Ретрит в Косулино обновлен

Retrīts Kosulino ciemā atjaunots

 

Ārstējam nervus

18 05 21 01

Visiem mums vajag pavadīt laiku dabiskos apstākļos. Mūsu retrīts lielākoties notiek brīvā dabā, un ārpus nodarbībām mēs ik dienu pastaigājamies pa mežu.

Kāpēc ir svarīgi pavadīt laiku pie dabas?

1. Tas uzlabo īslaicīgo atmiņu

Daži pētījumi rāda, ka pastaigām pie dabas, atšķirībā no citām pastaigām, piemīt atmiņas uzlabošanas efekts.

Vienā no pētījumiem Mičiganas Universitātes studentiem iedeva īsu tekstu atmiņai, bet pēc tam sadalīja viņus divās grupās. Viena grupa pastaigājās pa dendrāriju, otra – pa pilsētas ielu.

Kad dalībnieki atgriezās un atkal izgāja testu, izrādījās, ka tie, kas pastaigājās starp kokiem, parādīja gandrīz par 20% labāku rezultātu nekā pirmo reizi. Bet tie, kas pastaigājās gar pilsētas apskates objektiem, neparādīja būtiskus uzlabojumus.

Analoģisks pētījums starp cilvēkiem ar depresiju parādīja, ka pastaigas pie dabas darba atmiņu palielina daudz vairāk nekā pastaigas pilsētas vidē.

2. Tas samazina stresu

Atrašanās svaigā gaisā maina stresa fiziskās izpausmes organismā.

Kāds pētījums parādīja, ka skolniekiem, kuri divas naktis pavadīja mežā, tika konstatēts zemāks kortizola – hormona, kuru bieži izmanto kā stresa marķieri, – līmenis nekā tiem, kas šo laiku pavadīja pilsētā.

Citā pētījumā tika konstatēts, ka samazinās kā sirdsdarbības ātrums, tā arī kortizona līmenis dalībniekiem mežā, salīdzinot ar tiem, kas bija pilsētā. “Stresa stāvokļi var tikt novērsti ar meža terapiju,” – izdarīja slēdzienu pētnieki.

Ofisa darbiniekiem pat skats pa logu uz dabu ir saistīts ar zemāku stresa līmeni un lielāku apmierinātību no darba.

3. Laiks pie dabas pazemina aizkaitinājumu

Kad aizkaitinājums kļūst pārlieku liels, tas tādā vai citādā pakāpē asociējas ar plašu slimību spektru, ieskaitot autoimūnos traucējumus, kuņģa iekaisuma slimības, depresiju un vēzi. Laika pavadīšana pie dabas var kļūt par vienu no paņēmieniem to visu kontrolēt.

Kādā pētījumā studenti, kas laiku pavadīja mežā, uzrādīja zemākus aizkaitinājuma līmeņus nekā tie, kas laiku pavadīja pilsētā. Citā pētījumā gados vecāki pacienti, kurus uz nedēļu nosūtīja braucienā uz mežu, uzrādīja aizkaitinājuma pazīmju samazināšanos, kā arī dažas pazīmes, ka ceļojums mežā ir pozitīvi ietekmējis viņu hipertoniju.

18 05 21 02

4. Daba palīdz cīņā ar depresiju un nemieru

Trauksme, depresija un citas problēmas ar psihisko veselību var tikt mīkstinātas, mazliet atrodoties svaigā gaisā – īpaši savienojumā ar fiziskiem vingrinājumiem.

Kāds pētījums parādīja, ka pastaigas pa mežu ved pie trauksmes un slikta noskaņojuma līmeņa pazemināšanās, bet cits konstatēja, ka pastaigas svaigā gaisā var būt “noderīgas kā papildinājums eksistējošajām ārstēšanas metodēm” klīniskas depresijas gadījumā.

“Zaļā vide uzlaboja kā savas pašcieņas sajūtu, tā arī noskaņojumu,” – secināms no 10 iepriekšēju pētījumu par tā saukto “zaļo vingrojumu” – analīzes, bet “cilvēki ar psihiskiem traucējumiem uzrādīja nopietnus pašvērtējuma uzlabojumus.” Ūdens klātbūtne vēl vairāk pastiprināja pozitīvos efektus.

18 05 21 03

6. Pastaigas pie dabas aizsargā redzi

Diezgan daudzi pētnieki ir parādījuši, ka – vismaz bērnu vidū, – aktivitāte svaigā gaisā var aizsargājoši iedarboties uz acīm, samazinot tuvredzības attīstīšanās risku.

“Palielināt laiku, kas pavadīts svaigā gaisā, var būt vienkārša stratēģija, kura ļauj samazināt risku attīstīties miopijai un tai progresēt bērniem un pusaudžiem,” – ir teikts apskatā, kurš izveidots 2012. gadā.

Taivānā pētnieki pētīja divas tuvu stāvošas skolas ar vienādu tuvredzības līmeni. Vienā skolā viņi palūdza stimulēt bērnu spēles svaigā gaisā starpbrīžu laikā, bet otru skolu tikai novēroja. Pēc gada tuvredzības rādītājs otrajā skolā uzrādīja 17,65%, bet pirmajā – tikai 8,41%.

7. Tas uzlabo spēju koncentrēties

Mēs zinām, ka dabas vide ir “atjaunojoša”, un viena lieta, kuru var atjaunot pastaiga pie dabas, – tā ir jūsu atslābstošā uzmanība.

Vienā no pētījumiem zinātnieki pacentās vājināt dalībnieku spēju koncentrēties. Pēc tam daļa no viņiem izstaigājās pa dabu, daļa – izstaigājās pa pilsētu, bet pārējie vienkārši atpūtās. Kad visi atgriezās, grupa, kura atpūtās pie dabas, savāca visvairāk punktu testā – meklēt tekstā kļūdas.

Uzmanības nostiprināšanas dabas efekts ir tik stiprs, ka var palīdzēt bērniem ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu (UDHS), kuri, kā tika konstatēts, vislabāk koncentrējās pēc 20 minūtēm parkā. ““Dabas devas” var kļūt par drošu, nedārgu un plaši pieejamu jaunu instrumentu… UDHS simptomu ārstēšanai,” – raksta pētnieki.

8. Atrašanās pie dabas palīdz tikt galā ar radošiem uzdevumiem

“Iedomājieties terapiju, kura neko nemaksā, kurai nav nekādu zināmu blakusefektu, ir viegli pieejama un var uzlabot jūsu kognitīvās funkcijas.” Tas ir iespaidīgs atklājums no 2008. gada raksta, kurā tie aprakstītas perspektīvas, kādas ir tā sauktajai “dabas terapijai” jeb, ja runājam nezinātniskā valodā, “laikam svaigā gaisā”.

Cits pētījums parādīja, ka cilvēki, kuri pie dabas atradās četras dienas ilgi, – kas ir ievērojami ilgāk, nekā pastaiga pusdienu pārtraukumā parkā, – parādīja par 50% lielāku ražību problēmu kreatīvas atrisināšanas testā.

18 05 21 04

9. Laiks svaigā gaisā pazemina spiedienu

Ņemot vērā visus šos labvēlīgos efektus, nav brīnums, ka laiks, kurš pavadīts pie dabas un ar kuru parasti saprot staigāšanu, pazemina arī asinsspiedienu, par ko liecina virkne pētījumu.

Kāds intensīvs pētījums ar 280 dalībniekiem Japānā parādīja, ka līdz ar stresa hormona koncentrācijas samazināšanos vairāk nekā par 15%, pastaiga pa mežu vidējo pulsu samazina gandrīz par 4% un asinsspiedienu vairāk nekā par 2%.

10. Pastaigas pie dabas var pat novērst vēzi

Šī savstarpējā sakara pētījumi pagaidām vēl atrodas pašās agrīnākajās stadijās, taču iepriekšēji pētījumi pieņēma, ka laiks pie dabas – konkrēti mežā, – var stimulēt pretvēža olbaltumvielu ražošanu. Šo olbaltumvielu paaugstināti līmeņi var saglabāties līdz septiņām dienām pēc atslābinoša brauciena uz mežu.

Pētījumi Japānā, kur “sinrin-joku” (“peldēšanās mežā”) tiek uzskatīta par profilaktisko medicīnu, arī parādīja, ka rajoniem, kur ir vairāk meža, ir zemāka mirstība no dažādiem vēža veidiem. Protams, eksistē pārāk daudz pavadošu faktoru, lai stingri izdarītu tādu secinājumu, bet ir skaidrs, ka tā ir perspektīva joma nākamiem pētījumiem.

18 05 21 05

11. Mežs nostiprina imūnsistēmu.

Šūnu aktivitāte, kura saistīta ar iespējamiem meža pretvēža efektiem, arī liecina, ka kopumā nostiprinās imūnsistēma, uz kuru mēs paļaujamies cīņā ar mazāk nopietnām slimībām, piemēram, iesnām, gripu un citām infekcijām.

12. Laiku, kas pavadīts pie dabas, saista ar agrīnas nāves zemāku risku

Pēc holandiešu pētījuma, kurš aptvēra 250782 cilvēkus, datiem zaļas vides klātbūtne tuvumā īpaši svarīga ir pilsētu iedzīvotājiem, jo zinātnieki konstatēja stipru pozitīvu sakaru starp zaļo telpu un veselību.

Šīs pašas pētnieku grupas veikti turpmākie pētījumi parādīja, ka starp cilvēkiem, kuri dzīvoja zaļās telpas tiešā tuvumā, bija mazāk izplatītas dažādas slimības. Citi pētnieki noskaidroja tiešu sakaru starp laiku, kurš pavadīts mežā, un veselības vispārējā stāvokļa rādītājiem.

Bet nesen Environmental Health Perspectives pētījums parādīja analoģisku sakaru, konstatējot mirstības samazināšanos par 12%, turklāt galvenokārt bija atzīmēta samazināšanās riskam nomirt no vēža, plaušu un nieru slimībām.

Teksts ņemts no avota: http://ideanomics.ru/articles/10109

18 05 21 06

 

2018. g. 17.-23. jūnijs

 

Retrīta cenā ietilpst:

 

  • Dziednieciski seansi, nodarbības, semināri un meditācijas par 1500 dienā.

6 dienas = 9 000 rbļ./7 dienas = 10 500 rbļ.

 

  • Ēdināšana un dzīvošana pie mums mājās par 1500 dienā:
  • 6 dienas = 9 000 rbļ./7 dienas = 10 500 rbļ.

 

Kopā: 18 000 rbļ. /21 000 rbļ. no cilvēka

(Individuāla konsultācija 4 000 rbļ. par papildus samaksa).

Atlaide pārim 1 000 rbļ. no cilvēka (divguļamā gulta)  

 

Pievienots 21.05.2018

http://sanatkumara.ru/seminari-2018-goda/retrit-v-kosulino-obnovlen

Tulkoja Jānis Oppe