā ir PILNĪGA pieredze, kuras nav citos realitātes plānos.

Kā, vai tad citi plāni ir nepilnvērtīgi?

Nē, tie ir radīti daudz pilnvērtīgāki nekā jūsējais, kur visu nākas ņemt ar darbu un pacietību. Tieši šeit jūs iegūstat patiesi attīstošu pilnvērtīgu savas realitātes pieredzi, un tā formē jūs ātrāk nekā pārējie plāni.

Vai mūsu pieredzi var saukt par virtuālu?

Protams, rīcība ir reāla, bet pieredze virtuāla jeb neredzama. Tā ir ierakstīta gēnos un veido neredzamu informāciju, kas ierakstīta dvēseles atmiņas kapsulās. Tās ir tās “putas”, kuras nosmeļ dvēsele. Kā tu saproti, pēc nāves fiziskā ķermeņa informācija saglabājas un veido informācijas lauku, kurš ir nolasāms citās realitātēs. Katrai dvēselei ir tāds dārgums. Ar ko tu biji piepildīta šajā dzīvē, tas arī iekrāso tavu lauku. Piemēram, tu daudz reižu skatījies šausmu filmas. Ar ko tu piepildīji savu lauku dvēselei? Ar bailēm. Vai arī tev patika trilleri vai pakaļdzīšanās ar slepkavībām. Tas ir tas informācijas lauks, kurš tevi aptvers pēc nāves. Tu to iekrāsoji patstāvīgi.

Tev patīk meditācijas, mīlestība un gaisma, kurās tu ietin savu lauku. Kurp tu tieksies pēc iemiesojuma pabeigšanas? Turp, kur ir daudz mīlestības un gaismas, tāpēc ka pēc vibrācijām tu ap sevi radīji tādu lauku.

Es tiekšos uz Tavu Lauku…

Labi, protams, mēs abas to zinām. Bet es runāju par citiem.

Tavs jautājums bija uzstādīts citādi – kā informācija ietekmē dvēseli un kā dvēsele izvēlas iemiesojuma programmas. Vai Es tā sapratu?

Jā, pilnīgi pareizi!

Sākumā ir “dvēseles atjaunošanās” process. Katram dvēseles fragmentam ir noteikts potenciāls, kuru viņa dod iemiesojumam fiziskajā realitātē. Tas ir atkarīgs no attīstības virziena un cilvēka dzīvesveida, viņa plāniem uz inkarnāciju un daudz kā cita. Ja jūs maināt attīstības virzienu, maināt kaut ko konkrētā cilvēkā, padarot viņu gaišāku un pozitīvāku, tad atjaunojas tā daļa, kura cilvēkam bija aizklāta viņa ierobežojumu rezultātā. Atnāk tā gaisma un mīlestība dvēseles enerģijas fragmenta veidā, dvēseles potenciāla daļas, kurās viņa ir gatava dalīties jaunai darbībai un viengabalainuma atjaunošanai. Tā ir dotācija jaunam darbam vai pasaules uzskatam, tām izmaiņām, kuras notiek cilvēka dzīvē.

Cik inkarnāciju vienlaikus (planetārajā lineārajā laikā) var būt dvēselei?

No trim līdz septiņām, kā man liekas. Turklāt viņas ne vienmēr satiekas, lai nepievilktos viena otrai.

Ir vesels zināšanu atzars par dvīņu liesmas vai saderinātā, radniecīgās dvēseles vai likteņa lemtā meklējumiem. Kas ietverts šajās zināšanās no dažādiem vibrāciju plāniem?

Iesim pēc kārtas, jo tās ir dažādas atbildes uz dažādiem jautājumiem.

1. Dvīņu dvēseles, liesmas u.c. Dvēseles liesma – tas ir budhiālais aspekts, tā sauktā “saspraude”.

Dīvains vārds, ko tas apzīmē?

Šis termins apzīmē vairāku dvēseļu savienojumu, dvēseļu klasteri, kuram piemīt gan lielāks potenciāls, gan lielākas iespējas, gan kopīga pieredze. Tāds klasteris savu potenciālu audzē zemes plānā kopīgi, un tādas dvēseles var saukt par dvīņiem vai dvīņu liesmām. Viņām ir kopīga pieredze, un dvēsele nav ieinteresēta, ka viņas pieredzi vāktu kopīgi uz Zemes, kaut gan, ja viņas tomēr satiekas, tad saprot, ka viņas ir vienādas gaumes, interešu un pieredzes ziņā. Iznāk pieredzes dublēšana, tā nav ieplānota. Turklāt vienāda gaume un intereses nevis papildina viena otru, bet konkurē savā starpā. Vai tas ir skaidrs?

Pilnīgi.

2. Radniecīgās dvēseles – tā ir visa tava grupa, visi, kas ir pievilkušies tev pēc dvēseles aicinājuma. Tie ir tie, kuri interesējas par taviem čenelingiem, kas viegli “noguļas” apziņā un prātā. Tie ir tie, kas izmanto tavas zināšanas un kuriem patīk Sanata Kumaras un Augšupcelto Valdnieku enerģijas. Tas ir vairums no tiem, kas pašlaik mūs lasa. Sveicināti, mani labie! Jūs visi esat radniecīgas dvēseles, no Sanata Kumaras Ģimenes!

3. Tagad parunāsim par likteņa lemto, saderināto. Tie ir kontrakti, kuri tiek noslēgti debesīs pirms iemiesojuma. Kontrakta pildīšana – tas ir pieredzes pirmais līmenis, svarīgs un nepieciešams. Pēc izpildīšanas jūs varat to izmainīt, bet varat arī pirms izpildīšanas. Cilvēks, es atkārtošos, dzīvo pirmām kārtām ar savu paša pieredzi. Un viņš nezina par kontraktiem un saderinātajiem. Viņš meklē, pieļauj kļūdas vai intuitīvi klausās dvēseles uzvednes. Viņš savu ceļu meklē tumsā, un tas tā ir iekārtots, lai radītu ko jaunu, neieplānotu, negaidītu vai neordināru. Bet bieži tieši atklājumi un atklāsmes bija ieplānotas, taču zemes plāna prāts ir tik stiprs, ka mēdz būt – intuitīvās zināšanas neienāk viņa plānā, un cilvēks tā arī paliek nepamodināts, neapjēdz savu rīcību un “aizmidzis” pabeidz savu ceļu.

Kā dvēsele mijiedarbojas ar tām apziņām un ķermeņiem, kuri šeit ir iemiesojušies?

Viņa ir cilvēka iekšienē, taču, salīdzinot ar viņas klātbūtni, zemes prāts ir pārāk spēcīgs, viņš bieži nedzird, kas dzīvo iekšienē. Dvēsele nav aicināta vadīt un virzīt. Viņa izmanto priekšroku imprintus: šim cilvēkam patīk cīņa, bet tam patīk miers. Šo aiz ausīm neatvilkt no datorspēlēm, bet tam patīk mūzika utt. Priekšroku koridorā jūs izvēlaties savu darbu, savu ģimeni, savas spēles.

Dažreiz dvēsele kardināli nepiekrīt tam, ko dara cilvēks, kā domā un rīkojas. Viņa izmanto savus Spēkus, lai pavērstu cilvēku uz vajadzīgo ceļu. Cilvēks turklāt jūt, ka viņa dzīvē nenotiek tas, ko viņam gribētos. Viņš izjūt zināšanu, piedzīvojumu vai miera iemantošanas slāpes. Dažreiz zemes prāts un dvēsele atrodas tiešā konfliktā, tieši tad cilvēks kaut kādā veidā tiecas atslēgt šīs trauksmes un šaudīšanās caur alkoholu, narkotikām vai, pilnīgi sevi noslogojot, lai neredzētu-nedzirdētu, ka dvēsele cenšas izlauzties un protestē.

Mums nekas nav pretī, ka cilvēks pilda tādu zemes plāna funkciju. Tā ir viņa brīvā griba. Taču cilvēkam pašam ir interesantāk, kad viņš ir pilnvērtīgs, ar daudziem formātiem, daudzšķautņains un daudzfunkcionāls – viņam ir visi daudzdimensionalitātes līmeņi, tie ir atklāti informācijas un enerģētikas ziņā. Viņš izmanto visu potenciālu, un potenciāls pastāvīgi aug, jo tas ir atkarīgs no darbības un labuma atnešanas citiem. Tas ir atkarīgs arī no tām dvēseles īpašībām, kuras cilvēka iekšienē iekrāso viņu ar to, ko viņš domā un kā rīkojas. Negatīva rīcība un domas – “kalpošana sev”, labas domas un darbības – “kalpošana citiem”.

Vai vienam cilvēkam no dvēseļu klastera var būt “kalpošanas sev”, bet otram “kalpošanas citiem” virziens?

Var, un tas ir normāli. Dvēsele neaprobežojas ar vienu pieredzi, viņa atbalsta visas programmas. Te runa ir par vecām dvēselēm. Jaunās dvēseles iesācējas ietver sevī ne vairāk par vienu fragmentu uz Zemes un pieļauj daudz kļūdu. Arī tas ir normāli. Visi mācās.

Cik dzīvju vajag, lai sakrātu dvēselei nepieciešamo pieredzi?

Skatoties, kādi uzdevumi dvēselei stāv priekšā, no trim līdz daudzām.

Un kurš dvēselei uzliek tādus uzdevumus?

Dvēseles radītājs. Tas tiešā veidā attiecas uz Mani, bet galvenokārt uz Logosu. Viņš uzstāda tiešus uzdevumus – apgūt noteiktu enerģijas līmeni un attīstīt dvēseles apziņu. Tie ir kolektīvi uzdevumi, un personīgā līmenī uzdevumi tiek sadalīti, kad cilvēka Skolotāji un Valdnieki viņu iemieso.

Kādu lomu turklāt spēlē pati dvēsele?

Tas ir augs Dārznieka dārzā. Viņš rūpējas, baro, dod virzienu un apgriež nevajadzīgo.

Pēc iemiesojuma cilvēks satiekas ar dvēseli vai arī vibrāciju ziņā nenonāk līdz budhiālajam plānam?

Dvēsele ir klātesoša visos plānos, tāpēc viņa visur ir iekšienē.

Vai fiziskajam aspektam ir turpmāka attīstība, atsevišķi no dvēseles plāniem?

Cilvēks – tā ir programma, un tā turpina attīstīties visos dvēseles līmeņos. Dvēsele – tā ir Būtība, kura izmanto ķermeņus savās interesēs. Taču ķermeņi aiziet, bet programma kā pieredze un informācija turpina attīstīties, izmantojot ķermeņus dažādos vibrāciju plānos.

Ar ko viņas atšķiras – Būtība un Programma, kura attīstās kā Cilvēks?

Būtība rada tādas Programmas, un tās tad arī ir iemiesojuma formas. Programmām piemīt pašām sava attīstība, kuru izmanto dvēsele. Te nav pretrunu, viss ir vienlaikus un savstarpēji izdevīgi. Dvēsele var aiziet no planētas un aiznes pieredzi sev līdzi. Cilvēka Programma kā informācijas nesējs arī ietver visu šo pieredzi un turpina attīstīties saskaņā ar Radītāju plānu.

Kas es esmu – Programma vai dvēsele?

Tu esi tas viss kopā. Tu neesi viens fragments, tu esi veselums. Daļa no tevis paliks uz planētas, kad tu kā Būtība aiziesi attīstīties tālāk. Tādējādi tu eksistē daudzos plānos un uz daudzām planētām.

Šodien mēs ar to pabeigsim.

Pateicos, Diženā Dieviete!

 

Pievienots 21.08.2018

http://sanatkumara.ru/stati-2018/kak-dusha-nabiraet-opit

Tulkoja Jānis Oppe